Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumus Nr. 124 "Dārzeņu pavairojamā materiāla atbilstības kritēriji un aprites kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.690

Rīgā 2003.gada 9.decembrī (prot. Nr.63 27.§)
Noteikumi par dārzeņu pavairojamo materiālu
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijā audzētā un importētā dārzeņu pavairojamā materiāla (turpmāk — materiāls), izņemot sēklas, atbilstības kritērijus un aprites kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ģintīm un sugām.

2. Noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:

2.1. izmantošanai personiskajām vajadzībām;

2.2. izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla;

2.3. izmēģinājumiem vai zinātniskās pētniecības darbam;

2.4. selekcijas darbam;

2.5. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

3. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests).

4. Dienests, pamatojoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, izsniedz etiķeti vai normatīvajos aktos par augu karantīnu paredzētajos gadījumos — augu pasi.

5. Materiāla audzētājs un izplatītājs etiķeti vai augu pasi pievieno apritē esošajam materiālam.

II. Materiāla atbilstības un ražošanas procesa pārbaude

6. Ja materiāla audzētājs vai izplatītājs vēlas, lai tiktu pārbaudīta materiāla atbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu jābūt reģistrētam fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā (turpmāk — reģistrētā persona).

7. Dienests pārbauda materiālu veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas. Materiālu, kas izaudzēts no sēklas, pārbauda pirms izplatīšanas.

8. Reģistrētā persona pirms materiāla sēšanas vai stādīšanas iesniedz dienestā pieteikumu materiāla atbilstības pārbaudes (turpmāk — pārbaude) veikšanai, norādot tajā pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, plānoto daudzumu, iespējamo audzēšanas platību un pārbaudes vietu.

9. Pēc pieteikuma saņemšanas dienesta inspektors un reģistrētā persona vienojas par pārbaudes laiku, ņemot vērā pieteikumā norādīto informāciju.

10. Lai saņemtu etiķeti ievestā (importētā) materiāla tālākai izplatīšanai, reģistrētā persona 24 stundu laikā pēc materiāla ievešanas iesniedz dienestā pieteikumu par pārbaudes nepieciešamību, norādot pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu un uzglabāšanas vietu.

11. Dienesta inspektors 48 stundu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic ievestā (importētā) materiāla un ar to saskarē nonākušo priekšmetu pārbaudi to uzglabāšanas vietā.

12. Materiāla atbilstības kritēriji ir šādi:

12.1. materiāla atbilstība konkrētai ģintij, sugai un šķirnei;

12.2. izejmateriāla atbilstība normatīvajos aktos par sēklu apriti noteiktajām sēklaudzēšanas prasībām;

12.3. šalotu un ķiploku sīpoli ir iegūti tieši no izejmateriāla, kas veģetācijas periodā ir pārbaudīts un atzīts par neinficētu un neinvadētu ar augu karantīnas organismiem un šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem;

12.4. attiecīgais stādījums ir atdalīts no citas izcelsmes materiāla;

12.5. materiāla audzēšanas un uzglabāšanas vieta atbilst normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām fitosanitārajām normām;

12.6. materiāls nav inficēts un nav invadēts ar augu karantīnas organismiem un šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem;

12.7. materiāls pēc attīstības un izmēriem atbilst pavairojamā un stādāmā materiāla paredzētajiem izmantošanas nolūkiem.

13. Ja tiek atklāta augu karantīnas organismu vai šo noteikumu 2.pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtne, reģistrētā persona nekavējoties ziņo dienestam un veic dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus, lai samazinātu augu karantīnas un citu kaitīgo organismu izplatīšanas risku.

14. Dienests uzrauga, vai reģistrētā persona ievēro kvalitatīva materiāla iegūšanas nosacījumus šādos kritiskajos ražošanas posmos:

14.1. materiāla kvalitātes noteikšana pirms ražošanas procesa uzsākšanas;

14.2. sēšana, piķēšana un stādīšana;

14.3. materiāla atbilstības noteikšana fitosanitārajām normām;

14.4. audzēšanas plānu un metožu izvēle;

14.5. stādījumu vispārīgā kopšana;

14.6. pavairošana un novākšana;

14.7. audzēšanas higiēna;

14.8. materiāla apstrāde;

14.9. iesaiņošana, uzglabāšana un transportēšana.

