Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

padomes lēmums Nr. 25/8

Rīgā 2001. gada 28. decembrī

Par "Brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.-8. un 17. pantu un likuma "Par vērtspapīriem" 57. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt "Brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Vērtspapīru tirgus komisijas rīkojums "Par noteikumu "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai" apstiprināšanu".

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

Brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi

 

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. "Brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu un likumu "Par vērtspapīriem" un ievērojot Eiropas Savienības (tālāk tekstā - ES) direktīvu Nr. 93/6/EEC "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" ar grozījumiem Nr. 98/31/EC un Nr. 98/33/EC.

1.2. Noteikumi nosaka brokeru sabiedrību sākotnējā kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības prasību, kā arī kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas un attiecīgo pārskatu iesniegšanas kārtību.

1.3. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām brokeru sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licenci starpniekdarbības veikšanai.

 

 

2. Noteikumos lietotie termini

2.1. A zonas valstis - 1. pielikumā uzskaitītās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilntiesīgas dalībvalstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav restrukturējušas savu ārējo parādu un nav aizkavējušas tā samaksu, un valstis, kuras ir noslēgušas ar Starptautisko valūtas fondu Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem (General Arrangement to Borrow).

2.2. B zonas valstis - valstis, kuras nav iekļautas A zonas valstu uzskaitījumā.

2.3. Finansu instrumenti ir:

2.3.1. apgrozāmie vērtspapīri (t.sk. parāda vērtspapīri un kapitāla vērtspapīri);

2.3.2. vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu veidojumos;

2.3.3. naudas tirgus instrumenti;

2.3.4. finansu termiņlīgumi (futures), arī līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem;

2.3.5. nākotnes procentu likmes līgumi (forward interest-rate agreements);

2.3.6. procentu, valūtas un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi (swaps);

2.3.7. iespējas līgumi (options), lai iegūtu vai pārdotu kādu no minētajiem finansu instrumentiem, tajā skaitā iespējas līgumi ar valūtu un procentu likmēm un līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem;

2.3.8. citi atvasinātie vērtspapīri un atvasinātie līgumi.

2.4. Parāda vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru īpašnieku. Parāda vērtspapīri ir šādi:

2.4.1. obligācijas;

2.4.2. noguldījuma sertifikāti ar fiksētu vai peldošu likmi;

2.4.3. hipotekārās ķīlu zīmes;

2.4.4. vienkāršie vekseļi, pārvedu vekseļi (tratas) un to galvojumi (avali);

2.4.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.4.1.-2.4.3. punktā minētajiem vērtspapīriem;

2.4.6. citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri.

2.5. Kapitāla vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir šādi:

2.5.1. akcijas;

2.5.2. depozitārie sertifikāti (depositary receipts);

2.5.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.5.1. vai 2.5.2. punktā minētajiem vērtspapīriem;

2.5.4. citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri.

2.6. Zelts - finansu tirgos tirgotie zelta stieņi.

2.7. Garā pozīcija - brokeru sabiedrības aktīvu apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē, kas ir brokeru sabiedrības īpašumā.

2.8. Īsā pozīcija - brokeru sabiedrības saistību apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē.

2.9. Neto pozīcija - lielums, par kādu brokeru sabiedrības garā pozīcija pārsniedz īso pozīciju vai īsā pozīcija pārsniedz garo pozīciju.

2.10. Bruto pozīcija - garās un īsās pozīcijas summa.

2.11. Sākotnējais kapitāls - šo noteikumu 3. punktā noteiktais rādītājs brokeru sabiedrībai atkarībā no tās darbības veidiem.

2.12. Tirdzniecības portfelis - brokeru sabiedrības vārdā un labā turēto finansu instrumentu un preču pozīciju kopums.

2.13. Tirdzniecības portfelī ietilpst:

2.13.1. finansu instrumentu un preču īsās un garās pozīcijas, kas ir brokeru sabiedrības īpašumā, un ir paredzēts ar tiem īstermiņā veikt pirkšanas un/vai pārdošanas operācijas;

2.13.2. finansu instrumentu vai preču pozīcijas, kas iegādāti, lai ierobežotu pret risku (hedging) citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas;

2.13.3. debitoru parādi, kas izveidojušies no darījumiem ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finansu instrumentiem vai precēm;

2.13.4. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru un preču aizdevumi;

2.13.5. līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru un preču aizņēmumi;

2.13.6. komisijas maksu, procentu, dividenžu debitoru parādi, kas izriet no tirdzniecības portfelī ietilpstošajiem finansu instrumentiem.

2.14. Brokeru sabiedrībai tirdzniecības portfelis neveidojas, ja 2.13. punktā minētās pozīcijas:

2.14.1. rodas tikai tāpēc, ka brokeru sabiedrība nav precīzi saskaņojusi klientu uzdevumu izpildi un īsā laikā šīs pozīcijas tiek slēgtas;

2.14.2. kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15% no brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla.

2.15. Ārpustirdzniecības portfelī ir visi tie brokeru sabiedrības aktīvi, kas neietilpst:

2.15.1. tirdzniecības portfelī;

2.15.2. ieguldījumos pašu akcijās;

2.15.3. nemateriālajos ieguldījumos;

2.15.4. būtiskajos ieguldījumos kredītiestāžu un finansu iestāžu emitētajos finansu instrumentos atbilstoši šo noteikumu 2.27. punktam;

2.15.5. nelikvīdajos aktīvos.

