LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 27

Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem «Par policiju», «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu» un «Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu.

2. Izveidot Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Civilās aizsardzības centrā valsts obligātās apdrošināšanas fondu no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī no minis triju, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju līdzekļiem.

Valsts obligātās apdrošināšanas fonda līdzekļu summa gadā tiek noteikta 0,1 minimālās mēneša algas apmērā par katru apdrošināmo darbinieku.

3. Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Civilās aizsardzības centrā valsts obligātās apdrošināšanas fonda līdzekļu plānošanai, apdrošināšanas izmaksu noformēšanai un uzskaitei var izveidot valsts obligātās apdrošināšanas nodaļu līdz 3 darbinieku sastāvā šīm ministrijām un centram noteiktā štata vienību skaita ietvaros.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS

Rīgā 1993. gada 18. janvārī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 18. janvāra lēmumu Nr. 27

NOLIKUMS
par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu

I. Saskaņā ar valsts obligātās apdrošināšanas ieviešanu atbilstoši Latvijas Republikas likumiem «Par policiju», «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu» un «Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību» Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Civilās Aizsardzības centra struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personas un uz līguma pamata strādājošie darbinieki tiek apdrošināti bojāejas (nāves), ievainojuma (kontūzijas) un slimību gadījumā dienesta, apmācību vai darba līguma laikā.

Valsts obligātajai apdrošināšanai tiek pakļauti:

1.1. Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas ierindas un komandējošā sastāva personas;

1.2. ieslodzījuma vietas uz līguma pamata strādājošie darbinieki, kuru darbs tieši saistīts ar ieslodzītajiem;

1.3. ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uz līguma pamata strādājošie darbinieki, kuri tieši piedalās ugunsdzēsības un glābšanas darbos;

1.4. rezervisti apmācību laikā;

1.5. Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu kursanti;

1.6. civilās aizsardzības atminēšanas (spridzināšanas) grupu darbinieki, kuri tieši piedalās atmīnēšanas (spridzināšanas) darbos.

2. Valsts obligāto apdrošināšanu veic no Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Civilās aizsardzības centrā izveidotā valsts obligātās apdrošināšanas fonda līdzekļiem, no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī no citu ministriju, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju līdzekļiem, kuru rīcībā ir minētie dienesti.

3. Valsts obligātās apdrošināšanas fonda līdzekļu gada summa Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Civilās aizsardzības centrā tiek veidota no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī no citu ministriju, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju izdarītajiem pārskaitījumiem par katru apdrošināmo personu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā apmērā.

Apdrošināšanas maksājumu pārskaitīšanas pareizību un savlaicīgumu kontrolē Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Finansu ministrija.

4. Kārtējā gadā neizlietotās valsts obligātās apdrošināšanas fonda summas tiek ieskaitītas nākamā gada apdrošināšanas fondā.

Ja kārtējā gada laikā apdrošināšanas izmaksas pārsniedz izveidotā valsts obligātās apdrošināšanas fonda summu, tad Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Civilās aizsardzības centram līdzekļus papildus iedala no valsts budžeta vai atļauj finansu tāmes citu pantu līdzekļu pārpalikumus novirzīt valsts obligātās apdrošināšanas fonda papildināšanai.

5. Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Civilas aizsardzības centrs apdrošinājuma summu izmaksā šādā apmērā:

a) ja apdrošinātais gājis bojā (miris) dienesta, apmācību vai darba līguma laikā vai 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no dienesta (pēc apmācību vai darba līguma beigām) vai ja nāve iestājusies sakarā ar dienesta, apmācību vai darba līguma laika iegūto ievainojumu (kontūziju) vai slimību, apdrošinātā mantiniekiem (uzrādot apliecību par tiesībām uz mantojumu) - 35 minimālo darba algu apmērā;

b) ja apdrošinātajam sakarā ar dienesta, apmācību vai darba līguma laikā iegūto ievainojumu (kontūziju) vai slimību uzreiz vai 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no dienesta (pēc apmācību vai darba līguma beigām) noteikta:

smagā invaliditāte, - 20 minimālo darba algu apmērā;

mēreni izteiktā invaliditāte, - 15 minimālo darba algu apmērā;

c) ja apdrošinātais dienesta, apmācību vai darba līguma laikā ieguvis:

smagus miesas bojājumus, - 5 minimālo darba algu apmērā;

vieglus miesas bojājumus, - 2 minimālo darba algu apmērā;

d) ja apdrošinātais veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu dienestam vai noslēgtajā darba līgumā minētajiem pienākumiem,-1 darba algas apmērā ar nosacījumu, ja viņam par attiecīgo gadījumu jau nav izmaksāta apdrošinājuma summa.

No izmaksājamās apdrošinājuma summas tiek atskaitītas tās summas, kuras jau izmaksātas par šo pašu apdrošināšanas notikumu. Turklāt apdrošinājuma summas pēc šī apdrošinājuma veida tiek iz maksātas neatkarīgi no izmaksām par citiem apdrošināšanas veidiem un nodarīto kaitējumu atlīdzināšanas izmaksām.

6. Apdrošinājuma summas neizmaksā, ja apdrošināšanas notikums saistīts ar:

a) apdrošinātā rīcību, kurā izmeklēšanas vai tiesu iestādes konstatējušas tīša nozieguma pazīmes;

b) apdrošinātā rīcību, kuras sekas pēc izmeklēšanas vai tiesu iestādes slēdziena, kā ari pēc Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Civilās aizsardzības centra pakļautībā esošo iestāžu dienesta izmeklēšanas materiāliem ir tiešā cēloniskā sakarā ar viņa atrašanos alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibuma stāvoklī;

c) apdrošinātā sev tīši izdarītiem miesas bojājumiem, lai saņemtu apdrošināšanas summu.

7. Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Civilās aizsardzības centra struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva per sonu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligātās apdrošināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Civilās aizsardzības centrs pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju.

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS