Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu plašai Latvijas iedzīvotāju līdzdalībai valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā, par maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Privatizācijas sertifikāts (turpmāk —sertifikāts) ir valsts piešķirts maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu.

Privatizācijas konts ir Latvijas Republikas Valsts krājbankas vai Latvijas Valsts zemes bankas iestādēs atvērts speciāls konts, kurā fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.

Privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk — sertifikātu grāmatiņa) ir dokuments, kuru Latvijas Republikas Valsts krājbanka vai Latvijas Valsts zemes banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā atspoguļots privatizācijas konts un operācijas ar sertifikātiem.

Latvijas iedzīvotājs ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā.

Īpašums šā likuma izpratnē ir zeme, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, tās kapitāla daļa (akcija, paja, daļa), celtne, tās daļa, ēka, tās daļa, dzīvoklis, cita nekustamā vai kustamā manta.

Kopīgo ieguldījumu fonds ir akciju sabiedrība, kas rīkojas ar sertifikātiem, kurus tajā ir ieguldījuši sertifikātu īpašnieki, — iegādājas par šiem sertifikātiem privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to.

1. pants. Personas, kurām piešķir sertifikātus

Sertifikātus piešķir:

1) Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši Latvijā nodzīvotajam laikam;

2) nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kā atlīdzību par īpašumiem, kuri netiek atdoti;

3) politiski represētajām personām, kuras par tādām atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23), atbilstoši ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā pavadītajam laikam;

4) personām, kurām privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos aprēķinātās kapitāla daļas (pajas) samazinātas sakarā ar uzņēmuma mantas daļas paturēšanu valsts vajadzībām, — kā atlīdzību par kapitāla daļu (paju) samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 04.06.1994.)

2. pants. Sertifikāta vērtība

1. Viena sertifikāta vērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos.

2. Sertifikāta novērtējumu naudā ne retāk kā reizi ceturksnī nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

3. pants. Privatizācijas konta atvēršanas kārtība

1. Privatizācijas kontu atver Latvijas Republikas Valsts krājbankas vai Latvijas Valsts zemes bankas iestāde par maksu, kādu noteikusi Latvijas Republikas Ministru Padome. Pensionāri, invalīdi un politiski represētās personas šo maksu var nokārtot sertifikātos.

2. Sertifikātu īpašniekam piešķirtie sertifikāti tiek ieskaitīti privatizācijas kontā un atspoguļoti īpašniekam izsniegtajā sertifikātu grāmatiņā. Privatizācijas kontu var papildināt ar mantotiem, pirktiem, dāvinātiem vai papildus piešķirtiem sertifikātiem.

3. Sertifikātu īpašnieks attiecībā uz saviem sertifikātiem var pievienot privatizācijas kontam privātu testamentu, kas taisīts Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumā noteiktajā kārtībā.

4. Personas un institūcijas, kurām izsniedzamas ziņas par privatizācijas kontu, kā arī kārtību, kādā uzliekams arests privatizācijas kontam, nosaka Latvijas Republikas 1992. gada 19. maija likums «Par bankām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1992., 22/23).

5. Latvijas Republikas Valsts krājbankas iestāde seko tam, lai katrai personai sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikātiem politiski represētajām personām būtu tikai viens privatizācijas konts.

6. Sertifikātu pretendentam ir pienākums iesniegt dokumentus, kas nepieciešami mantojuma tiesību pierādīšanai un sertifikātu saņemšanai.

7. To sertifikātu pretendentu intereses, kuri ir nepilngadīgi vai kuru rīcībspēja ir ierobežota, sertifikātu saņemšanas un izmantošanas procedūrās pārstāv viņu aizgādņi vai aizbildņi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ir nepilngadīgs vai kura rīcībspēja ir ierobežota, jāatver savs privatizācijas konts.

8. Privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde.

9. Sertifikātu pretendentam ir tiesības atvērt privatizācijas kontu līdz 1996. gada 31. decembrim.

4. pants. Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums

1. Latvijas Republikas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas Republikas pilsonim, kurš laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu.

2. Katram Latvijas Republikas pilsonim, kuram bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā, un katram Latvijas Republikas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada 17. jūnija, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas Republikas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam.

3. Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš dzimis Latvijā, bet nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu.

4. Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc ierašanās Latvijā nodzīvojis līdz 1992. gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās, komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu. Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārējā pensijas vecuma (sievietēm — 55 gadi, vīriešiem — 60 gadi) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir.

5. Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteči ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā pirms 1940. gada 17. jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc ierašanās Latvijā nodzīvojis līdz 1992. gada 31. decembrim, un uz viņu neattiecas šā panta ceturtās daļas noteikumi.

5. pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku

Sertifikātus nepiešķir par:

1) dienesta laiku ārvalstu un PSRS bruņotajos spēkos, PSRS robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdzēsību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā;

2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu;

3) ieslodzījumā pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultātā, kuras par politiski represētām atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu»;

4) šā panta 1. un 2. punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās šajā laikā nav strādājušas Latvijā citu algotu darbu vismaz piecus gadus;

5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu ģimenes locekļi, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2. punktā minētie ierobežojumi, ja viņi nav dzimuši Latvijā, nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus un nav Latvijas Republikas pilsoņi.

6. pants. Privatizācijas konta atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku

1. Privatizācijas kontu sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku atver Latvijas Republikas Valsts krājbankas iestāde pēc sertifikātu pretendenta pastāvīgās dzīvesvietas. Privatizācijas konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegtā Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību un par Latvijas iedzīvotāja, kurš dzimis ārvalstīs un nav Latvijas Republikas pilsonis, ierašanās laiku Latvijā, kā arī ieraksts pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu un atzīme pasē par Latvijas Republikas pilsonību un pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikā.

2. Lai atvērtu privatizācijas kontu, jāuzrāda pase, jāaizpilda un jāparaksta deklarācija, kurā jāsniedz šā likuma 4. panta pirmajā un trešajā daļā un 5. pantā noteiktās ziņas. Par šo ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tiek anulēts divkāršs nepamatoti izsniegto sertifikātu skaits, bet, ja privatizācijas kontā sertifikātu nepietiek, tas tiek slēgts. Ja pirms anulēšanas sertifikāti pārdoti, dāvināti vai izmantoti samaksai par privatizējamo īpašumu un privatizācijas kontā atlikušo sertifikātu skaits ir mazāks par anulējamo sertifikātu skaitu, darījumi ar anulējamajiem sertifikātiem atzīstami par spēkā neesošiem. Lēmumu par sertifikātu un minēto darījumu anulēšanu pieņem pagasta, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde.

3. Šā likuma 4. panta piektajā daļā minētos dokumentus apstiprina pagasta, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde, un sertifikātu pretendents tos iesniedz Latvijas Republikas Valsts krājbankas iestādei.

4. Izziņu par šā likuma 4. panta ceturtajā daļā un 5. panta 4. un 5. punktā minēto personu darbu izsniedz tā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas vadītājs, kurā strādā šī persona, vai sociālās apdrošināšanas pārvalde, pamatojoties uz darba grāmatiņu, vai arhīvs. Sertifikātu pretendents šo izziņu iesniedz Latvijas Republikas Valsts krājbankas iestādei.

5 Par nepilnu nodzīvoto gadu piešķir sertifikāta daļu, kas atbilst nodzīvotā gada daļai, noapaļojot ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

7. pants. Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu daudzums

Personām, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» atzītas par politiski represētām, piešķir divus sertifikātus par katru izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu, četrus sertifikātus par katru Galējo Ziemeļu rajonos vai tiem pielīdzinātajos rajonos izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu un piecus sertifikātus par katru ieslodzījumā pavadīto gadu. Šīm personām papildus piešķir vienu sertifikātu par katru ārpus Latvijas nodzīvoto gadu (ieskaitot ieslodzījuma, izsūtījuma vai nometinājumā gadus), ja par šiem gadiem tām nav piešķirti sertifikāti saskaņā ar šā likuma 4. panta noteikumiem.

8. pants. Privatizācijas kontu atvēršana politiski represētajām personām

1. Privatizācijas kontu politiski represētajām personām atver Latvijas Republikas Valsts krājbankas iestāde pēc sertifikātu pretendenta pastāvīgās dzīvesvietas, apvienojot šo kontu ar privatizācijas kontu, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku.

2. Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir politiski represētās personas apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 13. maija lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23) un rajona vai republikas pilsētas pašvaldības valdes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.

3. Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu skaitu noapaļo ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

9. pants. Privatizācijas kontu atvēršana sertifikātiem īpašuma kompensācijai

1. Sertifikātus par nacionalizētajiem un citādi nelikumīgi atņemtajiem īpašumiem piešķir to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

2. Ja bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem naudā izmaksātā kompensācija nesedza mantas reālo vērtību vai kompensācija izmaksāta tikai par mantas daļu, sertifikāti izsniedzami par nekompensēto daļu.

3. Sertifikātus nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma kompensācijai ieskaita bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku privatizācijas kontā Latvijas Republikas Valsts krājbankas vai Latvijas Valsts zemes bankas iestādē pēc kompensējamā īpašuma atrašanās vietas, pamatojoties uz šā likuma 10.—14. pantā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, kas reģistrēts attiecīgā pagasta, pilsētas vai Rīgg pilsētas raļona pašvaldības valdē. Sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, ka šie sertifikāti piešķirti īpašuma kompensācijai.

4. Pagasta, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde, reģistrējot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, seko tam, lai kompensāciju par vienu īpašumu nepiešķirtu vairākkārt.

11. pants. Kompensācija par pilsētu zemi

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par pilsētu zemi pieņem pilsētas pašvaldības valde, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz pieprasītājs saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 12. jūnija lēmumu «Par pasākumiem zemes reformas nodrošināšanai Latvijas Republikas pilsētās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un valdības Ziņotājs, 1991, 31/32) un Latvijas Republikas 1991. gada 20. novembra likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49/50).

2. Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējama pilsētu zeme, nosaka pilsētas pašvaldības valde saskaņā ar pilsētas Tautas deputātu padomes apstiprināto zemes novērtējumu sertifikātos atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas vai atbilstoši novērtējumam zemes grāmatās vai citos kadastra dokumentos, kuri sastādīti pirms 1940. gada 17. jūnija un kuros norādīta zemes gabala vērtība (neskaitot ēku un citu īpašuma objektu vērtību). Koeficientu šīs vērtības pārrēķinām sertifikātos nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

12. pants. Kompensācija par namīpašumiem

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par namīpašumiem, kas bez atlīdzības tika pārņemti valsts vai juridisko personu valdījumā, pieņem tiesa saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46).

2. Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētajiem namīpašumiem pieņem rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991,46).

3. Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami namīpašumi, nosaka tiesa vai pašvaldības valde atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas aktam vai citiem dokumentiem), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8. maija un kuros norādīts namīpašuma sastāvs un stāvoklis. Namīpašuma vērtību atbilstoši iepriekšminētajos dokumentos norādītajam namīpašuma sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta namīpašuma vai tā sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, namīpašuma vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarībā no dokumenta sastādīšanas datuma nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

13. pants. Kompensācija par uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par privatizējamiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem pieņem šo īpašuma objektu privatizācijas komisija, bet par neprivatizējamiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem — attiecīgā ministrija vai pašvaldības valde, kuras pārziņā ir īpašuma objekts (uzņēmums), pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 31. marta lēmumu «Par pieteikumu pieņemšanu no nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto nekustamo īpašumu (uzņēmumu un citu īpašuma objektu) īpašniekiem — fiziskajām personām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15/16).

2. Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami uzņēmumi un citi īpašuma objekti, nosaka institūcija, kas pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas aktam vai citiem dokumentiem), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8. maija un kuros norādīts īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvs un stāvoklis, īpašuma objekta pamatlīdzekļu vērtību atbilstoši iepriekšminētajos dokumentos norādītajam īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta īpašuma objekta sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, īpašuma objekta (uzņēmuma) pamatlīdzekļu vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarībā no dokumenta sastādīšanas datuma nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

14. pants. Kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu

1. Politiski represētās personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu», vai to mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt sertifikātos.

2. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā pieņem tā rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde, kuras teritorijā politiski represētā persona dzīvojusi pirms represēšanas.

