Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 164

(prot. Nr. 22, 3. p.) Rīgā 2002. gada 12. jūnijā

Par "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.-8. un 17. pantu, Valsts fondēto pensiju likuma 14. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumus" (pielikumā).

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis

 

 

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumi

"Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) izstrādāti, pamatojoties uz Valsts fondēto pensiju likumu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem (tālāk tekstā - līdzekļu pārvaldītājs) šie noteikumi jāievēro, sagatavojot ieguldījumu plāna mēneša un gada pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī kārtojot grāmatvedību.

 

 

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Ieguldījumu plāns - lietu kopība, ko veido par ieguldījumu plānā dalībnieka samaksātajiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļiem izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu plāna mantu un uz tajā ietilpstošo tiesību pamata iegūtas lietas.

1.2. Ieguldījumu plāna dalībnieks - persona, kura ir reģistrēta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (tālāk tekstā - Aģentūra) par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku un kuras iemaksas Aģentūra ir nodevusi pārvaldīšanai līdzekļu pārvaldītājam, ieskaitot tās dalībnieka norādītajā ieguldījumu plāna kontā turētājbankā.

1.3. Ieguldījumu plāna daļa - uzskaites vienība, kas tiek lietota ieguldījumu plāna līdzekļu uzskaitei un darījumos ar šiem līdzekļiem. Ieguldījumu plāna daļa nav vērtspapīrs.

1.4. Ieguldījumu plāna neto aktīvi - ieguldījumu plāna aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība.

1.5. Ieguldījumu plāna pārvaldnieks - ar līdzekļu pārvaldītāja rīkojumu noteikta persona, kas atbild par attiecīga ieguldījumu plāna darbību.

1.6. Pārvaldīšanas līgums - līgums starp Aģentūru un līdzekļu pārvaldītāju, kas nosaka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas kārtību.

1.7. Turētājbankas līgums - līgums starp līdzekļu pārvaldītāju un banku vai ārvalstu bankas filiāli, kurā tiek glabāti ieguldījumu plāna līdzekļi.

1.8. Finansu instruments - vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finansu aktīvu, bet citai personai - finansu saistības vai kapitāla (equity) instrumentu.

1.9. Finansu aktīvs - aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt no citas personas naudu vai citu finansu aktīvu vai apmainīties ar finansu instrumentiem ar citu personu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai citas komercsabiedrības kapitāla instruments.

1.10. Finansu saistības - saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finansu aktīvu citai personai vai arī apmainīties ar finansu instrumentiem ar citu personu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

1.11. Kapitāla instruments (vērtspapīrs) - vienošanās, kas apliecina tiesības uz komercsabiedrības tīro aktīvu, t.i., komercsabiedrības aktīvu, no kuriem atskaitītas visas šīs komercsabiedrības saistības, daļu.

1.12. Atvasinātais līgums (derivative) - finansu instruments, kura vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Atvasinātā līguma iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumu veidiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām, un ar atvasinātā līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

1.13. Tirdzniecības nolūkā turēti finansu aktīvi (financial asset held for trading) - finansu aktīvi, kas iegādāti vai radušies galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā, kā arī finansu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen izmantots faktiskai īstermiņa peļņas gūšanai.

1.14. Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi (held-to-maturity investments) - finansu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus līdzekļu pārvaldītājs nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām.

1.15. Pārdošanai pieejami finansu aktīvi (available-for-sale financial assets) - finansu aktīvi, kas nav 1.13. un 1.14. punktā minētie finansu aktīvi.

1.16. Patiesā vērtība (fair value) - summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības iespējams izpildīt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

1.17. Amortizētā iegādes vērtība (amortised cost) - summa, kādā finansu aktīvs vai finansu saistības sākotnēji atzītas aktīvu un saistību pārskatā, no kuras atskaitīta atmaksātā pamatsumma, atskaitīta vai pieskaitīta amortizētā starpība starp attiecīgā finansu instrumenta iegādes vērtību un tā vērtību termiņa beigās, kā arī atskaitīta šā instrumenta vērtības samazināšanās vai neatgūstamības dēļ veiktā korekcija.

1.18. Faktisko procentu metode (effective interest method) - amortizācijas aprēķināšanas metode, lietojot finansu aktīva vai finansu saistību faktisko procentu likmi.

1.19. Faktiskā procentu likme (effective interest rate) - likme, kas precīzi diskontē līdz finansu aktīva vai finansu saistību termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes maiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finansu aktīva vai finansu saistību pašreizējai uzskaites vērtībai. Šajā aprēķinā jāietver visas komisijas naudas un citi maksājumi, ko saskaņā ar līguma noteikumiem jāmaksā vai jāsaņem darījumā iesaistītajām personām.

1.20. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses) - summa, par kuru aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību.

1.21. Uzskaites vērtība (carryng amount) - summa, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas aktīvu un saistību pārskatā.

1.22. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) - darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. Valūtas nākotnes darījumi, iespējas līgumi un parāda vērtspapīru emisijas darījumi ar saistībām atpirkt visus laidiena vērtspapīrus vai to daļu pirms darījuma termiņa izbeigšanās nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.

1.23. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju - darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

 

2. Vispārīgie jautājumi

2.1. Līdzekļu pārvaldītājam katram tā pārvaldē esošam ieguldījumu plānam jāsagatavo ieguldījumu plāna gada pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu (tālāk tekstā - gada pārskats), kam jāatbilst šo noteikumu prasībām un Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem (līdz Latvijas Republikas grāmatvedības standartu pieņemšanai - Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem).

2.2. Gada pārskatā jāietver aktīvu un saistību pārskats, ienākumu un izdevumu pārskats, neto aktīvu kustības pārskats, ieguldījumu portfeļa pārskats un pielikums (tālāk tekstā - finansu pārskati), kam jāveido vienots kopums, kā arī līdzekļu pārvaldītāja ziņojums, paziņojums par līdzekļu pārvaldītāja valdes atbildību un turētājbankas ziņojums.

