Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Šengenas informācijas sistēmas darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts — valsts, kura piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu;

2) Šengenas informācijas sistēma (turpmāk — Sistēma) — informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, lai stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā, nodrošinot ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm;

3) SIRENE informācijas sistēma — datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā ziņojumus;

4) ziņojums — Sistēmā iekļaujamo datu kopums par personu, priekšmetu vai dokumentu;

5) papildinformācija — informācija, kas ir noteikta kā papildinformācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (turpmāk — Regula Nr. 1987/2006), kā arī saskaņā ar citiem Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 3. un 4.punktu)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs.

(2) Šis likums nosaka Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijā, par to darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un iestādes, kā arī minēto institūciju un iestāžu funkcijas.

3.pants. Sistēmas izmantošana

(1) Iekļaut Sistēmā ziņojumus un piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem ir tiesīgas šajā likumā noteiktās institūcijas un iestādes, lai atbilstoši Sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Valsts policijas struktūrvienība — SIRENE Latvijas birojs (turpmāk — Birojs) Sistēmu izmanto, lai uzraudzītu iekļaujamo ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ziņojumi iekļauti Sistēmā.

4.pants. Informācijas izmantošanas uzraudzība

(1) Informācija, kas ietverta ziņojumos, un papildinformācija izmantojama tikai tiem mērķiem, kuriem tā sniegta.

(2) Biroja arhīvā esošo papildinformāciju drīkst izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.

(3) Šajā likumā paredzēto personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.

II nodaļa
Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšana

5.pants. Sistēmas darbības nodrošināšana

(1) Sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk — Centrs).

(2) Attiecībā uz Sistēmas Latvijas valsts daļu Centrs pilda Sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Centrs uzrauga Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

(4) Ja institūcijas vai iestādes, kuras iekļauj ziņojumus Sistēmā vai kurām ir piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem, nevar nodrošināt tehnisko prasību izpildi, Centrs var tām liegt piekļuvi Sistēmai līdz trūkumu novēršanai.

6.pants. SIRENE informācijas sistēmas darbības nodrošināšana

(1) SIRENE informācijas sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Centrs.

(2) Centrs pilda SIRENE informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Piekļuve SIRENE informācijas sistēmai tiek piešķirta tikai Birojam tā funkciju veikšanai.

III nodaļa
Ziņojumu iekļaušana Sistēmā

7.pants. Lēmums par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā

(1) Lēmumu par to, ka ziņojums par personām, kuras meklē, lai apcietinātu izdošanas nolūkā, ir iekļaujams Sistēmā, pieņem Ģenerālprokuratūra.

(2) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros par personām, kuru apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt, bet kuras meklē, lai noskaidrotu to pastāvīgās uzturēšanās vietu procesuālo darbību veikšanai.

(3) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai priekšmetu vai dokumentu izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:

1) identificējamiem mehāniskiem transportlīdzekļiem, piekabēm, dzīvojamām kabīnēm, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem, rūpniecības iekārtām, piekaramajiem motoriem un konteineriem;

2) identificējamiem šaujamieročiem;

3) identificējamām noziedzīgā ceļā atsavinātām vai pazudušām personu apliecinošo dokumentu (pases, personas apliecības), pagaidu dokumentu, jūrnieka grāmatiņu, transportlīdzekļu vadītāja apliecību, vīzu un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību veidlapām;

4) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personas apliecības), pagaidu dokumentiem, jūrnieka grāmatiņām, transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, vīzām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm;

5) identificējamām banknotēm (reģistrētas naudaszīmes);

6) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.

(4) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekts konkrētā operatīvās darbības procesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:

1) bez vēsts pazudušām personām, ko meklē, lai noskaidrotu to atrašanās vietu;

2) pazudušām personām, ko meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

3) personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai maskētā veidā iegūtu informāciju par tiem;

4) personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju par tiem.

(5) Amatpersona — iekšlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona —, kas pieņem Imigrācijas likumā paredzēto lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, katrā atsevišķā gadījumā var pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai liegtu attiecīgā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs, kuras piemēro Šengenas acquis attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām.

(6) (Izslēgta ar 20.12.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 3. un 4.punktu)

7.1 pants. Lēmuma par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pārsūdzēšana

(1) Ārzemniekam, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmis iekšlietu ministrs, ir tiesības to pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda Imigrācijas likumā noteikta iekšlietu ministra lēmuma par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pārsūdzēšanai. Citas amatpersonas pieņemtu lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā ārzemnieks ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(3) Tiesa pieteikumu par šā panta pirmajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu izskata tādā pašā kārtībā, kāda Imigrācijas likumā noteikta pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, izskatīšanai. Pieteikumu par citas amatpersonas lēmumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

8.pants. Papildinformācijas nodrošināšana

(1) Šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, nodrošina, lai Birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm.

(2) Kārtību, kādā nodrošināma papild­informācijas pieejamība Birojam, un kārtību, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja saskaņā ar informācijas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm ar SIRENE informācijas sistēmas starpniecību nav pieļaujama, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā.