2.16. Kvalificētie parāda instrumenti ir:

2.16.1. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas B zonas valstu valdības un centrālās bankas, A zonas valstu valsts sektora institūcijas un starptautiskās attīstības bankas (sk. 3. pielikumu);

2.16.2. parāda instrumenti, kuriem vismaz divas starptautiski atzītas reitinga aģentūras piešķīrušas ieguldījumu kategorijas reitingu.

2.17. Ilgtermiņa materiālie ieguldījumi ir:

2.17.1. zemes gabali, ēkas un būves;

2.17.2. tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;

2.17.3. autotransports un citi transporta veidi;

2.17.4. darbarīki un aprīkojums;

2.17.5. pārējie pamatlīdzekļi un inventārs;

2.17.6. pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

2.18. Nemateriālie ieguldījumi ir aktīvi, kam nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka brokeru sabiedrība nākotnē saņems ekonomiskus labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. iegādāto saimniecisko vienību pozitīvā vai negatīvā nemateriālā vērtība, koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes, nomas u.tml. tiesības.

2.19. Nelikvīdie aktīvi ir jebkuri no šiem aktīviem:

2.19.1. ilgtermiņa materiālie ieguldījumi;

2.19.2. nākamo periodu izmaksas, avansa maksājumi un debitoru parādi, kuru atmaksas termiņš iestājas ne ātrāk kā pēc 90 dienām;

2.19.3. krājumi un nepabeigtie pasūtījumi;

2.19.4. prasības pret ar brokeru sabiedrību saistītajām personām;

2.19.5. vērtspapīri, kuriem nevar noteikt vērtību pēc tirgus cenas saskaņā ar 2.33. punkta nosacījumiem.

2.20. Ar brokeru sabiedrību saistītās personas ir:

2.20.1. brokeru sabiedrības akcionāri, kuriem brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un akcionāru - fizisko personu - laulātie, vecāki un bērni;

2.20.2. brokeru sabiedrības meitas uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība;

2.20.3. brokeru sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citas personas, kuras ir pilnvarotas veikt brokeru sabiedrības darbības plānošanu, vadīšanu vai kontroli un kuras atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

2.20.4. uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros 2.20.1. un 2.20.3. punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

2.21. Būtiska līdzdalība - tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

2.22. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka brokeru sabiedrība pārdod finansu instrumentus vai preces, vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu atpirkt šos finansu instrumentus vai preces, vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks brokeru sabiedrība.

2.23. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka brokeru sabiedrība pērk finansu instrumentus vai preces, vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu pārdot šos finansu instrumentus vai preces, vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris.

2.24. Finansu instrumentu vai preču aizdevumi - darījumi, kuros brokeru sabiedrība aizdod finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai datumā, kurā to pieprasīs brokeru sabiedrība.

2.25. Finansu instrumentu vai preču aizņēmumi - darījumi, kuros brokeru sabiedrība aizņemas finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka brokeru sabiedrība atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai datumā, kurā to pieprasīs aizdevējs.

2.26. Pieņemams nodrošinājums nozīmē jebkuru no lietām, ko brokeru sabiedrība pieņem no darījuma partnera kā nodrošinājumu: naudas līdzekļi, zelta un sudraba stieņi un monētas, noguldījumu apliecības un A zonas valstu valsts sektora institūciju emitētie vērtspapīri pēc pašreizējās tirgus vērtības, kā arī tirdzniecības portfelī iekļautie vērtspapīri, kas novērtēti atbilstoši pašreizējai tirgus vērtībai, kura samazināta par pozīcijas riska apjomu saskaņā ar 4. punktā doto aprēķinu.

2.27. Būtisks ieguldījums - ieguldījums kredītiestādes vai finansu iestādes emitētos kapitāla vērtspapīros, ja ieguldījuma vērtība pārsniedz 10% no brokeru sabiedrības sākotnējiem pašu līdzekļiem.

2.28. Pozīcijas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā doto aprēķinu.

2.29. Darījuma partnera un norēķinu risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus klienta vai darījuma partnera saistību pret brokeru sabiedrību nenokārtošanas rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7. punktā doto aprēķinu.

2.30. Preču risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas preču cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 8. punktā doto aprēķinu.

2.31. Valūtas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīga valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šī nolikuma 9. punktā doto aprēķinu.

2.32. Liela apjoma darījuma (large exposure) risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus, ja brokeru sabiedrības darījums ar vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupu ir liels salīdzinājumā ar tās pietiekamo pašu kapitālu. Šo risku aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 10. punktā doto aprēķinu.

2.33. Vērtspapīru vērtību pēc tirgus cenas var noteikt tiem vērtspapīriem, kurus tirgo regulētā tirgū, kurā jebkurā brīdī iespējams noteikt vērtspapīra vērtību un saņemt samaksu par pārdoto vērtspapīru. Vērtspapīru vērtība pēc tirgus cenas ir to pēdējā darījuma cena iepriekšējā tirdzniecības sesijā. Ja iepriekšējā tirdzniecības sesijā nav notikusi tirdzniecība ar attiecīgo vērtspapīru, garās pozīcijas tiek vērtētas pēc mazākās pēdējā darījuma cenas vai pieprasījuma cenas un īsās pozīcijas tiek vērtētas pēc lielākās pēdējā darījuma cenas vai piedāvājuma cenas. Ja tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem nav notikusi pēdējo 30 kalendāro dienu laikā vai ja nevar noteikt vērtspapīriem vērtību pēc tirgus cenas, vērtspapīrs uzskatāms par nelikvīdu aktīvu.

