Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.325

Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 29.§)
Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 11.punktu un Ķīmisko vielu likuma 16.pantu
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā maisījumiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

2. Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai:

2.1. kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem vielu klasificēšanai kādā no fizikālās vai veselības bīstamības klasēm neatkarīgi no tā, vai šī ķīmiskā viela ir klasificēta saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;

2.2. kas atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā un savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību;

2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā (1. pielikums);

2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) - nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliem nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī (3.pielikums).

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

3. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) nosaka, ņemot vērā vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskumu, epidemioloģiskos pētījumus neinfekciju slimību jomā un tehnoloģiskā procesa nosacījumus, kā arī izvērtējot datus par ķīmiskajām vielām ar līdzīgu struktūru. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) izmanto darba vides ķīmiskā riska izvērtēšanai (ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā salīdzina ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER)).

4. Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) definē kā vidējo aritmētisko vērtību astoņu stundu darba dienai (vidējā maiņas koncentrācija) vai kā vērtību īsam laikposmam (līdz 15 min., fibrogēnām vielām - līdz 30 min). Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) mēra 20 oC temperatūrā 101,3 kPa spiedienā un izsaka miligramos uz kubikmetru (mg/m3), bet gāzu un tvaiku koncentrāciju var izteikt arī no temperatūras un spiediena neatkarīgās mērvienībās - ppm (ml/m3), kas ir tilpuma miljonā daļa.

5. Labklājības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

7. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

8. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu likumā tām noteiktajai kompetencei.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

II. Riska noteikšana un novērtēšana

9. Ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

10. Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, darba devējs pēc šo noteikumu 8. punktā minēto kontroles institūciju pieprasījuma mērījumu veikšanā iesaista laboratoriju, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā, kura veic laboratoriju atbilstības novērtēšanu.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.163 redakcijā)

11. Darba devējs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros ķīmiskās vielas un maisījumi rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un novērtē to risku, ņemot vērā:

11.1. ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas informāciju, kas saņemta no piegādātāja vai importētāja;

11.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;

11.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;

11.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un maisījumu bīstamību;

11.5. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā;

11.6. ķīmisko vielu un maisījumu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER);

11.7. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā un telpā (tai skaitā blakus darba vietās), kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un maisījumu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un avārijas situācijās;

11.8. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrāciju darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu stundu vai īslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veidu un ilgumu;

11.9. ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu darba vietā;

11.10. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu darbā un to fizikāli ķīmiskām īpašībām:

11.10.1. ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot tur noteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;

11.10.2. ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi;

11.11. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

12. Risku novērtē regulāri, reizi gadā, kā arī gadījumos, ja:

12.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);

12.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);

12.3. darba vides pārbaužu rezultāti norāda iespējamu ķīmisko vielu iedarbības risku uz nodarbinātajiem, mērījumos noteikts, ka pārsniegta ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;

12.4. radusies avārijas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdi;

12.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;

12.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai maisījuma kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdes iespējamību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

13. Šo noteikumu 12.punktā minētajos gadījumos pirms nodarbinātā norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.

14. Riska novērtēšanā ņem vērā arī iekārtu apkopi un citas darbības, kuru laikā var tikt apdraudēta nodarbināto drošība un veselība un uz nodarbinātajiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumi.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

15. Darba devējs nodrošina, lai darba vides gaisā regulāri tiktu noteikta ķīmisko vielu koncentrācija un salīdzināta ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER), un atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai. Ķīmisko vielu ekspozīciju darba vides gaisā darba devējs nosaka un izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai metodikai.

16. Ja ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanā ir ievēroti piemērojamie standarti, uzskata, ka šajos noteikumos noteiktās prasības ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanai darba vietā ir ievērotas.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

17. Ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumu periodiskumu nosaka atbilstoši ķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksam, ko iegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju (aroda ekspozīcijas koncentrāciju) darba vides gaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER):

C
EI = ———, kur
AER

 

EI - ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss;

C - ķīmiskās vielas koncentrācija (aroda ekspozīcijas koncentrācija) darba vides gaisā.

18. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1 (EI > 1), ekspozīcija darba vides gaisā ir lielāka par aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER). Tas rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai, un darba devējam nekavējoties jāveic pasākumi riska novēršanai. Pēc minēto pasākumu īstenošanas darba devējs veic atkārtotus ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumus, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti un riska samazināšanu līdz pieļaujamam līmenim.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

19. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir vienāds ar 0,1 vai mazāks (EI ≤ 0,1), ķīmiskās vielas ekspozīcija darba vides gaisā ir vienāda ar 1/10 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) vai zemāka. Ja iespējams pierādīt, ka šie līmeņi darba vides apstākļus raksturo ilgtermiņā, periodiskos mērījumus var neveikt.

20. Laikposmu nākamajam periodiskajam mērījumam nosaka atbilstoši iepriekšējos mērījumos iegūtajam rezultātam. Maksimālais laikposms līdz nākamajam periodiskajam mērījumam ir:

20.1. 104 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos EI ≤ 0,5 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir zemāka par pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.2. 52 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,5 < EI < 0,75 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir robežās starp pusi un 3/4 aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.3. 24 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,75 < EI < 1 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir lielāka par 3/4 jeb 75 % no aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)).

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

21. Mērījumus veic darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos). Ja mainās darba apstākļi un konstatēta vai iespējama riska palielināšanās, veic ķīmisko vielu koncentrācijas papildu mērījumus.

22. Ja darba vides gaisā izdalās ātras iedarbības ķīmiskas vielas, šo vielu kontrolei ierīko signalizāciju, kas ziņo par aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) pārsniegšanu.

23. Ja nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai maisījuma iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un maisījumu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību:

23.1. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju (antagonisku) iedarbību, šo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) paliek tādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotos atsevišķi;

23.2. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību, šo vielu kopējo iedarbības efektu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

01.JPG (3169 bytes), kur

C1; C2 ; Cn - vielu koncentrācijas darba vides gaisā (mg/m³);

AER1; AER2; AERn - vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (mg/m³).

Vielu ekspozīcijas faktiskās koncentrācijas attiecība pret AER (ekspozīcijas indeksu EI) summējot nedrīkst pārsniegt 1. Ja šo daļskaitļu summa ir 1, tā atbilst kopējās iedarbības robežvērtībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

24. Darba devējs dokumentē riska novērtēšanas rezultātus, tai skaitā mērījumu rezultātus, kas nepieciešami riska novērtēšanai, un pasākumus, kas veikti ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai. Šo dokumentāciju uzglabā ne mazāk kā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

25. Darba devējs nodrošina iespēju nodarbinātajiem, viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem iepazīties ar riska novērtējuma un mērījumu rezultātiem, kā arī ar ķīmisko vielu un maisījumu iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

26. Darba devējs nodrošina, lai riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbināto veselības aprūpi.

27. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

28. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

29. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

III. Riska novēršana un samazināšana

30. Ja darba veids un tehniskās iespējas to pieļauj, darba devējs aizstāj bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos maisījumus ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kas konkrētajos darba apstākļos nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

31. Ja tiek atklāts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš šo risku vai, ja tas, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, nav iespējams, risku samazina, veicot šādus pasākumus:

31.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

31.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;

31.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;

31.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem;

31.5. novērš nodarbināto saskari ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;

31.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un maisījumu daudzums;

31.7. plānojot un organizējot darba procesu:

31.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un maisījumu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;

31.7.2. atdala ķīmisko vielu un maisījumu noliktavu no darba telpām un aprīko to ar nosūces ventilāciju;

31.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;

31.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un maisījumus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai maisījumus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī bīstamo atkritumu klasificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un utilizēšanu;

31.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;

31.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām avārijas situācijām;

31.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un maisījumu radītais risks.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

32. Riska novēršanas un samazināšanas pasākumus veic šādā secībā:

32.1. ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;

32.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;

32.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);

32.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, ja ķīmisko vielu un maisījumu iedar­bību nevar novērst ar šajā punktā minētajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

33. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robež­vērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba aizsardzības pasākumus.

34. Darba devējs, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un maisījumus, ņem vērā konkrēto ķīmisko vielu un maisījumu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku un veic šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai:

34.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;

34.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, maisījumiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;

34.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;

34.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

35. Darba devējs nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

IV. Pasākumi avārijas situācijās

36. Ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, darba devējs nodrošina iepriekšēju paziņošanu atbilstoši šiem noteikumiem.

37. Ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novēršanu un samazināšanas pasākumiem, bet, veicot riska novērtēšanu, tiek konstatēts, ka pastāv bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu avārijas risks, un paredzams, ka avārijas sekas ietekmēs arī teritoriju ārpus uzņēmuma, darba devējs iesniedz rakstisku informāciju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, norādot ķīmisko vielu vai maisījumu nosaukumu, to bīstamības klasi, kā arī atbilstošas riska un drošības frāzes.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

38. Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu izstrādā pasākumus, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam, nosakot atbildīgos darbiniekus un norādot kārtību, kā ar šiem darbiniekiem sazināties avārijas situācijā, tai skaitā norādot atbildīgo darbinieku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefona numurus, kā arī nosakot avārijas gadījumā paziņojamo informāciju.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

39. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību avārijas situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu īpašības.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

40. Ja radusies avārijas situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana).

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

41. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbi­nātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus avārijas novēršanai un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami avārijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.

42. Nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem. Individuālos aizsardzības līdzekļus, speciālos drošības līdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz bīstamo faktoru pil­nīgai novēršanai saskaņā ar šo faktoru riska novērtējumu un ražotāja instrukcijām. Avārijas situācijās bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

43. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, lai katrs nodarbinātais nekavējoties tiktu informēts par draudiem viņa drošībai un veselībai.

44. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši riska novērtējumam pārskata un aktualizē pasākumus, kas veicami avārijas situācijās, kā arī avārijas situācijas novēršanai.

V. Konsultēšanās, informēšana un apmācība

45. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu uzticības personām darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais darba vietā prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos. Darba devējs nodrošina šādu informāciju:

45.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;

45.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;

45.3. par ķīmiskajām vielām un maisījumiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un maisījumu aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER);

45.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un maisījumu raksturojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 31. pantu;

45.5. par rīcību un pasākumiem avārijas situācijās.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.163)

46. Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem:

46.1. pirms darba uzsākšanas;

46.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;

46.3. atkārtoti, ja darba vidē notikušas pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un maisījumu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

47. Nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas un viņu pārstāvji konsultējas un piedalās šajos noteikumos paredzēto jautājumu risināšanā saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

VI. Īpaši ierobežojumi un aizliegumi ķīmisko vielu un maisījumu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

48. Īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu ražošanas, tirdzniecības un lietošanas ierobežojumiem, izņemot šādus gadījumus:

48.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;

48.2. ķīmisko vielu un maisījumu - blakusproduktu vai ražošanas atkritumu - pārstrāde vai iznīcināšana;

48.3. ķīmisko vielu un maisījumu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

49. Šo noteikumu 48.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām ir atļautas, ja ir ievērotas šo noteikumu 50.punktā minētās prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institūcijās šādus datus:

49.1. izņēmuma pamatojums;

49.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu gadā;

49.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai maisījums;

49.4. paredzamais nodarbināto skaits;

49.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

50. Šo noteikumu 48.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēma, kas nepieļauj nodarbinātā tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai maisījumu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

VII. Nodarbināto veselības uzraudzība

51. Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, veic obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību. Nosūtot nodarbināto uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs obligātās veselības pārbaudes kartē norāda informāciju par ķīmiskajām vielām, to iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

52. Ja nodarbinātajam darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, viņa veselības pārbaužu rezultātiem (attiecīgo dokumentu kopijām), ja nepieciešams, jābūt pieejamiem kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai un Valsts darba inspekcijai saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

53. Nodarbinātajam, kuram darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas uz viņu.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

54. Ja nodarbinātajiem darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus konkrētajā darba vietā, ņem vērā viņu veselības pārbaužu rezultātus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

55. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem darba vietā, vai ir pārsniegti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER):

55.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc ķīmisko vielu ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārējos līdzīgos apstākļos nodarbinātos, norādot, ka arī viņiem būtu vēlams veikt obligātās veselības pārbaudes;

55.2. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku, atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;

55.3. darba devējs ņem vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un maisījumu iedarbības risks;

55.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

55.1 Šajā nodaļā minētos veselības pārbaužu datus darba devējs glabā 40 gadus pēc pēdējās zināmās nodarbinātā saskares ar ķīmiskajām vielām, pēc tam datus nodod arhīvā. Ja darba devēju likvidē, veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājums

(Nodaļas nosaukums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumus Nr.399 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 127.nr.; 2005, 72.nr.).

57. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

58. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

59. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

60. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

61. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 407; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 11; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 110)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1991.gada 29.maija Direktīvas 91/322/EEK par iesakāmo robežlielumu noteikšanu, izpildot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā;

2) Eiropas Padomes 1998.gada 7.aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

3) Komisijas 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

5) Komisijas 2006.gada 7.februāra Direktīvas 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK;

6) Komisijas 2009.gada 17.decembra Direktīvas 2009/161/ES, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu un groza Direktīvu 2000/39/EK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu;

8) Komisijas 2017. gada 31. janvāra Direktīvas (ES) 2017/164, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido ceturto sarakstu darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas 2017/2398, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darba vietā;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Direktīvas 2019/130, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas 2019/983, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;

12) Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1831, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido piekto sarakstu ar darbavietā pieļaujamās eksponētības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 2000/39/EK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325

(Pielikums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā

Nr.

EINECS1

CAS2

Vielas nosaukums
(t.sk. sinonīmi)

Struktūrformula/
summārā formula

Aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)

Piezīmes

     

8 st.

Īslaicīgi (15 min)

 
     

mg/m³

ppm (ml/m3)

mg/m³

ppm (ml/m3)

 

1.

200-835-2

75-05-8

Acetonitrils

(cianometāns)

CH3CN7040--Āda

2.

 

50-78-2

Acetilsalicilskābe

(2-acetoksibenzoskābe)

0,5--- 

3.

 

98-86-2

Acetofenons

(fenilmetilketons)

5--- 

4.

 

75-86-5

Acetonciānhidrīns

(α-hidroksiizobutironitrils

2-hidroksi-2-metilpropionitrils)

0,9--- 

5.

200-662-2

67-64-1

Acetons

(2-propanons, dimetilketons)

CH3COCH31210500-- 

6.

 

124-04-9

Adipīnskābe

(1,4-butāndikarbonskābe)

HOOC(CH2)4COOH4--- 

7.

 

626-86-8

Adipīnskābes monoetilesteris

(1,4-butāndikarbonskābes monoetilesteris)

HOOC(CH2)4COOCH2CH33--- 

8.

201-177-9

79-10-7

Akrilskābe (propēnskābe) propēn-2 skābeH2C=CH-COOH51,7594204 

9.

 

376-84-1

Akrilskābes 1H, 1H, 5H-oktafluorpentilesteris

(2,2,3,3,4,4,5,5- oktafluorpentilakrilāts

2-propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5-oktafluorpentilesteris)

H2C=CHCOOCH2 (CF2)5 CF330--- 

10.

 

103-11-7

Akrilskābes 2-etilheksilesteris

(2-propēnskābes 2-etilheksilesteris

2-etilheksilakrilāts)

H2C=CHCOOCH2 -CH(C2H5)(CH2)3CH31--- 

11.

 

818-61-1

Akrilskābes 2-hidroksietilesteris

(2-hidroksietilakrilāts)

H2C=CH-COOCH2CH2OH0,5--- 

12.

 

814-68-6

Akrilskābes hloranhidrīds

(akriloilhlorīds

propenoilhlorīds)

H2C=CH-COCl0,3--- 

13.

203-453-4

107-02-8

Akroleīns (akrilaldehīds, 2-propenāls)H2C=CH-CHO0,050,020,120,05 

14.

 

107-95-9

β- alanīns

(3- aminopropānskābe)

NH2CH2CH2COOH10--- 

15.

203- 470-7

107-18-6

Alilspirts,

(2-propēn-1-ols)

CH2=CHCH2OH4,8212, 15Āda

16.

 

21645-51-2

Alumīnija hidroksīdsAl(OH)36--- 

17.

 

24304-00-5

Alumīnija nitrīdsAlN6--- 

18.

 

1344-28-1

Alumīnija oksīdsAl2O3     
  * dezintegrācijas aerosola veidā 6--- 
  * maisījumā ar niķeli (līdz 15%), (elektrokorunds) 4--- 

19.

 

7429-90-5

Alumīnijs un tā sakausējumi (pēc alumīnija)Al2--- 

20.

  Alvas neorganiskie savienojumipēc Sn2----

21.

211- 047-3

628-63-7

Amilacetāts

(pentilacetāts,

pentiletanoāts)

CH3COO(CH2)4CH327050540100-

22.

 

620-11-1

3-Amilacetāts

(3-pentilacetāts,

3-pentiletanoāts)

CH3COOCH(C2H5)227050540100-

23.

 

625-16-1

terc-Amilacetāts,

etiķskābes 2-metil-2-butilesteris (terc-pentilacetāts)

CH3COOC(CH3)2C2H527050540100-

24.

 

110-53-2

Amilbromīds

(pentilbromīds)

CH3(CH2)4Br0,3--- 

25.

 

638- 49-3

Amilformiāts

(pentilformiāts,

skudrskābes pentilesteris)

HCOOC5H1110--- 

26.

 

71-41-0

Amilspirts

(1-pentanols)

CH3(CH2)3CH2OH10--- 

27.

200-521-5

61-82-5

Amitrols (1,2,4-triazol-3-ilamīns)C2H4N40,2    

28.

  Amīni, alifātiskie

(alkilamīni)

H2N-R, R ≥ C71--- 

29.

 

1918-02-1

4-Amino-3, 5, 6-trihlorpikolīnskābe

(4-amino-3, 5, 6-trihlorpiridīn-2-karbonskābe,

tordons-22k, hloramps)

2--- 

30.

 

3060-41-1

4-Amino-3-fenilbutānskābes hidrogēnhlorīds

(fenibuts)

1--- 

31.

 

6928-85-4

4-Amino-4-metilpiperazīns

(4-metilpiperazīn-1-amīns)

2--- 
 

205-483-3

141-43-5

2-Aminoetanols

(monoetanolamīns)

NH2CH2CH2OH0,50,27,63Āda

32.

 

591-27-5

3-Aminofenols1--- 

33.

 

123-30-8

4-Aminofenols1--- 

34.

 

929-17-9

7-AminoheptānskābeH2N(CH2)6COOH8--- 

35.

  AMINOSKĀBES      
 

56-41-7

L-alanīns,

(2-aminopropānskābe,

α-aminopropionskābe)

CH3CH(NH2)COOH5--- 

36.

 

74-79-3

Arginīns

(2-amino-3-guanidīnopentānskābe)

10    

37.

 

56-84-8

Asparagīnskābe

(2- aminodzintarskābe)

HOOCCH2CH(NH2)COOH10    

38.

 

52-90-4

Cisteīns

(2- amino-3-merkaptopropānskābe,

α - amino- β -merkaptopropionskābe)

HSCH2CH(NH2)COOH2    

39.

 

56-89-3

Cistīns

(3,3’-ditio-bis-2- aminopropānskābe,

2- amino-3-(2-amino-2-karboksietildisulfēnil) propānskābe)

2    

40.

 

63-91-2

Fenilalanīns

(2-amino-3-fenilpropānskābe,

α -amino- β -fenilpropionskābe)

C6H5-CH2 CH(NH2)COOH5    

41.

 

56-40-6

Glicīns

(aminoetiķskābe)

NH2CH2COOH5    

42.

 

56-86-0

Glutamīnskābe

(1-amino-1,3-propāndikarbonskābe)

HOOCCH2CH2CH(NH2)COOH10    

43.

 

71-00-1

Histidīns

(2-amino-3- (4-imidazolil) propānskābe)

5    

44.

 

73-32-5

Izoleicīns

(2-amino-3-metilpentānskābe

α -amino- β -metilbaldriānskābe)

5    

45.

 

61-90-5

Leicīns

(2- amino-4-metilpentānskābe,

α -aminoizokapronskābe)

(CH3)2CHCH2CH(NH2)COOH5    

46.

 

56-87-1

Lizīns

(2,6–diaminoheksānskābe,

α, ε diaminokapronskābe

NH2(CH2)4CH(NH2)COOH5    

47.

 

63-68-3

Metionīns

(2 – amino-4-metilmerkap-tobutānskābe,

α - amino-g-metiltiosviestskābe)

CH3SCH2CH2CH(NH2)COOH5    

48.

 

98-79-3

5- Oksoprolīns

(glutamīnskābes 5-laktāms

pirolidīn-2-ona-5-karbonskābe)

5    

49.

 

147-85-3

Prolīns

(2-pirolidīnkarbonskābe)

5    

50.

 

56-45-1

Serīns

(2- amino-3-hidroksipropānskābe)

HOCH2CH(NH2)COOH5    

51.

 

60-18-4

Tirozīns

(2- amino-3-(4-hidroksifenil)-propānskābe,

3-(4- hidroksifenil) alanīns)

2    

52.

 

72-19-5

Treonīns

(2- amino-3-hidroksibutānskābe)

CH3CH(OH)CH(NH2)COOH2    

53.

 

73-22-3

Triptofāns

(2- amino-3-(3-indolil) propānskābe)

2    

54.

 

72-18-4

Valīns

(2- amino-3-metilbutānskābe)

(CH3)2CHCH(NH2)COOH5    

55.

 

7783-28-0

Amofoss

(amonija hidrogēnfosfāta un dihidrogēnfosfāta maisījums, diamonija hidrogēnortofosfāts)

NH4H2PO4, (NH4)2HPO46    

56.

 

16919-58-7

Amonija (IV) heksahlorplatināts(NH4)2[PtCl6]0,005    

57.

 

1309-32-6

Amonija heksafluorsilikāts (pēc fluora)NH4SiF60,2    

58.

 

12125-02-9

Amonija hlorīdsNH4Cl10    

59.

 

1762-95-4

Amonija rodanīds

(amonija tiocianāts)

NH4SCN5    

60.

213-695-2

1002-89-7

Amonija stearāts[CH3(CH2)16COO]NH42    

61.

 

7773-06-0

Amonija sulfamātsNH4SO3NH210    

62.

 

7783-18-8

Amonija tiosulfāts(NH4)2S2O310    

63.

231-635-3

7664-41-7

AmonjaksNH314203650 

64.

 

69-53-4

Ampicilīns

(adobacilīns,

Aminofenilmetil-penicilīns,

aminobenzilpenicilīns)

C16H20N3O4S0,1    

65.

 

5907-38-0

Analgīns

([(2- fenil-1,5-dimetil-3-okso-2,3-dihidro-1H-pirazol-4-il)-metilamino]-metānsulfonskābes nātrija sāls)

0,5    

66.

  Anestēzijas gāzes

(halotāns, sevofluorāns, izoflurāns, enflurāns, desflurāns u.c. halokāni)

 202   

67.

200-539-3

62-53-3

Anilīns

(aminobenzols,

fenilamīns)

7,74219,355Āda

68.

 

104-94-9

Anizidīns (p-anizidīns, 4- amino-1-metoksibenzols, 4- metoksianilīns)1    

69.

 

7440-36-0

Antimona metāliskie putekļiSb0,2 0,5  

70.

 

1309-64-4

Antimona trīsvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)Sb2O31    

71.

215-237-7

1314-60-9

Antimona piecvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)Sb2O52    

72.

  Arsēna neorganiskie savienojumi (pēc arsēna)(As)0,01 0,04  

73.

 

109-52-4

Baldriānskābe

(pentānskābe)

CH3CH2CH2CH2COOH5    

74.

 

12253-23-5

Bārija aluminātsBaAl2O40,1    

75.

  Bārija alumosilikātsBaAl2Si2O80,5 1  

76.

 

52869-91-7

Bārija alumīnija titanāts 0,5    

77.

 

23436-05-7

Bārija borāts

(ortoborskābes bārija sāls)

Ba3(BO3)20,5    

78.

