LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 6

Par atsevišķiem sabiedriskās kārtības sargāšanas jautājumiem

Latvijas Republikas Ministru Padome atzīmē, ka atsevišķi uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas republikā sākuši vai gatavojas veidot dažādas sabiedriskās kārtības sargāšanas un pašaizsardzības vienības, kuras neparedz republikas likumdošana.

Lai nodrošinātu vienotību iedzīvotāju iesaistīšanai sabiedriskās kārtības sargāšanā un stingras likumības ievērošanā viņu darbībā, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka jebkurus brīvprātīgus formējumus sabiedriskās kārtības sargāšanai var veidot ar Tautas deputātu padomju izpildkomiteju piekrišanu un tie var darboties tikai saskaņā ar Latvijas Republikas tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību nolikumu.

2. Atļaut Tautas deputātu padomju izpildkomitejām veidot īpašas teritoriālās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedriskās kārtības sargāšanai masu pasākumos un atsevišķu valsts objektu aizsardzībai, kuras darbosies Latvijas Republikas tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību nolikuma ietvaros.

Šajā punktā minēto īpašo teritoriālo kārtības sargu vienību vispārējo vadību un reģistrāciju veic Republikāniskais tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābs. To operatīvo vadību un darbības koordinēšanu ar iekšlietu iestādēm realizē republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas.

3. Apstiprināt pievienotos:

3.1. Latvijas Republikas tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību nolikumu;

3.2. Latvijas Republikānisko tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba sastāvu.

4. Latvijas Republikas vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām veikt rajonu, pilsētu, ciematu, pagastu, mikrorajonu, apdzīvoto vietu, kā arī specializēto tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba sastāva apstiprināšanu un vienību izveidošanu atbilstoši apstiprinātā nolikuma prasībām.

5. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Komunistiskas partijas Centrālās Komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes 1974. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 390 «Par tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbības tālāku pilnveidošanu», Latvijas PSR Ministru Padomes 1985. gada 25. februāra lēmumu Nr. 85 «Par papildpasākumiem tautas brīvprātīgo kārtības sargu darba aktivizēšanai» un Latvijas PSR Ministru Padomes 1987. gada 10. aprīļa lēmuma Nr. 106 «Par Latvijas PSR Ministru Padomes Nepilngadīgo lietu komisijas, Latvijas PSR Ministru Padomes Žūpības apkarošanas komisijas un Latvijas PSR Ministru Padomes Novērošanas komisijas izveidošanu un par Latvijas Republikāniskā tautas brīvprātīgo kartības sargu vienību štāba sastāva apstiprināšanu» 5. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 30. maijā

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 30. maija lēmumu
Nr. 6

 

Latvijas Republikas tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību
NOLIKUMS

I. Vispārīgie noteikumi

1. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības Latvijas Republikā izveido, lai pastiprinātu sabiedriskās kārtības sargāšanu un cīņu pret likumpārkāpumiem.

2. Visa tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbība balstās uz stingru likumības ievērošanu. Savā darbā tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, vietējo valsts pašvaldības iestāžu lēmumus un rīkojumus, kā arī šo nolikumu.

3. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības izveido pēc teritoriālā principa (rajonā, pilsētā, ciematā vai pagastā). Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības var tikt izveidotas arī pilsētu mikrorajonos un atsevišķās apdzīvotās vietās.

4. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībās uzņem Latvijas iedzīvotājus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ir spējīgi sekmīgi pildīt tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībai noteiktos uzdevumus.

5. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības vada pašvaldības iestādes.

6. Valsts iestādes un uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, ka arī amatpersonas sniedz tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām maksimālu atbalstu un palīdzību to darbībā sabiedriskās kārtības nostiprināšanā un cīņā pret likumpārkāpumiem.

7. Par pretdarbību tautas brīvprātīgo kārtības sargu likumiskajai darbībai un par tautas brīvprātīgo kārtības sargu dzīvības, veselības un cieņas apdraudējumu sakarā ar viņu darbību sabiedriskās kārtības sargāšanā ir noteikta atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

II. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību galvenie uzdevumi un funkcijas

8. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību galvenie uzdevumi ir aizsargāt pilsoņu tiesības un likumiskās intereses, aktīvi piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, aizsargāt sabiedrisko kārtību un visu veidu īpašumu, kā arī piedalīties darbā, kas veicams, lai ieaudzinātu iedzīvotājos cieņu pret likumiem un vispārpieņemtajiem sadzīves noteikumiem.

9. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības, izpildot šī nolikuma 8. punktā tām paredzētos uzdevumus un ievērojot spēkā esošo likumdošanu:

9.1. piedalās sabiedriskās kārtības sargāšanā ielās, laukumos, parkos, stacijās, kuģu piestātnēs, lidostās un citās sabiedriskajās vietās, kā arī piedalās kārtības uzturēšanā dažādu masu pasākumu laikā;

9.2. palīdz iekšlietu un citām tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret huligānismu, žūpību, kandžas tecināšanu un valsts, kolektīvā un personīgā īpašuma izlaupīšanu, tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, spekulāciju un citiem likumpārkāpumiem;

9.3. piedalās cīņā pret bērnu atstāšanu bez uzraudzības un nepilngadīgo likumpārkāpumiem;

9.4. piedalās transporta un gājēju kustības drošības garantēšanā un satiksmes negadījumu novēršanā;

9.5. gādā par neatliekamas palīdzības sniegšanu personām, kas cietušas nelaimes gadījumos vai no likumpārkāpumiem, kā arī personām, kas sabiedriskās vietās ir bezpalīdzības stāvoklī; piedalās cilvēku un mantas glābšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā dabas katastrofu laikā un citos ārkārtējos apstākļos;

9.6. sniedz palīdzību robežapsardzības formējumiem republikas robežu apsargāšanā;

9.7. piedalās dabas bagātību sargāšanas un aizsardzības pasākumos, kā arī cīņā pret malu medniecību un malu zvejniecību un medību un zvejas noteikumu neievērošanu.

III. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības izveidošanas un darba organizācijas kārtība

10. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību izveido un to likvidē attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

11. Pilsoņus par tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības locekļiem uzņem katru individuāli tautas brīvprātīgo kārtības sargu kopsapulcē vai vienības štāba sēdē, stingri ievērojot brīvprātības principu, uz pilsoņu, kas vēlas iestāties, iesnieguma pamata un ar divu vienības locekļu galvojumu vai arī pēc uzņēmuma, iestādes, darba kolektīva vai sabiedriskās organizācijas ieteikuma.

12. Katrs tautas brīvprātīgais kārtības sargs dod svinīgo solījumu apzinīgi pildīt savu sabiedrisko pienākumu tiesiskās kārtības aizsardzībā un cīņā pret likumpārkāpumiem, būt uzticīgam Latvijas Republikai.

Tautas brīvprātīgajam kārtības sargam izsniedz noteikta parauga apliecību un tautas brīvprātīgā kārtības sarga krūšu nozīmi.

13. Ja tautas brīvprātīgais kārtības sargs ar savu rīcību apkaunojis kārtības sarga vārdu vai nepilda savus pienākumus, viņu no tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības izslēdz. Lēmumu par izslēgšanu pieņem vienības štāba sēdē; no vienības izslēgtais atdod tautas brīvprātīgā kārtības sarga apliecību un krūšu nozīmi.

Tautas brīvprātīgie kārtības sargi, kuri lūdz atbrīvot viņus no kārtības sarga pienākumiem, no vienības izstājas. Lēmumu par viņu izstāšanos pieņem štābs. Pilsonis, kas izstājies no vienības, atdod štābam tautas brīvprātīgā kārtības sarga apliecību un krūšu nozīmi.

14. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību vada vienības komandieris un viņa vietnieki, kurus ievēlē, atklāti balsojot, tautas brīvprātīgo kārtības sargu kopsapulcē uz diviem gadiem un kurus apstiprina attiecīgi rajona, pilsētas, ciemata un pagasta vienību štābs.

Ja vienībā ir vairāk nekā 50 kārtības sargu, tās darba vadīšanai ievēlē vienības štābu uz tādu pašu laiku.

15. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darba operatīvai vadīšanai rajonā, pilsētā, ciematā un pagastā ar attiecīgās Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu izveido tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābu un apstiprina tā priekšnieku.