2.3. Aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata un ieguldījumu portfeļa pārskata posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu 5., 7., 9. un 10. punkta prasībām. Papildu posteņi jāuzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam.

2.4. Katram aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata postenim un pielikumā ietvertai kvantitatīvai informācijai jāuzrāda pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā pārskata gada rādītāji. Pirmajā pārskata gadā jāatspoguļo tikai pārskata gada rādītāji. Aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata un ieguldījumu portfeļa pārskata posteņi, kuros nav rādītāju, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

2.5. Pielikumā jāiekļauj paskaidrojoša informācija par aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata, ieguldījumu portfeļa pārskata posteņu saturu, komentāri par pielietoto grāmatvedības politiku un ieguldījumu politikas apraksts. Turklāt jāsniedz kvalitatīva un kvantitatīva informācija par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumu portfeli, jāraksturo šo risku pārvaldīšana, kā arī jāatklāj cita informācija, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt ieguldījumu plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu izpratni.

2.6. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā finansu rādītāji naudas izteiksmē jāuzrāda veselos latos.

2.7. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāro gadu. Jaunizveidota ieguldījumu plāna pirmais pārskata gads un pārskata gads, kurā ieguldījumu plāns tiek reorganizēts vai likvidēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

2.8. Gada pārskatā ietvertajiem finansu pārskatiem jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem.

2.9. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavots gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem pārskata periodā, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem.

2.10. Līdzekļu pārvaldītājam katram tā pārvaldē esošajam ieguldījumu plānam jāsagatavo pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu par stāvokli katra mēneša pēdējās dienas beigās (tālāk tekstā - mēneša pārskats), kas ietver aktīvu un saistību pārskatu, ienākumu un izdevumu pārskatu, neto aktīvu kustības pārskatu un ieguldījumu portfeļa pārskatu.

2.11. Sagatavojot 2.10. punktā minēto mēneša pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, jāievēro noteikumu 14. punkta prasības.

 

 

3. Gada pārskata pārbaude, iesniegšana un publicēšana

3.1. Gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma un likuma "Par zvērinātiem revidentiem" prasībām.

3.2. Zvērinātam revidentam jāsagatavo ziņojums saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem", kurā jāsniedz atzinums par to, vai gada pārskatā ietvertie finansu pārskati visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem.

3.3. Gada pārskata pārbaude aptver arī grāmatvedības pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ieguldījumu plāna uzskaite atbilst Ministru kabineta 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 254 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" un šo noteikumu prasībām.

3.4. Ja zvērināta revidenta atzinums par gada pārskatā iekļautajiem finansu pārskatiem ir ar piezīmēm vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, tad līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā - Komisija) un Aģentūrai rakstisks iesniegums, paskaidrojot zvērināta revidenta piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

3.5. Gada pārskats, līdzekļu pārvaldītāja valdes protokola izraksts par gada pārskata apstiprināšanu (Valsts kases pārvaldnieka parakstīts dokuments, kas apliecina gada pārskata apstiprināšanu) un pilns zvērināta revidenta ziņojums par gada pārskatu 10 darba dienu laikā pēc valdes sēdes (Valsts kases pārvaldnieka ieguldījumu plāna gada pārskata apstiprināšanas), bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz Komisijai. Līdzekļu pārvaldītājam 10 dienu laikā pēc saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā jāiesniedz Komisijai līdzekļu pārvaldītāja vadībai adresētā revidentu ziņojuma (management letter) kopija.

3.6. Pilns vai saīsināts gada pārskats un attiecīgs zvērināta revidenta ziņojums publicējams vismaz vienā dienas laikrakstā, kuru izplata visā Latvijas Republikas teritorijā, ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā. Saīsināts gada pārskats ietver aktīvu un saistību pārskatu, ienākumu un izdevumu pārskatu un neto aktīvu kustības pārskatu. Ja zvērināts revidents atteicies sniegt atzinumu, šis fakts jāpublicē, norādot atteikšanās iemeslus.

3.7. Ja gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tas tika apstiprināts.

3.8. Ja gada pārskats netiek pilnībā publicēts, skaidri jānorāda, ka tiek publicēts saīsināts ieguldījumu plāna gada pārskats, un jānorāda, kur var iepazīties ar pilnu ieguldījumu plāna gada pārskatu. Līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā.

 

 

4. Ziņojumi

4.1. Līdzekļu pārvaldītāja ziņojumā jānorāda ieguldījumu plāna nosaukums, līdzekļu pārvaldītāja nosaukums, juridiskā adrese un tā izpildinstitūcijas atrašanās vieta, dibināšanas datums un reģistrācijas numurs, licences valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai numurs un izsniegšanas datums.

4.2. Līdzekļu pārvaldītāja ziņojumā jānorāda līdzekļu pārvaldītāja valdes locekļu un ieguldījumu plāna pārvaldnieka (atbildīgās amatpersonas) vārds, uzvārds, ieņemamais amats un ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistīto tiesību un pienākumu apraksts. Šīs ziņas jāsniedz arī par tiem ieguldījumu plāna pārvaldniekiem, kuri pārskata gadā atstājuši šo amatu.

4.3. Papildus 4.1. un 4.2. punkta prasībām līdzekļu pārvaldītāja ziņojumā jāsniedz:

4.3.1. valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas raksturojošo rādītāju kvalitatīvs novērtējums, t.sk.:

4.3.1.1. ieguldījumu plāna aktīvu kopējā apjoma, neto aktīvu, daļas vērtības u.tml. rādītāju novērtējums un to izmaiņu iemeslu raksturojums;

4.3.1.2. ieguldījumu stratēģijas izmaiņu apraksts un situācijas dažādos tirgos novērtējums;

4.3.1.3. ieguldījumu portfeļa struktūras izmaiņu novērtējums;

4.3.1.4. ieguldījumu portfeļa kopumā un atsevišķu ieguldījumu veidu ienesīguma novērtējums;

4.3.1.5. administratīvo izdevumu novērtējums;

4.3.2. informācija par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata perioda beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi ieguldījumu plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu izpratnei;

4.3.3. turpmākās ieguldījumu plāna attīstības prognozes.

