1. pants. Likumi, kas nosaka saimniecisko strīdu izskatīšanas kārtību

Strīdu izskatīšanas kārtību Latvijas Saimnieciskajā tiesā (turpmāk — Saimnieciskajā tiesā) nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Saimniecisko tiesu» un Latvijas Republikas likums «Par Saimnieciskās tiesas procesu».

Latvijas Republikas likumi, starpvalstu un starptautiskie līgumi un nolīgumi var noteikt atsevišķu strīdu veidu izskatīšanas īpatnības.

Strīdu izskatīšanas kārtību pastāvīgi funkcionējošajās arbitrāžās vai pēc pušu iniciatīvas radītajās šķīrējtiesās nosaka šo arbitrāžu un šķīrējtiesu nolikumi un reglamenti.

2. pants. Tiesības griezties Saimnieciskajā tiesā

Latvijas Republikas un ārvalstu organizācijas ar juridiskās personas tiesībām, arī uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, valsts un pašvaldību institūcijas un citas organizācijas (turpmāk — organizācijas), ir tiesīgas griezties Saimnieciskajā tiesā, lai tā izskata strīdus un aizstāv to aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors, viņam pakļautie prokurori un citas Latvijas Republikas valsts institūcijas ir tiesīgas griezties Saimnieciskajā tiesā, lai aizstāvētu valsts vai Latvijas Republikas organizāciju intereses.

3. pants. Lietu ierosināšana Saimnieciskajā tiesā

Saimnieciskā tiesa ierosina lietu pēc pieteikumiem, kurus iesniedz:

— organizācijas neatkarīgi no to atrašanās vietas, prasības priekšmeta un summas lieluma — strīdos ar citām organizācijām saskaņā ar noteikto piekritību;

— Latvijas Republikas ģenerālprokurors, viņam pakļautie prokurori, kā arī citas Latvijas Republikas valsts institūcijas valsts vai Latvijas Republikas organizāciju interesēs.

4. pants. Strīdu izskatīšana pretenziju kārtībā

Strīdu var nodot izskatīšanai Saimnieciskajā tiesā tikai pēc tam, kad puses ievērojušas strīda izskatīšanas pretenziju kārtību.

Šajā nolūkā ieinteresētajai organizācijai savi prasījumi (pretenzijas) jāiesniedz rakstveidā.

Pretenzijas izskatāmas 15 dienu laikā, ja puses nav vienojušās par citu pretenziju izskatīšanas termiņu.

Ja pretenzijas pilnīgi vai daļēji noraidītas vai noteiktajā termiņā nav saņemta atbilde par pretenziju izskatīšanu, strīdu var nodot izskatīšanai Saimnieciskajā tiesā.

Pretenziju iesniegšana nepārtrauc prasības noilguma termiņa tecējumu, ja tas nav speciāli paredzēts likumos vai līgumos, kas pusēm jāievēro.

Likumos vai līgumos, kas pusēm jāievēro, var būt noteikti pretenziju iesniegšanas termiņi vai citi pretenziju izskatīšanas termiņi.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors, viņam pakļautie prokurori, ka arī citas Latvijas Republikas valsts institūcijas ir tiesīgas griezties Saimnieciskajā tiesā bez pretenzijas iepriekšējas rakstveida iesniegšanas.

5. pants. Ar līguma noslēgšanu saistīto lietu ierosināšana

Ja rodas strīdi, kas saistīti ar līguma noslēgšanu, jebkura līgumslēdzēja puse ir tiesīga nodot strīda izskatīšanu Saimnieciskajai tiesai.

Saimnieciskā tiesa ierosina lietu pēc puses pieteikuma, ja 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas:

— otra līgumslēdzēja puse nepaziņo par strīda noregulēšanu vai atteikšanos no līguma slēgšanas;

— līgumslēdzējas puses nepaziņo par vienošanos strīdu izskatīt arbitrāžā vai šķīrējtiesā.

Kārtību, kādā izskata strīdus, kas rodas, slēdzot līgumus par valsts pasūtījumu izpildi, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. pants. Strīdu izskatīšanas teritoriālā piekritība

Teritoriālo piekritību strīdu izskatīšanai starp dažādu valstu organizācijām puses ir tiesīgas noteikt līgumos vai citādi vienojoties, ja šī piekrītība nav noteikta starpvalstu vai starptautiskajos līgumos vai nolīgumos.

Ja strīda teritoriālā piekritība nav noteikta starpvalstu vai starptautiskajos līgumos un puses nav vienojušās par to, Saimnieciskā tiesa izskata:

— strīdus, kas saistīti ar līguma noslēgšanu vai laušanu, ja līgumslēdzēja puse, kas izpilda piegādi, darbus vai citus pakalpojumus, atrodas Latvijas Republikā;

— strīdus, kas radušies, izpildot līgumus vai citu iemeslu dēļ, ja atbildētājs atrodas Latvijas Republikā vai kaitējums nodarīts Latvijas Republikas teritorijā;

— strīdus, ja prasība celta pret vairākiem atbildētajiem, kuri atrodas dažādās valstīs, un prasītājs, izmantojot savas izvēles tiesības, iesniedzis prasību Saimnieciskajā tiesā.

7. pants. Izņēmuma piekritība

Starpvalstu un starptautiskajos līgumos, kā arī pusēm vienojoties var noteikt izņēmuma teritoriālo piekritību strīdiem, kas skar vairāku valstu organizāciju intereses, arī strīdiem par kravu transportēšanu pa vairāku valstu teritoriju.

8. pants. Personas, kas piedalās lietā

Personas, kas piedalās lietā, ir: puses, trešās personas, prokurors, eksperti, kā arī citu organizāciju pārstāvji, ja viņi uzaicināti dot atzinumus un paskaidrojumus izskatāmajā lietā.

Personām, kas piedalās lietā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā. Personām, kas piedalās lietā, pēc izsaukuma jāierodas saimnieciskajā tiesā, jāpaziņo tām zināmie fakti un lietas apstākļi, pēc Saimnieciskās tiesas pieprasījuma rakstveidā jāiesniedz paskaidrojumi un atzinumi.

9. pants. Puses

Saimnieciskajā tiesā izskatāmajos strīdos puses var būt organizācijas, kuras norādītas Latvijas Republikas likuma «Par Latvijas Saimniecisko tiesu» 2. pantā.

