1. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības olu produktu apritei, kā arī olu produktu marķēšanas prasības.

2. Olu produkti ir no vistu, tītaru, pērļu vistiņu, paipalu, pīļu vai zosu olu atsevišķām sastāvdaļām vai sastāvdaļu maisījumiem pēc čaumalu un membrānu atdalīšanas (turpmāk - olu saturs) iegūti produkti, kas var būt šķidrā, koncentrētā, sausā, kristalizētā, saldētā vai sarecinātā veidā un var tikt izmantoti patēriņam cilvēku uzturā vai citu pārtikas produktu ražošanai.

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. patēriņam sagatavotiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir šo noteikumu prasībām atbilstoši olu produkti;

3.2. mazumtirdzniecībā vai sabiedriskā ēdināšanā iegūtiem olu produktiem, kas paredzēti citu pārtikas produktu ražošanai un pēc iegūšanas nekavējoties tiek realizēti tieši patērētājam, kā arī uz olu produktiem, kurus pēc iegūšanas nekavējoties patērē vai bez glabāšanas realizē tieši patērētājam.

(MK 19.06.2001. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

4. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) atļauts ražot un uzglabāt olu produktus, ja tas saskaņā ar pilnvaru sadalījumu starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanā ir pilnvarotas kompetentas institūcijas uzraudzībā un kontrolē.

5. Olu produktu ražošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina:

5.1. olu produktu paraugu ņemšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju obligāto nekaitīguma prasību izvērtēšanai;

5.2. olu produktu laboratorisko izmeklējumu rezultātu un temperatūras režīmu reģistrējošo ierīču pierakstu saglabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

5.3. informācijas sniegšanu Valsts veterinārā dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes valsts veterinārajam inspektoram, ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka olu produkti neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām.

6. Uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) iekārto:

6.1. telpu olu produktu termiskai apstrādei. Olu produktu termisko apstrādi, izmantojot slēgto pasterizācijas metodi, drīkst veikt telpā, kurā atrodas olu satura iegūšanas, čaumalu un olu membrānu atdalīšanas iekārtas;

6.2. telpu olu glabāšanai;

6.3. telpu olu produktu glabāšanai;

6.4. telpu olu plēšanas, olu satura savākšanas, čaumalu un membrānu atdalīšanas iekārtām;

6.5. telpu čaumalu, membrānu, cilvēku uzturā neizmantojamu olu vai olu produktu savākšanas un glabāšanas konteineriem;

6.6. telpu noteikumos neminētu patēriņam cilvēku uzturā izmantojamu pārtikas produktu un piedevu glabāšanai;

6.7. telpu vai ar mazgājamu, dezinficējamu, ūdeni un taukus necaurlaidīgu materiālu nodalītu vietu inventāra glabāšanai, kas nonāk saskarē ar olu produktiem;

6.8. telpu vai ar mazgājamu, dezinficējamu, ūdeni un taukus necaurlaidīgu materiālu nodalītu vietu, kas aprīkota ar olu produktu iesaiņošanas un iepakošanas iekārtām;

6.9. telpu sasaldētu olu produktu atkausēšanas iekārtām, ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) paredzēts atkausēt sasaldētus olu produktus;

6.10. telpu vai slēdzamu skapi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

6.11. telpu vai ar mazgājamu, dezinficējamu, ūdeni un taukus necaurlaidīgu materiālu nodalītu vietu netīro olu mazgāšanas, dezinfekcijas, susināšanas iekārtām. Netīro olu mazgāšanas, dezinfekcijas, susināšanas iekārtas nedrīkst atrasties olu satura iegūšanas un čaumalu un membrānu atdalīšanas telpā;

6.12. telpu olu produktu iesaiņojamā un iepakojamā materiāla glabāšanai;

6.13. telpu personālam;

6.14. sanitāro mezglu (tualete ar tajā ierīkotu klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz olu produktu ražošanas, iesaiņošanas, iepakošanas vai uzglabāšanas telpām. Sanitāro mezglu daudzums noteikts šo noteikumu pielikumā;

6.15. telpu atkārtotai izmantošanai paredzēta iesaiņojamā un iepakojamā materiāla mazgāšanai un dezinficēšanai;

6.16. telpu vai no atmosfēras iedarbības un piesārņojuma pasargātu nojumi olu produktu transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu kravas nodalījuma mazgāšanai un dezinfekcijai, kuru aprīko ar ierīcēm dzeramā ūdens padevei, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļa kravas nodalījumu tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas ir Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262; grozījums 6.16. apakšpunktā par vārdu "telpu vai ar mazgājamu, dezinficējamu, ūdeni un taukus necaurlaidīgu materiālu nodalītu vietu" aizstāšanu ar vārdiem "telpu vai no atmosfēras iedarbības un piesārņojuma pasargātu nojumi" stājas spēkā 01.09.2001., sk. grozījumu 2. punktu)

7. Olu un olu produktu glabāšanas telpas siltākajā vietā aprīko ar termogrāfu vai teletermometru un ierīcēm, kas nepārtraukti reģistrē temperatūru, kura nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 52.punktā norādīto temperatūru.