16. Lai sekmīgāk organizētu tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu cīņai pret atsevišķu veidu likumpārkāpumiem, ar vienību rajona vai pilsētas štāba lēmumu vienību sastāvā var izveidot specializētas vienības vai specializētas grupas cīņai pret īpašuma izlaupīšanu un spekulāciju, nepilngadīgo likumpārkāpumu novēršanai, satiksmes drošības garantēšanai, valsts robežu apsardzībai, kā arī tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbībai citos virzienos.

17. Sabiedriskās kārtības sargāšanai masu pasākumos un atsevišķu valsts objektu aizsardzībai Tautas deputātu padomju izpildkomitejas var izveidot īpašas teritoriālās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības, kuras reģistrējamas Latvijas Republikāniskajā tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābā (tālāk tekstā - Republikāniskais tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābs) un darbojas izpildkomiteju operatīvajā vadībā, kā arī Republikāniskā štāba vispārējā vadībā. Šīm vienībām var noteikt īpašas krūšu nozīmes un piedurkņu apsējus.

18. Republikāniskais tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābs, ko izveido Latvijas Republikas Ministru Padome, koordinē un apkopo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību rajonu un pilsētu štābu darbu, popularizē labāko darba pieredzi, kā arī sniedz štābiem nepieciešamo metodisko palīdzību.

IV. Tautas brīvprātīgā kārtības sarga pienākumi un tiesības

19. Tautas brīvprātīgajam kārtības sargam:

19.3. aktīvi jāpiedalās sabiedriskās kārtības sargāšanā, likumpārkāpumu novēršanā un pilsoņu audzināšanā, panākot, lai viņi ievērotu likumus un vispāratzītos sadzīves noteikumus; jāsadarbojas ar iekšlietu un citām tiesībaizsardzības iestādēm to cīņā pret likumpārkāpumiem;

19.2. jāaizsargā pilsoņu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumiskās intereses; jāizturas pret pilsoņiem taktiski un pieklājīgi; enerģiski un droši jāveic likumā paredzētie pasākumi, lai pārtrauktu noziedzīgus apdraudējumus un citas pretsabiedriskas darbības;

19.3. veicot uzdevumus, precīzi un apzinīgi jāizpilda vienības komandiera un vienības štāba prasības;

19.4. pastāvīgi jāapgūst likumi un citi normatīvie akti un stingri jāievēro tie savā praktiskajā rīcībā, jāpilnveido darba formas un metodes cīņai pret likumpārkāpumiem;

19.5. savlaicīgi jāziņo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības štābam, milicijas iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, ja viņam ir zināmi fakti par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts noziegums, vai par dabas katastrofas izcelšanos vai citiem ārkārtējiem apstākļiem, kas apdraud pilsoņu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju drošību, kā arī jāveic pasākumi minēto apstākļu kaitīgo seku novēršanai;

19.6. pildot pienākumus, jānēsā piedurknes apsējs un krūšu nozīme, klāt jābūt tautas brīvprātīgā kārtības sarga apliecībai.

20. Tautas brīvprātīgajam kārtības sargam ir tiesības:

20.1. pieprasīt, lai pilsoņi ievērotu noteikto sabiedrisko kārtību un izbeigtu likumpārkāpumus;

20.2. gadījumos, kad ļaunprātīgi pārkāpta sabiedriskā kārtība vai ar likumpārkāpumu pilsonim, uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarīts mantisks vai citāds zaudējums, sastādīt protokolu, ja nav klāt milicijas darbinieks vai cita tam attiecīgi pilnvarota persona, pēc tam protokolu nodot vienības štāba priekšniekam (komandierim);

20.3. pieprasīt sabiedriskās kārtības pārkāpējam uzrādīt pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, ja nepieciešama personas noteikšana, lai noskaidrotu apstākļus, kādos izdarīts likumpārkāpums, vai šīs personas līdzdalību pārkāpumā;

20.4. nogādāt milicijā vai tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības štābā personas, kas izdarījušas likumpārkāpumus, vai arī lai pārtrauktu likumpārkāpumus, ja visi ietekmēšanas līdzekļi  izmantoti, kā arī lai noteiktu likumpārkāpēja personu un sastādītu protokolu, ja nav iespējams to sastādīt pārkāpuma vietā; turklāt vienības štābā nogādātā persona nedrīkst tikt aizkavēta ilgāk par vienu stundu;