4.4. Gada pārskatā jāietver arī līdzekļu pārvaldītāja valdes rakstisks paziņojums, kas apliecina tās atbildību par finansu pārskatu patiesumu. Paziņojums jāparaksta līdzekļu pārvaldītāja valdes priekšsēdētājam (Valsts kases pārvaldniekam) un ieguldījumu plāna pārvaldniekam.

4.5. Paziņojumā par līdzekļu pārvaldītāja valdes atbildību jānorāda:

4.5.1. ka valdei ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finansu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus;

4.5.2. ka valde atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par ieguldījumu plāna līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

4.5.3. vai finansu pārskati sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotiem Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem (līdz Latvijas Republikas grāmatvedības standartu pieņemšanai - Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem);

4.5.4. vai valdes lēmumi un pieņēmumi par finansu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

4.6. Turētājbankas ziņojumā jānorāda:

4.6.1.  turētājbankas nosaukums, dibināšanas datums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4.6.2. turētājbankas pienākumu un atbildības uzskaitījums;

4.6.3. ieguldījumu plāna līdzekļu turēšanas atbilstība Valsts fondēto pensiju likuma prasībām;

4.6.4. ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības aprēķināšanas atbilstība šo noteikumu prasībām;

4.6.5. līdzekļu pārvaldītāja iesniegto rīkojumu atbilstība Valsts fondēto pensiju likuma, ieguldījumu plāna prospekta, pārvaldīšanas līguma un turētājbankas līguma prasībām;

4.6.6. cita informācija, kas ir būtiska ieguldījumu plāna dalībniekiem.

 

 

5. Aktīvu un saistību pārskata posteņu izkārtojums

5.1. Aktīvi

5.1.1. Finansu ieguldījumi

5.1.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

5.1.3. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

5.1.4 Pārējie aktīvi

5.1.5. Kopā aktīvi

 

5.2. Saistības

5.2.1. Saistības pret aktīvu pircējiem no repo darījumiem

5.2.2. Atvasinātie līgumi

5.2.3. Ieguldījumu plāna daļu dzēšanas parādi

5.2.4. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

5.2.5. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

5.2.6. Pārējās saistības

5.2.7. Kopā saistības

 

5.3. Neto aktīvi

 

 

6. Paskaidrojumi par aktīvu un saistību pārskata posteņiem

6.1. Aktīvi

6.1.1. Finansu ieguldījumi

Šajā postenī jāuzrāda valsts un starptautisko finansu institūciju vērtspapīri, komercsabiedrību parāda vērtspapīri, akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, termiņnoguldījumi kredītiestādēs un finansu aktīvi, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto līgumu pozitīvo vērtību kopsumma.

6.1.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāuzrāda prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. Pārējās prasības pret kredītiestādēm jāuzrāda aktīvu un saistību pārskata 5.1.1. postenī.

6.1.3. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda izdevumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem. Iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātie ienākumi, t.i., ienākumi, kas radušies pārskata periodā, bet nav saņemti, jo to saņemšanas termiņš nav iestājies vai ir nokavēts, piemēram, vēl nesaņemtie, taču aprēķinātie procentu ienākumi u.tml.

6.1.4. Pārējie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda prasības pret brokeriem un citiem debitoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, kā arī pārējās prasības pret debitoriem.

 

6.2. Saistības

6.2.1. Saistības pret aktīvu pircējiem no repo darījumiem

Šajā postenī jāuzrāda saistības, kas rodas vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu rezultātā aktīvu pārdēvējam pret kredītiestādēm un citiem darījuma partneriem.

6.2.2. Atvasinātie līgumi

Šajā postenī jāuzrāda finansu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto līgumu negatīvo vērtību kopsumma.

6.2.3 Ieguldījumu plāna daļu dzēšanas parādi

Šajā postenī jāuzrāda saistības par ieguldījumu plāna daļu izmaksām.

6.2.4. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda ienākumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām. Šeit jāuzrāda arī pārskata un iepriekšējos gados uzkrātie izdevumi, t.i., izdevumi, kas radušies pārskata periodā, bet nav samaksāti, jo to maksāšanas termiņš nav iestājies vai ir nokavēts.

6.2.5. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī jāuzrāda uzkrājumi paredzamajām saistībām un maksājumiem, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem.

6.2.6. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda saistības pret brokeriem un pārējiem kreditoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, kā arī pārējās saistības pret kreditoriem.

 

6.3. Neto aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda aktīvu kopsummas un saistību kopsummas starpība.

 

6.4. Speciālie nosacījumi

6.4.1. Līdzekļu pārvaldītājam jāveic ieguldījumu plāna līdzekļu uzskaite saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un šiem noteikumiem.

6.4.2. Līdzekļu pārvaldītājam jāatver katram ieguldījumu plānam atsevišķs norēķinu konts turētājbankā.

6.4.3. Attaisnojuma dokumentos, kas ir attiecināmi uz ieguldījumu plānu, papildus līdzekļu pārvaldītāja rekvizītiem jānorāda ieguldījumu plāna nosaukums.

6.4.4. Uzskaite jāveic tā, lai katrs darījums, saņemtais un veiktais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Katras darba dienas beigās jāsagatavo pārskats par grāmatvedības reģistru atlikumiem dienas sākumā, veikto operāciju apgrozījumiem un atlikumiem dienas beigās.

6.4.5. Darījums jāreģistrē tad, kad aktīvu vai saistību maiņa (pirkšana un pārdošana) ir notikusi, prasības vai saistības radušās vai ekonomiskās vērtības radītas, mainījušās vai zudušas.