8. Olu produktu termiskas apstrādes telpā ievieto pasterizācijas iekārtu, kurā ierīko:

8.1. automātiskas darbības temperatūras kontroles un pieraksta ierīci;

8.2. automātisku drošības ierīci pasterizācijas režīma traucējumu novēršanai;

8.3. drošības sistēmu, kas novērš pasterizētu olu produktu sajaukšanos ar nepilnīgi pasterizētiem olu produktiem, ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) olu produktu ražošanai lieto ilgstošas pasterizācijas tehnoloģiju.

9. Telpās, kur ražo, iesaiņo, iepako vai glabā olu produktus, vai to tuvumā iekārto inventāra mazgāšanas ierīces, kurās karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C.

10. Inventāra mazgāšanas ierīces apgādā ar ierīcēm ūdens padevei, kas darbināmas bez roku palīdzības.

11. Uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) izlietnes roku mazgāšanai:

11.1. aprīko ar ierīcēm tekoša aukstā un karstā dzeramā ūdens padevei, kuras darbināmas bez roku palīdzības;

11.2. apgādā ar mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējas lietošanas dvieļiem vai salvetēm un to tuvumā novieto atkritumu tvertnes, kas virināmas ar kāju palīdzību.

12. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā):

12.1. izmanto dzeramo ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens prasībām un kuru, veicot paškontroli, laboratoriski izmeklē saskaņā ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieka vai tā pilnvarotas personas apstiprināto plānu;

12.2. tehnisko ūdeni izmanto tikai tvaika ražošanai, saldēšanas iekārtās vai uguns dzēšanai, nodrošinot, ka tas nepiesārņos olu produktus;

12.3. dzeramā un tehniskā ūdens caurules un krānus nokrāso atšķirīgās krāsās un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ūdensapgādes shēmā tos norāda, piešķirot attiecīgu numuru.

13. Dzeramā ūdens caurules un krānus izgatavo no nerūsējoša, viegli tīrāma materiāla, kas nerada organoleptiskas izmaiņas ūdenī un nesatur cilvēku veselībai vai videi bīstamas vielas.

14. Apkalpojošais personāls, kura darbs saistīts ar iesaiņotiem un iepakotiem olu produktiem, nedrīkst apkalpot tehnoloģiskās līnijas un inventāru, kas ir saskarē ar neiesaiņotiem un neiepakotiem olu produktiem. Šī prasība attiecas arī uz personālu, kas nodarbināts pie neiesaiņotiem un neiepakotiem olu produktiem.

15. Olu produktu ražošanas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpās, kas saistītas ar olu vai olu produktu apriti, aizliegtas darbības, kas var izraisīt produkcijas piesārņojumu (piemēram, ēšana, dzeršana, smēķēšana).

16. Apkalpojošais personāls pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas.

17. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai tā teritorijā nav pieļaujama dzīvnieku iekļūšana.

18. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) veic dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar īpašnieka vai tā pilnvarotas personas sastādīto dezinsekcijas un deratizācijas plānu.

19. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) dezinfekcijas līdzekļa paliekas pēc telpu, iekārtu un tehnoloģisko līniju mazgāšanas skalo ar ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

20. Olu produktu ražošanas tehnoloģiskajās līnijās ar slēgtu cauruļvadu sistēmu nodrošina visu detaļu centralizētu tīrīšanu, mazgāšanu, dezinfekciju un skalošanu.

21. Telpas, tehnoloģiskās līnijas, inventāru un iekārtas, kas paredzētas olu produktu ražošanai, mazgā un dezinficē pēc katra ražošanas cikla, bet ne retāk kā reizi dienā. Ja ražošanas cikla laikā olu produkti tika piesārņoti, tā darbību pārtrauc un iekārtas un inventāru mazgā, dezinficē un skalo.

22. Olas vai olu produktus, kas neatbilst šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī olu čaumalas un membrānas savāc marķētās tvertnēs ar noslēdzamiem vākiem un novieto šo noteikumu 6.5.apakšpunktā minētajā telpā.

23. Ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) konstatē dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus, telpas, iekārtas, tehnoloģiskās līnijas, inventāru un transportlīdzekļus mazgā un dezinficē saskaņā ar attiecīgā rajona (pilsētas) Valsts veterinārā dienesta veterinārās pārvaldes valsts veterinārā inspektora norādījumiem.