Prasību var iesniegt vairāki prasītāji un prasību var iesniegt pret vairākiem atbildētājiem. Katrs prasītājs vai atbildētājs pret otru pusi uzstājas procesā patstāvīgi.

Saimnieciskā tiesa, ja tam ir pietiekams pamats, var pieaicināt par prasītājām vai atbildētajām lietā citas organizācijas.

Par prasītāju un atbildētāju pieaicināšanu tiek pieņemts lēmums.

10. pants. Pušu tiesības un pienākumi

Izskatot strīdu Saimnieciskajā tiesā, pusēm ir vienādas procesuālās tiesības.

Puses ir tiesīgas iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, noņemt norakstus, iesniegt pierādījumus, piedalīties to pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, dot paskaidrojumus, sniegt savus argumentus visos jautājumos, kas radušies strīda izskatīšanas laikā, celt iebildumus pret lūgumiem un argumentiem, ko iesniegušas citas personas, kas piedalās Saimnieciskās tiesas procesā, slēgt ar otru pusi vienošanos vai mierizlīgumu, iesniegt sūdzības par nolēmumiem, kā arī izmantot citas tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Līdz lietas izskatīšanas sākumam puses ir tiesīgas pieteikt noraidījumu tiesnesim un ekspertam, ja viņi personiski ir tieši vai netieši ieinteresēti lietas iznākumā. Noraidījumu ekspertam var pieteikt arī sakarā ar viņa nekompetenci.

Pieteikumam jābūt motivētam un iesniegtam rakstveidā.

Pieteikumu par tiesneša noraidījumu izskata Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki, bet par eksperta noraidījumu — tiesnesis, kurš izskata strīdu.

11. pants. Neīstās puses aizstāšana

Ja Saimnieciskā tiesa lietas izskatīšanas laikā konstatējusi, ka prasību nav cēlusi tā organizācija, kurai ir prasījuma tiesības, vai arī ka prasība nav celta pret to organizāciju, kurai saskaņā ar prasību būtu jāatbild, Saimnieciskā tiesa, lietu neizbeidzot, ar prasītāja piekrišanu var atļaut aizstāt sākotnējo prasītāju vai atbildētāju ar īsto prasītāju vai atbildētāju.

Ja prasītājs nepiekrīt viņa aizstāšanai ar citu organizāciju, šī organizācija var iestāties lietā kā trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, par ko Saimnieciskā tiesa paziņo šai organizācijai.

Ja prasītājs nepiekrīt atbildētāja aizstāšanai ar citu organizāciju, Saimnieciskā tiesa var pieaicināt šo organizāciju par otru atbildētāju.

Pēc neīstās puses aizstāšanas lietu sāk izskatīt no jauna.

12. pants. Trešās personas

Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai. Tām ir visas prasītāja tiesības un pienākumi.

Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai, ja nolēmums lietā var skart viņu tiesības un pienākumus pret vienu no pusēm.

Trešās personas var pieaicināt piedalīties lietā pēc pušu vai prokurora lūguma vai tiesas iniciatīvas.

Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālas tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt mierizlīgumu.

Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē jānorāda, uz kāda pamata trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

13. pants. Prasības pamata, priekšmeta un prasījuma apmēra grozīšana, atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, mierizlīgums

Prasītājs ir tiesīgs līdz sprieduma taisīšanai grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, kā arī palielināt prasījuma apmēru, ja ir ievērota pretenziju kārtība šajā daļā.

Prasītājs ir tiesīgs atteikties no prasības vai samazināt prasījuma apmērus. Atbildētājs ir tiesīgs atzīt prasījumu pilnīgi vai daļēji.

Puses var izbeigt lietu ar mierizlīgumu.

Saimnieciskā tiesa nepieļauj, ka prasītājs atsakās no prasības vai atbildētājs atzīst prasību, un neapstiprina mierizlīgumu starp pusēm, ja šīs darbības ir pretrunā ar likumu vai aizskar citu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
 

14. pants. Pušu pārstāvji

Par pušu pārstāvjiem Saimnieciskajā tiesā var būt organizāciju vadītāji vai viņu pilnvarotas personas.

15. pants. Prokurora piedalīšanās Saimnieciskās tiesas procesā

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā» Saimnieciskās tiesas procesā ir tiesīgs piedalīties prokurors.

16. pants. Procesuālā tiesību pārņemšana

Ja viena no pusēm sakarā ar tās reorganizāciju strīdīgā vai ar Saimnieciskās tiesas spriedumu nodibinātā tiesiskā attiecībā izstājas no lietas, Saimnieciskā tiesa aizstāj šo pusi ar tās tiesību pārņēmēju, norādot par to nolēmumā. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā Saimnieciskās tiesas procesa stadijā.

17. pants. Pierādījumu jēdziens un veidi

Pierādījumi lietā ir jebkuri fakti un materiāli, uz kuru pamata Saimnieciskā tiesa Latvijas Republikas likumos, starptautiskajos un starpvalstu līgumos un nolīgumos noteiktajā kārtībā nosaka tādu apstākļu esamību vai neesamību, uz kuriem pamatoti pušu pierādījumi vai iebildumi, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme lietas izspriešanā.

Par pierādījumiem var būt šādi dokumentēti fakti: pušu pārstāvju un citu personu paskaidrojumi, ekspertu atzinumi, dokumenti, lietiskie pierādījumi, arī audio un video materiāli.

18. pants. Pierādīšanas pienākums

Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu.

Pierādījumus iesniedz puses un citas personas, kas piedalās lietā.

19. pants. Pierādījumu pieņemšana un to pieļaujamība

Saimnieciskā tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuri attiecas uz lietu.

Lietas apstākļus, kuri pēc likuma vai līguma jākonstatē ar noteiktiem pierādījumiem, var konstatēt tikai ar šiem pierādījumiem.

20. pants. Atbrīvošana no pierādīšanas

Apstākļi, kurus Saimnieciskā tiesa atzīst par vispārzināmiem, nav jāpierāda.

Fakti, kas konstatēti ar Saimnieciskās tiesas lēmumu, izskatot vienu strīdu, nav no jauna jāpierāda, izskatot citus strīdus, kuros piedalās tās pašas puses.

Likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā ir obligāts Saimnieciskajai tiesai, izskatot lietu jautājumā par to, vai šīs darbības vispār notikušas un kas tās izdarījis.