20.5. pārtraucot likumpārkāpumus, atņemt likumpārkāpējiem pārkāpuma izdarīšanas rīkus, kuri pēc tam nekavējoties nododami milicijai;

20.6. ieiet klubos, stadionos, kinoteātros un citās sabiedriskajās vietās, lai meklētu likumpārkāpēju, kas slēpjas, vai lai pārtrauktu tur notiekošu likumpārkāpumu, kā arī ieiet minētajās vietās ar šo vietu administrācijas piekrišanu, lai pildītu pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

20.7. pildot pienākumus sabiedriskās kārtības sargāšanā, izmantot tiesības braukt bez maksas pilsētas pasažieru transporta līdzekļos (izņemot taksometrus) ar speciālām braukšanas biļetēm, ko izsniedz dežūras laikam attiecīgās Tautas deputātu padomes izpildkomitejas noteiktajā kārtībā;

20.8. neatliekamos gadījumos izmantot transporta līdzekļus (izņemot speciālos un diplomātiskā dienesta automobiļus), lai nogādātu ārstniecības iestādēs personas, kas sabiedriskās vietās ir bezpalīdzības stāvoklī, kā arī personas, kuras cietušas nelaimes gadījumos vai no likumpārkāpumiem un kurām tādēļ nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība;

20.9. pildot pienākumu sabiedriskās kārtības sargāšanā, lietot bez maksas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju radiosakarus un telefonu;

20.10. pieprasīt automototransporta līdzekļu, traktoru un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem, kas pārkāpj satiksmes noteikumus, uzrādīt dokumentus par tiesībām vadīt transporta līdzekļus, kā arī nogādāt tuvākajā milicijas iestādē vadītājus, kuri minētos transporta līdzekļus vadījuši dzērumā vai bez vadīšanas tiesību dokumentiem.

21. Ja tautas brīvprātīgais kārtības sargs sakarā ar pienākumu izpildi sabiedriskās kārtības sargāšanā uz laiku zaudējis darbaspējas, viņam izmaksā pārejošas darba nespējas pabalstu - 100 procentus no izpeļņas neatkarīgi no darba stāža, bet, ja darbaspēju zaudējums šādā gadījumā ir pastāvīgs vai ilgstošs, viņam piešķir invaliditātes pensiju tādā apmērā, kāds noteikts strādniekiem un kalpotājiem, kuri zaudējuši darbaspējas darbā iegūta sakropļojuma vai arodslimības dēļ.

Ja, izpildot pienākumus sabiedriskās kārtības sargāšanā, tautas brīvprātīgais kārtības sargs gājis bojā, viņa ģimenes locekļiem sakarā ar apgādnieka zaudēšanu piešķir pensiju tāda pašā apmērā, kāds noteikts to strādnieku un kalpotāju ģimenēm, kurās miruši no darbā iegūta sakropļojuma vai arodslimības dēļ.

Tautas brīvprātīgajam kārtības sargam un viņa ģimenes locekļiem minētajos gadījumos ir tiesības noteiktajā kārtībā prasīt nodarītā zaudējuma atlīdzību.

 V. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darba formas un metodes

22. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības savu darbību realizē:

22.1. patrulējot un izvietojot posteņus ielās, laukumos, parkos un citās sabiedriskajās vietās, kā arī rīkojot reidus, lai atklātu likumpārkāpumus un personas, kas tos izdarījušas;

22.2. veicot individuālās audzināšanas darbu ar personām, kas pieļāvušas likumpārkāpumus, un nodibinot tautas brīvprātīgo kārtības sargu šefību par šādām personām; izskaidrojot pilsoņiem likumus un sadzīves noteikumus, rīkojot pārrunas ar nepilngadīgo likumpārkāpēju vecākiem un citiem tuviem radiniekiem;

22.3. noformējot materiālus par likumpārkāpējiem un nosūtot šos materiālus attiecīgajām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām;

22.4. izmantojot presi, radio un televīziju, lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi un ietekmētu personas, kuru rīcība ir pretsabiedriska;

22.5. apspriežot likumpārkāpēju uzvedību vienības štāba sēdēs.

