LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 101

Par Latvijas Republikas Finansu ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Finansu ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Latvijas PSR Ministru Padomes 1971. gada 16. septembra lēmumu Nr. 466 «Par Latvijas PSR Finansu ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1971, Nr. 44);

2.2. Grozījumus, kādi tiek izdarīti finansu jautājumos pieņemtajos Latvijas PSR Valdības lēmumos (apstiprināti ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1984. gada 17. maija lēmumu Nr. 260 «Par finansu jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu»), 7. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 17. augustā

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 17. augusta lēmumu Nr. 101

 Latvijas Republikas Finansu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Finansu ministrija (tālāk tekstā - «Finansu ministrija») ir centrālais valsts pārvaldes orgāns, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par valsts finansu politikas realizēšanu un finansu bāzes izveidošanu, kāda nepieciešama valsts uzdevumu un funkciju veikšanai, par Latvijas Republikas valsts budžeta sastādīšanu un izpildi, tā ieņēmumu daļas stabilitāti un valsts naudas līdzekļu racionālu un taupīgu izlietošanu, kā arī par naudas apgrozības un ārējo ekonomisko sakaru nostiprināšanu.

2. Finansu ministrija, Galvenā valsts finansu inspekcija, pilsētu un rajonu valsts finansu inspekcijas un citas tai pakļautās organizācijas veido vienotu Latvijas Republikas Finansu ministrijas sistēmu.

3. Finansu ministrija vada tai pakļautās iestādes un organizācijas, kā arī ar Galvenās valsts finansu inspekcijas starpniecību vada pilsētu un rajonu valsts finansu inspekcijas un nodrošina vietējo Tautas deputātu padomju finansu iestāžu metodoloģisko vadību.

4. Finansu ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus, citus normatīvos aktus un šo nolikumu.

5. Finansu ministrijas galvenie uzdevumi ir:

5.1. nodrošināt vienotu principu ievērošanu finansu un budžeta plānošanā, kā arī tautsaimniecības un sociālās sfēras finansēšanā, valsts kopējo finansu resursu fonda pieaugumu un kompleksas ekonomiskās un sociālās attīstības finansu bāzes radīšanu;

5.2. veikt pasākumus darba formu un metožu, kā arī finansu sistēmas organizatoriskās struktūras pilnveidošanai, nodrošināt kadru sagatavošanu, izraudzīšanu un izvietošanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un darba likumdošanas ievērošanu finansu sistēmas iestādēs un organizācijās;

5.3. nostiprināt finansu darbības tiesiskos pamatus, nodrošināt finansu likumdošanas piemērošanas pareizību finansu sistēmā, apkopot finansu likumdošanas piemērošanas praksi un savas kompetences ietvaros, ievērojot valsts intereses, kā arī apvienību, uzņēmumu, organizāciju un pilsoņu tiesības, sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par finansu likumdošanas uzlabošanu;

5.4. aktīvi iedarboties uz republikas sociālekonomisko attīstību, ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, visu īpašuma formu un tirgus ekonomikas ieviešanu, nacionālā ienākuma, peļņas un citu finansu resursu pieauguma nodrošināšanu, saimnieciskā aprēķina pilnīgu ieviešanu visās sabiedriskās ražošanas sfērās un finansu un kredīta attiecību nostiprināšanu;

5.5. koncentrēt valsts finansu resursus sabiedriskās ražošanas, zinātnes un tehnikas attīstības prioritārajos virzienos Latvijas Republikas Valdības sociālās politikas realizēšanai un nepieciešamo valsts rezervju radīšanai;

5.6. izstrādāt un veikt pasākumus republikas finansiālā stāvokļa un naudas apgrozības nostiprināšanai, pilnveidot finansu pārvaldīšanu, izmantojot ekonomiskās vadības metodes, finansu perspektīvo plānošanu, stabilas finansu normas, normatīvus un nodokļu likmes, un palielināt apvienību, uzņēmumu, organizāciju un Tautas deputātu padomju izpildkomiteju patstāvību ekonomikas, sociālās attīstības un finansu resursu izmantošanas jautājumu risināšanā;

5.7. pilnveidot finansu un budžeta plānošanas metodes un finansēšanu, kā arī apvienību, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu attiecības ar budžetu;

5.8. nodrošināt kontroli pār valsts finansu disciplīnas un taupības režīma ievērošanu, finansu saistību izpildi un sabiedriskā un valsts īpašuma objektu saglabāšanu.

6. Lai maksimāli ievērotu iedzīvotāju intereses, kā arī republikas infrastruktūras sociālās un ekonomiskās attīstības vajadzības, Finansu ministrija veic savus uzdevumus un funkcijas, sadarbojoties ar vietējās pašvaldības iestādēm, kā arī vispusīgi pēta un ievēro sabiedrības viedokli un nodrošina savā darbībā atklātību.