 

13718-55-3

Bārija fluorhlorīds (luminofors P - 385)BaClF0,1    

79.

 

7787-32-8

Bārija fluorīdsBaF20,1    

80.

 

10048-98-3

Bārija hidrogēnfosfāts

(bārija ūdeņraža fosfāts)

BaHPO40,5    

81.

 

52869-93-9

Bārija kalcija titanātsBaCaTi2O60,5    

82.

 

513-77-9

Bārija karbonātsBaCO30,5    

83.

 

13462-86-7

Bārija sulfāts

(barīts)

BaSO46    

84.

  Bārija šķīstošie savienojumipēc Ba0,5   Āda

85.

 

125693-49-4

Bārija tetratitanātsBaTi4O90,5    

86.

 

12047-27-7

Bārija titanāts (IV)BaTiO30,5    

87.

 

103-83-3

BenzildimetilamīnsC6H5CH2N(CH3)25    

88.

 

100-52-7

BenzaldehīdsC6H5CHO5    

89.

 

140-11-4

Benzilacetāts

(etiķskābes benzilesteris)

CH3COOCH2C6H55    

90.

 

98-87-3

Benzilidēnhlorīds

( α,α-dihlortoluols,

benzālhlorīds,

dihlormetilbenzols)

C6H5CHCl20,5    

91.

 

69-57-8

Benzilpenicilīns

(6- fenilacetamidopeni-cilān-skābes nātrija sāls)

0,1    

92.

 

100-51-6

Benzilspirts

(fenilmetanols,

fenilkarbinols)

C6H5CH2OH5    

93.

 

106-51-4

1,4- Benzohinons

(p- benzohinons)

0,05    

94.

 

98-88-4

Benzoilhlorīds

(benzoskābes hloranhidrīds)

C6H5COCl5    

95.

 

528-44-9

1,2,4- Benzoltrikarbonskābe

(trimelitskābe)

0,1    

96.

 

100-47-0

Benzonitrils

(cianobenzols)

C6H5CN1    

97.

 

65-85-0

BenzoskābeC6H5COOH5    

98.

 

87-25-2

Benzoskābes 2-aminoetilesteris

(2- aminoetilbenzoāts)

C6H5COOCH2CH2NH25    

99.

 

95-14-7

Benzotriazols5    

100.

 

13684-63-4

Betanāls

(fenmedifams,

1- piridiletiķskābes betaīns,

1-karboksimetilpiridīnija betaīns)

0,5    

101.

 

92-52-4

Bifenils

(difenils)

10    

102.

 

366-18-7 un 553-26-4

2,2'- Bipiridils un 4,4'-bipiridils

(2,2'- bipiridīns un 4,4'-bipiridīns,

2,2'- dipiridils un 4,4'-dipiridils)

 

0,2

    

103.

 

7440-69-9

Bismuts un tā neorganiskie savienojumiPēc Bi0,5    

104.

 

12069-32-8

Bora karbīdsB4C6    

105.

 

10043-11-5

Bora nitrīdsBN6    

106.

 

7637-07-2

Borfluorīds

(bora trifluorīds)

BF31    

107.

 

63428-82-0

Boverīns (izomēru maisījums) 0,3    

108.

231-778-1

7726-95-6

BromsBr20, 70,1   

109.

 

353-59-3

Bromdifluorhlormetāns

(freons 12Br

difluorhlorbrommetāns)

CBrClF21000    

110.

 

95-56-7 un 106-41-2

Bromfenols, o- un p-izomēri0,3    

111.

 

107-81-3

2- BrompentānsCH3CHBrCH2CH2CH35    

112.

 

75-63-8

Bromtrifluormetāns

(trifluorbrommetāns,

freons 13 B1)

F3BrC3000    

113.

233-113-0

10035-10-6

BromūdeņradisHBr--6,72-

114.

201-159-0

78-93-3

2-Butanons

(metiletilketons,

etilmetilketons)

CH3CH2COCH320067900300-

115.

203-788-6

110-65-6

But-2-īn 1,4-diols (1,4-butīndiols)C4H6O2/OHCH2CCCH2OH0,5    

116.

 

106-97-8

ButānsCH3CH2CH2CH3300    

117.

205-480-7

141-32-2

n-ButilakrilātsCH2=CHCOO(CH2)3CH31125310-

118.

 

109-73-9

ButilamīnsCH3CH2CH2CH2NH210    

119.

 

109-65-9

Butilbromīds

(1- brombutāns)

CH3CH2CH2CH2Br0,3    

120.

 

75-91-2

terc- Butilhidroperoksīds5    

121.

 

109-69-3

Butilhlorīds

(1- hlorbutāns)

CH3CH2CH2CH2Cl0,5    

122.

 

111-36-4

ButilizocianātsCH3CH2CH2CH2N=C=O1    

123.

 

97-88-1

Butilmetakrilāts

(2-metilpropēnskābes butilesteris)

CH2=C(CH3)COOC4H930    

124.

 

628-28-4

ButilmetilēterisCH3OC4H9100    

125.

  Butilspirti (pirmējais, otrējais, trešējais) 10    
 

71-36-3

(n- butanols,CH3CH2CH2CH2OH     
  1- butanols,      
 

78-92-2

2- butanols,CH3CH2CH(OH)CH3     
 

75-65-0

2- metil-2-propanols,(CH3)3COH     
  terc- butanols,      
 

78-83-1

2- metil-1-propanols,(CH3)2CHCH2OH     
  izobutilspirts)      

126.

 

111-34-2

ButilvinilēterisCH2=CHOC4H920    

127.

203-905-0

111-76-2

2-Butoksietanols,

(etilēnglikola monobutilēteris,

Butilcelosolvs)

HOCH2-CH2-O-C4H9982024650Āda

128.

203-933-3

112-07-2

2-Butoksietilacetāts (etilēnglikola monobutilētera acetāts,
butilglikolacetāts)
CH3COOCH2CH2O(CH2)3CH31332033350Āda

129.

203-961-6

112-34-5

2-(2-Butoksietoksi) etanols (butildiglikols)HOC2H4OCH2CH2O(CH2)3CH367,510101,215 

130.

 

61-24-5 525-94-0

28393-42-2

Cefalosporīns C;

penicilīns N (cefalosporīns N); cefolosporīns P;

C16H21N3O8S

C14H21N3O6S

C33H50O8

0,3    

131.

 

9004-34-6

Celuloze 2    

132.

 

65997-15-1

Cements

(portlandcements)

 6    

133.

 

7758-88-5

Cērija (III) fluorīdsCeF30,5 2,5  

134.

 

1306-38-3

Cērija dioksīdsCeO25    

135.

 

21351-79-1

Cēzija hidroksīdsCsOH0,3    

136.

206-992-3

420-04-2

Ciānamīds

(karbanonitrils)

H2NCN10,58--Āda

137.

200-821-6

74-90-8

Ciānūdeņradis (zilskābe)HCN0,30,2754,5Āda

138.

203-631-1

108-94-1

Cikloheksanons40,81081,620Āda

139.

 

100-64-1

Cikloheksanona oksīms10    

140.

203-806-2

110-82-7

Cikloheksāns8023   

141.

 

108-91-8

Cikloheksilamīns1    

142.

  Cimols (2,3,4-izomēru maisījums vai atsevišķi izomēri)

(2- izopropiltoluols

o-cimols

3- izopropiltoluols

m-cimols

4- izopropiltoluols

p-cimols)

10    

143.

 

12122-67-7

Cinka etilēn-N,N’-bis-ditiokarbamāts

(N,N’-etāndiil-bis-ditiokarbamīnskābes cinka sāls,

cinebs,

kuprozāns)

0,5    

144.

 

1314-84-7

Cinka fosfīds

(tricinka difosfīds)

Zn3P20,1    

145.

 

10192-46-8

Cinka heksaborāts

(dibora tricinka heksaoksīds)

Zn2B6O111    

146.

 

1314-13-2

Cinka oksīdsZnO0,5    

147.

 

1314-98-3

Cinka sulfīdsZnS5    

148.

 

112-30-1

n- Decilspirts

(1- dekanols)

CH3(CH2)8CH2OH10    

149.

207-069-8

431-03-8

Diacetils (butāndions, dimetil diketons)CH3COCOCH30,070,020,360,1 

150.

 

131-17-9

Dialilftalāts

(1,2-benzoldikarbonskābes di-2-propēnilesteris)

 

1

    

151.

 

83968-18-7

Dialkilftalāti

(1,2- benzoldikarbonskābes dialkilēsteri)

1    

152.

 

2687-25-4

2,3- Diaminotoluols

(toluol-2,3-diamīns)

2    

153.

 

105-99-7

Dibutiladipināts

(adipīnskābes dibutilesteris,

heksāndiskābes dibutilesteris,

1,4-butāndikarbonskābes dibutilesteris)

C4H9OOC(CH2)4COOC4H95    

154.

 

2528-36-1

Dibutilfenilfosfāts

(fosforskābes dibutilfenilesteris)

0,1    

155.

 

502-56-7

DibutilketonsCH3(CH2)3CO(CH2)3CH320    

156.

 

109-43-3

Dibutilsebacināts

(sebacīnskābes dibutilesteris,

dekāndiskābes dibutilesteris)

C4H9OOC(CH2)8COOC4H910    

157.

203-716-3

109-89-7

Dietilamīns(C2H5)2 NH1553010-

158.

 

111-46-6

Dietilēnglikols

(2,2' oksibisetanols,

2,2' dihidroksidietilēteris)

HOCH2CH2-O-CH2CH2OH10    

159.

200-467-2

60-29-7

DietilēterisC2H5-O-C2H5308100616200-

160.

 

84-66-2

Dietilftalāts

(1,2-benzoldikarbonskābes dietilesteris)

C6H4(COOC2H5)20,5    

161.

 

82-66-6

Difenacils

(2-difenilacetil-1,3-indandions,

ratindāns,

difacinons)

 

0,01

    

162.

  Difenili hlorētie 1    

163.

202-981-2

101-84-8

Difenilēteris (fenilēteris, fenoksibenzols)C6H5OC6H571142 

164.

 

76-12-0

1,2-Difluor-1,1,2,2-tetrahloretāns

(tetrahlordifluoretāns,

freons-112)

Cl2FC-CFCl21000    

165.

 

75-71-8

Difluordihlormetāns

(freons 12)

CCl2F23000    

166.

 

624-72-6

1,2-Difluoretāns,

(freons 152)

FH2C-CH2F3000    

167.

 

25497-29-4

1,2-Difluorhloretāns

(freons 142)

FH2C-CHClF3000    

168.

200-871-9

75-45-6

DifluorhlormetānsCHClF236001000-- 

169.

 

886-77-1

Difurfurilidēnacetons10    

170.

202-425-9

95-50-1

1,2-Dihlorbenzols,

(o-dihlorbenzols)

C6H4Cl21222030650Āda

171.

 

541-73-1

1,3-Dihlorbenzols

(m-dihlorbenzols)

Cl2C6H420    

172.

203-400-5

106-46-7

1,4-Dihlorbenzols, (p-dihlorbenzols)C6H4Cl21226010Āda

173.

200-863-5

75-34-3

1,1-DihloretānsCH3CHCl2412100--Āda

174.

 

79-43-6

DihloretiķskābeCl2CHCOOH4    

175.

 

102-36-3

3,4-Dihlorfenilizocianāts0,3    

176.

 

149-74-6

Dihlorfenilmetilsilāns (pēc HCl)C6H5SiCl2CH31    

177.

 

27137-85-5

2,5-DihlorfeniltrihlorsilānsCl2C6H3-SiCl31    

178.

204-697-4

124-40-3

Dimetilamīns(CH3)2NH3,829, 45-

179.

 

1149-23-1

2,6-Dimetil-1,4-dihidropiridīn-3,5-dikarbonskābes dietilesteris

(2,6- dimetil-3,5-dietoksikarbonil-1,4-dihidropiridīns,

diludīns,

dietil-1,4-dihidro-2,6-dimetilpiridīn-3,5-dikarboksilāts)

2    

180.