 

 

3. Sākotnējais kapitāls

3.1. Brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 30 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt vismaz vienu no šādiem starpniecības darījumu veidiem:

3.1.1. ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar vērtspapīriem pieņemšana un tālāk nodošana izpildei;

3.1.2. ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar vērtspapīriem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina;

3.1.3. ieguldītāju vērtspapīru individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu;

3.1.4. vērtspapīru sākotnējā izvietošana, ja starpniecības darījuma veicējs neizpērk emitējamos vērtspapīrus vai negarantē to izpirkšanu.

Šāda brokeru sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis, kā arī nedrīkst turēt klientu naudu un vērtspapīrus.

3.2. Brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 75 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt vērtspapīru kontu atvēršanu, turēšanu, apkalpošanu un/vai klientu naudas līdzekļu turēšanu.

Šāda brokeru sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis.

3.3. Brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 450 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt vismaz vienu no šādiem starpniecības darījumu veidiem:

3.3.1. emitējamo vērtspapīru izpirkšana sākotnējās izvietošanas veikšanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto vērtspapīru izpirkšanas garantēšana;

3.3.2. darījumu ar vērtspapīriem izpilde uz brokeru sabiedrības pašas rēķina.

Šāda brokeru sabiedrība drīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis.

 

 

4. Kapitāla pietiekamības prasības

4.1. Kapitāla pietiekamības prasība ir lielākais no šādiem rādītājiem:

4.1.1. sākotnējais kapitāls;

4.1.2. pozīciju riska, norēķinu riska, darījuma partnera riska, preču riska, valūtas riska un liela apjoma darījumu riska summa;

4.1.3. paredzamo izdevumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 4.7. punktu.

4.2. Kapitāla pietiekamības aprēķins jāsagatavo katru mēnesi, un brokeru sabiedrībai jebkurā brīdī jāspēj pierādīt pietiekamā pašu kapitāla atbilstība prasībām.

4.3. Sabiedrība savā pietiekamajā pašu kapitālā drīkst iekļaut subordinētos kredītus tikai tādā apjomā, kādā kredīts ir saņemts, un tikai tad, ja:

4.3.1. aizņēmums ir atmaksājams atmaksas termiņa beigās vai iepriekš noteikta brīdinājuma perioda beigās;

4.3.2. sabiedrības darbības pārtraukšanas gadījumā aizņēmums tiek ierindots pēc visu citu kreditoru prasībām un šī aizņēmuma pamatsummas un procentu maksājumi nav jāveic līdz visu citu attiecīgajā brīdī nenomaksāto parādu nokārtošanai.

4.4. Subordinētais kredīts tiek uzskatīts par ilgtermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par septiņiem gadiem, un par īstermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par trim gadiem.

4.5. Visu subordinēto kredītu un ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervju kopējais apjoms, kuru var iekļaut pietiekamajā pašu kapitālā, nedrīkst pārsniegt 200% no sākotnējo pašu līdzekļu vērtības.

4.6. Ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu kapitāla prasību nosaka 10% apmērā no to ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu bilances vērtības.

4.7. Brokeru sabiedrības paredzamo izdevumu summa ir 25% no gada revidētajiem izdevumiem.

4.8. Gada revidētie izdevumi ir kopējie pārskata gada izdevumi, izņemot:

4.8.1. prēmijas vadībai un darbiniekiem, ja tās ir iepriekš garantētas darba līgumā;

4.8.2. izmaksājamās dividendes, neiekļaujot tajās iepriekš noteiktas dividendes priviliģēto akciju īpašniekiem, kas nav atkarīgas no peļņas lieluma, un citi pēc būtības līdzīgi iepriekš noteikti maksājumi;

4.8.3. ar investīciju pakalpojumu veikšanu un nodrošināšanu saistītas komisijas naudas izmaksas un tamlīdzīgas izmaksas.

Ja brokeru sabiedrība ir tikko sākusi savu darbību un tai nav revidētu finansu pārskatu, brokeru sabiedrība aprēķina gada revidētos izdevumus, pamatojoties uz gada izdevumiem, kas noteikti tās biznesa plānā.

Ja iepriekšējā gada revidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins neietver 12 mēnešu ilgu saimniecisko darbību, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada revidēto izdevumu apjoms.

 

 

5. Parāda un kapitāla vērtspapīru pozīcijas risks

5.1. Pozīcijas specifiskais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka ar emitentu saistīti faktori.

5.2. Pozīcijas vispārējais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka procentu likmju izmaiņas vai kapitāla vērtspapīru gadījumā - vispārējas izmaiņas vērtspapīru tirgū.

5.3. Kupons - gada procentu likme, ko apņemas maksāt parāda vērtspapīra emitents.

Parāda vērtspapīru pozīciju risks

5.4. Parāda vērtspapīru pozīciju specifiskā riska apjomu aprēķina šādi:

5.4.1. brokeru sabiedrība sadala savas neto pozīcijas pa atbilstošām kategorijām saskaņā ar 5.1. tabulu;

5.4.2. parāda vērtspapīru sadalījumu kategorijās veic atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai;

5.4.3. parāda vērtspapīra neto pozīciju reizina ar 5.1. tabulā minētajiem svēršanas koeficientiem;

5.4.4. summē visas svērtās pozīcijas (neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsās pozīcijas). Šī summa ir parāda vērtspapīru specifiskais risks.