15. Reģistrētā persona kārto materiāla audzētavas žurnālu, kurā norāda:

15.1. informāciju par audzējamo materiālu:

15.1.1. materiāla sugu un šķirni;

15.1.2. izstādītā vai izsētā materiāla daudzumu;

15.1.3. materiāla audzēšanas platību;

15.1.4. apkarojamā kaitīgā organisma nosaukumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības nosaukumu un darbīgās vielas nosaukumu, koncentrāciju un lietošanas datumu;

15.2. informāciju par materiāla apriti:

15.2.1. iegādātā materiāla sugu, šķirni un daudzumu, izcelsmi un augu pases vai etiķetes numuru;

15.2.2. ievestā (importētā) materiāla sugu, šķirni, daudzumu un fitosanitārās robežkontroles dokumenta numuru;

15.2.3. realizētā materiāla sugu, šķirni un daudzumu, izsniegto etiķešu vai augu pasu numurus un skaitu;

15.3. ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiāls saiņošanas vai glabāšanas laikā tiek salikts vai sajaukts kopā, norāda partijas sastāvu un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsmi.

16. Reģistrētā persona, kas nodarbojas tikai ar materiāla izplatīšanu, kārto materiāla aprites žurnālu, kurā norāda šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minēto informāciju. Ja izplatīšanas laikā materiāls ir bijis inficēts vai invadēts ar augu karantīnas organismiem vai šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem, reģistrētā persona materiāla aprites žurnālā norāda šo noteikumu 15.1.4.apakšpunktā minēto informāciju.

17. Augu pases, etiķetes, pārbaudes aktus, testēšanas pārskatus, fitosanitārās robežkontroles dokumentus un materiāla audzētavas vai aprites žurnālu reģistrētā persona glabā trīs gadus.

18. Ja materiāls atbilst šo noteikumu prasībām, dienests izsniedz etiķeti, kurā ietverta šo noteikumu 3.pielikumā minētā informācija.

19. Ja atbilstības novērtēšanā konstatē, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests etiķeti neizsniedz un, ja iespējams, nosaka termiņu attiecīgo trūkumu novēršanai. Ja trūkumi nav novērsti, dienests pieņem motivētu lēmumu neizsniegt etiķeti.

20. Izdevumus, kas saistīti ar materiāla pārbaudi, sedz reģistrētā persona.

III. Materiāla izplatīšana

21. Materiālu pēc izrakšanas vai atdalīšanas no mātes auga, kā arī uzglabājot vai iesaiņojot sašķiro pēc izmēra un kvalitātes vienveidīgās partijās.

22. Lai izplatītu materiālu, dienesta uzraudzībā piestiprina etiķeti:

22.1. pie katras partijas, kura pēc sastāva un izcelsmes ir viendabīgs materiāls un kurai ir viens nosūtītājs un viens saņēmējs;

22.2. pie katras iesaiņojuma vienības, ja partija sastāv no vairākām iesaiņojuma vienībām.

23. Informācijai uz etiķetes jābūt drukātai un neizdzēšamai. Etiķeti nedrīkst lietot atkārtoti.

24. Etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tajā norādīta šo noteikumu 3.pielikumā minētā informācija un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu materiāls pakļauts fitosanitārajai kontrolei.

25. Ja materiāls ir izaudzēts no sēklas, etiķetē norāda sēklu partijas numuru.

26. Izplatot materiālu, reģistrētā persona nodrošina pircēju ar materiāla šķirņu aprakstu.

IV. Noslēguma jautājumi

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumus Nr.53 “Noteikumi par dārzeņu pavairojamo materiālu” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 23.nr.).

28. Šo noteikumu 3.pielikuma 1.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/33/EEC, 93/61/EEC, 93/62/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 9.decembra noteikumiem Nr.690
Dārzeņu ģintis un sugas

Nr. p.k.

Latviskais nosaukums

Latīniskais nosaukums

1

2

3

1.

Arbūzi, parastie

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. E t Nakai

2.

Artišoki

Cynara scolymus

3.

Baklažāni

Solanum melongena L.

4.

Baltie galviņkāposti

Brassica oleracea L. C onvar. Capitata (L.) Alef. var. alba DC

5.

Burkāni

Daucus carota L.

6.

Daudzziedu pupiņas jeb puķu pupas

Phaseolus coccineus L.

7.

Dārza pētersīļi

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A.W.Hill

8.