7. Atbilstoši galvenajiem uzdevumiem Finansu ministrija veic šādas funkcijas:

7.1. finansu un budžeta plānošanas, tautsaimniecības, sociālās sfēras un valsts pārvaldes orgānu finansēšanas jomā:

7.1.1. kopīgi ar Ekonomikas ministriju sastāda Latvijas Republikas finansu kopsavilkuma bilanci un izstrādā zinātniski pamatotas finansu un ekonomiskās normas, normatīvus un nodokļu noteikumus;

7.1.2. pilnveido finansu un budžeta teritoriālo plānošanu pēc budžetu veidošanas normatīvajiem principiem un izstrādā stabilus normatīvus, pēc kuriem izdarāmi vietējos budžetos ieskaitāmo koprepublikānisko ieņēmumu atskaitījumi;

7.1.3. organizē Latvijas Republikas valsts budžeta projekta sastādīšanas darbu, nosaka ministrijām, resoriem un uzņēmumiem, kā arī ārpusresoru formējumiem budžeta projekta sastādīšanai nepieciešamo materiālu iesniegšanas termiņus un kārtību, sastāda budžeta projektu un iesniedz to Latvijas Republikas Valdībai;

7.1.4. analizē sociālo situāciju republikā, sagatavo priekšlikumus aktīvas sociālās politikas izstrādāšanai un realizēšanai, piedalās sociālās apdrošināšanas fonda veidošanas un izlietošanas organizēšanā;

7.1.5. nodrošina Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi, sastāda budžeta ieņēmumu un izdevumu sarakstu, gādā, lai budžeta līdzekļi tiktu izlietoti taupīgi un lai tiktu saņemti visi paredzētie ieņēmumi, kārto republikāniskā budžeta norēķinus ar vietējiem budžetiem, izsniedz vietējiem budžetiem dotācijas un subsīdijas;

7.1.6. kontrolē, kā ministrijas, resori, uzņēmumi un ārpusresoru formējumi, kā arī Tautas deputātu padomju izpildkomitejas izpilda budžetu, kā banku iestādes ievēro budžeta kases izpildes noteikumus un kā tās finansē kapitālieguldījumus un citus pasākumus no budžeta asignējumiem; kopīgi ar Latvijas banku risina jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts budžeta slēgšanu;

7.1.7. sastāda pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi iepriekšējā gadā un iesniedz to republikas Valdībai, kā arī sastāda periodiskos pārskatus par republikas valsts budžeta izpildi;

7.1.8. metodiski vada finansu un budžeta plānošanu, tautsaimniecības, sociālās sfēras un valsts pārvaldes orgānu finansēšanu, nosaka no budžeta sedzamo izdevumu tāmju sastādīšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību, izstrādā un pilnveido izdevumu normatīvus un nodrošina to plānošanas zinātnisko pamatojumu;

7.1.9. izstrādā Latvijas Republikas valsts budžeta sastādīšanas un izpildīšanas noteikumus;

7.2. finansu mehānisma pilnveidošanas, ekonomiskā darba un saimnieciskā aprēķina jomā;

7.2.1. analizē tautas saimniecības nozaru un reģionu ekonomisko un finansiālo stāvokli, sniedz ministrijām, resoriem un Tautas deputātu padomju izpildkomitejām praktisku un metodoloģisku palīdzību finansu un ekonomiskā darba organizēšanā apvienībās, uzņēmumos un organizācijās;

7.2.2. izstrādā priekšlikumus par saimnieciskā mehānisma pilnveidošanu, tautsaimniecības vadīšanas ekonomisko metožu lomas palielināšanu un finansiālo sviru un stimulu, arī nodokļu, iedarbības pastiprināšanu, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti;

7.2.3. izskata ministriju, resoru un ārpusresoru formējumu grāmatvedības pārskatus un bilances, organizē kontroli par finansu saistību izpildi, pieprasa finansu darba trūkumu novēršanu, bet, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus Latvijas Republikas Valdībai par ministriju, resoru un ārpusresoru formējumu finansiālo un saimniecisko darbību un, lai novērstu neproduktīvus izdevumus, paaugstinātu rentabilitāti un saimniekošanas efektivitāti, ierosina izmainīt nodokļu likmes;

7.2.4. piedalās valsts nosakāmo cenu veidošanas, finansu un kredīta mehānisma pilnveidošanas darbā, noteiktā kārtībā kontrolē cenu, tarifu, piecenojumu un atlaižu ievērošanu un kopīgi ar ieinteresētajām organizācijām iesniedz Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par cenu un tarifu izmaiņām;