5.1. tabula. Specifiskā riska svēršanas koeficienti

Kategorijas

Svēršanas koeficients

Latvijas Republikas un A zonas valstu centrālās

valdības parāda instrumenti

0,00%

Kvalificētie parāda instrumenti

(dzēšanas termiņš ² 6 mēnešiem)

0,25%

Kvalificētie parāda instrumenti

(dzēšanas termiņš > 6 un ² 24 mēnešiem)

1,00%

Kvalificētie parāda instrumenti

(dzēšanas termiņš > 24 mēnešiem)

2,00%

Citi parāda instrumenti

10,00%

 

 

5.5. Parāda vērtspapīru pozīciju vispārējā riska apjomu aprēķina šādi:

5.5.1. visus parāda vērtspapīrus sakārto termiņa zonās un joslās atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai saskaņā ar 5.2. tabulu;

5.5.2. katra parāda vērtspapīra (pēc tā pašreizējās tirgus cenas) pozīciju tirdzniecības portfelī iedala atbilstošajā zonā un joslā pēc dzēšanas termiņa un kupona (5.2. tabulas 3. un 4. aile);

5.5.3. pozīcijas (atsevišķi garās un īsās) katrā joslā reizina ar atbilstošo 5.2. tabulas 5. ailē minēto svēršanas koeficientu;

5.5.4. nosaka līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa joslām.

Joslas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no svērtajām pozīcijām (garo un īso), t.i., ja svērtā garā pozīcija ir lielāka par svērto īso pozīciju, tad līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar svērto īso pozīciju un otrādi.

Joslas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā svērtā pozīcija (garā vai īsā) pārsniedz mazāko svērto pozīciju (garo vai īso);

5.5.5. nosaka līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa zonām.

Aprēķinot zonas līdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no iegūtajām summām.

Aprēķinot zonas nelīdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā summa (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa) pārsniedz mazāko summu (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu). Ja garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa pārsniedz īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu, tad nelīdzsvarotā svērtā pozīcija tiek saukta par zonas garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju, pretējā gadījumā -par zonas īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju;

5.5.6. nosaka līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp zonām.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 2. zonu, savstarpēji līdzsvaro 1. zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju ar 2. zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 2. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 1. zonas (2. zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 2. zonas (1. zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 2. un 3. zonu, savstarpēji līdzsvaro 2. zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3. zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 2. un 3. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 2. zonas (3. zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 3. zonas (2. zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Šo divu minēto posmu secība var būt apgriezta, t.i., 2. un 3. zonas līdzsvarošanai var sekot 1. un 2. zonas līdzsvarošana.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 3. zonu, savstarpēji līdzsvaro 1. zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3. zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 2. un 3. zonu. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 3. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām;

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 2. zonu, savstarpēji līdzsvaro 1. zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju ar 2. zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 2. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 1. zonas (2. zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 2. zonas (1. zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 2. un 3. zonu, savstarpēji līdzsvaro 2. zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3. zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 2. un 3. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 2. zonas (3. zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 3. zonas (2. zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Šo divu minēto posmu secība var būt apgriezta, t.i., 2. un 3. zonas līdzsvarošanai var sekot 1. un 2. zonas līdzsvarošana.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 3. zonu, savstarpēji līdzsvaro 1. zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3. zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 2. un 3. zonu. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 3. zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām;

5.5.7. lai noteiktu parāda vērtspapīru pozīciju vispārējā riska apjomu, summē šādus lielumus:

5.5.7.1. 10% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas visās joslās;

5.5.7.2. 40% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 1. zonā;

5.5.7.3. 30% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 2. zonā;

5.5.7.4. 30% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 3. zonā;

5.5.7.5. 40% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp 1. un 2. zonu un starp 2. un 3. zonu;

5.5.7.6. 150% no līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp 1. un 3. zonu;

5.5.7.7. 100% no visām svērtajām pozīcijām, kas palikušas nelīdzsvarotas.

5.2. tabula. Vispārējā riska svēršanas koeficienti

Zona

Josla

Dzēšanas

Dzēšanas

Svēršanas

termiņa zonas

termiņa zonas

koeficients

Kupons 3% vai vairāk

Kupons mazāks par 3%

(%)

1

2

3

4

5

1.

1.

0 ² 1 mēnešiem

0 ² 1 mēnešiem

0,00

2.

> 1 ² 3 mēnešiem

> 1 ² 3 mēnešiem

0,20

3.

> 3 ² 6 mēnešiem

> 3 ² 6 mēnešiem

0,40

4.

> 6 ² 12 mēnešiem

> 6 ² 12 mēnešiem

0,70

2.

5.

> 1 ² 2 gadiem

> 1,0 ² 1,9 gadiem

1,25

6.

> 2 ² 3 gadiem

> 1,9 ² 2,8 gadiem

1,75

7.

> 3 ² 4 gadiem

> 2,8 ² 3,6 gadiem

2,25

3.

8.

> 4 ² 5 gadiem

> 3.6 ² 4.3 gadiem

2,75

9.

> 5 ² 7 gadiem

> 4.3 ² 5.7 gadiem

3,25

10.

> 7 ² 10 gadiem

> 5.7 ² 7.3 gadiem

3,75

11.

> 10 ² 15 gadiem

> 7.3 ² 9.3 gadiem

4,50

12.

> 15 ² 20 gadiem

> 9.3 ² 10.6 gadiem

5,25

13.

> 20 gadiem

> 10.6 ² 12.0 gadiem

6,00

14.

> 12.0 ² 20.0 gadiem

8,00

15.

> 20.0 gadiem

12,50

 

 

5.6. Parāda vērtspapīriem ar mainīgu procentu likmi vispārējo risku aprēķina analoģiski kā fiksētas procentu likmes parāda vērtspapīriem, par dzēšanas termiņu uzskatot laika periodu, kas ir atlicis līdz nākamajai procentu likmes noteikšanai.

5.7. Diskonta parāda vērtspapīriem vispārējo risku aprēķina analoģiski kupona procentu likmes parāda vērtspapīriem, kuru kupons ir mazāks par 3%.