Dārza pupas jeb cūku pupas

Vicia faba L.(partim)

9.

Dārza pupiņas

Phaseolus vulgaris L.

10.

Dārza salāti

Lactuca sativa L.

11.

Dārza sīpoli

Allium cepa L.

12.

Endīvijas

Chicorium endivia L.

13.

Fenheļi, parastie

Foeniculum vulgare P. Mill.

14.

Galda bietes

Beta vulgaris L. va r. conditiva Alef.

15.

Gurķi

Cucumis sativus L.

16.

Kabači, cukini, patisoni

Cucurbita pepo L.

17.

Kārveles

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

18.

Kolrābji

Brassica oleracea L. convar. acephala (DC) Alef.var.gongylodes

19.

Ķiploki

Allium sativum

20.

Lapu artišoki

Cynara cardunculus

21.

Lapu bietes jeb mangoldi

Beta vulgaris L. var. vulgaris

22.

Lapu kāposti

Brassica oleracea L. convar. acephala (DC) Alef.var.sabellica L.

23.

Lauka salāti (rapunceļi)

Valerianelle locusta (L.) Latter.

24.

Lielaugļu ķirbji

Cucurbita maxima Duchesne

25.

Lielloku sīpoli

Allium fistulosum L.

26.

Melnsaknes jeb skorconēras

Scorzonera hispanica L.

27.

Melones

Cucumis melo L.

28.

Paprika jeb dārzeņpipari

Capsicum annuum L.

29.

Pekinas kāposti

Brassica pekinensis L.

30.

Puravi

Allium porrum L.

31.

Rabarberi

Rheum

32.

Rāceņi, turnepši

Brassica rapa L. var. rapa

33.

Redīsi, rutki

Raphanus sativus L.

34.

Rožu jeb Briseles kāposti

Brassica oleracea L. convar. var. gammifera DC

35.

Sakņu jeb Vitlufa cigoriņi

Chicorium intybus L. (partim)

36.

Sarkanie galviņkāposti

Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef.var.rubra DC

37.

Selerijas

Apium graveolens L.

38.

Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgi

Asparagus officinalis L.

39.

Sparģeļkāposti jeb brokoļi

Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef.var.cymosa Duch.

40.

Spināti

Sp inacia oleracea L.

41.

Šalotes

Allium ascalonicum

42.

Tomāti

Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.

43.

Virziņkāposti jeb Savojas kāposti

Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef.var.sabauda L.

44.

Ziedkāposti

Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef.var.botrytis L.

45.

Zirņi (izņemot lauka un lopbarības)

Pisum sativum L. (partim)

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 9.decembra noteikumiem Nr.690
Augu kaitīgie organismi, kas ietekmē pavairojamā materiāla kvalitāti

Nr. p.k.

Dārzeņu ģintis un sugas

Kaitīgie organismi

1

2

3

1.

Arbūzi, parastie

(Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. Et Nakai)

1.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

1.1.1. Aleyrodidae

1.1.2. Aphididae

1.1.3. Meloidogyne spp.

1.1.4. Polyphagotarsonemus latus

1.1.5. Tetranychus spp.

1.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

1.2. sēnes Colletotrichum lagenarium

1.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Watermelon mosaic virus 2 (WMV-2)

2.

Baklažāni

(Solanum melongena)

2.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

2.1.1. Aleyrodidae

2.1.2. Aphididae

2.1.3. Hemitarsonemus latus

2.1.4. Leptinotarsa decemlineata

2.1.5. Meloidogyne spp.

2.1.6. Tetranychus spp.

2.1.7. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

2.2. sēnes:

2.2.1. Fusarium spp.

2.2.2. Leveillula taurica f. sp. cynara

2.2.3. Rhizoctonia solani

2.2.4. Pythium spp.

2.2.5. Sclerotinia sclerotiorum

2.2.6. Verticillium spp.

2.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

2.3.1. Cucumber mosaic virus (CMV)

2.3.2. Eggplant mosaic virus (EMMV)

2.3.3. Potato virus Y (PVY)

2.3.4. Tobacco mosaic virus (TMV)

3.

Kāpostu ģints augi

(Brassica oleracea L.)