6.4.6. Ieguldījumu plāna aktīvi ir jāuzrāda attiecīgajā aktīvu un saistību pārskata postenī arī tad, ja līdzekļu pārvaldītājs ir ieķīlājis tos ieguldījumu plāna saistību nodrošinājumam, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem.

6.4.7. Līdzekļu pārvaldītājs nedrīkst ietvert ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskatā ieguldījumu plānam ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus.

6.4.8. Ja līdzekļu pārvaldītājs iesaistīts vienošanās par ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

6.4.8.1. pārdotie aktīvi jāturpina uzrādīt ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskatā, un tie atsevišķi jāuzrāda pielikumā;

6.4.8.2. pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi jāuzrāda ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskatā kā saistības pret aktīvu pircēju.

6.4.9. Ja līdzekļu pārvaldītājs iesaistīts vienošanās par ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskatā, bet summa, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, jāuzrāda pielikumā.

 

 

7. Ienākumu un izdevumu pārskata posteņu izkārtojums

7.1. Ienākumi

7.1.1. Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm

7.1.2. Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem

7.1.3. Dividendes

7.1.4. Pārējie ienākumi

7.1.5. Kopā ienākumi [7.1.1.+...7.1.4.]

 

7.2. Izdevumi

7.2.1. Procentu izdevumi

7.2.2. Atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam

7.2.3. Atlīdzība turētājbankai

7.2.4. Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi

7.2.5. Pārējie izdevumi

7.2.6. Kopā izdevumi [7.2.1.+...7.2.5.]

 

7.3. Ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums

7.3.1. Pārskata gada ienākumi no ieguldījumu pārdošanas

7.3.2. Pārskata gadā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība

7.3.3. Realizētā ieguldījumu pārdošanas peļņa/(zaudējumi)1 [7.3.1. - 7.3.2.]

7.3.4. Pārdoto ieguldījumu vērtības (pieaugums)/samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos

7.3.5. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums) [7.3.3.+7.3.4.]

7.3.6. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

7.3.7. Ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums kopā (7.3.5 + 7.3.6.)

7.4. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

7.5. Nodokļi un nodevas

7.6. Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) [7.1.5-7.2.6.+7.3.7.+7.4.-7.5.]

 

 

8. Paskaidrojumi par ienākumu un izdevumu pārskata posteņiem

8.1. Ienākumu un izdevumu pārskatā jāuzrāda ienākumi, kas attiecas uz pārskata gadu, t.i., ienākumi, kas radušies pārskata gadā un ir saņemti vai uzkrāti saņemšanai, un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, t.i., izdevumi, kas radušies pārskata periodā un ir samaksāti vai uzkrāti samaksai.

8.2. Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu ienākumi no termiņnoguldījumiem un prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm.

8.3. Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumi, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru ieguldījumu plāns saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājums jāiekļauj izdevumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru ieguldījumu plāns saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

8.4. Dividendes

Šajā postenī jāuzrāda no ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kas atspoguļoti aktīvu un saistību pārskata 5.1.1. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes.

8.5. Pārējie ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekšējos gados nedrošajiem parādiem (izņemot ieguldījumu portfeļa aktīviem) izveidoto speciālo uzkrājumu samazinājums, ienākumi no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu (izņemot ieguldījumu portfeļa aktīvu) atgūšanas, kā arī citi ienākumi, kas saistīti ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, bet nav uzrādāmi atbilstoši 8.2.-8.4. punkta prasībām.

8.6. Procentu izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies izdevumi par saistībām, kas uzrādītas aktīvu un saistību pārskata 5.2.1. postenī, t.i., izdevumi, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdevējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu, kā arī citi procentu izdevumi.

8.7. Atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam

Šajā postenī jāuzrāda komisijas nauda, kas pienākas līdzekļu pārvaldītājam saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu.

8.8. Atlīdzība turētājbankai

Šajā postenī jāuzrāda komisijas nauda, kas pienākas turētājbankai saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu un turētājbankas līgumu.

8.9. Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda atlīdzība, kas pienākas revidentiem, kā arī citi ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi.

8.10. Pārējie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda izdevumi speciālajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas attiecas uz pārskata periodu, izņemot speciālos uzkrājumus aktīviem, kas iekļauti ieguldījumu portfelī. Bez tam šajā postenī jāietver zaudējumi, kas radušies attiecīgu aktīvu (izņemot aktīvus, kas iekļauti ieguldījumu portfelī) norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti speciālie uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

8.11. Pārskata gada ienākumi no ieguldījumu pārdošanas

Šajā postenī jāuzrāda ienākumi no aktīvu un saistību pārskata 5.1.1. postenī atspoguļoto ieguldījumu pārdošanas.

8.12. Pārskata gadā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība. Viena veida vērtspapīru iegādes vērtību nosaka pēc metodes "Pirmais iekšā - pirmais ārā" (FIFO) vai kā to vidējo svērto cenu.

8.13. Realizētā ieguldījumu pārdošanas peļņa/(zaudējumi)

Šajā postenī jāuzrāda starpība starp naudas summu, kas saņemta no ieguldījumu pārdošanas, un naudas summu, kas izlietota šo ieguldījumu iegādei.

8.14. Pārdoto ieguldījumu vērtības (pieaugums)/samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos

Šajā postenī jāuzrāda ieguldījumu, kas pārdoti pārskata gadā, iepriekšējos pārskata periodos veiktās vērtības pārvērtēšanas rezultāts, t.i., vērtības pieaugums/samazinājums. Vērtības pieaugums jāuzrāda ar mīnus zīmi.

8.15. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī jāuzrāda pārdoto ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums, kas aprēķināts, nosakot pārdoto ieguldījumu pārdošanas un pārdoto ieguldījumu iegādes vērtības starpību un koriģējot to šādā kārtībā:

8.15.1. palielinot to par ieguldījumu vērtības samazinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos;

8.15.2. samazinot to par ieguldījumu vērtības palielinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos.

