LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 281

Par Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus:

2.1. 1990. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 178 «Par Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1990, 51);

2.2. 1990. gada 9. novembra lēmumu Nr. 196 «Par Latvijas Republikas Tirdzniecības ministrijas nolikumu».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības ministrs E.ZAUSĀJEVS

Rīgā 1992. gada 22. jūlijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 281

Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ārējās tirdzniecības ministrija (tālāk tekstā - «Ārējās tirdzniecības ministrija») ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tirdzniecības sfērā.

2. Ārējās tirdzniecības ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus. Ārējās tirdzniecības ministrija veic savus uzdevumus un pilda savas funkcijas, sadarbojoties ar citām ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldības iestādēm, un tā ir atbildīga par savas kompetences jautājumu risināšanu.

3. Ārējās tirdzniecības ministrijas kompetencē ietilpst:

3.1. tirdzniecības attīstības ikgadējās un perspektīvās politikas izstrādāšana;

3.2. starpvalstu tirdzniecības līgumu izstrādāšana un noslēgšana;

3.3. ārējās tirdzniecības pārstāvju iecelšana; tirdzniecības pārstāvniecību ārvalstīs atvēršana un slēgšana likumā noteiktajā kārtībā;

3.4. starpvalstu tirdzniecības līgumu sadalīšana kontraktos un šo kontraktu realizācija uzņēmējiem;

3.5. valsts tirdzniecības uzņēmumu darbības koordinēšana;

3.6. valsts monopolpreču tirdzniecības realizācija;

3.7. ārējās tirdzniecības informatīvo dienestu izveidošana;

3.8. tirdzniecības kadru politikas izstrādāšana un kvalifikācijas kritēriju un prasību noteikšana, arī svešvalodu jomā.

4. Ārējās tirdzniecības ministrijas galvenie uzdevumi ir:

4.1. izstrādāt preču eksporta un importa politiku saskaņā ar Latvijas Republikas Valdības ekonomiskās politikas koncepciju; popularizēt eksporta veicināšanas pasākumu virzienus, principus un kritērijus;

4.2. ierosināt un izstrādāt, saskaņojot ar ieinteresētajām institūcijām, preču reglamentācijas principus, kārtību un sfēru, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus;

4.3. veicināt iekšējā un ārējā tirgus attīstību ar ekonomiskām metodēm, piemēram, regulējot to ar ievedmuitas un izvedmuitas tarifu palīdzību;

4.4. analizēt ekonomikas stāvokli un attīstības virzienus ārvalstīs, to politiku ekonomikā, tirdzniecībā un valūtas un finansu jomā un ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, ievērojot to ietekmi uz ekonorniskajām attiecībām ar Latviju;

4.5. organizēt Latvijas ārējās tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanu un slēgšanu ārvalstīs, apstiprināt šo pārstāvniecību darbības reglamentus;

4.6. piedalīties finansu un kredīta politikas veidošanā tirdzniecības attīstības veicināšanai;

4.7. organizēt regulāru konjunktūras izpēti un novērtēšanu Latvijas tirgū un ārvalstu tirgos; izstrādāt tirdzniecības attīstības prognozes;

4.8. piedalīties valsts noteiktās politikas īstenošanā tirdzniecības ostu darbībā;

4.9. kontrolēt antimonopola darbības ievērošanu tirdzniecībā;

4.10 organizēt ministrijas ietekmes sfērā esošo valsts uzņēmumu privatizāciju;

4.11. sagatavot priekšlikumus tirdzniecības likumdošanas pilnveidošanai; izvērtēt likumprojektu atbilstību patērētāju interesēm;

4.12. piedalīties starptautiskajās ekonomiskajās organizācijās; ņemt dalību konvenciju un citu nolīgumu īstenošanā;

4.13. koordinēt zinātniskās pētniecības darbu tirdzniecības jomā;

4.14. pārzināt ministrijas ietekmes sfērā esošo valsts un mobilizācijas rezervju veidošanu un izmantošanu.

5. Ārējās tirdzniecības ministrijai ir tiesības:

5.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt informāciju par Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu un rīkojumu, normatīvo aktu un ministrijas pavēļu ievērošanu un izpildīšanu republikas teritorijā esošajos valsts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) neatkarīgi no to pakļautības un uzņēmējdarbības formas;

5.2. dot atzinumus par izstrādātajiem likumprojektiem;

5.3. koordinēt ministriju un nozaru darbību tirdzniecības politikas īstenošanai; ja nepieciešams, izveidot starpnozaru darba komisijas;

5.4. izmantot savā darbā no iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām saņemto informāciju, kura nepieciešama tirdzniecības politikas realizēšanai;

5.5. dot atzinumus par valsts kredītu piešķiršanu tirdzniecības uzņēmumiem neatkarīgi no to īpašuma veida;

5.6. dot atzinumus par ārvalstu kapitāla investīcijām tirdzniecībā un par uzņēmumu izveidošanu, izmantojot ārvalstu ieguldījumus;

5.7. likumā noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus Latvijas Republikas Ministru Padomei par ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu veidošanu un likvidēšanu un apstiprināt šo uzņēmumu statūtus un nolikumus;

5.8. neakceptēt privatizācijas projektus, kuri ir pretrunā ar valsts interesēm;

5.9. slēgt starptautiskās sadarbības līgumus.

6. Ārējās tirdzniecības ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

7. Ārējās tirdzniecības ministrs:

7.1. ir personiski atbildīgs par Ārējās tirdzniecības ministrijas kompetencē esošo jautājumu realizēšanu un uzdevumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas aparāta struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildības pakāpi un izdod pavēles ministrijas kompetences ietvaros;

7.2. likumā noteiktajā kārtībā ieceļ un atbrīvo ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu direktorus un noslēdz ar viņiem darba līgumu, kurā nosaka viņu tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darba samaksu;

7.3. apstiprina ministrijas centrāla aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros un ministrijas patstāvīgo struktūrvienību nolikumus; ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas aparāta darbiniekus;

7.4. ieceļ un atbrīvo tirdzniecības pārstāvjus ārvalstīs;

7.5. likumā noteiktajā kārtībā ieceļ pilnvarotos valsts pārstāvjus, kuri statūtsabiedrību organizatoriskajās struktūrās pārstāv Latvijas Republikas valsts īpašumā esošo pamatkapitāla daļu.

8. Ārējās tirdzniecības ministrijas sastāvā var būt departamenti un valsts dienesti ar juridiskās personas statusu.

9. Ārējās tirdzniecības ministrija var izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas institūcijas, lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus. Šo institūciju nolikumus apstiprina ministrs.

10. Ārējās tirdzniecības ministrijas aparāta darbu vada ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.

11. Ārējās tirdzniecības ministrija ir juridiska persona, tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.