(baltie un sarkanie galviņkāposti, kolrābji, lapu kāposti, rožu jeb Briseles kāposti, sparģeļkāposti jeb brokoļi, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, ziedkāposti)

3.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

3.1.1. Aleyrodidae

3.1.2. Aphididae

3.1.3. Heterodera spp.

3.1.4. Lepidoptera, īpaši Pieris brassicae

3.1.5. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

3.2. baktērijas:

3.2.1. Pseudomonas syringae pv. maculicola

3.2.2. Xanthomonas campestris pv. campestris

3.3. sēnes:

3.3.1. Alternaria brassicae

3.3.2. Mycosphaerella spp.

3.3.3. Phoma lingam

3.3.4. Plasmodiophora brassicae

3.3.5. Pythium spp.

3.3.6. Rhizoctonia solani

3.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

3.4.1. Tospovirusses

3.4.2. Cauliflower mosaic virus (CaMV)

3.4.3. Turnip mosaic virus (TuMV)

4.

Dārza salāti

(Lactuca sativa)

4.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

4.1.1. Aphididae

4.1.2. Meloidogyne spp.

4.1.3. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

4.2. sēnes:

4.2.1. Botrytis cinerea

4.2.2. Bremia lactucae

4.2.3. Pythium spp.

4.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

4.3.1. Lettuce ring necrosis

4.3.2. Lettuce big vein virus (LBVV)

4.3.3. Lettuce mosaic virus (LMV)

5.

Dārza sīpoli

(Allium cepa)

5.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

5.1.1. Delia spp.

5.1.2. Meloidogyne spp.

5.1.3. Thysanoptera, īpaši Thrips tabaci

5.2. baktērijas Pseudomonas spp.

5.3. sēnes:

5.3.1. Botrytis spp.

5.3.2. Fusarium oxysporum f. sp. cepae

5.3.3. Peronospora destructor

5.3.4. Sclerotium cepivorum

5.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Onion yellow dwarf virus (OYDV)

6.

Fenheļi, parastie

(Foeniculum vulgare)

6.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

6.1.1. Aleyrodidae

6.1.2. Aphididae

6.1.3. Thysanoptera

6.2. baktērijas:

6.2.1. Erwinia carotovora subsp. carotovora

6.2.2. Pseudomonas marginalis pv. marginalis

6.3. sēnes:

6.3.1. Cercospora foeniculi

6.3.2. Phytophthora syringae

6.3.3. Sclerotinia spp.

6.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Celery mosaic virus (CeMV)

7.

Endīvijas

(Cichorium endivia L.)

7.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

7.1.1. Aphididae

7.1.2. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

7.2. sēnes:

7.2.1. Botrytis cinerea

7.2.2. Erysiphe cichoriacearum

7.2.3. Sclerotinia spp.

7.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

7.3.1. Lettuce mosaic virus (LMV)

7.3.2. Beet western yellow virus (BWYV)

8.

Galda bietes

(Beta vulgaris L.var. conditiva Alef.)

8.1. kukaiņi visās attīstības stadijās Pegomyia betae

8.2. sēnes Phoma betae

8.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi

9.

Gurķi

(Cucumis sativus L.)

9.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

9.1.1. Aleyrodidae

9.1.2. Aphididae

9.1.3. Delia platura

9.1.4. Meloidogyne spp.

9.1.5. Polyphagotarsonemus latus

9.1.6. Tetranychus spp.

9.1.7. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

9.2. baktērijas Pseudomonas synringae pv. lachrymans

9.3. sēnes:

9.3.1. Fusarium spp.

9.3.2. Phytophthora spp.

9.3.3. Pseudoperonospora cubensis

9.3.4. Pythium spp.

9.3.5. Rhizoctonia spp.

9.3.6. Sphaerotheca fuliginea

9.3.7. Verticillium spp.

9.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi

10.

Kabači, cukini, patisoni

(Cucurbita pepo L.)

10.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

10.1.1. Aleyrodidae

10.1.2. Aphididae

10.1.3. Meloidogyne spp.

10.1.4. Polyphagotarsonemus latus

10.1.5. Tetranychus spp.

10.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

10.2. baktērijas Pseudomonas synringae pv. lachrymans

10.3. sēnes:

10.3.1. Fusarium spp.

10.3.2. Sphaerotheca fuliginea

10.3.3. Verticillium spp.

10.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

10.4.1. Tospovirusses

10.4.2. Cucumber mosaic virus (CMV)

10.4.3. Squash mosaic virus (SqMV)

10.4.4. Zucchini yellow mosaic virus (ZYMV)

11.