 

108-01-0

2-(Dimetilamino) etanols

(N,N-dimetil-2-hidroksietilamīns,

N,N-dimetiletanolamīns)

(CH3)2NCH2CH2OH5    

181.

 

121-69-7

N,N-Dimetilanilīns

(N,N-dimetilfenilamīns)

(CH3)2N-C6H50,2    

182.

 

103-83-3

N,N-DimetilbenzilamīnsC6H5CH2N(CH3)25    

183.

 

80-15-9

α α Dimetilbenzilhidro-peroksīds

(Kumolhidroperoksīds)

C9H12O21    

184.

204-065-8

115-10-6

DimetilēterisCH3-O-CH319201000---

185.

 

576-26-1

2,6- Dimetilfenols

(2,6- Ksilenols)

2    

186.

 

131-11-3

Dimetilftalāts

(1,2-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)

C6H4(COOCH3)20,3    

187.

 

106-79-6

Dimetilsebacināts

(1,8-oktāndikarbonskābes dimetilesteris,

dekāndiskābes dimetilesteris,

sebacīnskābes dimetilesteris)

CH3OOC(CH2)8COOCH310    

188.

 

75-18-3

DimetilsulfīdsH3C-S-CH350    

189.

 

120-61-6

Dimetiltereftalāts

(1,4-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)

0,1    

190.

203-714-2

109-87-5

Dimetoksimetāns (formaldehīda dimetilacetāls, metilāls)CH3OCH2OCH310    

191.

 

528-29-0

1,2-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21    

192.

 

99-65-0

1,3-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21    

193.

 

100-25-4

1,4-dinitrobenzolsC6H4(NO2)21    

194.

 

25550-58-7

2,4-Dinitrofenols0,5    

195.

 

27478-34-8

Dinitronaftalīns (1,5- un 1,8-izomēru maisījums)C10H6(NO2)21    

196.

 

84-76-4

Dinonilftalāts

(1,2-benzoldikarbonskābes dinonilesteris)

1    

197.

 

123-91-1

1,4-dioksāns205,5   

198.

 

122-62-3

Dioktilsebacināts

(oktān-1,8-dikarbonskābes dioktilesteris,

sebacīnskābes dioktilesteris,

bis(2- etilheksil) sebacināts)

C8H17OOC(CH2)8COOC8H1710    

199.

 

142-84-7

Dipropilamīns(CH3CH2CH2)2NH2    

200.

 

1335-47-3

Ditolilmetāns(CH3C6H4)2CH21    

201.

 

112-53-8

Dodecilspirts

(dodekanols,

laurilspirts)

CH3(CH2)10CH2OH10    

202.

 

25991-86-0

Dodekahidro-1,1’-karbonil-bis -1H-azepīns

(bis-azepān-1-ilmetanons,

bis-N,N'-heksametilēnurīnviela,

karboksīds (pesticīds))

0,5    

203.

 

13463-40-6

Dzelzs pentakarbonils

(pentakarbonildzelzs)

Fe(CO)50,1    

204.

  Dzelzs rūda

(dzelzs aglomerāts)

 4    

205.

 

107-15-3 + 58-55-9

Eifilīns

(teofilīns + 1,2-etilēndiamīns)

0,5    

206.

  Epoksīda sveķi (pēc epihlorhidrīna) 0,5    

207.

 

75-08-1

Etāntiols

(etilmerkaptāns)

C2H5SH1    

208.

 

94-19-9

Etazols

(4-amino-N-(5-etil-[1,3,4]tiadiazol-2-il) benzolsulfonamīds,

sulfaetiodols,

sulfaetiltiadiazols)

1    

209.

 

108-24-7

Etiķskābes anhidrīdsCH3CO-O-COCH35    

210.

204-658-1

123-86-4

Etiķskābes butilesteris

(n-butilacetāts)

CH3COOC4H924150723150 

211.

205-500-4

141-78-6

Etiķskābes etilesteris (etilacetāts)CH3COOC2H5200541468400 

212.

 

140-88-5

Etilakrilāts (2-propēnskābes etilesteris, akrilskābes etilesteris)H2C=CH-COOC2H510    

213.

200- 834-7

75-04-7

EtilamīnsC2H5NH29,45---

214.

202-849-4

100-41-4

EtilbenzolsC6H5C2H5442100884200Āda;

Ietekme uz dzirdi

215.

 

74-96-4

Etilbromīds

(brometāns)

CH3CH2Br5    

216.

 

107-15-3

Etilēndiamīns

(1,2-diaminoetāns)

NH2CH2CH2NH22    

217.

203-473-3

107-21-1

Etilēnglikols,

(1,2-etāndiols)

HOCH2-CH2OH522010440Āda

218.

 

818-61-1

Etilēnglikola monoakrilesteris

(propēnskābes 2-hidroksietilesteris)

CH2=CHCOOCH2CH2OH0,5    

219.

 

74-85-1

EtilēnsCH2=CH2100    

220.

203-234-3

104-76-7

2-etilheksān-1ols (2-Etil-1-heksanols, 2-etilheksilspirts)CH3(CH2)3CH(CH2CH3)CH2OH5,41   

221.

200-830-5

75-00-3

Etilhlorīds

(hloretāns)

CH3CH2Cl5019268105 

222.

  N-etil, N-(n-butil)-S-propiltiokarbamāts

(tilāms)

(C2H5)N(C4H9)C(O)SC3H71    

223.

 

64-17-5

Etilspirts

(etanols)

C2H5OH1000    

224.

200-580-7

64-19-7

Etiķskābe (etānskābe)CH3COOH25105020 

225.

 

106-74-1

2-Etoksietilakrilāts

(akrilskābes 2-etoksietilesteris

2-eropēnskābes 2-etoksietilesteris)

CH2=CHCOOCH2CH2OC2H55    

226.

 

85-01-08

Fenantrēns0,8    

227.

202-705-0

98-83-9

2-Fenilpropēns (izopropēnilbenzols,

α-metilstirols)

C6H5C(CH3)=CH224650492100-

228.

 

80-15-9

2-Fenil-2-propilhidroperoksīds

(kumola hidroperoksīds, kumilhidroperoksīds,

izopropilbenzola hidroperoksīds,

α α dimetilbenzilhidrope-roksīds)

1    

229.

 

58-15-1

2-Fenil-4-dimetilamino-1,5-dimetil-1,2-dihidropirazol-3-ons

(amidopirīns,

piramidons)

0,5    

230.

 

140-29-4

Fenilacetontrils

(benzilcianīds)

C6H5CH2CN0,8    

231.

 

6017-21-6

Fenilazomalondinitrils

(2-fenilazomalonnitrils,

Fenilhidrazonomalon-nitrils)

C6H5-N=NCH(CN)20,1    

232.

 

108-45-2

m-Fenilēndiamīns

(1,3-fenilēndiamīns)

0,1    

233.

 

95-54-5

o-Fenilēndiamīns

(1,2-fenilēndiamīns)

0,5    

234.

 

106-50-3

p-Fenilēndiamīns

(1,4-fenilēndiamīns)

0,05    

235.

 

3006-93-7

N,N’-1,3-fenilēndimaleīnimīds

(N,N’-(m-fenilēn) disukcinimīds,

1,1'-1,3-fenilēnbis-1H-pirol-2,5-dions)

1    

236.

 

103-71-9

FenilizocianātsC6H5N=C=O0,5    

237.

 

1007-36-9

N-Fenil-N'-metilurīnvielaC6H5NHCONHCH33    

238.

 

122-59-8

FenoksietiķskābeC6H5OCH2COOH1    

239.

 

713-68-8

m-Fenoksifenols

(3-fenoksifenols)

1    

240.

203-632-7

108-95-2

Fenols (hidroksibenzols)C6H5OH82164Āda

241.

  Fluorīdi, neorganiskiePēc F2,5----

242.

231-954-8

7782-41-4

FluorsF21,5813,162-

243.

 

430-57-9

1-Fluor-1,2-dihloretāns

(1,2-dihlorfluoretāns,

freons 141)

HClFC-CClH21000    

244.

 

75-69-4

Fluortrihlormetāns

(freons 11)

Cl3FC1000    

245.

231-634-8

7664-39-3

FluorūdeņradisHF1,51,82,53-

246.

  Fluorūdeņražskābes sāļi (pēc F):

* alvas, amonija, bārija, cinka, kālija, litija, nātrija, sudraba fluorīdi, amonija hidrofluorīds, kriolīts,

* alumīnija, hroma, magnija, kalcija, stroncija, vara

 0,2

0,5

 1

2,5

  

247.

232-260-8

7803-51-2

FosfīnsPH30,140,10,280,2 

248.

233-060-3

10026-13-8

Fosfora (V) hlorīds

(fosfora pentahlorīds)

PCl51----

249.

215-236-1

1314-56-3

Fosfora (V) oksīds,

(difosforpentaoksīds,

fosfora pentoksīds)

P2O51----

250.

233-046-7

10025-87-3

Fosfora oksihlorīds

(fosforiltrihlorīds)

POCl30,0640,010,120,02 

251.

215-242-4

1314-80-3

Fosfora (V) sulfīds,

(difosforapentasulfīds)

P4S101----

252.

 

7719-12-02

Fosfora trihlorīdsPCl30,2    

253.

231-633-2

7664-38-2

Fosforskābe (ortofosforskābe)H3PO41-2--

254.

 

7723-14-0

FosforsP0,03    

255.

200-870-3

75-44-5

Fosgēns

(karbonilhlorīds)

COCl20,080,020,40,1-

256.

 

85-44-9

Ftalskābes anhidrīds

(1,2-benzoldikarbonskābes anhidrīds)

1    

257.

 

59-87-0

Furacilīns

(nitrofurāls,

5-nitrofurfurola semikarbazons)

0,5    

258.

 

67-20-9

Furadonīns

(N-(5-nitro-2-furfurilidēn)-1-aminohidantoīns,

nitrofurantoīns)

0,5    

259.

 

1672-88-4

Furagīns

(N-[(5’-nitrofuril-2’) akrilidēn]-1-aminohidantoīns,

N-[2-(5’-nitrofuril-2)-2-propēnilidēn]-1-aminohidantoīns)

5    

260.

 

67-45-8

Furazolidons

(3-(5-nitrofurfurilidēnamino)-2-oksazolidīnons)

0,5    

261.

 

98-00-0

Furfurilspirts

(2-hidroksimetilfurāns)

0,5    

262.

 

98-01-1

Furfurols

(2-formilfurāns,

2-furānkarbaldehīds)

10    

263.

 

357-70-0

Galantamīns

(herbāns,

nurunons,

nivalīns)

C17H21NO30,05    

264.

 

12024-21-4

Gallija oksīdiGa2O3 un Ga2O3    

265.

 

10038-98-9

Germānija (IV) hlorīds (pēc germānija)GeCl41    

266.

 

1310-53-8

Germānija dioksīds

(germānija (IV) oksīds)

GeO22    

267.

 

7782-65-2

Germānija tetrahidrīds

(germāns)

GeH45    

268.

200-240-8

55-63-0

Glicerīna trinitrāts (nitroglicerīns)C3H5(NO3)30,0950,010,190,02Āda

269.

 

111-30-8

Glutāraldehīds

(glutārskābes dialdehīds,

1,5-pentāndiāls)

OHC(CH2)3CHO5    

270.

 

116-16-5

Heksahloracetons

(heksahlorpropanons)

Cl3CCOCCl30,5    

271.

 

999-97-3

Heksametildisilazāns(CH3)3SiNHSi(CH3)32    

272.

 

124-09-4

Heksametilēndiamīns

(1,6-heksāndiamīns,

1,6-diaminoheksāns)

(NH2CH2CH2CH2)20,1    

273.

 

822-06-0

Heksametilēndiizocianāts

(1,6-heksāndiizocianāts)

OCN(CH2)6NCO0,05    

274.

 

111-49-9

Heksametilēnimīns

(homopiperidīns,

perhidroazepīns)

0,5    

275.

203-777-6

110-54-3

n-HeksānsC6H147220  Ietekme uz dzirdi

276.

205-563-8

142-82-5

n-HeptānsCH3(CH2)5CH3350852085500-

277.