Kapitāla vērtspapīru pozīciju risks

5.8. Kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas pa valstīm aprēķina, ja summē visas dotās valsts neto garās kapitāla vērtspapīru pozīcijas ar dotās valsts neto īsajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām.

5.9. Kapitāla vērtspapīru neto pozīcijas pa valstīm aprēķina kā pozitīvi izteiktu starpību starp visām dotās valsts neto garajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām un dotās valsts neto īsajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām.

5.10. Kapitāla vērtspapīru pozīciju uzskata par tās valsts kapitāla vērtspapīru pozīciju, kuras regulētā vērtspapīru tirgū šis kapitāla vērtspapīrs tiek kotēts un tirgots.

5.11. Kapitāla vērtspapīru pozīciju specifisko risku aprēķina, summējot šādus lielumus:

5.11.1. augsti likvīdu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu, ko aprēķina saskaņā ar 5.12. punktu;

5.11.2. pārējo, kas nav augsti likvīdi, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu. Šis riska apjoms ir 5% no A zonas valstīs kotēto kapitāla vērtspapīru, kas nav augsti likvīdi, kopējās bruto pozīcijas;

5.11.3. pārējo valstu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu. Šis riska apjoms ir 10% no 5.11.1. un 5.11.2. punktā neuzskaitīto kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijām.

5.12. Augsti likvīdu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjoms ir:

5.12.1. 2,5% no 5.3. tabulā uzskaitītajos indeksos iekļauto kapitāla vērtspapīru kopējās bruto pozīcijas;

5.12.2. 5% tiem kapitāla vērtspapīru pozīciju apjomiem, kas pārsniedz šādus limitus:

5.12.2.1. konkrētā likvīdā kapitāla vērtspapīra neto pozīcija ir 10% no visas kopējās kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas,

5.12.2.2. konkrētā likvīdā kapitāla vērtspapīra neto pozīcija pārsniedz 5%, bet ir mazāka par 10% no valsts kopējās bruto pozīcijas, un šādu pozīciju summa ir lielāka par 50% no valsts kopējās bruto pozīcijas.

5.3. tabula. Augsti likvīdo kapitāla vērtspapīru indeksi

Nr.p.k.

Valsts

Indekss

1.

Amerikas Savienotās Valstis

S&P 500

2.

Austrālijas Savienība

All Ords

3.

Austrijas Republika

ATX

4.

Beļģijas Karaliste

BEL 20

5.

Francijas Republika

CAC40

6.

Japāna

Nikkei 225

7.

Kanāda

TSE 35

8.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

FTSE 100

9.

Nīderlandes Karaliste

EOE25

10.

Spānijas Karaliste

IBEX35

11.

Šveices Konfederācija

SMI

12.

Vācijas Federatīvā Republika

DAX

13.

Zviedrijas Karaliste

OMX

 

 

5.13. Kapitāla vērtspapīru pozīciju vispārējais risks ir 10% no visu kapitāla vērtspapīru neto pozīciju summas. Valstu kapitāla vērtspapīru neto pozīcijas aprēķina katrai valstij atsevišķi. Ja viena konkrēta kapitāla vērtspapīra neto pozīcija pārsniedz 20% no visu kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas, tad to apjomu, kas pārsniedz 20%, pieskaita šīs valsts kapitāla vērtspapīru neto pozīcijai, lai aprēķinātu riska apjomu saskaņā ar šī punkta otrā teikuma prasībām.

 

 

6. Norēķinu risks

6.1. Norēķinu risku aprēķina brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa darījumiem, par kuriem norēķini nav notikuši vismaz piecas darba dienas pēc noteiktā norēķinu termiņa beigām.

Norēķinu risku aprēķina tikai tiem brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa darījumiem, kuru starpība starp norēķinu (darījuma) cenu, kāda dotajā darījumā ir noteikta finansu instrumentam vai precei (darījuma priekšmetam), un darījuma priekšmetu pašreizējo tirgus vērtību var radīt brokeru sabiedrībai zaudējumus.

Pirkšanas gadījumā zaudējumi var rasties, ja norēķinu (darījuma) cena ir mazāka par darījuma priekšmeta pašreizējo tirgus vērtību.

Pārdošanas gadījumā zaudējumi var rasties, ja norēķinu (darījuma) cena ir lielāka par darījuma priekšmeta pašreizējo tirgus vērtību.

6.2. Norēķinu riska apjomu nosaka šādi:

6.2.1. aprēķina norēķinu riska bāzes vērtību saskaņā ar 6.3. punktu;

6.2.2. iegūtās riska bāzes vērtības sagrupē pēc nokavēto norēķinu periodiem saskaņā ar 6.1. tabulu;

6.2.3. riska bāzes vērtību kopsummas reizina ar atbilstošu svēršanas koeficientu saskaņā ar 6.1. tabulu. Iegūto rezultātu summa ir brokeru sabiedrības norēķinu riska apjoms.

6.1. tabula. Svēršanas koeficienti norēķinu riska aprēķināšanai

Nokavēto norēķinu darba

Riska svēršanas

dienu skaits pēc norēķinu dienas

koeficients

5 - 15

8%

16 - 30

50%

31 - 45

75%

46 un vairāk

100%

 

 

6.3. Norēķinu riska bāzes vērtība ir absolūtā vērtība starpībai starp norēķinu (darījuma) cenu, kāda dotajā darījumā ir noteikta finansu instrumentam vai precei (darījuma priekšmetam), un darījuma priekšmetu pašreizējo tirgus vērtību.