Ķiploki

(Allium sativum)

11.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

11.1.1. Aceria tulipae

11.1.2. Delia spp.

11.1.3. Thysanoptera

11.2. baktērijas Pseudomonas fluorescens

11.3. sēnes Sclerotium cepivorum

11.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Onion yellow dwarf virus (OYDV)

12.

Lapu artišoki (Cynara cardunculus) un

artišoki (Cynara scolymus)

12.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

12.1.1. Aleyrodidae

12.1.2. Aphididae

12.1.3. Thysanoptera

12.2. sēnes:

12.2.1. Bremia lactucae

12.2.2. Leveilulla taurica f. sp. cynara

12.2.3. Pythium spp.

12.2.4. Rhizoctonia solani

12.2.5. Sclerotium rolfsii

12.2.6. Sclerotinia sclerotiorum

12.2.7. Verticillium dahliae

12.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi

13.

Lielaugļu ķirbji

(Cucurbita maxima Duchesne)

13.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

13.1.1. Aleyrodidae

13.1.2. Aphididae

13.1.3. Meloidogyne spp.

13.1.4. Polyphagotarsonemus latus

13.1.5. Tetranychus spp.

13.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

13.2. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi

14.

Lielloku sīpoli

(Allium fistulosum)

14.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

14.1.1. Delia spp.

14.1.2. Thysanoptera, īpaši Thrips tabaci

14.2. baktērijas Sclerotium cepivorum

14.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Onion yellow dwarf virus (OYDV)

15.

Melones

(Cucumis melo L.)

15.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

15.1.1. Aleyrodidae

15.1.2. Aphididae

15.1.3. Meloidogyne spp.

15.1.4. Polyphagotarsonemus latus

15.1.5. Tetranychus spp.

15.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

15.2. baktērijas Pseudomonas synringae pv. lachrymans

15.3. sēnes:

15.3.1. Colletotrichum lagenarium

15.3.2. Fusarium spp.

15.3.3. Pythium spp.

15.3.4. Sphaerotheca fuliginea

15.3.5. Verticillium spp.

15.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

15.4.1. Squash mosaic virus (SqMV)

15.4.2. Cucumber green mottle mosaic virus (CGMMV)

15.4.3. Cucumber mosaic virus (CMV)

16.

Paprika jeb dārzeņpipari

(Capsicum annuum L.)

16.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

16.1.1. Aleyrodidae

16.1.2. Leptinotarsa decemlineata

16.1.3. Ostrinia nubilalis

16.1.4. Phthorimaea operculella

16.1.5. Tetranychidae

16.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

16.2. sēnes:

16.2.1. Leveilulla taurica

16.2.2. Pyrenochaeta lycopersici

16.2.3. Pythium spp.

16.2.4. Phytophthora capsici

16.2.5. Verticillium albo atrum

16.2.6. Verticillium dahliae

16.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

16.3.1. Tobacco mosaic virus (TMV)

16.3.2. Pepper mild mottle virus (PMMoV)

16.3.3. Tomato mosaic virus (ToMV)

16.3.4. Cucumber mosaic virus (CMV)

17.

Pekinas kāposti

(Brassica pekinensis L.)

17.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

17.1.1. Aphididae

17.1.2. Lepidoptera, īpaši Pieris brassicae

17.2. baktērijas:

17.2.1. Erwinia carotovora

17.2.2. Xanthomonas campestris pv. campestris

17.3. sēnes:

17.3.1. Alternaria brassicae

17.3.2. Botrytis cinerea

17.3.3. Mycosphaerella spp.

17.3.4. Phoma lingam

17.3.5. Plasmodiophora brassicae

17.3.6. Sclerotinia spp.

17.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Tospovirusses

18.

Puravi

(Allium porrum)

18.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

18.1.1. Delia spp.

18.1.2. Thysanoptera

18.2. baktērijas Pseudomonas spp.

18.3. sēnes:

18.3.1. Alternaria porri

18.3.2. Fusarium culmorum

18.3.3. Phytophtora porri

18.3.4. Sclerotium cepivorum

18.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Leek yellow stripe virus (LYSV)

19.

Rabarberi

(Rheum spp.)

19.1. baktērijas:

19.1.1. Agrobacterium tumefaciens

19.1.2. Erwinia rhapontici

19.2. sēnes:

19.2.1. Armillariella mellea

19.2.2. Verticillium spp.

19.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

19.3.1. Turnip mosaic virus (TuMV)

19.3.2. Arabis mosaic virus (ArMV)

20.