24. Olu produktu ražošanā atļauts izmantot:

24.1. tīras, neinkubētas (olas, kas nav bijušas pakļautas pirmsinkubācijas procedūrai) olas ar attīstītām un nesaplēstām čaumalām;

24.2. ieplēstas olas, ja tās ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc olu šķirošanas piegādā tieši no olu ražošanas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai iepakošanas centra un olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) tās nekavējoties atdala no čaumalas.

25. Olu produktu ražošanā nav pieļaujams izmantot produktus, kas nav paredzēti lietošanai cilvēku uzturā.

26. Olas līdz pārstrādei glabā šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā telpā.

(MK 19.06.2001. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

27. Netīrās olas mazgā un dezinficē šo noteikumu 6.11.apakšpunktā minētajā telpā, nodrošinot, ka iegūtais olu saturs netiks piesārņots. Olas pēc mazgāšanas un dezinficēšanas noskalo ar dzeramo ūdeni un nosusina.

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262)

28. Olu iepakojamo materiālu nedrīkst ienest šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajā telpā.

29. (Svītrots ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262)

30. Olu produktus vienā tehnoloģiskajā ciklā drīkst iegūt no vienas sugas putnu olām.

31. Vistu, tītaru vai pērļu vistiņu olas drīkst pārstrādāt pēc paipalu, pīļu vai zosu olām, ja tehnoloģiskās līnijas pēc minēto katras sugas putnu olu pārstrādes tiek mazgātas un dezinficētas.

32. Olu saturu nedrīkst iegūt:

32.1. olas sašķaidot vai centrifugējot;

32.2. centrifugējot olu baltuma atliekas no čaumalām vai membrānu atliekām.

33. Olu saturu termiski apstrādā nekavējoties pēc olu satura iegūšanas vai 48 stundu laikā pēc olu satura iegūšanas, ja to glabā 4 °C temperatūrā vai sasaldētu, izņemot gadījumu, ja tam pievieno cukuru.

34. Termiski apstrādājot olu saturu, nepārtraukti reģistrē temperatūru.

35. Šo noteikumu 36.punktā minētos rādītājus nosaka akreditēta laboratorija.

(MK 19.06.2001. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

36. Katrai olu produktu partijai nosaka šādus rādītājus:

36.1. 3-oksi-sviestskābes koncentrāciju, kas sausnā nedrīkst pārsniegt 10 mg/kg;

36.2. pirms termiskas apstrādes vai fermentācijas - pienskābes saturu, kas sausnā nedrīkst pārsniegt 1000 mg/kg;

36.3. pirms termiskas apstrādes vai fermentācijas - dzintarskābes saturu, kas sausnā nedrīkst pārsniegt 25 mg/kg;

36.4. čaumalu un membrānu atliekas, kas nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg.

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262)

37. Šķidros vai koncentrētos olu produktus, kas nav paredzēti glabāšanai istabas temperatūrā, nekavējoties vai pēc fermentācijas žāvē vai atdzesē līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 4 °C.

38. Termiski apstrādātus olu produktus, kurus paredzēts glabāt sasaldētus, pēc iegūšanas nekavējoties sasaldē un novieto glabāšanas telpā, kur nodrošināts šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktais temperatūras režīms.

39. Nepietiekami termiski apstrādātus olu produktus drīkst nosūtīt tūlītējai pārstrādei citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), ja tiek ievērotas šo noteikumu prasības.

40. Saražotos olu produktus nekavējoties iesaiņo vai iepako vienreizējas lietošanas iesaiņojamā vai iepakojamā materiālā vai atkārtotai izmantošanai paredzētā materiālā, ko pirms lietošanas mazgā, dezinficē un skalo ar dzeramo ūdeni.

41. Iesaiņotus vai iepakotus olu produktus nekavējoties novieto šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētajā telpā un nodrošina temperatūras režīmu atbilstoši šo noteikumu vai citu normatīvo aktu prasībām.

42. Glabājot vai transportējot olu paliktņus, kā arī iesaiņotus vai iepakotus olu produktus, tos nedrīkst novietot tieši uz grīdas.

43. Glabājot vai transportējot iesaiņotus olu produktus, starp paliktņiem un iesaiņotajiem olu produktiem novieto materiālu, kas pasargā olu produktus no piesārņojuma.

44. Iesaiņojamo un iepakojamo materiālu:

44.1. glabā šo noteikumu 6.12.apakšpunktā minētajā telpā, novietotu uz paliktņiem;

44.2. olu produktu iepakošanas telpā drīkst ienest un novietot uz paliktņiem, nepārsniedzot darbdienas patēriņam nepieciešamo daudzumu.

45. Iesaiņojuma un iepakojama materiālam jābūt izgatavotam un noslēgtam tā, lai pasargātu olu produktus no piesārņojuma un saglabātu tos nemainīgus glabāšanas laikā.

