Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1993. gada 11. maija likumu: Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā personas, kas saņem ienākumus par algotu darbu un citus ienākumus Latvijas Republikas teritorijā, ja par tiem nav jāmaksā peļņas nodoklis.

2. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijas Republikas uzņēmumos ārvalstīs, ņem atbilstoši starptautiskajiem līgumiem.

3. pants. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama darba alga un citas izmaksas, autora honorārs un atlīdzība, ienākumi no saimnieciskās darbības un citi ienākumi naudā vai natūrā.

Nodoklis no ienākumiem, kas gūti ārvalstu valūtā, tiek pārrēķināts Latvijas Republikā lietojamā oficiālajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kas ir spēkā maksājuma izdarīšanas dienā.

4. pants. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekami:

1) peļņa no uzņēmējdarbības (dividendes), par ko tiek maksāts peļņas nodoklis;

2) valsts pabalsti un izmaksas no sociālās apdrošināšanas fonda un sociālās nodrošināšanas fonda, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus;

3) alimenti;

4) summas, ko saņem kā atlīdzību par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

5) ienākumi no valsts pašvaldības aizņēmumiem, valsts kases saistībām un naudas un mantu loterijas;

6) apdrošināšanas atlīdzība un izmaksas;

7) ienākumi par noguldījumiem kredītiestādēs;

8) ienākumi no personiskās palīgsaimniecības, zemnieku un amatnieku saimniecību lauksaimnieciskās darbības;

9) ienākumi no personiskās mantas realizācijas, izņemot ienākumus no pārdošanai izgatavoto izstrādājumu realizācijas;

10) summas, kas tiek saņemtas mantošanas un dāvināšanas rezultātā, izņemot atlīdzību, ko izmaksā zinātnes, literatūras un mākslas darbu autora mantiniekiem (tiesību pārņēmējiem);

11) ienākumi no akciju, paju un īpašumu pārdošanas, ja tā nav veikta uzņēmējdarbības vai starpniecības veidā;

12) summas, kas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, saņemtas laulības šķiršanas gadījumā;

13) ienākumi par pārdotiem savvaļas augļiem, ogām, riekstiem, sēnēm un ārstniecības augiem;

14) valsts pensijas;

15) mācību iestāžu un Ministru Padomes noteikto fondu izmaksātās stipendijas;

16) arodskolu izmaksātā darba samaksa arodskolu audzēkņiem;

17) pabalsti un cita veida palīdzība naudā vai natūrā no fondiem saskaņā ar Ministru Padomes noteikto sarakstu, bet pārējos gadījumos — ja pabalsts vai cita veida palīdzības apmērs nepārsniedz 500 rubļus gadā;

18) palīdzība stihisko nelaimju vai citos ārkārtējos gadījumos, ja to sniedz, pamatojoties uz valsts un pašvaldības institūciju lēmumu;

19) mantas vai pakalpojumu veidā no uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām saņemto dāvanu vērtība, kas nepārsniedz 500 rubļus gadā;

20) konkursos un sacensībās saņemto balvu vērtība, kas nepārsniedz 1000 rubļus gadā;

21) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību, mātes piena nodošanu, kā arī summas, ko saņem medicīnas iestāžu darbinieki par asiņu savākšanu;

22) ienākuma daļa, kas liek nodota labdarības pasākumiem, fondiem un programmām. Fondu, programmu un pasākumu sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

5. pants. Personām, kuru apgādībā ir trīs un vairāk cilvēku un viņu ar nodokli apliekamais mēneša ienākums nepārsniedz 1200 rubļus mēnesī, ienākuma nodokļa summa samazināma par 30 procentiem.

6. pants. 80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaita vietējās pašvaldības budžeta, 20 procentus — valsts budžetā (Rīgas pilsētā — 30 procentus ieskaita pašvaldību budžetos, 70 procentus — valsts budžetā). Nodokļa summas sadalījumu dažādu līmeņu pašvaldību budžetos nosaka augstāka līmeņa Tautas deputātu padome.

Pašvaldībām ir tiesības uz sava budžeta rēķina samazināt nodokļa likmes vai pilnīgi atbrīvot no nodokļa atsevišķas maksātāju grupas.

Uzņēmumiem, kuri aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli filiāļu (pārstāvniecību) darbiniekiem, jāieskaita ieturēta ienākuma nodokļa daļa to Latvijas Republikas vietējo pašvaldību budžetā, kuru teritorijā atrodas filiāle (pārstāvniecība).

