LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 232

Par dažiem jautājumiem sakarā ar Latvijas Republikas likuma «Par reliģiskajām organizācijām» pieņemšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par reliģiskajām organizācijām» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ministru Padomes Reliģijas lietu departamenta nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem reliģisko organizāciju jautājumos pieņemtos Latvijas PSR Valdības lēmumus un rīkojumus (saraksts pievienots) .

3. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomes Reliģijas lietu departamentam:

3.1. līdz 1991. gada 1. aprīlim veikt Latvijas teritorijā darbojošos reliģisko organizāciju statūtu (satversmes, nolikumu) reģistrāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par reliģiskajām organizācijām»;

3.2. līdz 1990. gada 30. decembrim izstrādāt un apstiprināt reliģisko organizāciju statūtu (satversmes, nolikumu) reģistrācijas kārtību.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministra vietnieks V. ZEIKATS

Rīgā 1990. gada 19. decembrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 19. decembra lēmumu Nr. 232

Latvijas Republikas Ministru Padomes Reliģijas lietu departamenta
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ministru Padomes Reliģijas lietu departaments (tālāk tekstā - «Reliģijas lietu departaments») ir Latvijas Republikas Ministru Padomei pakļauta republikāniska pārvaldes iestāde, kura pārzina visu ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām attiecībām saistīto problēmu kompleksu un nodrošina reliģisko organizāciju likumiskās tiesības.

Reliģijas lietu departaments pārstāv Latvijas Republikas Valdību attiecībās ar reliģiskajām organizācijām un to pārstāvjiem.

2. Reliģijas lietu departamenta pamatuzdevumi ir:

2.1. sniegt reliģiskajām organizācijām nepieciešamo palīdzību organizatorisko, juridisko, sociālo, saimniecisko un citu jautājumu risināšanā, neiejaucoties to iekšējā darbībā;

2.2. veikt pasākumus, lai nepieļautu likuma pārkāpumus, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbības vai iedzīvotāju reliģiskās apziņas un pārliecības prettiesisku ierobežošanu;

2.3. izskatīt reģistrācijai iesniegto reliģisko organizāciju (centru, draudžu, misiju) statūtu (satversmes, nolikumu) atbilstību Latvijas Republikas likuma «Par reliģiskajām organizācijām» prasībām un pieņemt lēmumu par to reģistrāciju vai reģistrācijas atteikšanu;

2.4. kopīgi ar pašvaldības iestādēm sekot reliģisko organizāciju statūtu (satversmes, nolikumu) precīzai ievērošanai un panākt konstatēto pārkāpumu novēršanu;

2.5. izskaidrot Latvijas Republikas likuma «Par reliģiskajām organizācijām» prasības, lai nodrošinātu to izpildi;

2.6. sekmēt reliģisko organizāciju lomas palielināšanos sabiedrības tikumiskajā audzināšanā, vides aizsardzībā, kultūras un vēstures vērtību saglabāšanā, kā arī labdarības un žēlsirdības kustības veicināšanā;

2.7. veicināt savstarpēju izpratni un iecietību starp dažādām konfesijām un dažādu konfesiju reliģiskajām organizācijām;

2.8. veikt konsultatīvā, informatīvā un eksperta centra funkcijas jautājumos, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbību un iedzīvotāju reliģiskās apziņas un pārliecības brīvību garantēšanu, un, ja nepieciešams, dot slēdzienus šajos jautājumos pēc valsts pārvaldes, pašvaldības un tiesu iestāžu pieprasījuma;

2.9. uzturēt kontaktus ar radniecīgām valsts pārvaldes iestādēm aiz republikas robežām un, ja nepieciešams, koordinēt sadarbību ar tām;

2.10. izskatīt iedzīvotāju un organizāciju iesniegumus, vēstules un sūdzības, kas saistītas ar reliģisko organizāciju darbību un iedzīvotāju reliģiskās apziņas un pārliecības brīvības garantēšanu, kā arī savas kompetences ietvaros veikt pasākumus pārkāpumu un trūkumu novēršanai šajos jautājumos.

3. Reliģijas lietu departaments savā darbībā ievēro vispārcilvēcisko vērtību prioritāti un starptautiskos paktus un nolīgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā.