7.2.5. kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku izstrādā un veic pasākumus naudas apgrozības un tās pirktspējas nostiprināšanai un piedalās iedzīvotāju naudas ieņēmumu un izdevumu gada bilanču izstrādāšanā, izstrādā un izskata priekšlikumus par republikānisko aizņēmumu izlaidi un loteriju rīkošanu, piedalās laimestu izlozes tirāžās;

7.2.6. novēro banku iestāžu darbību un vienotas kredīta politikas ievērošanu, piedalās banku kredītu resursu izveidošanas un izmantošanas darbā, kopīgi ar kredītiestādēm pēta kredītus un norēķinus tautsaimniecībā un izstrādā priekšlikumus to pilnveidošanai;

7.2.7. veic pārvaldes aparātā organizācijas pilnveidošanas ekonomisko un analītisko darbu, izstrādā priekšlikumus pārvaldes aparāta struktūras pilnveidošanai un tā uzturēšanas izdevumu samazināšanai, kopīgi ar valsts statistikas iestādēm iesniedz Latvijas Republikas Valdībai ikgadējus pārskatus par pārvaldes aparāta stāvokli un attīstības tendencēm, pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumiem un pasākumiem to samazināšanai, piedalās darba algas sistēmu un darba stimulēšanas sistēmu pilnveidošanas darbā;

7.2.8. veic vispārējo uzraudzību pār apdrošināšanas darbu;

7.3. Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumu jomā:

7.3.1. ievērojot valsts finansu nostiprināšanas intereses, izstrādā pasākumus budžeta ieņēmumu sistēmas pilnveidošanai;

7.3.2. atbilstoši spēkā esošajiem likumiem nosaka nodokļu, nodevu un citu budžeta maksājumu aprēķināšanas un samaksas kārtību, organizē un vada šo maksājumu iekasēšanas darbu, analizē nodokļu piemērošanas praksi un izstrādā priekšlikumus nodokļu likumu pilnveidošanai;

7.3.3. ved sarunas par nolīgumu noslēgšanu starp Latvijas Republiku un ārvalstīm, lai novērstu mantas un ienākumu divkāršu aplikšanu ar nodokļiem; veic ārvalstu juridisko personu aplikšanu ar nodokļiem;

7.4. valūtas un ārējo ekonomisko sakaru jomā:

7.4.1. pēta sadarbībā ar ārvalstīm radušās problēmas, kas saistītas ar valūtas un finansu attiecību attīstību; izstrādā priekšlikumus par republikas valūtas resursu palielināšanu, ārvalstu valūtas taupīgu un ekonomiski izdevīgu izlietošanu un eksporta palielināšanas stimulēšanu;

7.4.2. izskata republikas ārējās tirdzniecības un citu kopuzņēmumu dibināšanas dokumentus, dod atzinumus par tiem un reģistrē šos uzņēmumus; pēc saimnieciskā aprēķina principa kontrolē minēto kopuzņēmumu finansiālo darbību;

7.4.3. kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti par finansiālajām darbībām un par valūtas ieņēmumu ieskaitīšanu Latvijas Republikas Ministru Padomes un attiecīgo vietējo padomju fondos;

7.5. grāmatvedības un pārskatu, kontroles un revīzijas jomā:

7.5.1. kopīgi ar statistikas iestādēm metodoloģiski vada apvienību, uzņēmumu un organizāciju (izņemot kolhozus, starpsaimniecību lauksaimniecības uzņēmumus un apvienības) grāmatvedības un pārskatu darbu, apstiprina grāmatvedības un pārskatu veidlapas, tipveida kontu plānu un instrukciju par šī plāna lietošanu, kā arī nosaka veidlapu izpildīšanas kārtību;

7.5.2. nosaka budžeta izpildes grāmatvedības darba un pārskatu sastādīšanas, kā arī budžeta iestāžu izdevumu tāmju sastādīšanas kārtību, apstiprina uzskaites un pārskatu veidlapas, piedalās grāmatvedības darba un pārskatu sastādīšanas kārtības noteikšanā sociālās apdrošināšanas jautājumos un kopīgi ar Latvijas banku nosaka Latvijas Republikas valsts budžeta kases izpildes uzskaites un pārskatu sastādīšanas kārtību;

7.5.3. veic valsts kontroli par to, kā finansu disciplīnu ievēro apvienības, uzņēmumi, organizācijas, iestādes, kooperatīvi un individuālā darba darītāji un vai pareizi un efektīvi tiek izlietoti no budžeta izsniegtie līdzekļi, arī ārvalstu valūta; izdod metodiskus norādījumus par revīziju izdarīšanas kārtību, periodiski pārbauda kontroles un ekonomiskā darba nostādni finansu iestādēs un šo iestāžu veicamo kontroles un revīzijas darbu; kontrolē, kā tiek novērsti revīzijās atklātie trūkumi un pārkāpumi; izskata pilsoņu iesniegumus par finansu disciplīnas pārkāpumiem, nesaimnieciskumu un valsts mantas izlaupīšanu.

