LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 299

Par nepārtrauktas lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas tirgus nodrošināšanu

Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas Republikā ir izveidojusies ārkārtēja situācija iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Latvijas lauksaimniecība šogad tautsaimniecības vajadzības pēc pašražotiem graudiem spēj nodrošināt tikai līdz 40% apmēram no pārtikas un lopbarības ražošanai nepieciešamā daudzumam, taču pāreja uz pārtikas preču importu nav pieļaujama, jo tādējādi rastos ilggadēja lopkopības krīzes iespēja.

Apzinoties atbildību Latvijas tautas priekšā par iespējamām sekām, kas draud pašreizējā situācijā, un lai nodrošinātu nepārtrauktu lauksaimniecisko ražošanu un iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Sakarā ar ārkārtējo situāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un iedzīvotāju apgādē ar pārtiku uzņemties atbildību par lauksaimniecībai nepieciešamo finansu resursu nodrošināšanu un:

1.1. atlīdzināt ražotājiem zaudējumus 1,5 miljardu rubļu apmērā par sausuma dēļ bojā gājušajiem sējumiem, un paredzēt arī materiāltehnisko resursu atprečošanas iespējas;

1.2. pagarināt līdz 1993. gada 1. novembrim pavasara lauku darbiem izsniegtā kredīta dīzeļdegvielas iegādei atmaksu;

1.3. izsniegt uz kredīta dīzeļdegvielu ražas novākšanas, ziemāju sējas un citiem rudens darbiem.

2. Uzdot Ārējās tirdzniecības ministrijai un Lauksaimniecības ministrijai nekavējoties papildināt pārtikas produktu neaizskaramo rezervi un:

2.1. iepirkt par summu, kas nav mazāka par l miljardu rubļu:

gaļu - 4 tūkst. t,

sviestu - 4 tūkst. t,

sieru - 0,4 tūkst. t,

taukus - 0,3 tūkst. t,

piena konservus - 5 milj. nosacīto kārbu;

2.2. iepirkt graudus 160 tūkst. tonnu apjomā par cenām, kas nav augstākas par pasaules cenām, un par summu, kas nav lielāka par 3 miljardiem rubļu.

3. Uzdot Rūpniecības un enerģētikas ministrijai, Ārējās tirdzniecības ministrijai, Lauksaimniecības ministrijai un Ārlietu ministrijai nodrošināt ražas novākšanas un zemes apstrādāšanas darbiem rudens sezonā dīzeļdegvielu šādos daudzumos:

augustā - 40 tūkst. t,

septembrī - 30 tūkst. t,

oktobrī - 30 tūkst. t.

4. Noteikt par piegādāto dīzeļdegvielu ražas novākšanas un rudens lauku darbiem daļēju avansa samaksu 5 rubļi par litru, bet kredītlīgumā nepārsniegt 15 rubļu par litru.

5. Uzdot Finansu ministrijai organizēt šī lēmuma 1., 2. un 3. punktā minēto darbu izpildei nepieciešamo naudas līdzekļu piesaisti.

6. Izveidot ar 1992. gada 1. augustu Latvijas Republikas Valdības palīdzības fondu krīzes situācijas novēršanai lauksaimnieciskajā ražošanā un iedzīvotāju apgādē ar pārtiku (turpmāk tekstā - «Valdības palīdzības fonds»). Šai nolūkā:

6.1. Uzdot Ārlietu ministrijai ieskaitīt Valdības palīdzības fondā:

61.1. 150 milj. rubļu no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot no Eiropas Kopienas augustā saņemto humāno palīdzību;

6.1.2. pilnā apmērā līdzekļus, kas tiks iegūti, realizējot no Eiropas Kopienas augustā saņemto humāno palīdzību - 35 tūkstošus tonnu graudu;

6.1.3. 70% no ieņēmumiem, kas tiks iegūti, realizējot no Eiropas Kopienas 1992. gada septembrī un oktobrī saņemto humāno palīdzību - 150-200 tūkst. tonnu graudu;

6.2. organizēt ziedojumu vākšanu no visām juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī loterijas un citus mērķpasākumus;

6.3. īslaicīgi uz līguma pamata piesaistīt Latvijas Republikas uzņēmēju rīcībā esošos naudas līdzekļus un valūtu.

7. Noteikt, ka Valdības palīdzības fonda līdzekļi izlietojami:

7.1. Latvijas Republikas Valdības aizdevumu atmaksāšanai;

7.2. ziemāju sējumu apdrošināšanai 1992. gadā;

7.3. subsīdiju izmaksāšanai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par dīzeļdegvielu un minerālmēsliem atbilstoši paveiktajiem sējas un citu lauku darbu apjomiem;

7.4. šķirnes ganāmpulku saglabāšanai;

7.5. kredītresursu papildināšanai.

8. Uzdot Lauksaimniecības ministrijai un Finansu ministrijai noteikt Valdības palīdzības fonda līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību.

9. Noteikt, ka ar Valdības palīdzības fonda līdzekļiem rīkojas un to izlietojumu kontrolē Lauksaimniecības ministrija.

10. Uzdot Lauksaimniecības ministrijai:

10.1. iesniegt Latvijas Bankai pamatojumu par nepieciešamību kreditēt graudu iepirkšanu;

10.2. ieviest taupības režīmu graudu un lopbarības krājumu izmantošanā;

10.3. izstrādāt pasākumus pamatganāmpulka maksimālai saglabāšanai;

10.4. paātrināt ārzemju partneru iesaistīšanu cūkkopības kompleksu un putnu fabriku izmantošanā.

11. Uzdot nozaru ministrijām nedēļas laikā iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par 1992. gada otrajai pusei iedalīto valsts budžeta līdzekļu ekonomijas iespējām, lai novirzītu ietaupītos līdzekļus Valdības palīdzības fondā.

12. Uzdot valsts apdrošināšanas sabiedrībai «Latva» pēc saskaņošanas ar Lauksaimniecības ministriju līdz 1992. gada 20. augustam precizēt sējumu apdrošināšanas kārtību.

13. Tiesām, nosakot no vainīgās personas piedzenamā zaudējuma apmēru krimināllietās un civillietās par lauksaimniecības produktu un produkcijas izlaupīšanu, to tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, piemērot zaudējumu atlīdzināšanu pieckārtīgā apmērā.

14. Ierosināt Latvijas Bankai, ievērojot tās līdzatbildību ārkārtējās situācijas novēršanā, noteikt uzņēmējiem prioritāti kredītu saņemšanā graudu iepirkšanas vajadzībām.

15. Pilnvarot ārlietu ministru J. Jurkānu, ārējās tirdzniecības ministru E. Zausājevu, lauksaimniecības ministru D. Ģēģeru un meža ministru K. Šļakotu pārstāvēt Latvijas Republiku pasaules valstu parlamentārajās struktūrās, valdībās un palīdzības fondos, lai sekmētu iespējamās palīdzības saņemšanu un graudu iepirkšanu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs D.ĢĒĢERS

Rīgā 1992. gada 31. jūlijā