3. Par atņemto mantu piešķiramo sertifikātu daudzumu nosaka institūcija, kura pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši pirms represēšanas sastādītajiem dokumentiem, kuros norādīts mantas sastāvs un stāvoklis. Kompensējamās mantas vērtību, ņemot vērā agrāk kompensēto daļu, atbilstoši iepriekšminētajos, dokumentos norādītajam mantas sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz mantas īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta mantas vai tās sastāvdaļas vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, mantas vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarībā no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

14.¹ pants. Kompensācija par valsts vajadzībām paturēto mantu privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos

1. Kompensācijas kopsummu, izteiktu sertifikātos, katram privatizējamam specializētajam valsts lauksaimniecības uzņēmumam par valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu šīs mantas bilances vērtībā pēc stāvokļa uz 1991. gada 1. jūliju apstiprina Ministru kabinets atbilstoši Zemkopības ministrijas aprēķinam, piemērojot attiecīgus pašreizējās mantas vērtības koeficientus.

2. Lēmumu par sertifikātu piešķiršanu īpašuma kompensācijai pieņem rajona lauksaimniecības departaments. Katrai personai piešķiramo sertifikātu skaits ir proporcionāls uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulcē apstiprinātajai šās personas saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļu (paju) summai. Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Lēmumu par sertifikātu piešķiršanu rajona lauksaimniecības departaments iesniedz pagasta valdei reģistrēšanai.

(12.05.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.1994.)

15. pants. Sertifikātu izmantošanas veidi

1. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem — zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla daļām (akcijām, pajām, daļām), ja Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajā konkrēto objektu privatizācijas projektā nav noteikts citādi. Izsolē, ja nosolītā sertifikātu summa ir vienāda, priekšrocība ir pircējam, kas sola vairāk sertifikātu, kuri viņam piešķirti īpašuma kompensācijai. Šī priekšrocība neattiecas uz dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas pirkšanu.

2. Sertifikātu īpašniekiem ir tiesības apvienoties un nodibināt uzņēmējsabiedrības privatizējamo objektu pirkšanai un apsaimniekošanai. Katra sertifikātu īpašnieka īpašuma daļa un viņa balsu skaits jānorāda statūtos vai līgumā atbilstoši ieguldīto sertifikātu daudzumam. Šādās uzņēmējsabiedrībās pamatkapitāls (statūtu fonds) var sastāvēt tikai no sertifikātiem.

3. Sertifikātu īpašnieks var uzticēt starpniecības uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai rīkoties ar saviem sertifikātiem, slēdzot ar to līgumu un saņemot no tās ienākumus atbilstoši šim līgumam. Minētajam līgumam jāatbilst Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajiem starpniecības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbības noteikumiem.

4. Sertifikātu īpašnieks var ieguldīt savus sertifikātus kopīgo ieguldījumu fondā, kļūstot par šā fonda akciju īpašnieku un saņemot ienākumus saskaņā ar fonda statūtiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajiem noteikumiem vai paraugstatūtiem.

5. Līgumā ar starpniecības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kā arī kopīgo ieguldījumu fonda statūtos jāgarantē, ka starpniecības uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atmaksāta naudā visu ieguldīto sertifikātu vērtība, kādu to noteikusi Latvijas Republikas Ministru Padome saskaņā, ar šā likuma 2. pantu.

6. Sertifikātus var ieguldīt pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos, saņemot no šiem fondiem ienākumus saskaņā ar līgumu. Šo fondu darbību nosaka statūti, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajiem noteikumiem vai paraugstatūtiem.

7. Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un citas organizācijas, kuru mantā nav valsts vai pašvaldību īpašuma. Par saņemtajiem sertifikātiem šiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un citām organizācijām ir tiesības iegādāties privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

8. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem kā izpirkuma maksa par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, kas nodoti nomā ar izpirkumu, neatkarīgi no līguma noslēgšanas brīža.

9. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem kā maksa par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, kas pārdoti uz nomaksu, neatkarīgi no pirkuma—pārdevuma līguma noslēgšanas brīža.

19. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšanu privatizācijas kontos, sertifikātu grāmatiņās, dokumentos, kas iesniegti sertifikātu saņemšanai, par nepatiesas informācijas sniegšanu vai informācijas nesniegšanu par privatizējamiem īpašuma objektiem, par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa nepieņemšanu un citiem šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.