 

 

7. Darījuma partnera risks

7.1. Brokeru sabiedrība aprēķina darījuma partnera risku šādiem tirdzniecības portfelī iekļautajiem posteņiem:

7.1.1. brīvajām piegādēm, ja brokeru sabiedrība ir veikusi samaksu par finansu instrumentiem vai precēm pirms to saņemšanas vai piegādājusi finansu instrumentus vai preces pirms samaksas saņemšanas par tiem, vai ja pārrobežu (cross-border) darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš brokeru sabiedrība ir veikusi samaksu par finansu instrumentiem vai precēm pirms to saņemšanas, vai piegādājusi finansu instrumentus vai preces pirms samaksas saņemšanas par tiem;

7.1.2. līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru vai preču aizdevumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;

7.1.3. līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru vai preču aizņēmumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces.

7.2. Darījuma partnera riska apjomu nosaka šādi:

7.2.1. aprēķina darījuma partnera riska bāzes vērtību saskaņā ar 7.3. punktu;

7.2.2. katru riska bāzes vērtību reizina ar 10%;

7.2.3. 7.2.2. punktā iegūtās vērtības saskaņā ar 7.4. punktu sagrupē atsevišķi pa darījumu partnera veidiem un reizina ar atbilstošo darījumu partnera riska pakāpi. Iegūto rezultātu summa ir brokeru sabiedrības darījuma partnera riska apjoms.

7.3. Darījuma partnera riska bāzes vērtību nosaka šādi:

7.3.1. brīvās piegādes darījuma partnera riska bāzes vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība vai naudas summa, kuru darījuma partneris ir parādā brokeru sabiedrībai;

7.3.2. līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) un finansu instrumentu vai preču aizdošanas gadījumā darījuma partnera riska bāzes vērtība ir starpība starp aizdoto finansu instrumentu tirgus vērtību un aizņēmuma lielumu vai aizdoto finansu instrumentu tirgus vērtību un aizdevuma nodrošinājuma vērtību. Ja aprēķinātā starpība ir negatīva, tad risks netiek rēķināts;

7.3.3. līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) un finansu instrumentu vai preču aizņemšanās gadījumā darījuma partnera riska bāzes vērtība ir starpība starp summu, ko brokeru sabiedrība ir aizdevusi, un vērtspapīru vai preču tirgus vērtību, ko sabiedrība ir aizņēmusies, vai starpība starp aizņemto vērtspapīru un preču nodrošinājuma tirgus vērtību un vērtspapīru vai preču tirgus vērtību, ko sabiedrība ir aizņēmusies. Ja aprēķinātā starpība ir negatīva, tad risks netiek rēķināts.

7.4. Darījuma partneru veidi un riska svēršanas koeficienti:

7.4.1. Darījuma partneri ar 0% riska pakāpi:

7.4.1.1. Latvijas Banka un Latvijas Republikas valdība;

7.4.1.2. A zonas valstu centrālās bankas un centrālās valdības;

7.4.1.3. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām);

7.4.1.4. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības emitētu vērtspapīru ķīlu;

7.4.1.5. darījuma partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar galvojumiem (garantijām), kuri saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas noslēgtajiem līgumiem pielīdzināmi Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām);

7.4.1.6. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām);

7.4.1.7. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētu vērtspapīru ķīlu.

7.4.2. Darījuma partneri ar 20% riska pakāpi:

7.4.2.1. starptautiskās attīstības bankas;

7.4.2.2. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku galvojumiem (garantijām);

7.4.2.3. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku emitētu vērtspapīru ķīlu;

7.4.2.4. A zonas valstu reģionālās valdības, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas;

7.4.2.5. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību galvojumiem (garantijām);

7.4.2.6. A zonas valstu kredītiestādes un brokeru sabiedrības, izņemot prasības, kas veido šo kredītiestāžu un brokeru sabiedrību pašu kapitālu;

7.4.2.7. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām);

7.4.2.8. Latvijas Republikas bankas un brokeru sabiedrības, pret kurām brokeru sabiedrībai ir prasības uz pieprasījumu;

7.4.2.9. brokeru sabiedrības, kuras tiek regulētas saskaņā ar ES direktīvu Nr. 93/6/EEC, un brokeru sabiedrības, kuras tiek regulētas saskaņā ar regulējošo normatīvu, kas nosaka vismaz tikpat augstas prasības kā ES direktīva Nr. 93/6/EEC.

7.4.3. Darījuma partneri ar 50% riska pakāpi:

7.4.3.1. Latvijas Republikas bankas un brokeru sabiedrības, izņemot 7.4.2.8. punktā minētās prasības;

7.4.3.2. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas banku galvojumiem (garantijām);

7.4.3.3. Latvijas Republikas pašvaldības;

7.4.3.4. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas pašvaldību galvojumiem (garantijām);

7.4.3.5. citu valstu centrālās bankas un centrālās valdības;

7.4.3.6. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir nodrošinātas ar citu valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām);

7.4.3.7. darījumu partneri, kuru saistības pret brokeru sabiedrību ir pilnībā nodrošinātas ar hipotēku, un brokeru sabiedrībai ir pirmprasījuma tiesības uz minēto hipotēku. Brokeru sabiedrības prasības ir jāuzskata par pilnībā nodrošinātām ar hipotēku, ja prasības summa nepārsniedz 70% no zemesgrāmatā ierakstītā nekustamā īpašuma ieķīlājuma (hipotēkas) tirgus vērtības.

7.4.4. Visi pārējie darījuma partneri ir ar 100% riska pakāpi.

 

 

8. Preču risks

8.1. Preču risku aprēķina tirdzniecības portfelī iekļautajām preču un preču atvasināto līgumu pozīcijām.

8.2. Zelta vai zelta atvasināto līgumu pozīcijas uzskata par pakļautām valūtas riskam, un tās novērtē saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu.