8. Finansu ministrijai ir tiesības:

8.1. saņemt no kredīta iestādēm saskaņā ar to statūtiem ziņas par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finansu operācijām un kontiem;

8.2. ierobežot vai pārtraukt iestāžu, organizāciju un uzņēmumu finansēšanu no Latvijas Republikas valsts budžeta, ja šīs iestādes, organizācijas vai uzņēmumi nelikumīgi izlietojuši līdzekļus vai nav iesnieguši pārskatus par agrāk piešķirto līdzekļu izlietošanu un citus noteiktos pārskatus, un paziņot par to attiecīgo ministriju un resoru vadītājiem, kā arī savas kompetences ietvaros piemērot citas likumā noteiktās sankcijas;

8.3. noteiktā kārtībā piedzīt no maksātājiem summas, ko veido budžetā laikā neiemaksātie nodokļi un nenodokļu maksājumi, bet no kolhoziem, starpsaimniecību lauksaimniecības uzņēmumiem un apvienībām - arī atskaitījumus sociālajai nodrošināšanai;

8.4. kopīgi ar banku iestādēm iesniegt ministrijām, resoriem un Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus likvidēt vai reorganizēt likumā noteiktajā kārtībā apvienības, uzņēmumus un organizācijas, kas ilgstoši nenodrošina rentablu darbu un nepilda saistības ar budžetu, banku iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

8.5. ja nepieciešams, piešķirt vietējiem budžetiem kases pagaidu iztrūkuma segšanai aizdevumus ar noteikumu tos atdot attiecīgajā gadā;

8.6. pārbaudīt, vai apvienību, uzņēmumu un organizāciju, arī kolhozu, starpsaimniecību lauksaimniecības uzņēmumu un apvienību, finansu darbības pārskatu dati atbilst īstenībai, vai pareizi aprēķināti budžeta maksājumi un izdarītas iemaksas pilnā apmērā, kā arī pārbaudīt norēķinus par saņemto budžeta līdzekļu izlietošanu un pieprasīt, lai revīzijās un pārbaudēs tiktu uzrādītas skaidrās naudas summas, vērtspapīri, grāmatvedības reģistri, pārskati, tāmes un plāni; saņemt no citiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm nepieciešamās ziņas un dokumentu norakstus sakarā ar pārbaudāmo organizāciju operācijām, dot pārbaudāmo organizāciju vadītājiem norādījumus obligāti novērst konstatētos finansu disciplīnas pārkāpumus un materiālos zaudējumus;

9. Finansu ministriju vada ministrs, kuru saskaņā ar republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

10. Latvijas Republikas finansu ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome, bet viņu pienākumus nosaka ministrs.

11. Finansu ministrs:

11.1. ir pilnībā atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par ministrijas atsevišķu darbības nozaru vadīšanu, kā arī par pakļauto iestāžu un organizāciju darbu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas centrālā aparāta darbiniekus un pakļauto iestāžu un organizāciju vadītājus;

11.2. savas kompetences ietvaros, izpildot un ievērojot spēkā esošos likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus, kas obligāti jāizpilda visām ministrijām, resoriem, apvienībām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām neatkarīgi no to pakļautības, kā arī pilsoņiem, bet, ja nepieciešams, izdod arī ar citām Latvijas Republikas ministrijām un resoriem kopīgus normatīvos aktus.

12. Finansu ministrijā var izveidot kolēģiju, kurai ir padomdevēja tiesības. Kolēģijas sastāvu apstiprina un tās darbības kārtību nosaka ministrs.

13. Lai risinātu aktuālas teorētiskas finansu problēmas un ieviestu praksē finansu zinātnes atziņas, Finansu ministrijā atbilstoši finansu ministra apstiprinātiem nolikumiem var izveidot zinātnisko padomi, bet, lai izskatītu priekšlikumus par finansu un budžeta plānošanas, tautsaimniecības finansēšanas metodikas, grāmatvedības un pārskatu metodoloģijas, kā arī kontroles un revīzijas darba pilnveidošanu, - metodiskās (metodoloģiskās) padomes.

14. Finansu ministrijas darbinieku maksimālo skaitu un darba samaksas fondu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome, bet ministrijas centrālā aparāta struktūru, štatu sarakstu un patstāvīgo struktūrvienību nolikumus apstiprina finansu ministrs.

15. Finansu ministrija ir juridiska persona. Tai var būt ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas Valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu valsts valodā.