LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 130

Par Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas nolikumu

Lai nodrošinātu celtniecības kompleksa attīstību, norobežotu valsts pārvaldes funkcijas no saimnieciskās vadības funkcijām, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 11. maija likumu «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes sastāvu» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrija ir centrālais valsts pārvaldes orgāns, kas pārstāv valsts intereses un ir atbildīgs par kapitālo celtniecību, dzīvokļu un komunālo saimniecību, kā arī par šo nozaru attīstību. Tā ir likvidētās Latvijas PSR Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komitejas līgumsaistību pārņēmēja.

2. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas nolikumu.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas PSR Ministru Padomes 1966. gada 24. novembra lēmumu Nr. 581 «Par Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1967, Nr. 8) ar visiem turpmākajiem papildinājumiem un grozījumiem nolikumā, 1988. gada 18. augusta lēmumu Nr. 272 «Par Latvijas PSR celtniecības kompleksa pārvaldes organizatorisko struktūru» un 1990. gada 6. marta lēmumu Nr. 56 «Par Latvijas PSR Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komitejas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1990, Nr. 18).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 17. septembrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 17. septembra lēmumu Nr. 130

Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrija (tālāk tekstā - «Arhitektūras un celtniecības ministrija») ir centrālais valsts pārvaldes orgāns, un tā ir pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Arhitektūras un celtniecības ministrija pārstāv valsts intereses, ir atbildīga par valsts politikas izstrādāšanu un realizēšanu arhitektūrā, kapitālajā celtniecībā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā, kā arī par šo nozaru attīstību un veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

2.1. izstrādā dzīves vides veidošanas stratēģiju;

2.2. nodrošina dzīves vides pilnvērtīgu attīstību un sekmē apbūves kvalitatīvā līmeņa paaugstināšanu;

2.3. sagatavo priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai pilsētbūvniecībā, arhitektūrā, celtniecībā, kā arī dzīvokļu un komunālajā saimniecībā; izstrādā republikas celtniecības normatīvu un standartu sistēmu un rada ekonomiskus priekšnoteikumus to realizācijai;

2.4. koordinē nozares zinātniski tehnisko informāciju un propagandu, organizē sadarbību ar citu republiku celtniecības ministrijām un resoriem, kā arī ar ārzemju firmām projektēšanas, celtniecības, arhitektūras, pilsētbūvniecības, būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanas, kā arī dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā; koordinē būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanas kooperāciju ar attiecīgajiem Lietuvas un Igaunijas, kā arī citu valstu uzņēmumiem; sekmē produkcijas eksportpotenciāla palielināšanu;

2.5. veicina zinātnes attīstību celtniecības, pilsētbūvniecības, arhitektūras, būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanas, kā arī dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā, organizē republikānisko zinātniski tehnisko programmu izstrādāšanu un kontrolē to izpildi;

2.6. izstrādā stratēģiju dažāda profila kadru sagatavošanai celtniecības, dzīvokļu un komunālās saimniecības specialitātēs un šo kadru kvalifikācijas celšanai;

2.7. izstrādā dzīvokļu un komunālās saimniecības attīstības virzienus, kā arī sniedz metodisku palīdzību uzņēmumiem un vietējās pašvaldības iestādēm dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā;

2.8. koordinē republikas celtniecības zinātnisko un projektēšanas organizāciju, arhitektūras un plānošanas orgānu, arhitektūras un celtniecības valsts kontroles orgānu un republikas ministriju un resoru ekspertīzes nodaļu darbu, kā arī realizē to darbības metodisko vadību;

2.9. nosaka projekta un tāmes dokumentācijas izstrādāšanas, saskaņošanas, ekspertīzes un apstiprināšanas kārtību republikā;

2.10. organizē kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Materiālo resursu ministriju valsts pasūtījuma formēšanu celtniecības organizāciju un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu ražojamajai produkcijai, kā arī to attīstībai nepieciešamo sociālās infrastruktūras objektu celtniecībai;