II. KĀRTĪBA, KĀDĀ APLIEK AR NODOKLI IENĀKUMUS PAR ALGOTU DARBU UZŅĒMUMOS, IESTĀDĒS UN ORGANIZĀCIJĀS

7. pants. Pamatdarba vietā iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā:

1) strādājošie — no darba algas, prēmijām un citiem ienākumiem, kas saistīti ar viņu darbu uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās;

2) iedzīvotāji, kas aplikšanā ar nodokli pielīdzināti šā panta 1. punktā minētajiem strādājošajiem:

— advokāti — no atlīdzības summām, ko saņem par darbu juridiskajā konsultācijā;

— karavīri — no apgādes naudas summām;

— studenti — no stipendijas, izņemot 4. panta 15. punktā minētos gadījumus;

3) uzņēmējsabiedrību dalībnieki — no darba samaksas tajos.

8. pants. No 7. pantā minētajiem iedzīvotāju ienākumiem nodokli iekasē šādos apmēros:

Mēneša ienākuma summaNodoklis
no 101 līdz 400 rbļ. 15% no summas virs 100 rbļ.
no 401 līdz 900 rbļ.45 rbļ.+ 20% no summas virs 400 rbļ.
no 901 līdz 1600 rbļ.145 rbj. + 25% no summas virs 900 rbļ.
no 1601 līdz 2500 rbļ.320 rbļ.+ 30% no summas virs 1600 rbļ.
no 2501 rbļ. un vairāk590 rbļ.+ 35% no summas virs 2500 rbļ.

9. pants. No nodokļa maksāšanas atbrīvo pilnīgi, ja ar nodokli apliekamais ienākums (darba alga un cita veida atlīdzība naudā vai natūrā) pamatdarba vietā nepārsniedz:

1) 250 rubļus mēnesī — pirmās grupas invalīdiem;

2) 200 rubļus mēnesī — otrās grupas invalīdiem;

3) 150 rubļus mēnesi — trešās grupas invalīdiem;

4) 100 rubļus mēnesī — citām personām.

10. pants. Ar ienākuma nodokli mēneša apliekamajos ienākumos neieskaita:

1) atlaišanas pabalstus, ko izmaksā atlaišanas gadījumā saskaņā ar esošo likumdošanu;

2) kompensācijas izmaksas valdības noteikto normu ietvaros, izmantot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā;

3) ar valdības lēmumu noteikto kompensāciju, ko iedzīvotāji saņem bez maksas piešķiramo dzīvojamo telpu un sniedzamo komunālo pakalpojumu vietā;

4) valdības lēmumos paredzētās apgādes natūrā vērtību, kā arī summas, ko izmaksā šīs apgādes vietā.

11. pants. Ar ienākuma nodokli mēneša apliekamie ienākumi ir darba alga, ka arī visu veidu izmaksas, prēmijas, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, pārejošas darba nespējas pabalsts un visas citas izmaksas, kas nav atbrīvotas no aplikšanas ar ienākuma nodoklī.

Atlīdzība par gada darba rezultātiem, vienreizējā atlīdzība par izdienu, kā ari vienreizēja atlīdzība par darba stāžu specialitātē ar nodokli apliekama atsevišķi no mēneša apliekamā ienākuma, piemērojot šā likuma 14. pantā minētās likmes.

12. pants. Ienākuma nodokli aprēķina un ietur no iedzīvotāju mēneša ienākumiem uzņēmumi, iestādes un organizācijas, kas izdara šīs izmaksas.

Pārējie darba devēji paziņo Valsts finansu inspekcijai par iedzīvotājiem izmaksāto atlīdzību ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

13. pants. Ieturēto ienākuma nodokli uzņēmumi, iestādes un organizācijas pārskaita budžetā reizi mēnesī, kad bankā saņem naudu iedzīvotāju ienākumu izmaksai.

Uzņēmumi, iestādes un organizācijas, kuras iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, ieturēto nodokli iemaksā budžetā nākamajā dienā.

Aizliegts pārskaitīt budžetā nodokli no uzņēmuma līdzekļiem, neieturot to no iedzīvotāju ienākumiem.