Fakti, kas ir konstatēti ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vienā lietā, nav no jauna jāpierāda, izskatot citas lietas, kurās piedalās tās pašas personas.

21. pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir raksti, rakstveida paskaidrojumi, atzinumi un citi dokumenti, kuros ir ziņas par apstākļiem, kam ir nozīme strīda izšķiršanā.

Rakstveida pierādījumi jāiesniedz oriģinālā vai apstiprināta noraksta veidā. Ja strīda izšķiršanai pietiek ar dokumenta daļu, jāiesniedz apstiprināts dokumenta izraksts.

Oriģināldokumenti jāiesniedz, ja Latvijas Republikas likumos, starptautiskajos un starpvalstu līgumos un nolīgumos paredzēts, ka konkrētos apstākļus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem, kā arī citos gadījumos pēc Saimnieciskās tiesas pieprasījuma.

Personām, kas piedalās lietā, ir tiesības prasīt no puses, kura iesniegusi rakstveida pierādījumus svešvalodā, iesniegt apstiprinātu tulkojumu.

22. pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir materiāli objekti, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to apstākļu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

23. pants. Pierādījumu izprasīšana

Saimnieciskā tiesa ir tiesīga izprasīt no organizācijām, arī no tām, kas nav puses lietā, pierādījumus, arī ziņas un atzinumus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai, kā arī iepazīties ar pierādījumiem to atrašanās vietā.

Pusei, kura lūdz izprasīt pierādījumus, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus var konstatēt ar šiem pierādījumiem.

Saimnieciskā tiesa var pilnvarot pusi saņemt šādus pierādījumus no organizācijas, kas nav puse lietā.

24. pants. Pierādījumu pārbaude to atrašanās vietā

Ja rakstveida vai lietisku pierādījumu iesniegšana ir apgrūtināta, Saimnieciskā tiesa var šos pierādījumus pārbaudīt to atrašanās vietā.

Par pārbaudes rezultātiem sastāda protokolu, ko paraksta tiesnesis un pušu pārstāvji, kuri piedalījušies pierādījumu pārbaudē. Protokolu pievieno lietai.

25. pants. Rakstveida un lietisko pierādījumu atdošana

Lietā esošos oriģināldokumentus pēc organizācijas lūguma atdod atpakaļ pēc lietas izskatīšanas, atstājot lietā apstiprinātus dokumentu norakstus.

Lietiskos pierādījumus, kas atrodas Saimnieciskajā tiesā, pēc lietas izskatīšanas atdod organizācijām, no kurām tie saņemti, vai nodod organizācijām, kuru tiesības uz šiem priekšmetiem Saimnieciskā tiesa ir atzinusi.

26. pants. Ekspertīzes izdarīšana

Saimnieciskā tiesa nosaka ekspertīzi tajos gadījumos, kad lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas.

Personām, kas piedalās lietā, ir tiesības uzdot Saimnieciskajai tiesai jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums.

Nosakot ekspertīzi, Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu, kurā norāda, kādos jautājumos vajadzīgs eksperta atzinums.

Ekspertīzi izdara profesionāli eksperti vai citi speciālisti, kurus izraudzījusi tiesa. Ekspertam jābūt profesionāli kompetentam un neitrālam.

Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un papildus pieprasīt no personām, kas piedalās lietā, ziņas un pierādījumus. Ja nepieciešams, ekspertīzi izdara, piedaloties pušu pārstāvjiem.

27. pants. Eksperta atzinums

Eksperta atzinumā jābūt izdarīto pētījumu aprakstam, to rezultātā izdarītajiem secinājumiem un motivētām atbildēm uz Saimnieciskās tiesas uzdotajiem jautājumiem. Atzinums Saimnieciskajai tiesai jāiesniedz rakstveidā un noraksts jānosūta pusēm.

Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme strīda izšķiršanā un par kuriem Saimnieciskā tiesa viņam jautājumus nav uzdevusi, eksperts dod atzinumus arī par šiem apstākļiem.

Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, Saimnieciskā tiesa var noteikt papildu ekspertīzi. Ja Saimnieciskā tiesa nepiekrīt eksperta atzinumam, tā var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam.

28. pants. Pierādījumu novērtēšana

Saimnieciskā tiesa novērtē pierādījumus to kopumā pēc vispusīgas, pilnīgas un objektīvas visu lietas apstākļu izpētes. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekšnoteikta spēka, kas saistītu Saimniecisko tiesu.

Ja viena puse atzīst faktus un apstākļus, uz kuriem otra puse pamato savus pierādījumus vai iebildumus, Saimnieciskajai tiesai nav jāatzīst šie fakti un apstākļi.

Eksperta atzinumu Saimnieciskā tiesa apspriež un novērtē sēdē kopā ar pārējiem pierādījumiem, kuri ir lietā.

Saimnieciskā tiesa var noraidīt eksperta atzinumu, norādot spriedumā noraidīšanas motīvus.

29. pants. Tiesas izdevumi

Tiesas izdevumi sastāv no valsts nodevas un izdevumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu.

30. pants. Valsts nodeva

Valsts nodeva tiek maksāta par prasības pieteikumu, par sūdzību apelācijas kārtībā, kā arī par pieteikumu lietas izskatīšanai no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Valsts nodeva iemaksājama valsts budžetā.

Valsts nodeva par prasības pieteikumu, par sūdzību apelācijas kārtībā, kā arī par pieteikumu lietas izskatīšanai no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ņemama šādā apmērā:

1) par mantiska rakstura prasības pieteikumu:

 2) par nemantiska rakstura prasības pieteikumu, arī par prasības pieteikumu tāda strīda izskatīšanai, kas radies, slēdzot, grozot vai izbeidzot saimniecisko līgumu, par prasības pieteikumu sakarā ar tiesību aizskārumu, par prasības pieteikumu uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības atzīšanai par maksātnespējīgu — 50 Ls (10000 LVR).

No valsts nodevas par prasības pieteikumu, kā arī par pieteikumu lietas izskatīšanai no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir atbrīvotas iestādes un organizācijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Saimnieciskā tiesa var atbrīvot atsevišķus prasītājus no valsts nodevas maksāšanas līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.

Valsts nodeva jāatmaksā prasītājam:

1) ja tiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu;

2) ja tiesvedību lietā izbeidz šā likuma 53. panta pirmās daļas 1.—5. punktā noteiktajos gadījumos;

3) ja iemaksāta lielāka nodevas summa, nekā noteikts šajā likumā.