203-767-1

110-43-0

2-Heptanons

(metilpentilketons,

Metilamilketons)

CH3-CO-C5H1123850475100Āda

278.

203-388-1

106-35-4

3-Heptanons (etilbutilketons)C2H5-CO-C4H99520---

279.

 

2499-58-3

Heptilakrilāts

(propēnskābes heptilesteris,

akrilskābes heptilesteris)

H2C=CHCOO(CH2)6CH31    

280.

 

111-70-6

Heptilspirts

(heptanols)

CH3(CH2)5CH2OH10    

281.

 

38066-16-9

Heterofoss

(O-etil-O’-fenil-S-propiltiofosfāts,

dietilfeniltiometilfosfo-nāts)

C11H17O3PS0,02    

282.

262-967-7

61788-32-7

Hidrogenterfenils (hidrogenētie difenilbenzoli)(C6H7)3192485 

283.

 

109-78-4

3-Hidroksipropionitrils

(2-cianoetanols)

10    

284.

 

31282-04-9

Higromicīns B

(antihelmicīns)

C20H37N3O130,001    

285.

 

627-30-5

3-Hlor-1-propanols

(1-hlor-3-hidroksipropāns,

trimetilēnhlorhidrīns)

Cl(CH2)3OH2    

286.

 

19210-21-0

2-Hlor-1-propanolsCH3CH(Cl)CH2OH2    

287.

 

97-00-7

1-Hlor-2,4-dinitrobenzols

(2,4-dinitrohlorbenzols)

0,05    

288.

 

127-00-4

1-Hlor-2-propanols

(propilēnhlorhidrīns)

CH3CH(OH)CH2Cl2    

289.

 

118-97-8

4-Hlor-3,5-dinitrobenzoskābe1    

290.

203-628-5

108-90-7

Hlorbenzols

(monohlorbenzols)

C6H5Cl2357015-

291.

 

106-48-9

4-HlorfenolsClC6H4OH1    

292.

 

1120-10-1

9-Hlornonānskābe

(hlorpelargonskābe)

ClCH2(CH2)7COOH5    

293.

200-663-8

67-66-3

Hloroforms

(trihlormetāns)

CHCl3102--Āda

294.

 

107-94-8

3-HlorpropānskābeClCH2CH2COOH5    

295.

 

598-78-7

2-Hlorpropānskābe

(α hlorpropionskābe)

CH3CH(Cl)COOH2    

296.

231-959-5

7782-50-5

HlorsCl210,31,50,5 

297.

 

57-62-5

HlortetraciklīnsC22H23ClN2O80,1    

298.

 

95-49-8 un 106-43-4

Hlortoluols (o- un p-izomēri)CH3C6H4Cl10    

299.

231-595-7

7647-01-0

HlorūdeņradisHCl851510-

300.

  Hroms, metālisks, (nešķīstošie neorganiskie hroma (II) hroma (III) savienojumi) 2    

301.

 

7789-04-0

Hroma (III) fosfāts pēc hroma

(hroma ortofosfāts pēc hroma)

CrPO42    

302.

         

303.

  Hroma dihidrogēnfosfāts, pēc hromaCr(H2PO4)30,02    

304.

 

10060-12-5

Hroma trihlorīda heksahidrāts,pēc hromaCrCl3. 6H2O0,01    

305.

 

1308-38-9

Hroma (III) oksīds, pēc hromaCr2O31    

306.

 

7783-20-2 + 7732-18-5

Hroma-amonija sulfāts, pēc Cr

(hroma-amonija alauns)

Cr2(SO4)3. (NH4)2SO4. 24H2O0,02    

307.

204-662-3

123-92-2

Izoamilacetāts

(izopentilacetāts,

etiķskābes 3-metil-1-butilesteris,

3-metilbutilacetāts,

izopentiletanoāts)

CH3COOCH2CH2CH(CH3)227050540100-

308.

204-633-5

123-51-3

Izoamilspirts,

(3-metil-1-butanols,

izopentilspirts)

(CH3)2CHCH2CH2OH1853710 

309.

203-745-1

110-19-0

IzobutilacetātsC6H12O224150723150 

310.

 

121-91-5

Izoftalskābe

(1,3-benzoldikarbonskābe)

0,2    

311.

201-142-8

78-78-4

IzopentānsH3C–CH2–CH(CH3)230001000   

312.

 

67-63-0

Izopropanols

(2-propanols,

izopropilspirts,

1-metil-1-etanols)

CH3CH(OH)CH3350 600  

313.

 

7553-56-2

JodsI21    

314.

 

2223-93-0

Kadmija stearāts(CH3(CH2)16COO)2Cd0,1    

315.

 

156-62-7

Kalcija ciānamīdsCaNCN1    

316.

 

7789-75-5

Kalcija fluorīdsCaF20,5 2,5  

317.

 

7757-93-9

Kalcija hidrogēnfosfātsCaHPO410    

318.

215-137-3

1305-62-0

Kalcija hidroksīds, (kalcija dihidroksīds)Ca(OH))216-46  

319.

 

7758-23-8

Kalcija dihidrogēnfosfātsCa(H2PO4)210    

320.

 

10043-52-4

Kalcija hlorīdsCaCl22    

321.

 

471-34-1

Kalcija karbonātsCaCO36    

322.

  Kalcija niķeļa hromfosfāts (pēc niķeļa) 0,005    

323.

215-138-9

1305-78-8

Kalcija oksīdsCaO16 46  

324.

 

7778-18-9

Kalcija sulfāts (hidrogenēts; ģipša putekļi)CaSO4x2H2O4    

325.

  Kālija alkilksantogenāti, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil-

(kālija O-alkilditiokarbonāts, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil-)

KSCSO-R1    

326.

 

871-58-9

Kālija butilksantogenāts

(kālija O-butilditiokarbonāts)

KSCSO-C4H910    

327.

205-792-3

151-50-8

Kālija cianīds (pēc cianīda)KCN1 5 Āda

328.

 

140-89-6

Kālija etilksantogenāts

(kālija O-etilditiokarbonāts)

KSCSO-C2H50,5    

329.

 

16871-90-2

Kālija fluorsilikāts (pēc fluora)

(kālija heksafluorsilikāts)

K2[SiF6]0,2    

330.

 

14459-95-1

Kālija heksacianoferāts (II)

(dzeltenā asinssāls)

K4[Fe(CN)6]4    

331.

 

13746-66-2

Kālija heksacianoferāts (III)

(sarkanā asinssāls)

K3[Fe(CN)6]4    

332.

 

3811-04-09

Kālija hlorātsKClO35    

333.

 

7447-40-7

Kālija hlorīdsKCl5    

334.

 

584-08-7

Kālija karbonātsK2CO32    

335.

 

7757-79-1

Kālija nitrātsKNO35    

336.

 

7778-80-5

Kālija sulfātsK2SO410    

337.

 

21368-68-3

Kampars

(DL-bornan-2-ons,

1,7,7-trimetilbiciklo(2,2,1) heptan-2-ons)

C10H16O3    

338.

203-313-2

105-60-2

e-Kaprolaktāms (putekļi un tvaiki)

(e-aminokapronskābes laktāms)

10-40--

339.

 

142-62-1

Kapronskābe

(heksānskābe)

CH3(CH2)4COOH5    

340.

 

655-35-6

Karbokromēns

(intenkordīns,

Intensaīns,

etil-[[3-[2-(dietilamino)etil]-4-metil-2-okso-2H-1-benzpirān-7-il]oksi]acetāta hidrohlorīds)

C20H27NO5 . HCl0,3    

341.

 

1302-76-7

Kianīts

(alumīnija oksīds ar silīcija dioksīda piejaukumu)

Al2O5Si2    

342.

 

50-29-3

Klofenotāns (INN)

(1,1,1-trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns,

dihlordifeniltrihloretāns (DDT),

p,p’-DDT (4,4'-DDT),

1,1-bis-(4-hlorfenil)-2,2,2-trihloretāns)

(ClC6H4)2CHCCl30,1    

343.

  Kobalta hidrokarbonils un tā sašķelšanās produkti (pēc Co)Co(CO)4H0,01    

344.

 

1307-96-6

Kobalta II oksīdsCoO0,5    

345.

 

1308-04-9

Kobalta III oksīdsCo2O30,5    

346.

 

7440-48-4

KobaltsCo0,5    

347.

 

58-08-02

Kofeīns

(1,3,7-trimetilksantīns)

0,5    

348.

 

8050-09-7

Kolofonijs 4    

349.

  Krāsvielas: vinilsulfona un hlortiazīna 2    

350.

  Krāsvielas: antrahinona un ftalocianīna 5    

351.

  Krāsvielas, bāziskās: arilmetāna 0,2    

352.

  Krāsvielas, kubogēnās: dinaftilheksakarbonskābes dianhidrīda atvasinājumi 5    

353.

215-293-2

1319-77-3

Krezols,

(visi izomēri)

(o-, m-, p-metilfenoli, krezolu maisījums

225---

354.

 

10453-89-1

Krizantēmskābe

(2,2-dimetil-3-(2-metil-1-propēnil) ciklopropān-1-karbonskābe)

 

10

    

355.

 

437-74-1

Ksantinola nikotināts

(7-[2-hidroksi-3-(N-(2-hidroksietil), N-metil)amino] propilteofilīna nikotīnskābes sāls)

1    

356.

215-535-7

1330-20-7

Ksilols

(o-,m-,p-ksilols,

dimetilbenzols)

22150442100Āda

357.

203-576-3

108-38-3

m-Ksilols,

(1,3-dimetilbenzols)

C8H1022150442100Āda

358.

202-422-2

95-47-6

o-Ksilols,

(1,2-dimetilbenzols)

C8H1022150442100Āda

359.

203-396-5

106-42-3

p-Ksilols,

(1,4-dimetilbenzols)

C8H1022150442100Āda;

Ietekme uz dzirdi

360.

202-704-5

98-82-8

Kumols

(2-fenilpropāns, izopropilbenzols,

propilbenzols)

501025050Āda

361.

 

25038-59-9

Lavsāns

(polietilēntereftalāts,

terilēns)

 5    

362.

 

9013-95-0

Levāns

(polisaharīds )

(C6H10O5)n1    

363.

 

56-75-7

Levomicetīns1    

364.

 

8032-32-4

Ligroīns (pēc C)

(petrolēteris)

 300    

365.

 

9001-62-1

Lipāze

(triacilglicerols)

 1    

366.

231- 484-3

7580-67-8

Litija hidrīdsLiH0,025  

367.

 

12007-25-9

Magnija diborīds (pēc bora)MgB21    

368.

 

10326-21-3

Magnija hlorātsMg(ClO3)25    

369.

 

12230-32-9

Magnija poliborīds

(magnija dodekaborīts)

MgB126    

370.

  Magnija-mangāna ferrītsMgMn(FeO2)41    

371.

 

108-31-6

Maleīnskābes anhidrīds

(maleīnanhidrīds,

1,2-etilēndikarbonskābes anhidrīds)

1    

372.

 

1313-13-9

Mangāna dioksīds (dezintegrācijas aerosols)MnO20,3    

373.

  Mangāns un tā neorganiskie savienojumi (pēc mangāna) 0,25

0,056

    

374.

 

3353-05-7

Mangāna distearāts[CH3(CH2)16COO]2Mn3    

375.

 

12108-13-3

Mangāna ciklopentadieniltrikar-bonils

(trikarbonil (metilciklopentadienil) mangāns)

 0,1    

376.

 

12427-38-2

Mangāna etilēn-N,N’-bis-ditiokarbamāts

(manebs)

0,5    

377.

  Mangāna-cinka ferrītsMnZn(FeO2)41    

378.

 

7439-96-5

Mangāns metināšanas aerosolos (kondensācijas aerosols) 0,1    

379.

 

8065-48-3

Merkaptofoss

(demetons,

O,O’-dietil-O"-(2-etiltioetil) tiofosfāta un O,O’-dietil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums)

C2H5SCH2CH2OPS(OC2H5)2 un C2H5SCH2CH2SPO(OC2H5)20,02    

380.

 

79-39-0

Metakrilamīds

(2-metilpropēnskābes amīds)

CH2=C(CH3)CONH21    

381.