14. pants. No ienākumiem, ko personas saņem no uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras nav viņu pamatdarba vieta, ienākuma nodokli iekasē šādos apmēros:

Mēneša apliekamais ienākumsNodoklis
no 26 līdz 400 rbļ.15% no summas virs 25 rbļ.
no 401 līdz 900 rbļ.56 rbļ. 25 kap.+ 20% no summas virs 400 rbļ.
no 901 līdz 1600 rbļ.156 rbļ. 25 kap.+ 25% no summas virs 900 rbļ.
1601 līdz 2500 rbļ.331 rbļ. 25 kap. + 30% no summas  virs 1600 rbļ.
no 2501 rbļ. un vairāk601 rbļ.25 kap.+ 35% no summas virs 2500 rbļ.

15. pants. Šā likuma 14. pantā minēto personu ienākuma nodokli aprēķina un ietur uzņēmumi, iestādes un organizācijas, kas izdara šīs izmaksas.

Ja mēnesī izdarītas vairākas izmaksas, nodokli aprēķina no kopējās izmaksu summas,

Ja izpeļņu aprēķina un izmaksā pēc darba pabeigšanas vai par darbu, kas izpildīts vairāku mēnešu laikā, aprēķinot nodokli, izpeļņa dalāma uz darba izpildīšanas laika mēnešu skaitu.

Par iedzīvotāju ienākumiem, kuri apliekami ar nodokli ienākumu izmaksāšanas vietā un saņemti uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kas nav iedzīvotāju pamatdarba vieta, turklāt šo ienākumu kopsumma mēnesī pārsniedz 300 rubļus, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas ienākumus izmaksājušas, jāpaziņo Valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas, uzrādot katra mēneša ienākumu summu un ieturēto nodokli; par vienreizējo izmaksu — ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datumā; par darbu, kas izpildīts zināmā laika periodā, — ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datumā pēc darba pabeigšanas; par pastāvīgu darbu — ne vēlāk kā nākamā gada 15. janvārī; ja pastāvīgu darbu pārtrauc pirms gada beigām, — ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datuma pēc darba pārtraukšanas, bet ienākumu guvējiem valsts inspekcija izsniedz izziņu, kurā uzrāda ienākumu summu un ieturēto nodokli.

Valsts finansu inspekcija mēneša laikā pēc deklarācijas saņemšanas veic nodokļa pārrēķinu no kopējiem attiecīgo mēnešu ienākumiem pēc šā likuma 8. panta likmēm.

Ja, pārrēķinot nodokli no kopējā ienākuma, ir jāpiemaksā, papildus aprēķinātā nodokļa summa nomaksājama divos termiņos divu mēnešu laikā pēc Valsts finansu inspekcijas paziņojuma saņemšanas. Ja nodoklis jāatmaksā, tas izdarāms mēneša laika pēc deklarācijas saņemšanas.

16. pants. Pēc tām pašām nodokļa likmēm ar nodokli apliek arī iedzīvotāju ienākumus par sagādes un citām organizācijām nodotajām kažokzvēru jēlādām, koku mizām, zoobarību, akvāriju zivīm, dekoratīvajiem putniem un citiem dzīvniekiem, kas nav viņu lauksaimniecības produkcija.

III. KĀRTĪBA, KĀDĀ AR IENĀKUMA NODOKLI APLIEKAMA AUTORATLĪDZĪBA

17. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā:

1) zinātnes, literatūras un mākslas darbu autori, viņu tiesību pārņēmēji un mantinieki — no autoratlīdzības summām;

2) zinātnes, literatūras un mākslas darbu tulkojumu autori, viņu tiesību pārņēmēji un mantinieki — no autoratlīdzības summām;

3) atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autori, viņu tiesību pārņēmēji un mantinieki — no atlīdzības summām;

4) zinātnes, literatūras, mākslas darbu redaktori un recenzenti — no autoratlīdzības summām;

5) citas personas, kas saskaņā ar autortiesību likumdošanu saņem autoratlīdzību, — no autoratlīdzības summām.

18. pants. No atlīdzības summām, ko izmaksā šā likuma 17. pantā minētajām personām (izņemot atlīdzību, ko izmaksā autoru tiesību pārņēmējiem un mantiniekiem atkārtoti), ienākuma nodokli izmaksāšanas vietā iekasē šādos apmēros:

Gada apliekamais ienākumsNodoklis
no 301 līdz 4800 rbļ.15% no summas virs 300 rbļ.
no 4801 līdz 10800 rbļ. 675 rbļ.+ 20% no summas virs 4800 rbļ.
no 10801 līdz 19200 rbļ.1875 rbļ.+ 25% no summas virs 10800 rbļ.
no 19201 līdz 30000 rbļ.3975 rbļ.+ 30% no summas virs 19200 rbļ.
no 30001 rbļ. un vairāk7215 rbļ.+ 35% no summas virs 30000 rbļ.