9.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā, labošana un dzēšana

(1) Ziņojumu Sistēmā iekļauj, labo un dzēš:

1) Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts robežsardze, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Iekšējās drošības birojs un prokuratūras iestādes — šā likuma 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem mērķiem;

2) Satversmes aizsardzības birojs — šā likuma 7.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētajiem mērķiem;

3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze — šā likuma 7.panta piektajā daļā minētajam mērķim.

(2) Ziņojumu iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai (turpmāk — ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts). Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(3) Kārtību, kādā ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015. Grozījums pirmās daļas 1.punktā par tā papildināšanu pēc vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvalde" ar vārdiem "Iekšējās drošības birojs" stājas spēkā 01.11.2015. Sk. Pārejas noteikumu 5.punktu)

10.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā nederīgu dokumentu un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas novēršanai, šo ziņojumu labošana un dzēšana

(1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sistēmā iekļauj ziņojumus par personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personu apliecības), pagaidu dokumentiem, vīzām, lai izņemtu minētos dokumentus, ja tie atzīti par nederīgiem, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(2) Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs Sistēmā iekļauj ziņojumus par jūrnieka grāmatiņām, lai izņemtu jūrnieka grāmatiņas, ja tās atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Sistēmā iekļauj ziņojumus par transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm, lai tās izņemtu, ja minētie dokumenti un numura zīmes atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(4) Ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts. Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(5) Kārtību, kādā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

11.pants. Ziņojumu atsaukšana

(1) Ja zudusi nepieciešamība sasniegt mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai tā sasniegšanu vairs nav iespējams nodrošināt, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nekavējoties atceļ lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, kā arī dzēš ziņojumu Sistēmā vai informē par to attiecīgo institūciju vai iestādi, kas ir atbildīga par ziņojuma dzēšanu.

(2) Atceļot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, amatpersona izvērtē, vai kādā Latvijas datubāzē ir saglabājams ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts.

12.pants. Ziņojumu prioritāšu rinda

(1) Latvijas Republika Sistēmā iekļauj tikai vienu ziņojumu par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu.

(2) Ja atbilstoši šā likuma 7. vai 10.panta prasībām Sistēmā jāiekļauj vairāki ziņojumi par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu, Sistēmā uzturams ziņojums, kuram šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikta augstāka prioritāte. Ja ziņojumu mērķi ir identiski, par augstākas prioritātes ziņojumu uzskatāms tas, kurš Sistēmā iekļauts agrāk.

(3) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par personām, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:

1) lai apcietinātu izdošanas nolūkā;

2) lai liegtu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs;

3) lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

4) lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

5) lai maskētā veidā iegūtu informāciju;

6) lai noskaidrotu pastāvīgās uzturēšanās vietu;

7) lai noskaidrotu atrašanās vietu.

(4) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par priekšmetiem vai dokumentiem, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:

1) lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā;

2) lai izņemtu;

3) lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

4) lai maskētā veidā iegūtu informāciju.

(5) Zemākas prioritātes ziņojumu Sistēmā drīkst iekļaut vai uzturēt, saskaņojot ar amatpersonu, kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana par augstākas prioritātes ziņojumu.

(6) Birojs koordinē institūciju un iestāžu rīcību sakarā ar ziņojumu uzturēšanu Sistēmā. Izņēmuma gadījumā, lai iekļautu Sistēmā augstākas prioritātes ziņojumu, Birojam ir tiesības dzēst Sistēmā zemākas prioritātes ziņojumu, par to informējot attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu. Ja zemākas prioritātes ziņojums ir iekļauts saskaņā ar šā likuma 10.panta prasībām, Birojs to dzēš bez informēšanas.

13.pants. Dalībvalstu ziņojumu līdzāspastāvēšana

(1) Ja tiek saņemts dalībvalsts lūgums dzēst Sistēmā Latvijas Republikas iekļautu ziņojumu, Birojs to dzēš, saskaņojot ar attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu vai 10.pantā minēto iestādi. Ja šā likuma 7.pantā minētā amatpersona vai 10.pantā minētā iestāde nepiekrīt ziņojuma dzēšanai un pamato savu rīcību, ziņojums Sistēmā saglabājams.

(2) Ja Sistēmā ir iekļauts Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktais dalībvalsts zemākas prioritātes ziņojums, kas liedz iekļaut ziņojumu Sistēmā, Birojs nosūta attiecīgajai dalībvalstij lūgumu dzēst Sistēmā šo ziņojumu.

IV nodaļa
Sistēmā iekļauto ziņojumu izpildes nodrošināšana

14.pants. Piekļuve Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem

(1) Piekļuve visiem Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem atbilstoši Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir šādām institūcijām:

1) Valsts policijai;

2) Drošības policijai;

3) Valsts robežsardzei;

4) pašvaldības policijai;

5) Militārajai policijai;

6) Valsts ieņēmumu dienestam;

7) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

8) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

9) prokuratūras iestādēm;

10) tiesām;

11) Satversmes aizsardzības birojam;

12) Iekšējās drošības birojam.

(2) Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulas Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II), 1.panta 1.punktu.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1987/2006 27.panta 3.punktu.

(4) Centrs piešķir piekļuvi Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonām, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja rakstveida pieprasījumu.