Par valsts nodevas atmaksāšanu Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu.

(20.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1993.)

31. pants. Ekspertiem izmaksājamās summas

Ekspertiem izmaksājamās summas Saimnieciskā tiesa nosaka lēmumā, ievērojot ekspertu kvalifikāciju, patērēto darbalaiku un ar ekspertīzi saistītos izdevumus.

32. pants. Tiesas izdevumu sadalīšana

Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasītajam atteikts.

Neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta Saimnieciskajai tiesai ir tiesības piespriest tiesas izdevumus no tās puses, kuras nepareizas darbības rezultātā radusies prasība.

Ja prasītājs noteiktā kārtībā atbrīvots no valsts nodevas nomaksas, valsts nodevu piedzen no atbildētāja par labu valsts budžetam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Ekspertam izmaksājamās summas piedzen:

— apmierinot prasību — no atbildētāja;

— noraidot prasību — no prasītāja;

— daļēji apmierinot prasību — no abām pusēm proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Puses ir tiesīgas mierizlīgumā noteikt citādu tiesas izdevumu sadalījumu.

33. pants. Procesuālo darbību termiņu noteikšana un aprēķināšana

Procesuālās darbības izdara likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālo darbību termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka Saimnieciskā tiesa.

Procesuālo darbību termiņus nosaka ar precīzu kalendāra datumu, norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas, vai laika periodu, kurā var izdarīt darbību.

Procesuālo darbību termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos, nedēļās vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

34. pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, termiņš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

Ja termiņa diena nav darbdiena, par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darbdiena.

Procesuālo darbību, kuras izpildīšanai noteikts termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja prasības pieteikums, atsauksme uz prasības pieteikumu, sūdzība apelācijas kārtībā un citi dokumenti nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

35. pants. Procesuālo darbību termiņu apturēšana

Visu neizbeigušos procesuālo darbību termiņu tecējumu aptur, ja tiek apturēta lietas izskatīšana. Procesuālo termiņu tecējums turpinās ar izskatīšanas atjaunošanas dienu.

36. pants. Procesuālo darbību termiņu atjaunošana un pagarināšana

Saimnieciskā tiesa var atjaunot procesuālo darbību termiņu pēc pieteikuma, kurš saņemts no personām, kas piedalās lietā, vai pēc savas iniciatīvas, ja nokavēšanas iemesli tiek atzīti par attaisnojošiem.

Par procesuālo darbību termiņa atjaunošanu Saimnieciskā tiesa norāda nolēmumā. Par atteikšanos atjaunot procesuālo darbību termiņu Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu.

Saimnieciskās tiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc pieteikuma, kurš saņemts no personām, kas piedalās lietā.

37. pants. Prasības pieteikuma forma un saturs

Prasības pieteikumu Saimnieciskajā tiesā iesniedz rakstveidā, un to paraksta organizācijas vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja iesniegtajam prasības pieteikumam jāpievieno pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu.

Prasības pieteikumā jānorāda:

1) pušu nosaukums, pasta adrese;

2) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē;

3) apstākļi, uz kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas apstiprina pieteikumā minētos apstākļus, piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins, likumi, uz kuriem pamatota prasība;

4) pretenziju kārtības ievērošana pret katru no atbildētājiem;

5) prasījums; ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, — prasījumi pret katru no viņiem;

6) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu un citu pierādījumu saraksts.

Prasības pieteikumā var būt norādītas arī citas ziņas, ja tās nepieciešamas strīda izšķiršanai.

38. pants. Prasības summa

Prasības summu nosaka:

— prasībās par naudas piedziņu — atkarībā no piedzenamās summas vai atkarībā no apstrīdamās summas pēc izpildu vai cita dokumenta;

— prasībās par īpašumtiesībām un par īpašuma izprasīšanu — atkarībā no īpašuma vērtības.

Prasības summā ietilpst arī prasības pieteikumā norādītais līgumsods (soda nauda, nokavējuma nauda).

Ja prasības summa ir norādīta nepareizi, tās pareizo apmēru nosaka tiesnesis.

39. pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

Prasības pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina:

1) pretenziju kārtības ievērošanu pret katru no atbildētājiem;

2) prasības pieteikuma noraksta un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājiem;

3) valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

4) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

40. pants. Vairāku prasījumu apvienošana un sadalīšana

Vienā prasības pieteikumā var būt apvienoti vairāki ar rašanās iemesliem vai iesniegtajiem pierādījumiem savstarpēji saistīti prasījumi.

Saimnieciskajai tiesai ir tiesības apvienot vienā lietā vairākus vienveidīgus prasības pieteikumus vai lietas, ja tajās piedalās vienas un tās pašas puses, par to norādot savā nolēmumā.

Tiesnesis, kas pieņem prasības pieteikumu, ir tiesīgs izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgāku, par to norādot savā lēmumā.

41. pants. Atsauksme uz prasības pieteikumu

Atbildētājs ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc prasības pieteikuma saņemšanas nosūta Saimnieciskajai tiesai atsauksmi uz prasības pieteikumu, pievienojot dokumentus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību.

Atsauksmes norakstu atbildētājs nosūta prasības pieteicējam un citām prasības pieteikumā minētajām personām.

Atsauksmi paraksta organizācijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

Atsauksmē jānorāda: prasītāja nosaukums, prasījuma noraidīšanas motīvi, pievienoto dokumentu saraksts, pierādījumi par atsauksmes noraksta nosūtīšanu citām prasības pieteikumā minētajām personām.

42. pants. Pretprasības celšana

Atbildētājs ir tiesīgs līdz lietas izspriešanai celt pretprasību, lai tā tiktu izskatīta kopā ar sākotnējo prasību.

Pretprasību ceļ saskaņā ar prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

43. pants. Atteikšanās pieņemt prasības pieteikumu

Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu:

1) ja pieteikuma izskatīšana nav pakļauta Saimnieciskajai tiesai;

2) ja puses vienojušās par šā strīda nodošanu izspriešanai arbitrāžai vai šķīrējtiesai;

3) ja tiesvedībā jau ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata vai arī ir tiesas spriedums šādā lietā.

Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem lēmumu, kuru nosūta prasītājam un citām personām, kas piedalās lietā.

Lēmumu par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu prasītājam nosūta kopā ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem.

44. pants. Prasības pieteikuma atdošana prasītājam bez izskatīšanas

Tiesnesis atdod prasītājam prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus bez izskatīšanas:

1) ja prasības pieteikumu parakstījusi persona, kurai nav tiesību to parakstīt;                        

2) ja prasības pieteikumā nav norādīti pušu nosaukumi un adreses;

3) ja nav iesniegti pierādījumi par valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

4) ja vienā prasības pieteikumā apvienoti vairāki prasījumi pret vienu vai vairākiem atbildētājiem, bet šos prasījumus savstarpēji nesaista to rašanās iemesli vai iesniegtie pierādījumi;                                     

5) ja nav iesniegti pierādījumi par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam;                              

6) ja nav pierādījumu par pretenziju kārtības ievērošanu;                        

7) ja līdz lēmuma pieņemšanai par lietas ierosināšanu no prasītāja saņemts iesniegums par strīda noregulēšanu;

8) ja par strīdu, kas saistīts ar līguma slēgšanu, šā likuma 5. pantā noteiktajā kārtībā ienācis paziņojums par strīda noregulēšanu, atteikšanos no līguma slēgšanas vai par vienošanos strīdu izskatīt arbitrāžā vai šķīrējtiesā.    

45. pants. Lietas ierosināšana

Tiesnesis, saņēmis prasības pieteikumu, pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu. Tajā viņš norāda lietas izskatīšanu Saimnieciskās tiesas sēdē, sēdes datumu un vietu, nepieciešamās darbības, kas jāizdara līdz lietas izskatīšanai sēdē.

Lēmumu paziņo pusēm un citām personām, kas piedalās lietā.

46. pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietas izskatīšanu sēdē

Lai noteiktajā laikā un pareizi izskatītu lietu sēdē, tiesnesis, ja tas nepieciešams, izdara šādas darbības:

1) izlemj jautājumu par to organizāciju pieaicināšanu lietā, kuras prasītājs nav noraidījis;

2) uzdod pusēm un citām organizācijām izdarīt noteiktas darbības;

3) izprasa no pusēm un citām organizācijām lietas izskatīšanai nepieciešamos dokumentus, ziņas un atzinumus;

4) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu;

5) izdara rakstveida un lietisko pierādījumu apskati to atrašanās vietās;

6) izlemj jautājumu par amatpersonu un citu personu uzaicināšanu paskaidrojumu sniegšanai lietā;

7) izlemj jautājumu par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

8) izdara citas darbības, kas nepieciešamas, lai veicinātu pareizu un savlaicīgu strīda izšķiršanu.

47. pants. Prasības nodrošinājums

Saimnieciskā tiesa pēc puses lūguma, prokurora iesnieguma vai pēc savas iniciatīvas var veikt pasākumus prasības nodrošinājumam. Prasības nodrošinājums pieļaujams, ja bez tā Saimnieciskās tiesas sprieduma izpildīšana varētu būt apgrūtināta vai neiespējama.

Prasības nodrošinājuma līdzekļi var būt:

1) aresta uzlikšana mantai vai naudas summām, kas pieder atbildētājam;

2) aizliegums atbildētājam izdarīt noteiktas darbības;

3) aizliegums citām personām izdarīt darbības, kas skar strīda priekšmetu;

4) piedziņas apturēšana pret prasītāja apstrīdamo izpildu vai citu dokumentu.

Par prasības nodrošinājumu pieņem lēmumu.

Saimnieciskā tiesa var atcelt prasības nodrošinājumu, par to norādot nolēmumā.

48. pants. Lietu izskatīšanas termiņi

Saimnieciskajā tiesā lietas jāizskata un jāizlemj ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas.

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var pagarināt šo laiku vēl par diviem mēnešiem, bet pēc pušu pieprasījuma — arī uz ilgāku laiku.

49. pants. Sēdes kārtība

Lietas izskatīšana notiek Saimnieciskās tiesas sēdē.

Tiesnesis — sēdes priekšsēdētājs — nosaka sēdes kārtību.

Tiesnesis — sēdes priekšsēdētājs — izskaidro Saimnieciskās tiesas procesa dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, veicina viņu tiesību īstenošanu.

Sēdē tiek uzklausīti prasītāja un atbildētāja pārstāvji, eksperts un citas personas, kas piedalās lietā.

Tiesnesim katrai pusei ir jārada vienādas tiesības iesniegt jebkādus pierādījumus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai.

Tiesnesis veicina mierizlīguma noslēgšanu starp pusēm.

50. pants. Lietas izskatīšana, ja nav iesniegta atsauksme uz prasības pieteikumu vai tiesneša izprasītie materiāli, kā arī ja nav ieradušās puses

Ja nav iesniegti tiesneša izprasītie pierādījumi vai nav atsauksmes uz prasības pieteikumu, lietu izspriež, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Lietu Saimnieciskās tiesas sēdē var izskatīt bez pušu pārstāvju klātbūtnes, ja viņu neierašanās netraucē strīda izšķiršanu.

51. pants. Lietas izskatīšanas atlikšana, sēdes pārtraukums

Saimnieciskā tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja nav iespējams lietu izspriest šajā sēdē.

Par nākamās sēdes vietu un laiku personām, kas piedalās lietā, paziņo ar Saimnieciskās tiesas lēmumu vai citu rakstveida dokumentu.

Saimnieciskajai tiesai ir tiesības pasludināt sēdes pārtraukumu, taču ne ilgāku par trijām dienām.

52. pants. Tiesvedības apturēšana un atjaunošana

Saimnieciskā tiesa aptur tiesvedību lietā, ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams citas tiesas, arbitrāžas vai citas kompetentas iestādes nav izskatījušas ar šo lietu saistītos jautājumus.

Saimnieciskā tiesa ir tiesīga apturēt tiesvedību lietā pēc pušu lūguma vai pēc savas iniciatīvas, ja Saimnieciskā tiesa noteikusi ekspertīzi, nosūtījusi materiālus izmeklēšanas iestādēm vai arī tad, ja sakarā ar iestādes reorganizāciju tā nomainījusi vienu no abām pusēm ar tiesību pārņēmēju.

Tiesvedību atjauno pēc tam, kad novērsti apstākļi, kuru dēļ tā apturēta.

Par tiesvedības apturēšanu un atjaunošanu pieņem lēmumu.