8.3. Brokeru sabiedrības preču neto pozīcija ir starpība, par kādu preču garā (īsā) pozīcija pārsniedz tās pašas preces vai preču atvasinātā līguma īso (garo) pozīciju.

8.4. Preču risku aprēķina šādi:

8.4.1. katru preču neto pozīciju, kas novērtēta pēc tirgus cenas, reizina ar 15%;

8.4.2. katru preču bruto pozīciju, kas novērtēta pēc tirgus cenas, reizina ar 3%;

8.4.3. preču risks ir vienāds ar visu preču pozīciju, kas svērtas saskaņā ar 8.4.1. un 8.4.2. punktu, kopsummu.

 

 

9. Valūtas risks

9.1. Valūtas risku aprēķina tām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas izteiktas ārvalstu valūtās.

9.2. Valūtas risku nosaka šādi:

9.2.1. aprēķina katras ārvalsts valūtas neto pozīciju saskaņā ar 9.4. punktu;

9.2.2. aprēķina zelta neto pozīciju analoģiski kā valūtas neto pozīciju saskaņā ar 9.4. punktu.

9.2.3. katras ārvalsts valūtas neto pozīciju pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārrēķina latos. Pēc tam tās atsevišķi summē, lai iegūtu neto garo pozīciju kopsummu un neto īso pozīciju kopsummu. Lielākā no šīm divām summām ir brokeru sabiedrības ārvalstu valūtas kopējā neto pozīcija;

9.2.4. valūtas riska apjoms ir vienāds ar 10% no 9.2.3. punktā iegūtās ārvalstu valūtas kopējās neto pozīcijas un zelta neto pozīcijas absolūtas vērtības kopsummas.

9.3. Brokeru sabiedrība aprēķina valūtas risku tikai tad, ja tās ārvalstu valūtas kopējā neto pozīcija pārsniedz 2% no 2. pielikuma 0160. rindā aprēķināmajiem sabiedrības pašu līdzekļiem.

9.4. Valūtas neto pozīcija ir starpība starp valūtas garo pozīciju (tirdzniecības portfeļa aktīvi, kas izteikti ārvalstu valūtā) un valūtas īso pozīciju (tirdzniecības portfeļa saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtā). Ja valūtas garā pozīcija ir lielāka par dotās valūtas īso pozīciju, tad brokeru sabiedrībai ir neto garā pozīcija dotajā valūtā, bet, ja valūtas īsā pozīcija ir lielāka par dotās valūtas garo pozīciju, tad brokeru sabiedrībai ir neto īsā pozīcija dotajā valūtā.

 

 

10. Liela apjoma darījumu risks

10.1. Liela apjoma darījumu risku aprēķina brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas ir izveidojušās ar vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupu.

10.2. Liela apjoma darījuma risku aprēķina tikai tām pozīcijām, kas:

10.2.1. ir garās neto pozīcijas, t.i., visu dotā darījuma partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas garo pozīciju kopsumma ir lielāka par visu dotā darījuma partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas īso pozīciju kopsummu;

10.2.2. ir lielākas par 25% no 2. pielikuma 0170. rindā aprēķinātā pietiekamā pašu kapitāla, t.i., viena darījumu partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas tirdzniecības portfeļa neto pozīcija ir lielāka par 25% no pietiekamā pašu kapitāla.

10.3. Liela apjoma darījuma risku nerēķina šādām tirdzniecības portfeļa pozīcijām:

10.3.1. īstermiņa (īsākas par 1 gadu) prasības pret kredītiestādēm un brokeru sabiedrībām;

10.3.2. tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja otra darījuma puse ir brokeru sabiedrība, kura tiek regulēta saskaņā ar ES direktīvu Nr. 93/6/EEC, un brokeru sabiedrība, kura tiek regulēta saskaņā ar regulējošo normatīvu, kas nosaka vismaz tikpat augstas prasības kā ES direktīva Nr. 93/6/EEC;

10.3.3. tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja otra darījuma puse ir A zonas valstu centrālā valdība;

10.3.4. tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kam nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai A zonas valstu centrālo valdību vērtspapīri.

10.4. Savstarpēji saistītu darījumu partneru grupa ir divas vai vairākas personas, kuras veido brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, jo:

10.4.1. vienai no šīm personām ir izšķiroša ietekme pār citu personu vai citām personām;

10.4.2. tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības.

10.5. Viena darījuma partnera risku vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas liela apjoma darījumu risku aprēķina šādi:

10.5.1. sakārto garo neto pozīciju pārsniegumus virs 25% no pietiekamā pašu kapitāla saskaņā ar 10.1. tabulu atkarībā no minētā pārsnieguma apjoma;

10.5.2. katra intervāla garo neto pozīciju pārsniegumu kopsummu reizina ar atbilstošu riska svēršanas koeficientu saskaņā ar 10.1. tabulu;

10.5.3. liela apjoma darījumu risks ir vienāds ar 10.5.2. punktā iegūto rezultātu summu.

10.1. tabula. Liela apjoma darījumu riska koeficienti

Garās neto pozīcijas pārsniegums virs 25%

Riska svēršanas

no pietiekamā pašu kapitāla

koeficients

No 25% līdz 40%

200%

No 40% līdz 60%

300%

No 60% līdz 80%

400%

No 80% līdz 100%

500%

No 100% līdz 250%

600%

Pāri 250%

900%

 

 

 

11. Pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība

11.1. Brokeru sabiedrībai jāsagatavo kapitāla pietiekamības aprēķins atbilstoši UPDK 0651051 veidlapai (2. pielikums) par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai līdz nākaāa mēneša 15. datumam. Papildus tai jāiesniedz saskaņā ar likuma "Par uzņēmuma gada pārskatiem" prasībām sagatavotā brokeru sabiedrības bilance par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā.