(20.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015. Pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā 01.11.2015. Sk. Pārejas noteikumu 5.punktu)

15.pants. Dalībvalstu iekļauto ziņojumu izvērtēšana

(1) Birojs, izvērtējot dalībvalsts ziņojumu un ar to saistīto papildinformāciju, pieņem lēmumu par ziņojumā prasītās darbības nepildīšanu Latvijā, ja ziņojuma izpildi nepieļauj normatīvie akti vai ja attiecībā uz konkrētajā ziņojumā prasīto darbību likumā noteiktajā kārtībā jau ir pieņemts lēmums, kas nepieļauj tās izpildi.

(2) Ja, pieņemot šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, Biroja amatpersonai rodas pamatotas šaubas par ziņojumā prasītās darbības izpildes pieļaujamību, lēmumu pieņem, saskaņojot ar institūciju vai iestādi, kura ir kompetenta izlemt jautājumu par rīcību, kas seko ziņojumā prasītās darbības izpildei pēc personas atrašanās vietas konstatēšanas.

16.pants. Ziņojumu izpilde

(1) Šā likuma 14.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas, kas konstatē personu, priekšmetu vai dokumentu, par kuru Sistēmā iekļauts ziņojums, savas kompetences ietvaros veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai sasniegtu ziņojumā norādīto mērķi. Par konstatēto personu, priekšmetu vai dokumentu nekavējoties informējams Birojs.

(2) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības vai organizē minēto darbību veikšanu.

(3) Lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, šā likuma 14.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas var:

1) pieprasīt nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus;

2) pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju;

3) noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu;

4) iegūt paraugus un izņemt objektus, ja tas nepieciešams ekspertīzes veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

17.pants. Papildinformācijas apstrādāšanas nosacījumi

(1) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas uzsāk pārbaudes lietu un visus ar papildinformācijas pārbaudi un ziņojuma izpildi saistītos materiālus glabā vienkopus. Uzsākot pārbaudes lietu, tā reģistrējama SIRENE informācijas sistēmā, norādot reģistrācijas numuru, lietas uzsākšanas datumu un sniedzot īsu satura aprakstu.

(2) Ja ir uzsākta pārbaudes lieta un Sistēmā ir ziņojums par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad attiecīgais ziņojums dzēsts Sistēmā. Ja uzsākta pārbaudes lieta, bet Sistēmā nav ziņojuma par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad uzsākta pārbaudes lieta.

(3) Ja Latvijā ir veikti pasākumi ziņojumā norādītā mērķa sasniegšanai, Birojs pārbaudes lietu glabā savā arhīvā 10 gadus.

V nodaļa
Datu subjekta tiesības

18.pants. Personu tiesības saņemt informāciju

(1) Datu subjekts (vai tā pilnvarota persona) par sevi var saņemt informāciju, kas glabājas Sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par savu personas datu saņēmējiem, ja šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts.

(2) Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ziņojumi iekļauti Sistēmā un papild­informācija iekļauta SIRENE informācijas sistēmā sakarā ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu, informācija sniedzama ar procesa virzītāja vai attiecīgā operatīvās darbības subjekta atļauju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7.panta piektā daļa ir piemērojama pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Savienības Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 10.panta piektajā daļā un 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

3. Šā likuma 1.panta 5.punktu, 7.panta trešās daļas 1. un 2.punktu un 14.panta otro un trešo daļu piemēro no dienas, kuru Eiropas Savienības Padome ir noteikusi par Šengenas Informācijas sistēmas otrās paaudzes (SIS II) darbības uzsākšanas dienu.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

4. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 3.punktā minētajai Šengenas Informācijas sistēmas otrās paaudzes (SIS II) darbības uzsākšanas dienai:

1) šā likuma 1.panta 5.punktā minētā papildinformācija ir informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ziņojums iekļaujams Sistēmā, vai lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai lai konstatētu, ka mērķa sasniegšana nav iespējama, kā arī lai nodrošinātu ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un personu tiesības saņemt informāciju par sevi;

2) šā likuma 7.panta trešās daļas 1. un 2.punktu piemēro tikai Sistēmā iekļaujamiem ziņojumiem par noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, piekabēm, dzīvojamām kabīnēm, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem, rūpniecības iekārtām, piekaramajiem motoriem un šaujamieročiem;

3) Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija regulas (EK) Nr. 1160/2005, ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai, 1.pantu;

4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas (EK) Nr. 871/2004 par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā, 1.panta 4.punktu.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

5. Šā likuma grozījumi par 9.panta pirmās daļas 1.punkta papildināšanu ar vārdiem "Iekšējās drošības birojs" un 14.panta pirmās daļas papildināšanu ar 12.punktu stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 14.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 27.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 14.06.2007.Stājas spēkā: 01.09.2007. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 102 (3678), 27.06.2007., "Ziņotājs", 14, 26.07.2007.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
159481
{"selected":{"value":"01.11.2015","content":"<font class='s-1'>01.11.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.11.2015","iso_value":"2015\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-31.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2013","iso_value":"2013\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2013.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2007","iso_value":"2007\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2007.-22.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.11.2015
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)