2.11. nosaka perspektīvos pilsētbūvniecības virzienus, ņemot vērā sociālo pieprasījumu un sabiedrisko domu; sekmē un kontrolē rajonā plānojuma shēmu un projektu, pilsētu un ciematu, kā arī citu apdzīvotu vietu, kūrvietu un atpūtas zonu ģenerālplānu un detālplānojuma projektu, rūpniecības mezglu attīstības shēmu, pazemes izmantošanas shēmu un projektu izstrādāšanu, kā arī to realizāciju;

2.12. nodrošina republikas pilsētu, ciematu un citu apdzīvoto vietu ģenerālplānu un rūpniecības mezglu attīstības shēmu, kā arī republikas teritorijā būvējamo uzņēmumu, ēku un būvju celtniecības (rekonstrukcijas, paplašināšanas, tehniskās pārkārtošanas) tehnisko un ekonomisko pamatojumu (tehnisko un ekonomisko aprēķinu), kā arī projektu (darba projektu) ekspertīzi;

2.13. veicina saimnieciskā mehānisma, kā arī pārvaldes struktūras pilnveidošanu republikas celtniecības un būvmateriālu ražošanas nozarēs, izstrādājot tādus tehniskos un ekonomiskos noteikumus, kuri dotu iespēju novērst atsevišķu organizāciju, uzņēmumu un apvienību monopolstāvokli un veicinātu iekšējo konkurenci nozarēs;

2.14. realizē valsts uzraudzību pār uzņēmumu, kā arī dzīvokļu, sabiedrisko un citu ēku un būvju celtniecības un rekonstrukcijas kvalitāti, kā arī republikā izgatavojamo celtniecības materiālu, izstrādājumu un konstrukciju kvalitāti; organizē komisijas ārkārtējās situācijās (ēku un būvju avāriju un stihisku nelaimju gadījumos), kā arī kontrolē inženierģeoloģiskā un inženierģeodēziskā nodrošinājuma organizēšanu, teritoriju un tautas saimniecības objektu inženieraizsardzības pasākumu izstrādāšanu un izpildi;

2.15. izskata un izlemj jautājumus par domstarpībām, kas radušās starp republikas ministrijām un resoriem, republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām projekta un tāmes dokumentācijas izstrādes un saskaņošanas gaitā, kā arī telpiskās vides organizācijas jautājumos;

2.16. kopīgi ar citiem republikas valsts pārvaldes orgāniem veic pasākumus, lai ekonomiski stimulētu svarīgu celtniecības kompleksa uzņēmumu mērķtiecīgu attīstību, jaunas progresīvas tehnoloģijas, jaunu celtniecības materiālu, konstrukciju un inženiertehnisko risinājumu ieviešanu, samazinātu kapitālās celtniecības materiālietilpību, kā arī nepieļautu novecojušu būvkonstrukciju ražošanu;

2.17. izskata republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iesniegumus par to zemes gabalu atņemšanu, kuros paredzēts nojaukt pilsoņiem personiskā īpašumā piederošās dzīvojamās ēkas, un sagatavo priekšlikumus izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomē.

3. Arhitektūras un celtniecības ministrija ir tiesīga:

3.1. noteiktā kārtībā pārbaudīt republikas ministrijās, resoros, zinātniskās pētniecības, projektēšanas, izpētes, celtniecības un montāžas organizācijās un uzņēmumos zinātniski tehnisko programmu izpildi, inženierizpētes, projektēšanas darbu, ražojamo celtniecības konstrukciju, izstrādājumu un materiālu kvalitāti, kā arī pēc minēto pārbaužu rezultātiem savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus, kuri obligāti jāizpilda;

3.2. izveidot, ja nepieciešams, zinātniskās padomes, starpresoru komisijas un ekspertu grupas, kā arī sarīkot noteiktā kārtībā apspriedes ministrijas kompetences jautājumos;