 VI. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbības vadība

23. Rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas savas kompetences ietvaros organizē un virza vienību darbību, gādā par to nostiprināšanu, nodrošina likumības ievērošanu vienību darbībā, organizē to sadarbību ar valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, kas piedalās tiesiskās kārtības aizsardzībā, noklausās vienību štābu komandieru un vienību priekšnieku ziņojumus un pārskatus un izlemj vienību materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

24. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu darba operatīvo vadību realizē tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības štābs (komandieris), kura uzdevums ir:

24.1. saliedēt un nostiprināt vienību, ieaudzināt tautas brīvprātīgajos kārtības sargos augstu disciplinētību, sabiedriskā pienākuma, biedriskuma un pašaizliedzības jūtas, uzturēt pastāvīgu kontaktu ar attiecīgā rajona, pilsētas, ciemata un pagasta vienību štābu un iekšlietu iestādēm;

24.2. organizēt likumu un citu normatīvo aktu apgūšanu tautas brīvprātīgajiem kārtības sargiem, kā arī organizēt viņiem nodarbības fiziskajā sagatavošanā un tādu darba formu un metožu apmācīšanā, kādas piemērojamas cīņā pret likumpārkāpējiem;

24.3. plānot vienības darbu, instruēt tautas brīvprātīgos kārtības sargus un kontrolēt viņu darbību;

24.4. izskatīt tautas brīvprātīgo kārtības sargu sastādītos protokolus par likumpārkāpumiem un nosūtīt tos attiecīgajām valsts iestādēm vai sabiedriskajām organizācijām;

24.5. ierosināt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām apbalvot labākos tautas brīvprātīgos kārtības sargus.

25. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību rajona, pilsētas, ciemata un pagasta štābs:

25.1. veic organizatorisko darbu vienību izveidošanā un to darbības pilnveidošanā, uztur pastāvīgu kontaktu ar attiecīgo Tautas deputātu padomes izpildkomiteju un iekšlietu iestādēm;

25.2. plāno tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu, izstrādā vienību sadarbības pasākumus, izvieto vienību spēkus pa teritoriju un pa vienības darbības virzieniem, organizē vienību vadītāju mācības;

25.3. pārbauda vienību darbību, gādā par konstatēto trūkumu novēršanu, apkopo un popularizē pozitīvo darba pieredzi;

25.4. piedalās pasākumu izstrādāšanā un realizēšanā, kas veicami, lai novērstu likumpārkāpumus, šai nolūkā iesniedz valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām priekšlikumus likumpārkāpumu cēloņu un apstākļu, kas sekmē to izdarīšanu, novēršanai;

25.5. ierosina uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem, ka arī sabiedriskajām organizācijām apbalvot labākos tautas brīvprātīgos kārtības sargus;

25.6. sniedz attiecīgajai rajona, pilsētas, ciemata un pagasta Tautas deputātu padomei un tās izpildkomitejai pārskatu par vienību štāba darbu.

26. Republikāniskais tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābs:

26.1. apkopo un popularizē republikānisko pilsētu un rajonu štābu, kā arī atsevišķu vienību darbības pozitīvo pieredzi un sniedz nepieciešamo metodisko palīdzību to darbā;

26.2. pārbauda vienību štābu darbu un gādā par konstatēto trūkumu novēršanu, rīko tautas brīvprātīgo kārtības sargu republikānisko pilsētu un rajonu vienību štābu vadītāju mācības;

26.3. iesniedz attiecīgajām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām priekšlikumus jautājumos par sabiedriskās kārtības sargāšanu un cīņu pret likumpārkāpumiem;

26.4. reģistrē īpašo teritoriālo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības un nodrošina to vispārējo vadību sabiedriskās kārtības sargāšanai masu pasākumos un atsevišķu valsts objektu aizsardzībai;

26.5. apstiprina tautas brīvprātīgo kārtības sargu apliecības, krūšu nozīmes un piedurknes apsēja emblēmu;

26.6. sniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei pārskatu par Republikāniskā tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba darbu.