Sakņu jeb Vitlupa cigoriņi

(Cichorum intybus L. (partim))

20.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

20.1.1. Aphididae

20.1.2. Napomyza cichorii

20.1.3. Apion assimile

20.2. baktērijas:

20.2.1. Erwinia carotovora

20.2.2. Erwinia chrysanthemi

20.2.3. Pseudomonas marginalis

20.3. sēnes:

20.3.1. Phoma exigua

20.3.2. Phytophthora erythroseptica

20.3.3. Pythium spp.

20.3.4. Sclerothinia sclerotiorum

21.

Selerijas

(Apium graveolens)

21.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

21.1.1. Acidia heraclei

21.1.2. Lygus spp.

21.1.3. Psila rosae

21.1.4. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis un Thrips tabaci

21.2. baktērijas:

21.2.1. Erwinia carotovora subsp. carotovora

21.2.2. Pseudomonas syringae pv. apii

21.3. sēnes:

21.3.1. Fusarium oxysporum f. sp. apii

21.3.2. Phoma apiicola

21.3.3. Pythium spp.

21.3.4. Sclerotina sclerotiorum

21.3.5. Septoria apiicola

21.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

21.4.1. Celery mosaic virus (CeMV)

21.4.2. Cucumber mosaic virus (CMV)

22.

Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgi

(Asparagus officinalis L.)

22.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

22.1.1. Brachyorynella asparagi

22.1.2. Hypopta caestrum

22.1.3. Platyparea poecyloptera

22.2. sēnes:

22.2.1. Fusarium spp.

22.2.2. Rhizoctonia violacea

22.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi

23.

Šalotes

(Allium ascalonicum)

23.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

23.1.1. Delia spp.

23.1.2. Thysanoptera, īpaši Thrips tabaci

23.2. sēnes:

23.2.1. Botrytis spp.

23.2.2. Peronospora destructor

23.2.3. Sclerotium cepivorum

23.3. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši Onion yellow dwarf virus (OYDV)

24.

Tomāti

(Lycopersicon lycopersicum)

24.1. kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

24.1.1. Aleyrodidae

24.1.2. Aphididae

24.1.3. Hauptidia maroccana

24.1.4. Meloidogyne spp.

24.1.5. Tetranychus spp.

24.1.6. Thysanoptera, īpaši Frankliniella occidentalis

24.1.7. Vasates lycopercici

24.2. baktērijas Pseudomonas syringae pv. tomato

24.3. sēnes:

24.3.1. Alternaria solani

24.3.2. Cladosporium fulvum

24.3.3. Colletotrichum coccoides

24.3.4. Didymella lycopersici

24.3.5. Fusarium oxysporum

24.3.6. Leveillula taurica

24.3.7. Phytophthora nicotianae

24.3.8. Pyrenochaeta lycopersici

24.3.9. Pythium spp.

24.3.10. Rhizoctonia solani

24.3.11. Sclerotinia sclerotiorum

24.3.12. Verticillium spp.

24.4. visi vīrusi un vīrusveidīgie organismi, īpaši:

24.4.1. Cucumber mosaic virus (CMV)

24.4.2. Potato virus X (PVX)

24.4.3. Potato virus Y (PVY)

24.4.4. Tomato yellow leaf curl virus (TYLCV)

24.4.5. Tomato mosaic virus (ToMV)

24.4.6. Tobacco mosaic virus (TMV)

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 9.decembra noteikumiem Nr.690
Etiķetē norādāmā informācija

1. “ES kvalitāte”.

2. Valsts kods “LV”.

3. Valsts augu aizsardzības dienesta abreviatūra (VAAD).

4. Reģistrētās personas reģistrācijas numurs.

5. Reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums.

6. Etiķetes izsniegšanas datums.

7. Sēklu partijas numurs.

8. Partijas numurs.

9. Pavairojamā materiāla botāniskais nosaukums.

10. Pavairojamā materiāla šķirne.

11. Pavairojamā materiāla daudzums.

12. Ja materiālu importē, — materiāla izcelsmes valsts.

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par dārzeņu pavairojamo materiālu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 690Pieņemts: 09.12.2003.Stājas spēkā: 13.12.2003.Zaudē spēku: 13.02.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 176, 12.12.2003.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
82048
13.12.2003
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"