3.3. iesaistīt noteiktā kārtībā republikas ieinteresētās ministrijas un resorus, tiem pakļautās organizācijas, iestādes un uzņēmumus, augstākās mācību iestādes un atsevišķus zinātniekus un speciālistus programmu izstrādāšanā, kuras apstiprina ministrija, atsevišķu tautsaimniecisku problēmu un jautājumu izstrādāšanā projektēšanas un celtniecības jomā, kā arī konsultāciju sniegšanā, ekspertīžu un celtniecības kvalitātes pārbaužu rīkošanā;

3.4. apturēt celtniecību, ja tā tiek veikta bez projektiem un celtniecības atļaujas vai ar atkāpēm no projektiem un ja netiek ievērotas projektēšanas un celtniecības normu, noteikumu un standartu prasības, kā arī apturēt celtniecības konstrukciju, izstrādājumu vai materiālu ražošanu, ja nav ievēroti darba rasējumi, standarti un tehniskie noteikumi;

3.5. izsniegt priekšrakstus par realizētās produkcijas apjomu izslēgšanu no uzņēmumu pārskata datiem, kā arī par šādas produkcijas realizācijas rezultātā iegūtās peļņas izņemšanu un tās ieskaitīšanu republikas budžeta ieņēmumos, ja tiek konstatēts, ka būvindustrijas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi izgatavo produkciju, neievērojot standartus un tehniskos noteikumus;

3.6. nosūtīt Valsts statistikas komitejas iestādēm priekšlikumus grozīt statistikas pārskata datus par ekspluatācijā nodotiem objektiem, ja atklāj pieņemšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumus.

4. Arhitektūras un celtniecības ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un līkumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, kā arī šo nolikumu.

5. Arhitektūras un celtniecības ministriju vada ministrs, kuru saskaņā ar republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir divi vietnieki, kurus ieceļ Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. Arhitektūras un celtniecības ministrs ir personiski atbildīgs par ministrijas uzdevumu un funkciju izpildi. Viņš nosaka ministra vietnieku, departamenta direktora un citu ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju tiesības, pienākumus un atbildības pakāpi par ministrijas atsevišķu darbības virzienu vadīšanu.

7. Arhitektūras un celtniecības ministrs savas kompetences ietvaros izdod pavēles, instrukcijas un dod norādījumus, kas obligāti jāizpilda visām republikas ministrijām un resoriem, apvienībām, uzņēmumiem, organizācijām, republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām un iestādēm neatkarīgi no to resorpakļautības, kā arī kooperatīviem un pilsoņiem.

8. Lai izskatītu svarīgus jautājumus republikas celtniecības, būvmateriālu ražošanas, dzīvokļu un komunālās saimniecības attīstībā, kā arī arhitektūrā un pilsētbūvniecībā, Arhitektūras un celtniecības ministrijā tiek izveidota republikāniskā celtniecības padome.

Republikāniskās celtniecības padomes personālo sastāvu un padomes nolikumu apstiprina arhitektūras un celtniecības ministrs.

9. Arhitektūras un celtniecības ministrija noteiktā kārtībā izveido, reorganizē un likvidē tai pakļautās organizācijas, iestādes un uzņēmumus, kā arī apstiprina šo organizāciju, iestāžu un uzņēmumu statūtus (nolikumus) un vada to darbu.

10. Arhitektūras un celtniecības ministrijas sastāvā ir Komunālās saimniecības departaments.

Komunālās saimniecības departamentu vada direktors, kuru ieceļ arhitektūras un celtniecības ministrs.

Komunālās saimniecības departamenta direktors savas kompetences ietvaros izdod pavēles, instrukcijas un citus normatīvos aktus dzīvokļu un komunālās saimniecības objektu ekspluatācijas jautājumos.

11. Arhitektūras un celtniecības ministrs apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros, kā arī apstiprina ministrijas struktūrvienību nolikumus.

12. Arhitektūras un celtniecības ministrija ir juridiska persona. Tai var būt ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.