53. pants. Tiesvedības izbeigšana

Saimnieciskā tiesa izbeidz tiesvedību, ja:

1) lietas izskatīšana nav pakļauta Latvijas Saimnieciskajai tiesai;

2) puses vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā vai arbitrāžā;

3) ir likumīgā spēkā stājies tiesas vai arbitrāžas spriedums starp tām pašārn pusēm, par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata:

4} iesniedzējs nav cēlis pret atbildētāju pretenziju un tāda iespēja zaudēta;

5) organizācija — viena no pusēm lietā — ir likvidēta;

6) Saimnieciskā tiesa akceptējusi prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu mierizlīgumu līdz lietas izskatīšanai.

Ja tiesvedība izbeigta, otrreizēja prasības celšana Saimnieciskajā tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Par tiesvedības izbeigšanu pieņem lēmumu, ar kuru var izlemt jautājumu par tiesas izdevumu sadali starp pusēm un par valsts nodevas atdošanu atpakaļ no budžeta.

54. pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

Saimnieciskā tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) tiesas vai arbitrāžas tiesvedībā ir lietas starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

2) prasītājs bez attaisnojošiem iemesliem nav iesniedzis Saimnieciskās tiesas pieprasītos pierādījumus, bez kuriem strīdu nevar izšķirt;

3) iesniedzējs pirms prasības pieteikuma iesniegšanas nav cēlis pret atbildētāju pretenziju un tāda iespēja nav zaudēta.

Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pieņem lēmumu, ar kuru var izlemt jautājumu par tiesas izdevumu sadali starp pusēm un valsts nodevas atdošanu atpakaļ no budžeta.

Pēc tam, kad novērsti apstākļi, kuru dēļ prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājam ir tiesības no jauna iesniegt prasību Saimnieciskajā tiesā.

55. pants. Sprieduma taisīšana

Saimnieciskā tiesa taisa spriedumu pēc tam, kad strīds izšķirts pēc būtības (prasība apmierināta, daļēji vai pilnīgi noraidīta).

Spriedumu taisa sēdē pēc visu lietas apstākļu apspriešanas, ievērojot pierādījumus, argumentus un paskaidrojumus, ko sniedz personas, kas piedalās lietā.

Spriedumu taisa, ievērojot starp abām pusēm panākto vienošanos, ja šī vienošanās nav pretlikumīga un nepārkāpj nevienas personas tiesības un ar likumu aizsargājamās intereses.

Spriedumu izsaka rakstveidā un to paraksta tiesnesis, bet, ja lietu izskata vairāki tiesneši, — visi tiesneši, kas piedalās sēdē. Tiesnesis, kas nepiekrīt spriedumam, var rakstveidā izteikt savu viedokli, ko pievieno lietai.

56. pants. Saimnieciskās tiesas tiesības, taisot spriedumu

Saimnieciskās tiesas tiesības, taisot spriedumu, noteiktas Latvijas Republikas likuma «Par Latvijas Saimniecisko tiesu» 11. pantā.

57. pants. Sprieduma saturs

Saimnieciskās tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas, turklāt:

1} sprieduma ievaddaļā jānorāda Saimnieciskās tiesas nosaukums, lietas numurs, pušu pārstāvju un citu personu, kas piedalās lietā, uzvārdi;

2) sprieduma aprakstošajā daļā jānorāda prasītāja prasījumi, atbildētāja iebildumi un paskaidrojumi, kurus sniegušas citas personas, kas piedalās lietā;

3) sprieduma motīvu daļā jānorāda Saimnieciskās tiesas konstatētie lietas apstākļi, uz kuriem pamatoti Saimnieciskās tiesas secinājumi, kā arī argumenti, kāpēc Saimnieciskā tiesa noraida tos vai citus pierādījumus, likumi, pēc kuriem Saimnieciskā tiesa vadījusies;

4) sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda Saimnieciskās tiesas secinājumi par katra prasījuma apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju prasības noraidīšanu.

Apmierinot prasību, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda:

— puses nosaukums, kuras labā izšķirts strīds, un puses nosaukums, no kuras izdarāma naudas summas piedziņa vai kurai jāizdara noteiktas darbības, šo darbību izpildīšanas laiks, naudas summu samaksas termiņi, ja sprieduma izpildīšana atlikta vai sadalīta pa termiņiem;

— piedzenamās summas apmērs;

— par mantas nodošanu — mantas nosaukums un atrašanās vieta;

— izpildu vai citu dokumenta nosaukums un datums, ja šis dokuments atzīts par neizpildāmu.

Strīdos, kas saistīti ar līguma slēgšanu vai grozīšanu, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda secinājumi par katru strīdīgo līguma punktu.

Ja līgums atzīts par pretlikumīgu, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda, ka līgums atzīts par spēkā neesošu pilnīgi vai noteiktā tā daļā.

Ja starp pusēm, izskatot strīdu, panākta vienošanās, kas atbilst likumam, tiesnesis sprieduma rezolutīvajā daļā izklāsta vienošanās noteikumus.

Sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas izdevumu sadalīšana starp pusēm vai valsts nodevas atdošana atpakaļ no budžeta.

Taisot spriedumu pret vairākiem prasītājiem vai atbildētājiem, jānorāda, kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem.

58. pants. Spriedums par pamatprasību un pretprasību

Izskatot pamatprasību un pretprasību, spriedumā jānorāda katras prasības izskatīšanas rezultāti.

59. pants. Sprieduma pasludināšana

Spriedumu pasludina tiesnesis — sēdes priekšsēdētājs — sēdē pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas. Tiesnesim ir tiesības paziņot tikai sprieduma rezolutīvo daļu.

60. pants. Lēmuma pieņemšana un tā saturs

Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu, ja strīdu neizšķir pēc būtības (lietas izskatīšanu atliek, aptur, tiesvedību lietā izbeidz, atstāj prasību bez izskatīšanas u. tml.).

Saimnieciskās tiesas lēmumā jānorāda:

1) Saimnieciskās tiesas nosaukums, lietas numurs un lēmuma pieņemšanas datums, pušu nosaukums, prasības summa, prasītāja prasījums, tiesneša (tiesnešu), pušu pārstāvju un citu personu, kas piedalās lietā, uzvārdi;

2) jautājums, sakarā ar kuru pieņemts lēmums;

3) lēmuma pieņemšanas motīvi;

4) darbības, kuras jāizdara pusēm vai citām organizācijām Saimnieciskās tiesas noteiktajos termiņos.