8.16. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī jāuzrāda ieguldījumu portfeļa posteņu pārvērtēšanas rezultātā iegūtais ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums, kā arī izdevumi speciālajiem uzkrājumiem, kas izveidoti šo ieguldījumu vērtības samazināšanas zaudējumiem, un pārskata gadā izveidoto speciālo uzkrājumu samazināšanas ienākumi.

8.17. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

Šajā postenī jāuzrāda aktīvu un saistību pārskata posteņu (izņemot 5.1.1. posteni), kas izteikti ārvalstu valūtā, pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi.

8.18. Nodokļi un nodevas

Šajā postenī jāuzrāda nodokļi un nodevas, kas attiecas uz pārskata gadu.

 

 

9. Neto aktīvu kustības pārskata posteņu izkārtojums

9.1. Neto aktīvi pārskata gada sākumā

9.2. Neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) 2

9.3. No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtās naudas summas

9.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksātās un izmaksājamās naudas summas

9.5. Neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) pārskata periodā [9.2.+.9.3.-9.4.]

9.6. Neto aktīvi pārskata gada beigās [9.1.+9.5.]

9.7. Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada sākumā

9.8. Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada beigās

9.9. Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada sākumā

9.10. Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada beigās

 

 

10. Ieguldījumu portfeļa pārskata posteņu izkārtojums

10.1. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

10.1.1. Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

10.1.2. Komercsabiedrību parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

10.2. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

10.3. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības

10.4. Atvasinātie līgumi

10.5. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

10.6. Kopā ieguldījumu portfelis

 

 

11. Paskaidrojumi par ieguldījumu portfeļa

pārskata posteņiem

11.1. Sagatavojot ieguldījumu portfeļa pārskatu, vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

11.2. Ieguldījumu portfeļa pārskatā informācija par 10.1.-10.3. punktā minētajām vērtspapīru šķirām jāatspoguļo:

11.2.1. sagrupējot vērtspapīrus šādās divās kategorijās: Latvijas Republika un pārējās valstis;

11.2.2. sagrupējot 11.2.1. punktā minēto kategoriju vērtspapīrus šādās grupās:

11.2.2.1. fondu biržās tirgotie vērtspapīri;

11.2.2.2. citos regulētos vērtspapīru tirgos tirgotie vērtspapīri;

11.2.2.3. pārējie vērtspapīri.

11.3. Atvasinātie līgumi un termiņnoguldījumi kredītiestādēs jāiekļauj ieguldījumu portfeļa pārskatā atbilstoši attiecīgā darījuma partnera izcelsmes valstij.

11.4. Ieguldījumu portfeļa pārskatā jāuzrāda:

11.4.1. katrā no 11.2.2. punktā minētajām grupām iekļauto vērtspapīru emitentu nosaukums, vērtspapīru daudzums, iegādes vērtība un uzskaites vērtība pārskata gada beigās;

11.4.2. atvasināto līgumu nosacītā pamatvērtība un uzskaites vērtība;

11.4.3. termiņnoguldījumu kredītiestādēs uzskaites vērtība;

11.4.4. ieguldījuma katra emitenta vērtspapīros, atvasināto līgumu un termiņnoguldījumu kredītiestādēs uzskaites vērtības attiecība pret ieguldījumu plāna neto aktīvu kopsummu, kas izteikta procentos.

11.5. Informāciju, kas tiek pieprasīta ieguldījumu portfeļa pārskatā, drīkst papildus grupēt arī pēc citām pazīmēm (nozares u.c.), ja tas rada šī pārskata labāku izpratni. Šādos gadījumos pielikumā jāsniedz raksturojoša informācija un jāpaskaidro šādas grupēšanas iemesli.

 

 

12. Finansu pārskatu posteņu novērtēšanas noteikumi

12.1. Vispārīgie principi

12.1.1. Finansu pārskati jāsagatavo atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

12.1.1.1. pieņemot, ka ieguldījumu plāns tiks pārvaldīts (darbosies) arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

12.1.1.2. lietojot tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas lietotas, sagatavojot iepriekšējā pārskata gada finansu pārskatus (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

12.1.1.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

12.1.1.3.1. pārskatā iekļauj tikai līdz pārskata datumam iegūto peļņu, t.i., ieņēmumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība;

12.1.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un finansu pārskatu sagatavošanas dienu;

12.1.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

12.1.1.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

12.1.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt finansu pārskatu lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

12.1.1.6. aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;

12.1.1.7. katra pārskata gada sākuma aktīvu un saistību pārskatam jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma aktīvu un saistību pārskatu.

12.1.2. Ja, lietojot 12.1.1. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšana un uzskaite jāveic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

12.1.3 Sagatavojot finansu pārskatus, līdzekļu pārvaldītājs drīkst atkāpties no 12.1.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtība un ietekme uz ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli, tā darbības rezultātiem un neto aktīvu kustību jāpaskaidro pielikumā.

12.1.4. Darījumi un notikumi ieguldījumu plāna darbībā jāatspoguļo finansu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

12.1.5. Aktīvu un saistību pārskatā aktīvi vai saistības jāuzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad līdzekļu pārvaldītājam ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai un ir sagaidāms, ka šīs tiesības tiks izmantotas.

12.1.6. Ienākumu un izdevumu pārskatā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

12.1.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām);

12.1.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību līdzekļu pārvaldītājs, ievērojot 12.1.5. punktu, savstarpēji samazina.