 

79-41-4

Metakrilskābe

(2-metilpropēnskābe)

CH2=C(CH3)COOH10    

382.

 

760-93-0

Metakrilskābes anhidrīds

(2-metilpropēnskābes anhidrīds,

metakrilanhidrīds)

1    

383.

 

920-46-7

Metakrilskābes hloranhidrīds

(metakrilhlorīds,

2-metilpropēnskābes hloranhidrīds)

CH2=C(CH3)COCl0,3    

384.

 

74-93-1

Metāntiols

(metilmerkaptāns)

CH3SH0,8    

385.

200-659-6

67-56-1

Metanols

(metilspirts,

karbinols)

CH3OH260200--Āda

386.

 

1569-50-2

3-metil-2-butēn-1-ols

(pent-3-ēn-3-ols,

2,2-dimetilvinilkarbinols)

 

10

    

387.

 

80-59-1

2-metil-2-butēnskābe

(2-metilkrotonskābe,

2,3-dimetilakrilskābe)

CH3CH=C(CH3)COOH5    

388.

 

638-10-8

3-metil-2-butēnskābes etilesteris

(3,3-dimetilakrilskābes etilesteris,

etil-3-metilkrotonskābe)

(CH3)2C=CHCOOCH2CH310    

389.

 

3425-61-4

2-metil-2-butilhidroperoksīds

(terc-pentilhidroperoksīds)

5    

390.

 

79-20-9

Metilacetāts

(etiķskābes metilesteris)

CH3COOCH3100    

391.

 

96-33-3

Metilakrilāts (metilpropenoāts, akrilskābes metilesteris, propēnskābes metilesteris)CH2=CHCOOCH31853610 

392.

 

74-83-9

Metilbromīds

(brommetāns)

CH3Br1    

393.

210-946-8

626-38-0

1-Metilbutilacetāts,

(1-metilbutiletanoāts)

CH3COOCH(CH3)CH2CH2CH327050540100-

394.

203-481-7

107-31-3

Metilformiāts (skudrskābes metilesteris)HCOOCH312550250100Āda

395.

203-737-8

110-12-3

5-Metil-2-heksanons

(izopentilmetilketons,

izoamilmetilketons,

izobutilacetons)

(CH3)2CHCH2CH2COCH39520---

396.

208-793-7

541-85-5

5-Metil-3-heptanons

(etilizoamilketons)

CH3CH2CH(CH3)CH2COCH2CH3531010720-

397.

203-550-1

108-10-1

4-Metil-2-pentanons,

(izobutilmetilketons,

metilizobutilketons,

izopropilacetons)

CH3C(O)CH2CH(CH3)CH3832020850-

398.

208-601-1

534-52-1

2-metil-4,6-dinitrofenols

(4,6-dinitro-o-krezols,

DNOC)

(CH3) C6H2(NO2)2OH0,05    

399.

 

74-95-3

Metilēnbromīds

(dibrommetāns)

CH2Br210    

400.

200-838-9

75-09-2

Metilēnhlorīds (dihlormetāns)CH2Cl21203415042Āda

401.

200-817-4

74-87-3

Metilhlorīds

(hlormetāns)

CH3Cl4220   

402.

205-599-4

143-33-9

Nātrija cianīds (pēc cianīda)NaCN1 5 Āda

403.

 

624-83-9

MetilizocianātsCH3N=C=O  0,050,02 

404.

 

563-80-4

Metilizopropilketons

(3-metil-2-butanons)

CH3C(O)C(CH3)CH3200    

405.

 

556-61-6

MetilizotiocianātsCH3N=C=S0,1    

406.

 

8022-00-2

Metilmerkaptofoss (metildemetons, O,O’-dimetil-O"-(2-etiltioetil) tiofosfāta un dimetil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums)S=P(OCH3)2-O-(CH2)2S-C2H5 un S=P(OCH3)2-S-(CH2)2S-C2H50,1    

407.

 

80-62-6

Metilmetakrilāts

(2-metilpropēnskābes metilesteris,

metil-2-metilpropeonāts)

CH2=C(CH3)COOCH310    

408.

 

25013-15-4

Metilstirols (izomēru maisījums)

(viniltoluols,

vinilmetilbenzols)

CH2=CH-C6H4CH350   Ietekme uz dzirdi

409.

 

598-50-5

Metilurīnviela

(N-metilurīnviela)

CH3NHC(O)NH210    

410.

 

78-94-4

Metilvinilketons

(3-butēn-2-ons)

0,1    

411.

  Metināšanas aerosols 4    

412.

203-603-9

108-65-6

2-metoksi-1-metiletilacetāts (propilēnglikola monometilētera acetāts)CH3COOCH(CH3)CH2OCH327550550100Āda

413.

252-104-2

34590-94-8

Metoksipropoksi propanols (dipropilēnglikola monometilēteris, DPM)CH3OC3H6OC3H6OH30850--Āda

414.

203-539-1

107-98-2

1-Metoksi-2-propanols

(propilēnglikola monometilēteris, monopropilēnglikol-metilēteris)

CH3CH(OH)CH2OCH3375100568150Āda

415.

 

586-37-8

m-Metoksiacetofenons

(3-acetilanizols,

3-acetilmetoksibenzols)

3    

416.

203-906-6

111-77-3

2-(2-Metoksietoksi) etanolsC5H12O350,110  Āda

417.

203-604-4

108-67-8

Mezitilēns

(1,3,5-trimetilbenzols)

10020---

418.

 

79-11-08

Monohloretiķskābe

(hloretiķskābe)

ClCH2COOH1    

419.

 

79-04-09

Monohloretiķskābes hloranhidrīds

(hloracetilhlorīds)

CH2ClCOCl0,3    

420.

203-815-1

110-91-8

MorfolīnsC4H9NO36107220 

421.

202-049-5

91-20-3

Naftalīns5010---

422.

  Minerāleļļas, naftas minerāleļļas 5    

423.

 

1141-38-4

2,6-Naftalīndikarbonskābe0,1    

424.

 

93-09-4

2-Naftalīnkarbonskābe

(2-naftilskābe)

0,1    

425.

 

128-97-2

1,4,5,8-Naftalīntetrakarbon-skābe0,5    

426.

 

130-15-4

1,4-Naftohinons0,1    

427.

 

90-15-3

1-Naftols

(1-hidroksinaftalīns,

α -naftols)

0,5    

428.

 

135-19-3

2-Naftols

(2-hidroksinaftalīns,

β -naftols)

0,1    

429.

247-852-1

26628-22-8

Nātrija azīdsNaN30,1-0,3-Āda

430.

 

4312-97-4

Nātrija cis-β-hlorakrilāts

(akrofols,

cis-3-hlorakrilskābes nātrija sāls,

cis-3-hlorpropēnskābes nātrija sāls, nātrija 3-hlorakrilāts)

0,5    

431.

 

16893-85-9

Nātrija heksafluorsilikātsNa[SiF6]0,2    

432.

 

144-55-8

Nātrija hidrogēnkarbonāts

(dzeramā soda)

NaHCO35    
      

433.

 

1310-73-2

Nātrija hidroksīds

(nātrija sārms,

kaustiskā soda)

NaOH0,5    

434.

 

7775-09-09

Nātrija hlorātsNaClO35    

435.

 

7647-14-5

Nātrija hlorīdsNaCl5    

436.

 

7758-19-2

Nātrija hlorītsNaClO21    

437.

 

137-42-8

Nātrija metilditiokarbamāts

(metilditiokarbamāts,

metilditiokarbamīn-skābes nātrija sāls,

karbations)

CH3-NH-C(S)SNa0,1    

438.

 

131-52-2

Nātrija pentahlorfenolātsC6Cl5ONa0,1    

439.

         

440.

 

540-72-7

Nātrija rodanīds

(nātrija tiocianāts)

NaSCN10    

441.

 

7757-82-6

Nātrija sulfātsNa2SO410    

442.

 

1313-82-2

Nātrija sulfīdsNa2S0,2    

443.

207-343-7

463-82-1

NeopentānsC5H1230001000   

444.

200-193-3

54-11-5

Nikotīns,

(3-(1-metilpirolidīn-2-il) piridīns)

0,5---Āda

445.

 

59-67-6

Nikotīnskābe

(piridīn-3-karbonskābe)

1    

446.

 

98-92-0

Nikotīnskābes amīds

(piridīn-3-karbonskābes amīds, nikotīnamīds)

1    

447.

 

53025-58-4

Nitroamofoska 4    

448.

 

88-74-4

2-Nitroanilīns

(o-nitroanilīns)

0,5    

449.

 

99-09-2

3-Nitroanilīns

(m-nitroanilīns)

 0,1    

450.

 

100-01-6

4- Nitroanilīns

(p-nitroanilīns)

0,1    

451.

 

100-17-4

4-Nitroanizols

(1-metoksi-4-nitrobenzols)

3    

452.

 

585-79-5

m-Nitrobrombenzols

(1-brom-3-nitrobenzols)

0,1    

453.

201-188-9

79-24-3

NitroetānsCH3CH2NO2309,6312100Āda

454.

 

75-52-5

NitrometānsCH3NO230    

455.

 

502-56-7

Nonan-5-onsCH3(CH2)7CO(CH2)3CH320    

456.

 

143-08-8

Nonilspirts

(nonanols)

CH3(CH2)7CH2OH10    

457.

204-696-9

124-38-9

Oglekļa dioksīdsCO290005000---

458.

  Oglekļa putekļi:      
  - akmeņogļu, antracīta un citu ogļu putekļi, naftas, koksa, degakmens, melnie rūpniecības kvēpi 4    
  - dabīgie un mākslīgie dimanti, grafīts 2    

459.

  Ogļūdeņraži, piesātinātie alifātiskie, C1-10, pēc C

(alkāni)

CnH2n+2100 300  

460.

 

66-79-5

OksacilīnsC19H19N3O5S0,05    

461.

 

111-87-5

Oktilspirts

(oktanols)

CH3(CH2)6CH2OH10    

462.

 

7060-74-4

Oleandomicīna fosfātsC35H61NO12.H3PO40,4    

463.

 

10028-15-6

OzonsO30,1    

464.

 

422-64-0

PentafluorpropānskābeCF3CF2COOH2    

465.

203-692-4

109-66-0

PentānsC5H1230001000   

466.

201-865-9

88-89-1

Pikrīnskābe,

(2,4,6-trinitrofenols)

0,1----

467.

203-808-3

110-85-0

Piperazīns

(dietilēndiamīns)

0,1-0,3--

468.

 

110-89-4

Piperidīns0,2    

469.

232-319-8

8003-34-7

Piretrīni un piretroīdi

(piretra (attīrīta no sensibilizējošiem laktoniem))

Augu izcelsmes daudzkomponentu insekticīds1----

470.

203-809-9

110-86-1

Piridīns155---

471.

 

123-75-1

Pirolidīns0,1    

472.

231-116-1

7440-06-4

Platīns (metāls)Pt1----

473.

  Polimēru putekļi: (poliamīds, poliformaldehīds, polikaprolaktāms, polietilēns, polimēri, kuru pamatā ir akrila monomēri, polipropilēns, poliuretāns u. c.) 5    

474.

 

107-19-7

Propargilspirts

(2-propīn-1-ols)

1    

475.

 

74-98-6

PropānsCH3CH2CH318001000   

476.

201-176-3

79-09-4

Propānskābe

(propionskābe)

C2H5COOH31106220-

477.

 

109-60-4

Propilacetāts

(etiķskābes propilesteris)

CH3COOC3H7200    

478.

 

107-10-8

Propilamīns

(n-propilamīns)

NH2C3H75    

479.

 

108-32-7

Propilēna karbonāts

(1,2-propāndiola cikliskais karbonāts)

2    

480.

  Propilēnglikola monoakrilātsCH2=CHCOO-CH2-CH2OH-CH31    

481.

 

57-55-6

Propilēnglikols

(1,2-propāndiols)

CH3CH(OH)CH2OH7    

482.

 

115-07-1

Propilēns

(propēns)

CH2=CH-CH3100    

483.

 

106-36-5

Propilpropionāts

(propānskābes propilesteris)

CH3CH2COOC3H770    

484.