Pēc tādām pašām likmēm aprēķina nodokli personām, kas pašu radītos glezniecības, tēlniecības, grafikas un citu mākslas veidu darbus, kā arī dekoratīvās un lietišķās mākslas izstrādājumus realizē muzejiem, Mākslas fonda organizācijām, kā arī ar uzņēmumu, iestāžu un organizāciju speciāli iekārtotu komercizstāžu starpniecību, no ienākumiem, kas saņemti no minētajam organizācijām vai izstāžu direkcijas.

19. pants. No atlīdzības summām, ko autoru mantiniekiem izmaksā atkārtoti (vairākkārt), nodokli iekasē šādos apmēros:

Gada apliekamais ienākumsNodoklis
līdz 500 rbļ. 60,0% no ienākuma summas
no 501 līdz 1000 rbļ. 300 rbļ.+ 65,0% no summas virs 500 rbļ.
no 1001 līdz 3000 rbļ.625 rbļ.+ 70,0% no summas virs 1000 rbļ.
no 3001 līdz 6000 rbļ.2025 rbļ.+ 75,0% no summas virs 3000 rbļ.
no 6001 rbļ. un vairāk4275 rbļ.+ 80,0% no summas virs 6000 rbļ.

20. pants. Nodokli no šajā likuma nodaļā minēto personu ienākumiem gada laikā aprēķina un ietur izmaksāšanas vietā atbilstoši šā likuma 18. un 19. pantā noteiktajām likmēm. Katras nākamās izmaksas reizē nodokli pārrēķina, ievērojot kopsummu šajā gadā un šajā izmaksāšanas vietā.

Pēc gada beigām personām (izņemot autoru mantiniekus) ne vēlāk kā 1. martā jāiesniedz Valsts finansu inspekcijai savā dzīvesvietā deklarāciju par aizvadītajā gadā faktiski gūtajiem ienākumiem. Turklāt personas, kas minētas šā likuma 19. pantā un saņēmušas atlīdzību vienu reizi kalendāra gada laikā, deklarāciju par ienākumiem neiesniedz.

21. pants. Galīgo nodokļa gada summu no šā likuma 17. pantā minēto personu saņemtās autoratlīdzības nosaka Valsts finansu inspekcija divu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegta deklarācija par gadā saņemtajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu. Šo izdevumu noteikšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Nodokli aprēķina no vidējiem mēneša ienākumiem pēc šā likuma 8. panta likmēm un reizina ar 12, ja radošā darbība ir vienīgais ienākumu avots, vai no gada ienākuma pēc šā likuma 19. panta likmēm, ja tā nav vienīgais ienākumu avots:

1) personām, kurām nav pamatdarba vietas (radošā darbība ir vienīgais ienākumu avots), nodoklis aprēķināms pēc šā likuma 8. panta likmēm, ja vidējie ar nodokli apliekamie mēneša ienākumi ir lielāki par 100 rubļiem;

2) ja ar autoru par zinātnes, literatūras vai mākslas darba radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu noslēgts līgums, atlīdzība, kas izmaksāta saskaņā ar šo līgumu avansā, pie galīgā norēķina summējama un, aprēķinot nodokli, dalāma ar līguma darbības gadu skaitu.

Ja šāds līgums nav noslēgts un autoratlīdzība saņemta par darbu, kas veikts vairāku gadu laikā, turklāt atlīdzības apmērs pārsniedz 4800 rubļus, Valsts finansu inspekcija, pamatojoties uz autora iesniegumu, atlīdzību, aprēķinot nodokli, dala ar gadu skaitu, kuru laikā darbs veikts.

Gada laikā ienākumu izmaksāšanas vietā ieturētais nodoklis ņemams vērā pie galīgā aprēķina.

22. pants. Ik gadu ne vēlāk kā 1. februārī uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas izmaksā autoratlīdzību, jāiesniedz Valsts finansu inspekcijai savā atrašanās vietā rakstveida ziņas par iepriekšējā gadā iedzīvotājiem izmaksātajiem ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, norādot viņu pastāvīgās dzīvesvietas adresi.