12.1.7. Uzkrātie ienākumi jāiekļauj ienākumu un izdevumu pārskatā, ja nepastāv nekādas šaubas par to saņemšanu noteiktajā laikā. Ja uzkrāto ienākumu samaksas termiņa nokavējums ir vairāk nekā 90 dienas vai samaksas termiņš nav iestājies, bet ir noteikta kredītiestādes, parāda vērtspapīru emitenta vai cita debitora maksātspējas pasliktināšanās, kuras rezultātā līdzekļu pārvaldītājs nespēs saņemt parāda pamatsummu un procentus, kas tam pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem, līdzekļu pārvaldītājam jāpārtrauc uzkrāto ienākumu iekļaušana ienākumu un izdevumu pārskatā.

12.1.8. 12.1.7. punktā minētie aktīvi uzskatāmi par ienākumus nenesošiem, un uzkrātie ienākumi, kas iepriekš ir bijuši iekļauti ienākumu un izdevumu pārskatā, jāizņem no tā, izveidojot speciālos uzkrājumus uzkrātiem ienākumiem 100% apmērā. Turpmāk uzkrātie ienākumi par šādiem aktīviem jāuzskaita ārpusbilances uzskaitē, neiekļaujot ienākumu un izdevumu pārskatā.

12.1.9. Aktīvu un saistību pārskatā aktīvi, ja tiem ir izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, jāuzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

12.1.10. Aktīvi un saistības ārvalstu valūtā jāpārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata perioda pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas latos jāatspoguļo ienākumu un izdevumu pārskatā.

12.1.11. Ja starp pārskata perioda beigām un dienu, kad gada pārskatu apstiprinājusi līdzekļu pārvaldītāja valde, ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura palīdz novērtēt ieguldījumu plāna aktīvus vai saistības pārskata perioda beigās, tad šādi notikumi ir jāņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu.

12.1.12. Aktīvu pirkšana un pārdošana jāuzskaita darījuma dienā vai norēķinu veikšanas dienā. Izvēlētā metode jāizmanto konsekventi visiem aktīviem. Saistības un prasības pret brokeriem un citām personām, kas saistītas ar aktīvu pirkšanu un pārdošanu, jāuzrāda aktīvu un saistību pārskata attiecīgi 5.2.6. vai 5.1.4. postenī.

12.1.13. Līdzekļu pārvaldītājam jānosaka to tirdzniecības organizatoru saraksts, kuri organizē attiecīgo ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu atklātu un regulāru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu un kuru informācija par šo aktīvu tirgus vērtības kotēšanu tiks ņemta vērā, veicot ieguldījumu plāna aktīvu novērtēšanu. Par šādu tirdzniecības organizatoru drīkst uzskatīt:

12.1.13.1. attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētiem vērtspapīriem - fondu biržu;

12.1.13.2. attiecībā uz Latvijas Republikā nereģistrētiem vērtspapīriem - līdzīgus atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanas organizatorus.

12.1.14. Līdzekļu pārvaldītājam jāsaskaņo ar turētājbanku iekšējās procedūras, kuras nosaka ieguldījumu plāna ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu novērtēšanai lietojamo cenu pareizības pārbaudes kārtību.

12.1.15. Sākotnēji atzīstot finansu aktīvus vai finansu saistības aktīvu un saistību pārskatā, tie jānovērtē iegādes vērtībā, kas finansu aktīvu gadījumā ir par tiem sniegtās, finansu saistību gadījumā - par tām saņemtās atlīdzības patiesā vērtība. Darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finansu aktīvu vai finansu saistību iegādi, tiek iekļautas finansu aktīvu un finansu saistību iegādes vērtībā.

12.1.16. Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījumu portfelī iekļautie ieguldījumi katru darbadienu laikā, kas norādīts ieguldījumu plāna prospektā (saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 254 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 46.1. punkta prasībām), jāturpina novērtēt šādi:

12.1.16.1. tirdzniecības nolūkā turētie un pārdošanai pieejamie finansu aktīvi jāuzrāda to patiesajā vērtībā, neņemot vērā izmaksas, kas var rasties attiecīgā aktīva atsavināšanas brīdī;

12.1.16.2. līdz termiņa beigām turētie finansu aktīvi, kuriem ir fiksēts atmaksas termiņš, jāuzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot faktiskās procentu likmes metodi.

12.1.17. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama:

12.1.17.1. finansu instrumentam, kuram ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, kurā tiek tirgots šāds instruments;

12.1.17.2. parāda instrumentam, kuram ir neatkarīgas reitinga aģentūras piešķirts reitings un kura naudas plūsmas var ticami aplēst.

12.1.18. Ja 12.1.16.1. punktā minētajiem finansu aktīviem nav aktīvā publiskā tirgū kotētas tirgus cenas un to patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tie jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā (parāda instrumenti) vai iegādes vērtībā (kapitāla instrumenti).

12.1.19. Ja pēc sākotnējas atzīšanas 12.1.16.1. punktā minēto finansu aktīvu patiesā vērtība kļūst mazāka (lielāka) nekā vērtība, atbilstoši kurai finansu aktīvi ir atspoguļoti aktīvu un saistību pārskatā, tad aktīvu uzskaites vērtība jāsamazina (jāpalielina) atbilstoši to patiesajai vērtībai un vērtības samazinājums (pieaugums) jāuzrāda ienākumu un izdevumu pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)".

12.1.20. Līdzekļu pārvaldītājs drīkst iekļaut finansu aktīvu ar fiksētu atmaksas termiņu līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja līdzekļu pārvaldītājam ir nolūks un spēja turēt šo finansu aktīvu līdz atmaksas termiņa beigām. Līdzekļu pārvaldītājam jānovērtē savs nolūks un spēja turēt finansu aktīvus ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām ne tikai, kad notiek šo aktīvu sākotnējā iegāde, bet arī katrā pārskata datumā.

12.1.21. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda ieguldījumu portfelī iekļautā finansu aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību (parāda instrumentiem) vai pašreizējo patieso vērtību (kapitāla instrumentiem), jānosaka šī aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi.