61. pants. Nolēmumu nosūtīšana

Nolēmumus nosūta pusēm vai izsniedz to pārstāvjiem piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas.

62. pants. Papildspriedums

Saimnieciskā tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, pēc puses pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisa papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, kurš minēts prasības pieteikumā;

2) spriedumā nav izspriests jautājums par tiesas izdevumu sadali.

63. pants. Sprieduma izskaidrošana un izlabošana

Tiesnesis pēc pušu pieteikuma var izskaidrot spriedumu, pēc puses pieteikuma vai savas iniciatīvas var izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās un aprēķina kļūdas, negrozot tā saturu.

Par sprieduma izskaidrošanu, kā arī par pārrakstīšanās vai aprēķina kļūdu izlabošanu pieņem lēmumu.

64. pants. Blakus lēmums

Saimnieciskā tiesa nosūta organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām blakus lēmumus par likumības pārkāpumiem, kas konstatēti lietas izskatīšanas laikā.

Organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem pēc blakus lēmumu saņemšanas ir pienākums paziņot Saimnieciskajai tiesai par veiktajiem pasākumiem mēneša laikā no blakus lēmuma saņemšanas dienas. Ja, izskatot lietu, puses vai citu personu rīcībā atklājas nozieguma pazīmes, Saimnieciskā tiesa par to paziņo izmeklēšanas iestādēm.

65. pants. Nolēmuma pārsūdzēšana apelācijas kārtībā

Pusēm un citām personām, kas piedalās lietā, ir tiesības pārsūdzēt Saimnieciskās tiesas nolēmumus apelācijas kārtībā.

Latvijas Republikas ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem ir tiesības iesniegt protestus par Saimnieciskās tiesas nolēmumiem.

Saimnieciskajai tiesai ir tiesības izskatīt lietu apelācijas kārtībā pēc savas iniciatīvas.

66. pants. Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšanas kārtība

Sūdzību vai prokurora protestu par Saimnieciskās tiesas nolēmumu iesniedz rakstveidā, norādot lietas numuru, nolēmuma pieņemšanas datumu, pušu nosaukumu, prasības summu, iesniedzēja un prokurora prasījumus, kā arī nolēmuma pārsūdzības pamatojumu.

Sūdzību paraksta organizācijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

Sūdzības vai protesta norakstu nosūta pusēm un citām personām, kas piedalās lietā.

Sūdzībai pievieno sūdzības noraksta nosūtīšanu un valsts nodevas nomaksu apliecinošus dokumentus. Prokurora protestam pievieno protesta noraksta nosūtīšanu apliecinošu dokumentu.

Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšana neaptur Saimnieciskās tiesas nolēmuma izpildi.

Saimnieciskā tiesa pēc puses vai prokurora lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīga apturēt nolēmuma izpildi līdz lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā.

67. pants. Sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņš

Sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā mēnesi no lēmuma pieņemšanas dienas.

68. pants. Atsauksme uz sūdzību vai protestu

Puse pēc sūdzības vai protesta noraksta saņemšanas nosūta Saimnieciskajai tiesai un personām, kas piedalās lietā, atsauksmi termiņā, kas nodrošina tās saņemšanu līdz lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā.

69. pants. Sūdzības vai protesta atstāšana bez virzības

Ja sūdzība vai protests par nolēmumu iesniegts, pārkāpjot šā likuma 66. pantu, Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki pieņem lēmumu, ar kuru atstāj sūdzību vai protestu bez virzības un nosaka termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.

Ja persona, kura iesniegusi sūdzību, noteiktā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, sūdzību uzskata par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta Saimnieciskajā tiesā. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

70. pants. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā

Lietu apelācijas kārtībā izskata Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un divi tiesneši.

Lēmumu par izskatīšanas rezultātiem pieņem ar balsu vairākumu.

71. pants. Sūdzības vai protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzības vai protestus par Saimnieciskās tiesas nolēmumiem izskata ne vēlāk kā mēneša laikā no sūdzības vai protesta saņemšanas dienas.

72. pants. Saimnieciskās tiesas tiesības, izskatot lietu apelācijas kārtību

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Saimnieciskā tiesa ir tiesīga:

1) atstāt nolēmumu spēkā;

2) grozīt nolēmumu;

3) atcelt nolēmumu un pieņemt jaunu lēmumu;

4) atcelt nolēmumu un nodot lietu izskatīšanai no jauna;

5) atcelt nolēmumu un tiesvedību izbeigt;

6) atcelt nolēmumu un atstāt prasību bez izskatīšanas.

Saimnieciskā tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī pierādījumiem, kurus papildus iesniegušas puses vai citas personas, kas piedalās lietā, pārbauda, vai Saimnieciskās tiesas nolēmums ir likumīgs un pamatots kā pārsūdzētajā, tā nepārsūdzētajā daļā, kā arī attiecībā uz personām, kas nav iesniegušas sūdzību.

Saimniecisko tiesu nesaista apelācijas sūdzības vai protesta argumenti, un tai jāpārbauda lieta pilnā apjomā.

Saimnieciskajai tiesai, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir Latvijas Republikas likuma «Par Latvijas Saimniecisko tiesu» 11. pantā paredzētās tiesības.

73. pants. Saimnieciskās tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana apelācijas kārtībā

Pamats Saimnieciskās tiesas nolēmuma atcelšanai vai grozīšanai ir:

1) lietai nozīmīgu apstākļu nenoskaidrošana vai nepilnīga noskaidrošana;

2) pierādījumu nepareiza novērtēšana vai citas būtiskas pierādīšanas kļūdas;

3) nolēmumā izteikto secinājumu neatbilstība lietas apstākļiem;

4) materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpums vai nepareiza piemērošana.

Procesuālo tiesību normu pārkāpums vai to nepareiza piemērošana ir pamats nolēmuma atcelšanai vai grozīšanai tikai tad, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

74. pants. Lēmumu pieņemšana apelācijas kārtībā

Pēc lietas izskatīšanas apelācijas kārtībā tiek pieņemts motivēts lēmums, ko paraksta tiesneši, kuri pieņēmuši lēmumu.