23. pants. Ja, aprēķinot nodokli atbilstoši deklarācijai par gada ienākumiem, iznāk, ka pie nodokļa izdarāma piemaksa, papildus aprēķinātais nodoklis jāiemaksā trīs mēnešu laikā no Valsts finansu inspekcijas paziņojuma saņemšanas dienas.

Ja jāatmaksā gada laikā pārmaksātās nodokļa summas, Valsts finansu inspekcijai tas jāizdara ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta deklarācija par gada ienākumiem.

Lai saņemtu atpakaļ gada laikā pārmaksātās nodokļa summas, personām, kurām saskaņā ar šā likuma 20. pantu deklarācija nav jāiesniedz, pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas par to jāiesniedz iesniegums Valsts finansu inspekcijai.

IV. KĀRTĪBA, KĀDĀ AR IENĀKUMA NODOKLI APLIEKAMI IEDZĪVOTĀJU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IENĀKUMI

24. pants. Ienākuma nodokli par ienākumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības, šajā nodaļā noteiktajā kārtībā maksā:

1) iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no amatniecības un citiem individuālā darba veidiem;

2) iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no uzņēmējdarbības, ja šie ienākumi nav apliekami ar pelņas nodokli;

3) reliģiskā kulta kalpotāji un iedzīvotāji, kuriem ir ienākumi no reliģiskajām organizācijām un no ticīgajiem par reliģisko ceremoniju izpildīšanu.

25. pants. Apliekamais ienākums ir starpība starp ieņēmumiem (naudā un natūrā) un pierādītiem izdevumiem, kas saistīti ar ienākumu gūšanu.

26. pants. Izdevumos, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu, ieskaita materiālās izmaksas, amortizācijas atskaitījumus pilnīgai ražošanas pamatfondu atjaunošanai, nomas maksu, izdevumus to iedzīvotāju darba samaksai, kuri noslēguši līgumu par viņu darba izmantošanu, atskaitījumus valsts sociālajai un medicīniskajai apdrošināšanai, apdrošināšanas maksājumus, procentu maksu par banku īstermiņa kredītiem, izņemot procentus (soda naudas) par nokavētiem un pagarinātiem aizdevumiem, kā arī izdevumus par ražošanas pamatfondu visu veidu remontu.

Apliekamais ienākums tiek samazināts par nomaksāto nodokļu summām, kas saistīti ar ienākumu gūšanu, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli.

27. pants. Šā likuma 24. pantā minētajām personām iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina pēc šā likuma 8. panta likmēm, ja nav pamatdarba vietas, vai pēc šā likuma 14. panta likmēm, ja ir pamatdarba vieta.

28. pants. Nodoklis aprēķināms no mēneša vidējā ienākuma par nodarbības laiku.

29. pants. Personas, kas nodarbojas ar individuālo darbu pēc iegādātiem patentiem, ienākuma nodokli nemaksā, bet tā vietā līdz patenta saņemšanai nomaksā patentmaksu.

30. pants. Aplikšanu ar nodokli izdara, pamatojoties uz:

1) maksātāju deklarācijām par gada laikā faktiski gūtajiem ienākumiem, kuras viņi iesniedz Valsts finansu inspekcijai līdz nākamā gada 15. janvārim. Ja ienākuma avots rodas gada gaitā, personas iesniedz deklarāciju 5 dienu laikā pēc tam, kad pagājis mēnesis no ienākuma avota rašanās dienas, tajā norādot faktiskā ienākuma apmēru pirmajā darbības mēnesī un līdz šā gada beigām paredzamā ienākuma apmēru. Ja ienākuma avots gada gaitā izbeidzas, iedzīvotājiem jāiesniedz deklarācija 5 dienu laikā pēc tā izbeigšanās. Līgumsabiedrībās, kuras peļņas nodokli nemaksā, to dalībnieki noteiktos termiņos iesniedz Valsts finansu inspekcijai par ienākumiem kopēju deklarāciju, uzrādot, kāda sabiedrības īpašuma daļa pieder katram dalībniekam vai kāda īpašuma daļa viņam noteikta dibināšanas līgumā;

2) Valsts finansu inspekcijas veiktās personu darbības apsekošanas materiāliem;

3) ienākumu guvēja ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu;

4) citiem materiāliem par nodokļa maksātāju ienākumiem.