Reliģijas lietu departaments darbojas saskaņā ar republikas Konstitūciju, Latvijas Republikas likumu «Par reliģiskajām organizācijām un citiem likumiem, Latvijas Republikas Valdības lēmumiem un šo nolikumu.

4. Reliģijas lietu departaments uztur ciešus sakarus un sadarbojas ar rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu pašvaldības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām un pieņem lēmumus par reliģisko organizāciju statūtu (satversmes, nolikumu) reģistrāciju pēc saskaņošanas ar attiecīgajām pašvaldības iestādēm.

5. Reliģijas lietu departamentam ir tiesības:

5.1. sagatavot un iesniegt Valdībai priekšlikumus par normatīvo aktu pieņemšanu, kuri saistīti ar reliģisko organizāciju darbību un iedzīvotāju reliģiskās apziņas un pārliecības brīvību garantēšanu;

5.2. griezties tiesā ar prasību par reliģisko organizāciju darbības izbeigšanu, ja tā ir pretrunā ar republikas Konstitūciju un likumiem;

5.3. pieprasīt nn saņemt no visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm informāciju par reliģisko organizāciju darbības un iedzīvotāju reliģiskās apziņas un pārliecības garantēšanas jautājumiem.

6. Reliģijas lietu departamentu vada departamenta vadītājs, kurš atbild par tā darbību kopumā.

Reliģijas lietu departamenta vadītāju un viņa vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

7. Reliģijas lietu departamenta vadītājs departamenta kompetences ietvaros izdod rīkojumus un pavēles, dod norādījumus un priekšrakstus, kas obligāti jāizpilda visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm.

8. Reliģijas lietu departamenta vadītājs apstiprina departamenta aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noliktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros, pieņem darbā un atlaiž no darba departamenta darbiniekus, sadala pienākumus un nosaka darbinieku atbildības pakāpi.

9. Reliģijas lietu departaments ir juridiska persona, tam  var būt zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un departamenta pilnu nosaukumu valsts valodā.

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
 1990. gada 19. decembra lēmumu Nr. 232

Spēku zaudējušo, reliģisko organizāciju jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu
SARAKSTS

I. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1945. gada 3. oktobra lēmums Nr. 914 «Par to, lai Latvijas PSR apriņķu un pilsētu izpildkomitejas, centrālās iestādes un resori visus viņu paredzētos pasākumus, kas saistīti ar reliģisko kultu jautājumiem, saskaņotu ar Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto pie PSRS Tautas Komisāru Padomes Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā uu krievu pareizticīgās baznīcas jautājumos ar Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto pie Tautas Komisāru Padomes Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā».

2. Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumi:

1958. gada 11. novembra lēmums Nr. 577 «Par eparhiālo pārvalžu uzņēmumu, kā arī klosteru ienākumu aplikšanu ar nodokļiem»;

1958. gada 15. novembra lēmums Nr. 584 «Par klosteriem Latvijas PSR»;

1959. gada 20. maija lēmums Nr. 288 «Par klosteru likvidēšanu, kuri atrodas Latvijas PSR teritorijā»;

1961. gada 29. maija lēmums Nr. 361 «Par likumdošanas par kultiem izpildes kontroles pastiprināšanu»;

1961. gada 25. augusta lēmums Nr. 580 «Par Daugavpils rajona Naujienas ciemā nepabeigtās kulta ēkas rekonstrukciju par lauku klubu»;

1961. gada 13. oktobra lēmums Nr. 675 «Par bijušās pareizticīgo katedrāles ēkas rekonstrukciju Rīgā, Ļeņina ielā 23»;

1967. gada 10. februāra lēmums Nr. 71 «Par atsevišķiem reliģiskā kulta jautājumiem»;

1989. gada 21. decembra lēmuma Nr. 261 «Par Latvijas PSR Ministru Padomes Reliģijas lietu departamenta izveidošanu» 2. punkts.

3. Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumi:

1956. gada 13. jūnija rīkojums Nr. 907-r;

1978. gada 3. augusta rīkojums Nr. 441-r;

1988. gada 28. novembra rīkojums Nr. 379-r.