12.1.22. Objektīvi pierādījumi tam, ka finansu aktīva vai finansu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies, var būt šādi:

12.1.22.1. nopietnas emitenta (darījuma partnera) finansiālās grūtības;

12.1.22.2. līguma noteikumu neievērošana, piemēram, nesamaksāti vai kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi;

12.1.22.3. fakts, ka iepriekšējā pārskata periodā attiecīgajam aktīvam ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi;

12.1.22.4. pastāv liela varbūtība, ka iespējams emitenta (aizņēmēja) bankrots;

12.1.22.5. aktīva tirgus zudums attiecīgajam aktīvam sakarā ar emitenta finansiālām problēmām.

12.1.23. Ieguldījumu portfelī iekļautajiem finansu aktīviem, kas uzrādīti to amortizētajā iegādes vērtībā, vērtības samazināšanās zaudējumi jānovērtē, ja pastāv varbūtība, ka līdzekļu pārvaldītājs nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šos zaudējumus nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un tā aplēsto atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar attiecīgā finansu instrumenta sākotnējo faktisko procentu likmi, pašreizējā vērtība. Ja finansu aktīvam ir mainīga procentu likme, diskonta likme, kas tiek izmantota attiecīgā aktīva atgūstamās vērtības noteikšanai, ir pašreizējā faktiskā procentu likme, kas noteikta saskaņā ar līgumu. Naudas plūsmas, kas saistītas ar īstermiņa prasībām, parasti netiek diskontētas.

12.1.24. Ieguldījumu portfelī iekļauto 12.1.23. punktā minēto finansu aktīvu uzskaites vērtība jāsamazina līdz to saskaņā ar 12.1.23. punktu aplēstajai, atgūstamajai vērtībai, veidojot speciālos uzkrājumus. Izdevumi speciālajiem uzkrājumiem jāuzrāda ienākumu un izdevumu pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)".

12.1.25. Ja turpmākajā periodā ar 12.1.23. punktā minēto finansu aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc speciālo uzkrājumu izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstītā summa jāatjauno, koriģējot speciālo uzkrājumu kontu. Šādas atjaunošanas rezultātā radusies finansu aktīva uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi finansu aktīva amortizētā iegādes vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad finansu aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Finansu aktīva uzskaites vērtības korekcija jāiekļauj ienākumu un izdevumu pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)".

12.1.26. To iegādes vērtībā novērtēto ieguldījumu portfelī iekļauto kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās zaudējumi, kuri jāiekļauj ienākumu un izdevumu pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)", ir starpība starp finansu aktīva uzskaites summu un to pašreizējo patieso vērtību.

12.1.27. Ja turpmākajos periodos 12.1.26. punktā minēto finansu aktīvu patiesā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti ienākumu un izdevumu pārskatā, vērtības pieaugums jāiekļauj ienākumu un izdevumu pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)".

12.1.28. Ieguldījumu portfelī neiekļautie aktīvi (t.sk. debitoru parādi) pēc sākotnējās atzīšanas jānovērtē to iegādes vērtībā. Šo finansu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi jānovērtē un jāuzrāda saskaņā ar 12.1.22.-12.1.25. punkta prasībām.

 

 

13. Pielikuma saturs

13.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pielikumā jāiekļauj šāda būtiska kvalitatīva un kvantitatīva informācija.

13.2. Grāmatvedības politiku skaidrojums

Jāsniedz skaidrojums par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finansu pārskatus, t.sk.:

13.2.1. kritēriji, kas piemēroti aktīvu un saistību pārskata posteņu atzīšanai aktīvu un saistību pārskatā vai izslēgšanai no tā;

13.2.2. aktīvu un saistību pārskata posteņu novērtēšanas principi;

13.2.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politika;

13.2.4. metodes un nozīmīgākie pieņēmumi, kas lietoti aktīvu patiesās vērtības noteikšanai;

13.2.5. riska ierobežošanas attiecību (hedging) atzīšanas un pārtraukšanas politika un uzskaites principi;

13.2.6. speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principi un neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtība;

13.2.7. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtība;

13.2.8. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principi;

13.2.9. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, jāuzrāda pārrēķināšanai Latvijas naudas vienībās lietotais kurss.

13.3. Informācija par risku pārvaldīšanu

Jāaplūko riski (kredītrisks, procentu likmju risks, valūtas risks, likviditātes risks un cenu risks), kas saistīti ar ieguldījumu portfelī iekļautajiem finansu instrumentiem un citiem finansu aktīviem, jāraksturo, kā šie riski tiek vadīti. Jāpaskaidro, kā to risku apjoms, kuriem ir pakļauts ieguldījumu plāns, ir mainījies pārskata periodā, kā arī jāsniedz paskaidrojums par finansu instrumentu turēšanas mērķiem un politikām, kas tiek īstenotas noteikto mērķu sasniegšanai.

13.4. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Jāuzrāda atbilstoši 10. punkta prasībām noteiktajos ieguldījumu portfeļa posteņos uzrādīto ieguldījumu un aktīvu un saistību pārskata 5.1.2.-5.1.4.un 5.2.1.-5.2.6. punktā noteiktajos posteņos uzrādīto aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām (t.sk. lati, ASV dolāri, eiro, citas valūtas), ņemot vērā nākotnes pozīciju no atvasinātajiem līgumiem. Jānosaka katras valūtas tīrās atklātās pozīcijas attiecība pret neto aktīviem.

13.5. Ieguldījumu plāna aktīvu ģeogrāfiskais izvietojums

Jāuzrāda atbilstoši 10. punkta prasībām noteiktajos ieguldījumu portfeļa posteņos uzrādīto ieguldījumu un aktīvu un saistību pārskata 5.1.2.-5.1.4. punktā noteiktajos posteņos uzrādīto aktīvu ģeogrāfiskais izvietojums (Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju dalībvalstis, pārējās valstis).

13.6. Likviditāte

Likviditātes novērtēšanai aktīvu un saistību posteņu atlikumi jāuzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus jāskaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotie kritēriji un pieņēmumi.