Šajā pantā paredzētajā kārtībā ienākumu guvēja uzskaites žurnālu un deklarāciju par ieņēmumiem un izdevumiem aizpilda personas, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību pēc iegādātiem patentiem.

31. pants. Par iedzīvotājiem izdarītajām izmaksām, kas saistītas ar individuālo darbu, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām ik mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā jāpaziņo rakstveidā Valsts finansu inspekcijai pēc uzņēmuma, iestādes vai organizācijas atrašanās vietas.

32. pants. Gada vai darbības sākumā Valsts finansu inspekcija nodokli aprēķina avansā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem, ja ienākumu avots pastāvējis iepriekšējā gadā, vai uz paredzamajiem ienākumiem, ja iepriekšējā gadā šādi ienākumi nav bijuši. Ja gada laikā ienākumu lielums mainās, avansa maksājumus var pārrēķināt.

Nodokli maksā šādos termiņos: līdz 15. martam, līdz 15. maijam, līdz 15. augustam un līdz 15. novembrim ikreiz ceturtās daļas apmērā no nodokļa gada summas.

Galīgo nodokļa aprēķinu Valsts finansu inspekcija izdara, kad gads beidzies, bet ne vēlāk kā līdz 25. februārim. Papildus aprēķinātā nodokļa summa samaksājama, bet pārmaksātā summa ieskaitāma turpmākajos maksājumos vai atmaksājama 15 dienu laikā.

V. KĀRTĪBA, KĀDĀ AR IENĀKUMA NODOKLI APLIEKAMIPĀRĒJIE IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI

33. pants. Personas, kas gūst citus ienākumus, izņemot šā likuma II, III un IV nodaļā minētos (no ēku, telpu, dzīvokļu, istabu, savu mantu iznomāšanas), maksā par tiem ienākuma nodokli pēc likmēm, kādas noteiktas šā likuma 18. pantā.

34. pants. Personas, kuru ienākumus apliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 33. pantu, ir atbrīvojamas no nodokļa, ja ar nodokli apliekamie ienākumi nepārsniedz 300 rubļus gadā.

35. pants. Ar nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar šīs likuma nodaļas normām ir starpība starp gūto ieņēmumu (naudā un natūrā) un izdevumiem, kas saistīti ar šā ieņēmuma gūšanu.

Izdevumos var ieskaitīt gan izdevumus, kas norādīti šā likuma 26. pantā, gan arī citus izdevumus, kas saistīti ar katra konkrētā darbības veida realizēšanu.

36. pants. Ja šajā nodaļā minēto ienākumu personas saņem no uzņēmumiem, iestādēm vai organizācijām, nodokli aprēķina un ietur ienākuma izmaksāšanas vietā pēc likmēm, kādas noteiktas šā likuma 14. pantā, par ienākumu un ieturēto nodokli paziņojot Valsts finansu inspekcijai ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

37. pants. Personu pārējos ienākumus apliek ar nodokli Valsts finansu inspekcija šā likuma 25., 28., 30., 31. un 32. pantā noteiktajā kārtībā.

VI. LIKUMA IEVĒROŠANAS NODROŠINĀŠANA

38. pants. Personu pienākums ir:

1) šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegt Valsts finansu inspekcijai deklarācijas par ieņēmumiem un izdevumiem un citus nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas apstiprina deklarācijā minēto datu pareizību, kā arī uzskaitīt ar nodokli apliekamos ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar šo ieņēmumu gūšanu;

2) uzrādīt, bet attiecīgos gadījumos iesniegt dokumentus, kas apstiprina tiesības uz nodokļa atvieglojumiem;

3) savlaicīgi un pilnā apmērā nomaksāt Valsts finansu inspekcijas norādītās nodokļa summas;

4) dot iespēju Valsts finansu inspekcijas amatpersonām apskatīt ar nodokli apliekamo objektu vai telpas, kas tiek izmantotas ienākumu gūšanai.

39. pants. Personām ir tiesības:

1) iesniegt Valsts finansu inspekcijai ienākuma deklarāciju, pievienojot ienākumus apliecinošos dokumentus, un pieprasīt nodokļa pārrēķinu;

2) uzrādīt un iesniegt dokumentus, kas apstiprina tiesības uz nodokļa atvieglojumiem;

3) iepazīties ar pārbaužu aktiem;

4) iesniegt Valsts finansu inspekcijai savus paskaidrojumus par nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu un izdarītajiem pārbaužu aktiem;

5) likumā paredzētajā kārtībā pārsūdzēt Valsts finansu inspekcijas lēmumus.