Lēmumā jānorāda:

1} lietas numurs un lēmuma pieņemšanas datums, pušu nosaukumi, puses — sūdzības iesniedzējas — nosaukums, prokurors, kurš iesniedzis protestu, lēmumu pieņēmušās tiesas sastāvs;

2) īss lietas apstākļu izklāstījums un nolēmuma saturs;

3) īss apelācijas sūdzības vai protesta saturs;

4) apelācijas kārtībā pieņemamā lēmuma motīvi;

5) secinājumi par sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātiem;

6) darbības, kuras jāizpilda pusēm un Saimnieciskajai tiesai, ja nolēmums tiek atcelts.

75. pants. Apelācijas kārtībā pieņemtā lēmuma obligātums

Norādījumi, kas izteikti apelācijas kārtībā pieņemtajā lēmumā, ir obligāti Saimnieciskajai tiesai, ja šo lietu izskata no jauna. Šajā lēmumā nedrīkst būt norādījumu par viena vai otra pierādījuma ticamību, par to, kuriem pierādījumiem ir lielāka nozīme salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem, kā arī par to, kāds spriedums jātaisa, lietu izskatot no jauna.

76. pants. Apelācijas kārtībā pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

Saimnieciskās tiesas apelācijas kārtībā pieņemtais lēmums stājas likumīgā spēkā no tā pieņemšanas brīža un nav pārsūdzams.

77. pants. Pamats lietas izskatīšanai no jauna

Tiesnesis var no jauna izskatīt lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme un kuri nebija un nevarēja būt zināmi pieteicējam.

78. pants. Pieteikumu iesniegšanas kārtība un termiņi

Pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad atklāti apstākļi, kuri ir pamats lietas izskatīšanai no jauna.

Pieteicējam jānosūta personām, kas piedalās lietā, pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti.

Pieteikumam jāpievieno pieteikuma noraksta nosūtīšanu apliecinoši dokumenti.

Ja pieteikumu iesniedz pēc noteiktā termiņa izbeigšanās vai arī ja nav iesniegti pierādījumi par pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu personām, kas piedalās lietā, pieteikumu izskatīšanai nepieņem un atdod atpakaļ pieteicējam.

79. pants. Lietas izskatīšana no jauna

Lietas izskatīšana no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem notiek šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

Ja iesniegts pieteikums par lietas izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, Saimnieciskā tiesa ir tiesīga apturēt sākotnējā nolēmuma izpildi līdz lietas izskatīšanai no jauna, ja šis nolēmums nav izpildīts.

Tiesa, izskatījusi pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vai nu apmierina pieteikumu un pieņem jaunu nolēmumu, vai arī atteic izskatīšanu no jauna.

Izskatījusi lietu no jauna, Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu.

80. pants. Saimnieciskās tiesas izpildu raksts un tā izpilde

Saimnieciskās tiesas nolēmumu izpilda saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par Latvijas Saimniecisko tiesu» 12. pantu.

Ja nolēmuma izpildei iesniedz izpildu rakstu, to nosūta vai izsniedz piedzinējam. Ja summu piedzen par labu valsts budžetam, izpildu rakstu nosūta vietējai finansu iestādei.

81. pants. Izpildu raksta saturs

Saimnieciskās tiesas izpildu rakstā jānorāda:

1) lietas numurs, nolēmuma pieņemšanas datums, izpildu raksta izpildes termiņš;

2) nolēmuma rezolutīvā daļa.

Ja nolēmumā noteikta sprieduma izpildes atlikšana vai tās sadalīšana termiņos, izpildu rakstā norāda, no kāda laika sākas izpildes termiņa tecējums.

Tiesnesis paraksta izpildu rakstu un apstiprina to ar Saimnieciskās tiesas zīmogu.

82. pants. Termiņš, kurā izpildu raksts iesniedzams izpildei

Piedzinējs izsniegto izpildu rakstu var iesniegt izpildei ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts nolēmums vai beidzies termiņš, kas noteikts, atliekot sprieduma izpildi vai sadalot to termiņos. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, uz kādu sprieduma izpilde bija apturēta.

Izpildu raksta izpildes termiņš tiek pārtraukts pēc tam, kad izpildu raksts iesniegts izpildei.

83. pants. Izpildu raksta dublikāts

Ja piedzinējs iesniedzis pieteikumu par izpildu raksta nozaudēšanu, Saimnieciskā tiesa var izdot tā dublikātu. Par izpildu raksta dublikāta izdošanu pieņem lēmumu.

Pieteikumam par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu jāpievieno bankas iestādes, tiesu izpildītāja vai sakaru iestādes izziņa par izpildu raksta nozaudēšanu vai organizācijas izziņa par izpildu raksta nozaudēšanu un neiesniegšanu izpildei.

84. pants. Nolēmuma izpildes atlikšana vai tās sadalīšana termiņos, nolēmuma izpildes veida un kārtības grozīšana

Saimnieciskā tiesa pēc pušu iesnieguma vai savas iniciatīvas var atlikt nolēmuma izpildi vai sadalīt to termiņos, grozīt tā izpildes veidu un kārtību.

Atliekot vai sadalot nolēmuma izpildi termiņos, Saimnieciskā tiesa var nodrošināt nolēmuma izpildi šā likuma 47. pantā noteiktajā kārtībā.

Par nolēmuma izpildes atlikšanu vai tās sadalīšanu termiņos, nolēmuma izpildes veida un kārtības grozīšanu vai iesnieguma noraidīšanu pieņem lēmumu.

85. pants. Izpildes izbeigšana

Ja izpildītais nolēmums tiek grozīts vai atcelts un pieņemts jauns nolēmums par pilnīgu vai daļēju prasības noraidīšanu vai tiesvedība lietā izbeigta, vai prasība atstāta bez izskatīšanas, pusei atdod visu, kas saskaņā ar attiecīgajā daļā grozīto vai atcelto nolēmumu no tās piedzīts par labu citai pusei.

Piedzīto summu, mantas vai tās vērtības atdošanai Saimnieciskā tiesa pēc organizācijas pieteikuma izsniedz izpildu rakstu.

Pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina sākotnēji pieņemtā nolēmuma izpildi.

Ja neizpildītais nolēmums grozīts vai atcelts un pieņemts jauns nolēmums par pilnīgu vai daļēju prasības noraidīšanu, tiesvedības izbeigšanu vai par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu izbeigt pilnīgu vai daļēju piedziņu saskaņā ar attiecīgajā daļā grozīto vai atcelto nolēmumu.