 VII. Iekšlietu un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ar tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām

27. Iekšlietu un citas tiesībaizsardzības iestādes:

27.1. sniedz tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām palīdzību un atbalstu tām noteikto uzdevumu izpildē, kā arī vienību darbībai nepieciešamo informāciju;

27.2. veic tautas brīvprātīgo kārtības sargu tiesiskās izglītošanas darbu, nodrošina tos ar metodiskajiem līdzekļiem un juridisko uzziņu literatūru.

28. Iekšlietu iestādes sistemātiski sadarbojas ar tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām, ja nepieciešams, instruē tautas brīvprātīgos kārtības sargus, māca viņiem darba formas un metodes cīņai pret likumpārkāpumiem, sniedz metodisko palīdzību tautas brīvprātīgo kartības sargu vienībām to darba plānošanā un pēc saskaņošanas ar vienību štābiem veic kopīgus pasākumus sabiedriskās kārtības sargāšanā un likumpārkāpumu novēršanā.

 VIII. Apbalvojumi, pamudinājumi un sodi

29. Tautas brīvprātīgajiem kārtības sargiem, kuri aktīvi piedalās cīņā pret likumpārkāpumiem, Tautas deputātu padomju izpildkomitejas un attiecīgās valsts iestādes, uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas savas kompetences ietvaros piemēro šādus apbalvojumus un pamudinājumus:

izsaka pateicību,

apbalvo ar goda rakstu,

ieraksta goda grāmatā,

apbalvo ar balvu vai naudas prēmiju,

apbalvo ar krūšu nozīmi «Teicams tautas brīvprātīgais kārtības sargs»,

piešķir pēc atvieglotiem noteikumiem sanatoriju vai atpūtas namu uzturzīmes.

30. Par tautas brīvprātīgo kārtības sargu apbalvojumiem un pamudinājumiem paziņo svinīgos apstākļos tautas brīvprātīgo kārtības sargu sapulcēs vai salidojumos vai uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kolektīvu sapulcēs.

31. Tautas brīvprātīgajiem kārtības sargiem, kuri neapzinīgi izturas pret savu pienākumu izpildi, pēc kopsapulces vai vienības štāba lēmuma var piemērot šādus sodus:

brīdinājumu,

rājienu,

stingro rājienu,

izslēgšanu no vienības.

IX. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību materiāltehniskā apgāde

32. Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu štābus, mikrorajonu un apdzīvoto vietu vienību štābus, kā arī citas tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības, kuras var tikt izveidotas atbilstoši šim nolikumam, ar dienesta telpām, telefona un radiosakariem, inventāru, transporta līdzekļiem uz dežūras laiku, speciālo literatūru, uzskates līdzekļiem, veidlapām, tautas brīvprātīgo kārtības sargu apliecībām, krūšu nozīmēm un piedurknes apsējiem nodrošina attiecīgās Tautas deputātu padomes izpildkomitejas.

33. Iekšlietu iestādes, ja nepieciešams, piešķir tautas brīvprātīgo kartības sargu vienību štābiem uz dežūras laiku mobilus radiolīdzekļus un citus tehniskos līdzekļus.

 X. Uzraudzība par likumības ievērošanu

34. Uzraudzību par to, lai tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības savā darbībā precīzi izpildītu likumus, realizē Latvijas Republikas prokuratūras iestādes.

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 30. maija lēmumu
Nr. 6

 Latvijas Republikāniskā tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba sastāvs

Štāba priekšnieks

I. Bišers - Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Štāba priekšnieka vietnieki:

G. Beshļebņikovs - pensionārs

P. Jekimovs - Latvijas Republikas iekšlietu ministra vietnieks

Štāba locekļi:

M. Andersons - ražošanas apvienības «Sarkanais kvadrāts» fabrikas «Varonis» mašīnists

V. Bērziņš - mežsaimniecības «Rosme» mežstrādnieks

V. Daukšis - Latvijas Republikas prokurors

M. Grigulis - akciju sabiedrības «LATS» strādnieks

I. Kaužēns - Latvijas Republikas tieslietu ministra pirmais vietnieks

V. Kokalis - Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Juridiskās daļas vadītājs

R. Sviriņš - Latvijas Tautas frontes referents