11.2. Ja brokeru sabiedrības pietiekamais pašu kapitāls samazinās zem 110% no kapitāla pietiekamības prasības, tad šai sabiedrībai kopā ar "Brokeru sabiedrības kapitāla pietiekamības aprēķinu" jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai rakstisks paskaidrojums par pietiekamā pašu kapitāla samazināšanās iemesliem un veicamo pasākumu apraksts, kas nodrošinātu kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu.

11.3. Ja brokeru sabiedrībai ir liela apjoma darījuma riska pozīcijas, "Brokeru sabiedrības kapitāla pietiekamības aprēķinam" jāpievieno šādu pozīciju saraksts brīvā formātā.

 

1. pielikums

A zonas valstis

Amerikas Savienotās Valstis

Austrālijas Savienība

Austrijas Republika

Beļģijas Karaliste

Čehijas Republika

Dānijas Karaliste

Francijas Republika

Grieķijas Republika

Islandes Republika

Itālijas Republika

Īrijas Republika

Japāna

Jaunzēlande

Kanāda

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Luksemburgas Lielhercogiste

Nīderlandes Karaliste

Norvēģijas Karaliste

Polijas Republika

Portugāles Republika

Saūda Arābijas Karaliste

Slovākijas Republika

Somijas Republika

Spānijas Karaliste

Šveices Konfederācija

Turcijas Republika

Ungārijas Republika

Vācijas Federatīvā Republika

Zviedrijas Karaliste

 

 

2. pielikums

Brokeru sabiedrības nosaukums UPDK 0651051

--------------

Licence Nr. _____________ Jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai

_______________________ līdz nākamā mēneša 15. datumam.

 

 

Brokeru sabiedrības kapitāla pietiekamības aprēķins

200_.gada __.__________

(pārskata mēneša pēdējais datums)

Pozīcijas nosaukums

Rindas

Summa,

kods

tūkst. latu

Pietiekamais pašu kapitāls

Apmaksātais pamatkapitāls

0110

Akciju emisijas uzcenojums

0120

Rezerves (neskaitot ilgtermiņa ieguldījumu

pārvērtēšanas rezerves) (0131+0132+0133+0134)

0130

Likumā noteiktās rezerves

0131

Rezerves pašu akcijām

0132

Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves

0133

Pārējās rezerves

0134

Nesadalītā peļņa (0141+0142)0140

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

0141

Pārskata perioda nesadalītā peļņa

0142

Pašu kapitāls (0110+0120+0130+0140)

0100

Ieguldījumi pašu akcijās

0151

Nemateriālie ieguldījumi (noteikumu 2.18. punkts)

0152

Sākotnējie pašu līdzekļi (0100-0151-0152)

0150

Ilgtermiņa subordinētais kredīts

0161

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves

0162

Pašu līdzekļi (0150+0161+0162)

0160

Īstermiņa subordinētais kredīts

0171

Būtiski ieguldījumi

0172

Pietiekamais pašu kapitāls (0160+0171 - 0172)

0170

Kapitāla pietiekamība

Sākotnējais kapitāls

0180

Pozīcijas risks parāda un kapitāla vērtspapīriem

(noteikumu 5. punkts)

0191

Norēķinu risks (noteikumu 6. punkts)

0192

Darījuma partneru risks (noteikumu 7. punkts)

0193

Preču risks (noteikumu 8. punkts)

0194

Valūtas risks (noteikumu 9. punkts)

0195

Liela apjoma darījumu risks (noteikumu 10. punkts)

0196

Ārpustirdzniecības portfeļa kapitāla prasība

(noteikumu 4.6. punkts)

0197

Nelikvīdie aktīvi (noteikumu 2.19. punkts)

0198

Risku summa (0191+0192+0193+0194+

0195+0196+0197+0198)

0190

Paredzamo izdevumu summa (noteikumu 4.7. punkts)

0200

Kapitāla pietiekamības prasība

(lielākais no 0180, 0190 vai 0200)

0210

Kapitāla pietiekamības pārbaudes

Pietiekamā pašu kapitāla pārpalikums

(vai iztrūkums) (0170-0210)

0220

Pietiekamā pašu kapitāla rādītājs (0170/0210)

0230

Subordinēto kredītu rādītājs

((0161+0162+0171)/0150)*100%

0240

 

Vadītājs: __________________________ ________________________

(vārds, uzvārds, amata nosaukums) (paraksts)

 

Izpildītājs: __________________________ ________________________

(vārds, uzvārds) (paraksts)

 

 

3. pielikums

Starptautiskās attīstības bankas:

Āfrikas Attīstības banka - African Development Bank

Āzijas Attīstības banka - Asian Development Bank

Karību Attīstības banka - Caribbean Development Bank

Eiropas Padomes norēķinu fonds - Council of Europe Resettlement Fund

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka -European Bank for Reconstruction & Development

Eiropas Investīciju banka - European Investment Bank

Inter-Amerikas Attīstības banka -Inter-American Development Bank

Starptautiskā Finansu korporācija - International Finance Corporation (IFC)

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka -International Bank for Reconstruction & Development

Ziemeļu Investīciju banka - Nordic Investment Bank

Eiropas Investīciju fonds - European Investment Fund

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija - Inter - American Investment Corporation

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: lēmums Numurs: 25/8Pieņemts: 28.12.2001.Stājas spēkā: 28.12.2001.Zaudē spēku: 11.10.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 32, 27.02.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
59329
28.12.2001
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)