 

71-23-8

Propilspirts

(1-propanols)

CH3CH2CH2OH10    

485.

 

123-38-6

Propionaldehīds

(propanāls)

CH3CH2CHO5    

486.

  Putekļi, augu un dzīvnieku izcelsmes:      
  cukura putekļi 5    
  graudu putekļi 4    
  kokvilnas, linu, vilnas, pūku u. c. putekļi (ar silīcija dioksīda piejaukumu):
* vairāk nekā 10 %
* mazāk nekā 10 %
 2

4

    
  miltu putekļi 6    
  koksnes putekļi (izņemot cietkoksnes) 6    
  kūdras putekļi 5    
  papīra putekļi 2    
 

8037-19-2

tabakas putekļi 3    
 tējas putekļi 3    

487.

  Raugs (sausais) 0,3    

488.

203-585-2108-46-3Rezorcīns

(1,3–dihidroksibenzols, 1,3-benzoldiols)

4510--Āda

489.

 

83-88-5

Riboflavīns

(vitamīns B2)

C17H20N4O61    

490.

 

13292-46-1

Rifampicīns

(rimantāns)

 0,02    

491.

 

111-20-6

Sebacīnskābe

(1,8-oktāndikarbonskābe)

HOOC(CH2)8COOH4    

492.

203-300-1

105-46-4

Sek-butilacetātsC6H12O224150723150 

493.

231-978-9

7783-07-5

SelēnūdeņradisH2Se0,070,020,170,05 

494.

231-195-2

7446-09-5

Sēra (IV) oksīds (sēra dioksīds)SO21,30,52,71 

495.

 

7446-11-9

Sēra (VI) oksīds

(sērskābes anhidrīds,

sēra trioksīds)

SO31    

496.

 

10025-67-9

Sēra monohlorīds

(disēra dihlorīds)

S2Cl20,3    

497.

 

75-15-0

Sērogleklis (oglekļa disulfīds)CS2155  Āda;

Ietekme uz dzirdi

498.

 

7704-34-9

SērsS6    

499.

 

7664-93-9

Sērskābe3 (migla, kas tiek definēta kā torakālā frakcija)H2SO40,05    

500.

 

7783-06-4

SērūdeņradisH2S751410 

501.

  Sērūdeņradis maisījumā ar ogļūdeņražiem C1-C5 3    

502.

 

7631-86-9

Silīcija dioksīdsSiO21    

503.

 

12033-89-5

Silīcija nitrīds

(trisilīcija tetranitrīds)

Si3N46    

504.

 

12007-81-7

Silīcija tetraborīds

(tetrabora silicīds)

SiB46    

505.

  Silīcija un vara sakausējums 4    

506.

  Silikāti un alumosilikāti:      
  abrazīvie putekļi 2    
  boksītu aglomerāts 2    
  vizla, flagofīts, muskavīts, talks, talkveida putekļi 4    
  mākslīgās minerālšķiedras ar silikātu un alumosilikātu stiklveida struktūru (stikla šķiedra, stikla vate, izdedži un minerālvate u. c.) 2    
  minerālšķiedras, t. sk. akmensvate, stiklašķiedras 3 šķ./cm3 gaisa    
  cements, apatīts, māls 6    
  vulkāniskas izcelsmes stiklveida silikāti (tufs, pemza, perlīts) 4    
  ceolīti (mākslīgie un dabīgie) 2    
  keramika 2    
 

16389-88-1

dolomīts 6    

507.

 

77348-01-7

SilvinītsCl2KNa5    

508.

  Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi 5    

509.

205-634-3

144-62-7

Skābeņskābe

(etāndiskābe)

HOOCCOOH1----

510.

  Skābeņskābes dialkildiesteru maisījums

(dialkiloksalāti)

0,5    

511.

200-579-1

64-18-6

Skudrskābe

(metānskābe)

HCOOH95---

512.

233-272-6

10102-44-0

Slāpekļa dioksīdsNO20,960,51,911 

513.

233-271-0

10102-43-9

Slāpekļa monoksīdsNO2,52 

514.

  Slāpekļa oksīdi, (pēc NO2) 5    

515.

231-714-2

7697-37-2

SlāpekļskābeHNO320,782,61 

516.

  Stiklaplasti, kuru pamatā ir poliēsteru sveķi 5    

517.

 

100-42-5

Stirols

(vinilbenzols)

C6H5CH=CH210 30 Ietekme uz dzirdi

518.

 

57-92-1

Streptomicīns

(agrimicīns,

fitomicīns)

C21H39N7O120,1    

519.

231-131-3

7440-22-4

Sudrabs, metāliskaisAg0,1----

520.

  Sudraba šķīstošie savienojumiPēc Ag0,01-   

521.

 

57-68-1

Sulfadimidīns

(sulfametazīns,

sulfadimezīns,

4-amino-N-(4,6-dimetilpirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds)

1    

522.

 

57-67-0

Sulfaguanidīns

(sulfanilguanidīns,

sulgīns,

4-amino-N-(aminoiminometil)-benzolsulfonamīds)

 

1

    

523.

 

547-44-4

SulfakarbamīdsH2N-C6H4-SO2NHC(O)NH21    

524.

 

152-47-6

Sulfalēns

(4-amino-N-(3-metoksipirazīn-2-il)- benzolsulfonamīds)

0,1    

525.

 

651-06-9

Sulfametoksidiazīns

(5-metoksisulfadiazīns,

4-amino-N-(5-metoksipirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds)

0,1    

526.

 

80-35-3

Sulfametoksipiridazīns

(sulfanilskābes 6-metoksipiridazīn-3-ilamīds,

4-amino-N-(6-metoksipiridazīn-3-il)-benzolsulfonamīds)

0,1    

527.

 

63-74-1

Sulfanilamīds

(streptocīds,

4-aminobenzolsulfon-amīds)

1    

528.

 

72-14-0

Sulfatiazols

(4-amino-N-(tiazol-2-il)-benzolsulfonamīds,

sulfanilskābes tiazol-2-ilamīds,

norsulfazols)

1    

529.

222-995-2

3689-24-5

Sulfoteps

(tetraetilditiopirofosfāts,

1,2-ditio-difosforskābes tetra-O-etilesteris)

C8H20O5P2S20,1---Āda

530.

 

107-92-6

Sviestskābe

(butānskābe)

CH3(CH2)2COOH10    

531.

 

123-72-8

Sviestskābes aldehīds

(butānaldehīds,

butanāls)

CH3(CH2)2CHO5    

532.

  Šamota-grafīta ugunsizturīgie materiāli 2    

533.

 

1401-55-4

TanīnsC76H52O461    

534.

 

13494-80-9

TelūrsTe0,01    

535.

 

83-67-0

Teobromīns

(3,7-dimetilksantīns,

3,7-dihidro-3,7-dimetil-1H-purīn-2,6-dions)

1    

536.

 

58-55-9

Teofilīns

(1,3-dimetilksantīns,

3,7-dihidro-1,3-dimetil-1H-purīn-2,6-dions)

0,5    

537.

208-760-7

540-88-5

TercbutilacetātsC6H12O2200    

538.

 

1634-04-4

TercbutilmetilēterisC5H12O183,550367100 

539.

 

9005-90-7

TerpentīnsC10H16300    

540.

 

60-54-8

TetraciklīnsC22H24N2O80,1    

541.

201-083-8

78-10-4

Tetraetilortosilikāts (etilsilikāts, tetraetoksisilāns)(C2H5O)4Si445   

542.

 

127-21-9

1,1,3,3-Tetrafluor-1,3-dihlorpropan-2-ons

(tetrafluor-1,3-dihloracetons)

ClF2CCOCF2Cl2    

543.

 

76-37-9

2,2,3,3-Tetrafluor-1-propanolsCHF2-CF2-CH2OH20    

544.

203-726-8

109-99-9

Tetrahidrofurāns15050300100Āda

545.

 

79-34-5

1,1,2,2-TetrahloretānsCHCl2CHCl25    

546.

 

25322-20-7

Tetrahloretāns (izomēru maisījums)C2H2Cl45    

547.

204-825-9

127-18-4

Tetrahloretilēns (perhloretilēns)C2Cl4701014020Āda

548.

200-262-8

56-23-5

Tetrahlorogleklis (oglekļa tetrahlorīds, tetrahlormetāns)CCl46,41325Āda

549.

 

1401-69-0

Tilozīns 1    

550.

 

68-11-01

TioglikolskābeHSCH2COOH0,1    

551.

 

62-56-6

TiourīnvielaNH2CSNH20,3    

552.

 

12039-13-3

Titāna disulfīdsTiS26    

553.

 

25583-20-4

Titāna nitrīdsTiN4    

554.

 

12039-83-7

Titāna disilicīdsTiSi24    

555.

 

7440-32-6

TitānsTi10    

556.

 

13463-67-7

Titāna dioksīdsTiO210    

557.

 

108-44-1

m-ToluidīnsCH3C6H4NH20,5 1  

558.

203-403-1

106-49-0

p-toluidīns (4-aminotoluēns)CH3C6H4NH24,4618,922Āda

559.

 

584-84-9

2,4-Toluilēndiizocianāts

(4-metil-m-fenilēndiizocianāts,

toluol-2,4-diizocianāts,

m-tolilidēndiizocianāts)

C9H6N2O20,05    

560.

203-625-9

108-88-3

Toluols

(metilbenzols)

CH3C6H5501415040Āda;

Ietekme uz dzirdi

561.

 

49721-45-1

4,5,6-Triaminopirimidīna sulfāts

(pirimidīn-4,5,6-triamīna sulfāts)

2    

562.

 

559-11-5

2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-Tridekafluorheptil-akrilāts

(akrilskābes 1H,1H-tridekafluorheptilesteris,

2-propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-tridekafluorheptilesteris)

H2C=CHCOOCH2(CF2)5CF330    

563.

204-469-4

121-44-8

Trietilamīns(C2H5)3N8,4212,63-

564.

200-875-0

75-50-3

TrimetilamīnsC3H9N4,9212,55 

565.

204-428-0

120-82-1

1,2,4-Trihlorbenzols15, 1237, 85Āda

566.

200-756-3

71-55-6

1,1,1-Trihloretāns (metilhloroforms)CH3CCl35551001110200 

567.

 

461-18-7

4,4,4-Trifluor-1-butanolsCF3(CH2)3OH20    

568.

 

507-52-8

1,1,1-Trifluor-2-metilpropan-2-ols(CH3)2C(OH)CF320    

569.

 

75-89-8

2,2,2-TrifluoretanolsCF3CH2OH10    

570.

 

420-46-2

1,1,1-Trifluoretāns

(freons 143)

CH3CF33000    

571.

 

76-05-1

1,1,1-TrifluoretiķskābeCF3COOH2    

572.

 

25854-04-0

1,1,2-Trihlor-1,3-butadiēnsCl2C=CCl-CH=CH23    

573.

 

75-87-6

Trihloracetaldehīds

(hlorāls)

CCl3CHO5    

574.

 

76-03-9

TrihloretiķskābeCCl3COOH5    

575.

 

76-02-8

Trihloretiķskābes hloranhidrīdsCCl3COCl0,1    

576.

 

5329-12-4

2,4,6-Trihlorfenilhidrazīns1    

577.

 

3278-46-4

2,2,3-Trihlorpropānskābe

(hloropons)

ClCH2CCl2COOH10    

578.

 

96-19-5

1,2,3-TrihlorpropēnsClHC=CCl-CH2Cl3    

579.

 

10025-78-2

Trihlorsilāns, pēc HClSiHCl31    

580.

 

2077-46-5

2,3,6-Trihlortoluols10    

581.

208-394-8

526-73-8

1,2,3-Trimetilbenzols10020---

582.

202-436-9

95-63-6

1,2,4-Trimetilbenzols

(pseidokumols)

10020---

583.

 

118-96-7

2,4,6-Trinitrotoluols

(TNT)

0,1 0,5  

584.

 

7440-61-1

Urāns, nešķīstošie savienojumiU0,075    

585.

 

7440-61-1

Urāns, šķīstošie savienojumiU0,015    

586.

 

57-13-6

UrīnvielaNH2CONH210    

587.