13.7. Ieguldījumu portfeļa struktūra

Atbilstoši 10. punkta prasībām noteiktajos ieguldījumu portfeļa posteņos uzrādītie ieguldījumi jāuzrāda šādā sadalījumā: tirdzniecības nolūkā turētie finansu aktīvi, līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi un pārdošanai pieejamie finansu aktīvi. Jāsniedz informācija par tiem tirdzniecības organizatoriem, kuru informācija bija lietota, sagatavojot gada pārskatu.

 

13.8. Aktīvi, kas aktīvu un saistību pārskatā nav uzrādīti to patiesajā vērtībā

Jāuzrāda tie tirdzniecības nolūkā turētie un pārdošanai pieejamie finansu aktīvi, kuri aktīvu un saistību pārskatā nav novērtēti to patiesajā vērtībā. Jāpaskaidro metodes, kas ir lietotas to novērtēšanai.

13.9. Pārējie ienākumi, pārējie izdevumi

Jāuzrāda pārējo ienākumu un izdevumu struktūra pēc to veidiem.

13.10. Informācija par aktīvu un saistību pārskata posteņu kustību pārskata gadā

Par katru 10. punktā noteikto ieguldījumu portfeļa posteni un aktīvu un saistību pārskata 5.1.2.-5.1.4. un 5.2.1.-5.2.6. punktā noteikto posteni jāsniedz šāda informācija:

13.10.1. uzskaites vērtība gada sākumā;

13.10.2. pieaugums, t.i., jauno aktīvu un saistību iegāde pārskata gadā;

13.10.3. samazinājums, t.i., aktīvu atsavināšana un saistību izpilde pārskata gadā;

13.10.4. pārvērtēšana pārskata gadā;

13.10.5. uzskaites vērtība pārskata gada beigās.

13.11. Ieķīlātie aktīvi

Jāuzrāda informācija par aktīviem, kas ieķīlāti, un par ķīlas vai apgrūtinājuma nosacījumiem.

13.12. Neto aktīvu vērtības dinamika

Jāsniedz salīdzinoša informācija par ieguldījumu plāna pēdējo trīs gadu neto aktīvu vērtības izmaiņu dinamiku, ieguldījumu plāna daļu skaita dinamiku, ieguldījumu plāna daļu vērtības dinamiku un ieguldījumu plāna ienesīguma dinamiku. Ienesīgumu aprēķina kā ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņu perioda laikā attiecību pret tās vērtību perioda sākumā, izsakot to gada procentos, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

13.13. Informācija par aktīvu atsavināšanas ierobežojumiem

Jāuzrāda informācija par jebkādiem nozīmīgiem ierobežojumiem, kas ietekmē līdzekļu pārvaldītāja iespējas pārskata gada beigās atsavināt ieguldījumu plāna aktīvus par vērtību, kādā tie ir iekļauti pārskatos. Ierobežojumi var ietvert, piemēram, ar likumu vai uz līguma pamata noteiktus ierobežojumus saistībā ar aktīvu realizēšanu vai ievērojamas soda sankcijas, kuras būtu jāmaksā aktīvu realizēšanas gadījumā par stāvokli pārskata datumā u.tml.

13.14. Saistības no aktīvu pārdošanas ar atpārdošanas iespēju

Jāuzrāda saistības, kas rodas aktīvu pārdevējam vienošanās par aktīvu pārdošanas ar atpārdošanas iespēju rezultātā.

 

 

14. Ieguldījumu plāna mēneša pārskatu

sagatavošana un iesniegšana

14.1. Līdzekļu pārvaldītājam jāsagatavo ieguldījumu plāna:

14.1.1. "Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats" saskaņā ar UPDK 0651101 (sk. 1. pielikums), ievērojot noteikumu 6. un 12. punkta prasības;

14.1.2. "Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskats" saskaņā ar UPDK 0651102 (sk. 2. pielikums), ievērojot noteikumu 8. un 12. punkta prasības;

14.1.3. "Neto aktīvu kustības pārskats" saskaņā ar UPDK 0651103 (sk. 3. pielikums);

14.1.4. "Ieguldījumu portfeļa pārskats" saskaņā ar UPDK 0651104 (sk. 4. pielikums), ievērojot noteikumu 11. punkta prasības.

14.2. Līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz mēneša pārskats Komisijai ne vēlāk kā 15 darbadienu laikā pēc attiecīgā pārskata mēneša beigām.

14.3. Mēneša pārskats, kas sagatavots par stāvokli pārskata gada 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī, jāiesniedz Aģentūrai pārvaldīšanas līgumā noteiktajā datumā.

 

 

15. Noslēguma jautājumi

15.1. Noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. augustu.

15.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001. gada 28. decembra lēmumu Nr. 25/11 apstiprinātie "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumi".

1 Tie rādītāji, kas ienākumu un izdevumu pārskata posteņu izkārtojumā uzrādīti iekavās, ienākumu un izdevumu pārskatā iekļaujami ar mīnusa zīmi.

2 Tie rādītāji, kas neto aktīvu kustības pārskata posteņu izkārtojumā uzrādīti iekavās, neto aktīvu kustības pārskatā iekļaujami ar mīnus zīmi.

1P COPY.GIF (86813 bytes)

2P COPY.GIF (92486 bytes)

3P COPY.GIF (75386 bytes)

41P COPY.GIF (67582 bytes)

42P COPY.GIF (68075 bytes)

43P COPY.GIF (16399 bytes)

44P COPY.GIF (86680 bytes)

45P COPY.GIF (78338 bytes)

46P COPY.GIF (74923 bytes)

47P COPY.GIF (15195 bytes)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: lēmums Numurs: 164Pieņemts: 12.06.2002.Stājas spēkā: 01.08.2002.Zaudē spēku: 01.11.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97, 28.06.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Citi saistītie dokumenti
63922
01.08.2002
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"