46. Telpā, kur glabā iesaiņojamo un iepakojamo materiālu, nedrīkst atrasties dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas vai citas cilvēku veselībai vai dzīvībai bīstamas vielas.

47. Olu produktu glabāšanas vai transportēšanas tilpnes, cisternas vai kannas aprīko tā, lai nodrošinātu to pilnīgu iztukšošanu no olu produktiem.

48. Tilpnes, cisternas vai kannas:

48.1. mazgā, dezinficē un skalo ar dzeramo ūdeni pēc katras olu produktu partijas iztukšošanas un, ja nepieciešams, pirms nākamās olu produktu partijas iepildīšanas;

48.2. noslēdz un aizzīmogo, lai, glabājot vai transportējot olu produktus, pasargātu tos no piesārņojuma;

48.3. transportējot nedrīkst atvērt.

49. Krāniem, kuri ir ierīkoti tilpnēs vai cisternās, jābūt viegli noņemamiem, izjaucamiem, mazgājamiem un dezinficējamiem.

50. Atkārtotas izmantošanas iesaiņojamo vai iepakojamo materiālu, kā arī tilpnes, cisternas vai kannas drīkst izmantot citiem šajos noteikumos neminētiem patēriņam cilvēku uzturā izmantojamiem pārtikas produktiem, ja:

50.1. pēc to iepildīšanas iesaiņojamais, iepakojamais materiāls, tilpnes, cisternas vai kannas tiek mazgātas, dezinficētas un skalotas ar dzeramo ūdeni;

50.2. tie nerada fizikālas un ķīmiskas izmaiņas iesaiņojamā vai iepakojamā materiālā, tilpnēs, cisternās vai kannās, kuru dēļ tiek bojāti olu produkti.

51. Glabājot olu produktus, nepārtraukti reģistrē temperatūru. Iepakotos olu produktus glabāšanas telpā novieto tā, lai tiem apkārt brīvi cirkulētu gaiss.

52. Glabājot un transportējot olu produktus, nodrošina nemainīgu temperatūru, kura olu produktu iekšienē ir ne augstāka kā:

52.1. -18 °C - dziļi sasaldētos olu produktos;

52.2. -12 °C - sasaldētos olu produktos;

52.3. +4 °C - atdzesētos olu produktos.

53. Olu produktu kravas pavaddokumentos norāda:

53.1. no kādas putnu sugas olām tie iegūti;

53.2. partijas numuru;

53.3. nosūtāmās kravas galamērķi, kā arī saņēmēja vārdu (nosaukumu) un adresi;

53.4. galīgo derīguma termiņu;

53.5. uzglabāšanas nosacījumus (temperatūras režīmu);

53.6. kvalitāti apliecinošo dokumentu datus (veterinārās ekspertīzes apliecības numuru);

53.7. izmantošanas nolūku.

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262)

54. Iepakotus olu produktus marķē ar ovālas formas spiedogu, kurā ietver šādu informāciju:

54.1. augšējā daļā norāda pilnu valsts nosaukumu vai tās saīsinājumu - LV;

54.2. vidējā daļā norāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanas numuru;

54.3. apakšējā daļā norāda uzrakstu "EEC".

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262)

55. Marķējuma teksts ir valsts valodā vai tās valsts valodā, uz kuru olu produkti tiek sūtīti.

56. Marķējumam jābūt labi redzamā vietā, un tā tekstam jābūt salasāmam un neizdzēšamam.

57. Uz olu produktu iesaiņojuma vai iepakojuma virsmas redzamā vietā uzlīmē etiķeti, uz kuras norāda:

57.1. glabāšanas temperatūru;

57.2. galīgo derīguma termiņu;

57.3. olu sastāvdaļu procentuālo daudzumu.

58. Līdz 2003.gada 1.janvārim uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas neražo olu produktus eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, drīkst:

58.1. šo noteikumu 7.punktā un 8.1.apakšpunktā minētās automātiskas darbības temperatūras kontroles un pieraksta ierīces vietā izmantot termometrus;

58.2. šo noteikumu 10. un 11.punktā minētās ierīces roku un inventāra mazgāšanai darbināt ar roku palīdzību;

58.3. noteikt ne retāk kā reizi nedēļā šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētos rādītājus katrai olu produktu partijai un 36.2. un 36.3.apakšpunktā minētos rādītājus — pirms termiskās apstrādes.

(Grozīts ar MK 19.06.2001. noteikumiem Nr. 262; 58.3. apakšpunkts stājas spēkā 01.03.2002., sk. 61. punktu)

59. Šo noteikumu 54.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

60. Šo noteikumu 54.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

61. Noteikumu 58.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.martu.

(MK 19.06.2001. noteikumu Nr. 262 redakcijā)