Sūdzības iesniegšana neaptur nodokļa piedziņu. Iestādei, kas izskata sūdzību, ir tiesības apturēt nodokļa ņemšanu līdz sūdzības izskatīšanai.

40. pants. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pienākums ir:

1) savlaicīgi un pareizi aprēķināt, ieturēt un pārskaitīt budžetā nodokļa summas no strādājošo darba algas un citiem ienākumiem, kas apliekami ar nodokli to izmaksāšanas vietā;

2) laikā iesniegt Valsts finansu inspekcijai ziņas par iedzīvotājiem izmaksātajiem ienākumiem, kas apliekami ar nodokli.

41. pants. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju laikā neieturētos nodokļus no strādājošo darba algas un citiem iedzīvotāju ik mēnesi ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kas paredzēti šā likuma 2. nodaļā, var ieturēt ne vairāk kā par trim pēdējiem mēnešiem, bet lieki ieturētā nodokļa atmaksa pieļaujama ne vairāk kā par vienu gadu no brīža, kad atklāta nodokļa nepareizā ieturēšana.

Iedzīvotājiem, kam nodokli aprēķina pēc deklarācijām, neaprēķināto vai nepareizi aprēķināto nodokli iekasē vai atmaksā ne vairāk kā par diviem iepriekšējiem gadiem.

42. pants. Prasība par nodokļa samaksu piesakāma triju gadu laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par tās tiesību aizskārumu.

43. pants. Maksātājiem, kas nav laikā iesnieguši deklarāciju pa ieņēmumiem, kuri apliekami ar nodokli, izsniedzams paziņojums par nodokļa nomaksu 110 procentu apmērā no nodokļa summas, kas samaksāta par iepriekšējo periodu, vai no maksātāja ienākumiem, par kurieni Valsts finansu inspekcijas rīcībā ir informācija.

Pēc minēto dokumentu iesniegšanas un pārbaudes izdara nodokļa pārrēķinu, pamatojoties uz faktiski gūto ienākumu un ieturot soda naudu 10 procentu apmērā no tā perioda nodokļa summas, kurā pārkāpums izdarīts.

44. pants. Par iedzīvotāju ienākumu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokli un par to, ka laikā nav iesniegti likumā noteiktie uzskaites, pārskata vai kontroles dokumenti par ienākumiem, kuri apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, sauc pie atbildības saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu.

45. pants. Ja faktiski gūtie ienākumi aplikšanai ar nodokli tiek slēpti (samazināti), tad slēptais (samazinātais) ienākums tiek pilnīgi atsavināts un tiek uzlikts naudas sods slēptās (samazinātās) ienākuma summas apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā — naudas sods divkāršā apmērā.

Šīs summas jāiemaksā budžetā 10 dienu laikā no dienas, kad Valsts finansu inspekcija sastādījusi aktu. Ja šis summas atsakās maksāt, tās tiek piedzītas tādā kārtībā, kāda noteikta likumā «Par termiņā nenomaksāto valsts nodokļu un nenodokļu maksājumu piedziņas kārtību Latvijas Republikā».

46. pants. Laikā neieturētās, nepilnīgi ieturētās vai budžetā nepārskaitītās nodokļa summas, kas iekasējamas no izmaksu avota, Valsts finansu inspekcija bezstrīdus kārtībā divkāršā apmērā piedzen no uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas personām izmaksā ienākumus.

47. pants. Par nodokļa maksājuma nokavēšanu iekasē nokavējuma naudu 0,3 procentu apmērā no nenomaksātās nodokļa summas par katru kavēto dienu.

48. pants. Strīdi, kas rodas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu vai maksāšanu, izskatāmi Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā.

49. pants. Ja starptautiskajā līgumā, nolīgumā vai konvencijā, kurā piedalās Latvijas Republika, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, Latvijas Republikas teritorijā piemērojami starptautiskā līguma, nolīguma vai konvencijas noteikumi.

50. pants. Instrukciju par šā likuma piemērošanu izdod Latvijas Republikas Finansu ministrija.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 12. decembrī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par iedzīvotāju ienākuma nodokli Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 12.12.1990.Stājas spēkā: 01.01.1991.Zaudē spēku: 01.01.1994.Tēma: Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1/2, 17.01.1991.; Diena, 35, 21.02.1991.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
64794
01.01.1991
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"