  Urosulfāns

(sulfanilurīnviela)

H2N-C6H4-SO2NHC(O)NH21    

588.

 

1314-34-7

Vanādija (III) oksīda putekļi (dezintegrācijas aerosols)

(divanādija trioksīda putekļi (dezintegrācijas aerosols))

V2O30,5    

589.

 

1314-62-1

Vanādija (V) oksīda dūmi (kondensācijas aerosols)

(divanādija pentaoksīda dūmi (kondensācijas aerosols))

V2O50,1    

590.

 

7440-62-2

Vanādijs un tā savienojumi

(ferrovanādijs (pēc vanādija))

V1    

591.

  Vanādiju saturošu izdedžu putekļi 4    

592.

 

12019-57-7

Vara fosfīds

(trivara fosfīds)

Cu3P0,5    

593.

 

147-14-8

Vara ftalocianīns 5    

594.

 

17836-27-0

Vara hromfosfāts, pēc CrO3 0,02    

595.

 

20936-31-6

Vara salicilāts

(salicilskābes vara sāls)

Cu(C7H5O3)2 . 4H2O0,1    

596.

 

7758-89-6

Vara sāls, pēc vara (hlorskābes, hlorpaskābes, sērskābes u.c.)(Cu)0,5    

597.

 

25267-55-4

Vara trihlorfenolātsCu(C6H2OCl3)20,1    

598.

 

7440-50-8

VaršCu0,5 1  

599.

 

88-12-0

1-Vinil-2-pirolidons

(N-vinilpirolidons)

1    

600.

 

108-05-4

Vinilacetāts (etiķskābes vinilesteris)CH3COOCH=CH217,6535,210 

601.

 

689-97-4

Vinilacetilēns

(1-butēn-3-īns)

HCCCHCH220    

602.

  Vinilfosfonskābes dihloretilesterisCH2=CHP(O)(OCH2CH2Cl)20,6    

603.

  Vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda polimēri 10    

604.

200-864-0

75-35-4

Vinilidēnhlorīds (1,1-dihloretilēns)C2H2Cl282205 

605.

 

100-69-6

2-vinilpiridīns0,5    

606.

 

12070-12-1

Volframa karbīdsWC6    

607.

 

12039-88-2

Volframa (di) silicīdsWSi26    

608.

  Volframa-kobalta sakausējums ar dimanta piejaukumu līdz 5% 4    

609.

  Vulkanizācijas gāzes, kas rodas riepu rūpniecībā un citu gumijas izstrādājumu ražošanā 0,5    
Piezīmes.

1 EINECS – vielas numurs Eiropas tirgū eksistējošo ķīmisko vielu sarakstā.

2 CAS (Chemical Abstract Service Number) – vielas reģistrācijas numurs referatīvajā žurnālā Chemical Abstract.

3 Izvēloties piemērotu iedarbības uzraudzības metodi, jāņem vērā iespējamie ierobežojumi un ietekme, ko var radīt citu sēra sastāvdaļu klātbūtne.

4 Īslaicīgas iedarbības robežvērtība attiecībā uz vienas minūtes bāzes laikaposmu.

5 Ieelpojamā frakcija.

6 Frakcija, kas var nonākt elpceļos.

7 Ieelpojamā frakcija: Ja cietkoksnes putekļi ir sajaukti ar cita veida koksnes putekļiem, robežvērtību piemēro sajaukumā esošajiem visu veidu putekļiem.

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā



2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325
Ķīmisko vielu sinonīmi un vielām atbilstošie numuri

(Pielikums svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325

(Pielikums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

Bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji

1. Bioloģiskais ekspozīcijas rādītāji (BER) organiskiem šķīdinātājiem (toluols, stirols, ksiloli, 2-butanons, acetons, propān-2-ols) nosaka to metabolītus un šādas ķīmiskās vielas:

1.1. toluolam BER asinīs ir 600 µg/L (paraugi ņemti uzreiz, beidzoties iedarbībai), urīnā 75 µg/L, paraugi iegūti maiņas beigās. Toluola metabolītam o-krezolam (pēc hidrolīzes) BER urīnā ir 1,5 mg/L. Paraugus iegūst ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām;

1.2. stirolam BER asinīs ir 0,55 mg/L (paraugi ņemti maiņas beigās). Stirola metabolītiem - mandeļskābei kopā ar fenilglioksiskābi BER urīnā ir 600 mg/g kreatinīna. Paraugus iegūst ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām;

1.3. ksiloliem (visi izomēri) nosaka metilhipūr-(tolūr)skābi (visi izomēri) urīnā. BER ir 2000 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.4. 2-butanonam (sinonīms: metiletilketons) BER urīnā 2 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.5. acetonam BER urīnā 80 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.6. propān-2-olam (sinonīms: izopropanols) nosaka acetonu: BER asinīs 25 mg/L, BER urīnā 25 mg/L. Asins un urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās.

2. Fenolam BER urīnā 120 mg fenols pēc hidrolīzes /g kreatinīna, urīna paraugi iegūti maiņas beigās.

3. Fosfororganiskiem savienojumiem nosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos, BER 70 % no bāzes līmeņa.

4. Anilīnam BER urīnā ir 0,2 mg anilīna/L (pēc hidrolīzes, urīna paraugi iegūti maiņas beigās).

5. Alumīnijam BER urīnā ir 50 μg/g kreatinīna, ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām.

6. Kobaltam BER asinīs 7 μg/L, urīnā 130 nmol/L. Urīna un asins paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst darba nedēļas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām. References koncentrācija aroda neeksponētai populācijai urīnā 25 nmol/L, asinīs 0,8 μg/L.

7. Vanādijam BER urīnā 600 nmol/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst darba nedēļas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām. References koncentrācija aroda neeksponētai populācijai urīnā < 7 nmol/L.

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā

1. Paraugu ņemšanu veic raksturīgākajās darba vietās. Izpildot vienādas darba operācijas ar līdzīgiem darba rīkiem, kontrolē darba vides gaisu pēc darba vietu izlases principa, izvēloties tās gan telpas centrā, gan telpas malās.

2. Gaisu analīzei ņem darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos) darbinieka elpošanas zonā - telpas daļas puslodē 0,3 m rādiusā, kura apņem cilvēka seju ar centru viduspunktā starp acīm un kuras pamats ir novietots uz līnijas, kas iet caur galvas vidu un balseni.

3. Darba maiņas laikā vai tehnoloģiskā procesa atsevišķu posmu laikā vienā darba vietā (punktā) ekspozīcijas novērtēšanai ņem ne mazāk kā trīs paraugus; nosakot fibrogēnas iedarbības aerosolus, ir pieļaujams viens paraugs.

4. Parauga ņemšanai un analīzei izmanto kalibrētas precīzas instrumentālas analītiskas mēriekārtas.

5. Ja gāzu un tvaiku koncentrācija (Cg) izteikta neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, tad, ņemot vērā vielas molmasu un gāzveida vielas mola ieņemto tilpumu pie atbilstošas temperatūras, gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) aprēķina pēc šādām formulām:

C(mg / m3) =Vielasmolmasax Cg(ppm), pie 20°C
24.04

C(mg / m3) =Vielasmolmasax Cg(ppm), pie 25°C
24.44

6. Gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) izsakot kā gāzu un tvaiku koncentrāciju (Cg) neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, izmanto šādas pārrēķinu formulas:

Cg(ppm) =24.04x C(mg / m3), pie 20°C
Vielasmolmasa

Cg(ppm) =24.44x C(mg / m3), pie 25°C
Vielasmolmasa

7. Ķīmiskās vielas maiņas koncentrāciju nosaka šādi:

7.1. astoņu stundu darba dienas vai maiņas laikā ņem vienu vai vairākus citu citam sekojošus gaisa paraugus (darba vides gaisa daudzums, kuru ņem gaisa analīzei, lai izmērītu ņemtajā gaisa paraugā bīstamo vielu koncentrāciju), kuros veic nepieciešamās analīzes;

7.2. paraugu ņemšanu veic, izmantojot individuālos gaisa uztvērējus (ierīces, kas uztver gaisu darbinieka elpošanas zonā), visas maiņas laikā vai arī vidējo rādītāju nosaka pēc atsevišķu, maiņas laikā ņemto, analīžu rezultātiem;

7.3. nosakot vidējo rādītāju pēc atsevišķu maiņas laikā ņemto analīžu rezultātiem, to aprēķina kā vidējo laika periodam, kurā darbinieks veic visas tehnoloģiskā procesa operācijas;

7.4. koncentrāciju aprēķinus veic pēc šādas formulas:

02.JPG (4614 bytes)kur:

Cmaiņā - apzīmē bīstamās ķīmiskās vielas vidējo aritmētisko koncentrāciju maiņā, mg/m3;

Ci, C1,C2 ...Cn- bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija atsevišķos tehnoloģiskā procesa stadiju laika periodos (operācijās), mg/m3 maiņas laikā;

ti, t1 , t2, tn - tehnoloģiskā procesa atsevišķu stadiju (operāciju) ilgums - atbilstošais ekspozīcijas laiks, stundās

∑ti - viss maiņas ilgums stundās, piemēram 8 stundas;

7.5. darba vides novērtējums aptver vismaz 75 % no maiņas laika un to veic vairākās darba maiņās.

8. Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanu mērījumu veikšanas laikā iegūtajos paraugos veic atbilstoši konkrētā gadījumā izmantotajai metodei un mērīšanas līdzeklim un iegūtos rezultātus salīdzina ar AER.

9. Nosakot bīstamo ķīmisku vielu koncentrāciju:

9.1. ķīmisko vielu noteikšanas metodikai un mērīšanas līdzekļiem jānodrošina specifiska vielas noteikšana arī tad, ja darba vides gaisā ir citas vielas, vismaz 0,1 AER līmenī (orientējošai koncentrācijas noteikšanai pieļaujams 0,5AER līmenis);

9.2. noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācijas summārā kļūda nedrīkst pārsniegt ± 25%;

9.3. ķīmisko vielu koncentrāciju mērījuma rezultātu attiecina uz apstākļiem, kur gaisa temperatūra ir 20 0C (293 K) un atmosfēras spiediens 760 mm Hg (101,23 kPa).

10. Orientējošu ķīmisko vielu koncentrāciju noteikšanu ar indikātorcaurulītēm un citiem indikatīviem mērīšanas līdzekļiem veic atbilstoši iekārtu ražotāja sniegtai informācijai, tajā skaitā lietošanas instrukcijai, ievērojot darba vides gaisā vienlaicīgu citu vielu klātbūtni un to iespējamo ietekmi uz mērījumu rezultātiem;

11. Ātras iedarbības bīstamo vielu nepārtrauktai automatizētai kontrolei darba vidē izmanto ātras darbības gāzu analizatorus.

12. Ja mērījumos iegūst rezultātu, kas ir zem metodes noteikšanas robežas (minimālās ķīmiskās vielas koncentrācijas, ko var noteikt ar šo metodi), uzskata, ka nosakāmās ķīmiskās vielas koncentrācija ir puse no tās ķīmiskās vielas koncentrācijas, kas konkrētajai metodei noteikta kā metodes noteikšanas robeža.

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 325Pieņemts: 15.05.2007.Stājas spēkā: 19.05.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 18.05.2007.
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
157382
{"selected":{"value":"05.04.2024","content":"<font class='s-1'>05.04.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.04.2024","iso_value":"2024\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.02.2023","iso_value":"2023\/02\/21","content":"<font class='s-1'>21.02.2023.-04.04.2024.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2021","iso_value":"2021\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2021.-20.02.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.05.2021","iso_value":"2021\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2021.-10.07.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.02.2021","iso_value":"2021\/02\/24","content":"<font class='s-1'>24.02.2021.-19.05.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.01.2020","iso_value":"2020\/01\/17","content":"<font class='s-1'>17.01.2020.-23.02.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2018","iso_value":"2018\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2018.-16.01.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2015","iso_value":"2015\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2015.-12.07.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.02.2011","iso_value":"2011\/02\/04","content":"<font class='s-1'>04.02.2011.-31.05.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.05.2007","iso_value":"2007\/05\/19","content":"<font class='s-1'>19.05.2007.-03.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.04.2024
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"