Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumus Nr. 770 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 216

Rīgā 1994. gada 15. novembrī (prot. Nr. 57 2. §)

Par kārtību, kādā veicama privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi

Izdoti saskaņā ar likuma «Par valsts un
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju
» 2. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi.

2. Veicot privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, par privatizācijas subjektu var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura atbilst likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» 4. panta prasībām.

3. Veicot privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, privatizācijas objekts ir valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

4. Privatizācija, lietojot privāta kapitāla piesaistīšanas metodi, tiek īstenota, palielinot valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitālu.

II. Privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana

5. Tiesības ierosināt veikt valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi ir: jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura vēlas ieguldīt privāto kapitālu; kapitāla daļu turētājam; privatizācijas objektam; Privatizācijas aģentūrai; attiecīgajai pašvaldībai.

Ierosinājumā jānorāda ieguldītājs, kā arī ieguldāmā privātā kapitāla apjoms.

6. Privatizācijas aģentūra apkopo ierosinājumus, sagatavo lēmumu projektus par valsts īpašuma objekta privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi un paziņo par to privatizācijas objektam.

7. Lēmumu par valsts statūtsabiedrības nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets.

8. Attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības statūtsabiedrības nodošanu privatizācijai.

III. Privatizācijas objekta pārņemšana un privatizācijas uzsākšana

9. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par valsts statūtsabiedrības nodošanu privatizācijai tās kapitāla daļu turētājs nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem statūtsabiedrību savā valdījumā un veic likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» noteiktās darbības.

10. Privatizācijas aģentūra savā valdījumā pārņemtā privatizācijas objekta privatizācijas procesā pilda šī objekta pilnsapulces funkcijas, kas noteiktas līkumos par attiecīgo uzņēmējdarbības veidu.

11. Jebkurš privatizācijas subjekts var iesniegt priekšlikumu par valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai privatizācijas projektu termiņa, kāds norādīts Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības publicētajā paziņojumā.

Privatizācijas priekšlikumā vai privatizācijas projektā jāietver šādas ziņas:

1) objekta nosaukums;

2} objekta adrese;

3) piedāvātā privatizācijas metode un privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība;

4) pamatkapitāla palielināšanas veidi un kārtība;

5) objekta darbība vai tā izmantošana pēc privatizācijas;

6) privatizācijas subjekta - fiziskās personas - vārds, uzvārds, pilsonība un pases dati, personas kods, adrese, tālruņi, teleksa vai telefaksa numurs;

privatizācijas subjekta - juridiskās personas - nosaukums, juridiskā adrese, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, tālruņa, teleksa vai telefaksa numurs. Ja privatizācijas subjekts ir juridiskā persona, privatizācijas priekšlikumam pievienojams šīs juridiskās personas reģistrācijas apliecības noraksts.

12. Privatizējamā valsts īpašuma objekta novērtēšanu organizē Privatizācijas aģentūra.

Privatizācijas aģentūra, pamatojoties uz līgumu ar pašvaldību, var organizēt pašvaldības īpašuma objekta novērtēšanu.

13. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta novērtēšanu organizē pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija (tālāk tekstā - «privatizācijas komisija»), kas izveidota un darbojas saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām».

14. Samaksu par privatizējamā objekta novērtēšanu izdara valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība, kura tiek privatizēta, vai privatizācijas subjekts. Privatizācijas priekšlikumā vai privatizācijas projektā ir jānorāda, kas sedz ar objekta novērtēšanu saistītos izdevumus.

15. Valsts statūtsabiedrības privatizācijas noteikumus un kārtību, kādā izdarāma samaksa par objekta novērtēšanu, izstrādā Privatizācijas aģentūra un likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par šo noteikumu un kārtības apstiprināšanu, kā arī nodrošina tiesības privatizācijas subjektam iepazīties ar tiem.

16. Pašvaldības statūtsabiedrības privatizācijas projektu iesniedz privatizācijas subjekts, bet to izskata un apstiprina pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» 41. pantā noteiktajā kārtībā.

IV. Pamatkapitāla palielināšana valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībās

17. Pamatkapitāla palielināšana akciju sabiedrībās, privatizējot tās ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, var notikt tikai iesaistot papildu kapitālu.

18. Akciju sabiedrības līdzšinējiem akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību jauno akciju iegādē. Tiesības iegādāties akcijas ir tikai privatizācijas subjektiem.

19. Ja akciju sabiedrībā ir ieguldīts arī privātais kapitāls, taču tajā visas balsis pieder valstij vai pašvaldībai un pamatkapitāla palielinājums tiek segts ar naudu, tad līdzšinējiem akcionāriem var būt pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē, ja tādas paredzētas privatizācijas noteikumos vai apstiprinātajā privatizācijas projektā.

20. Valsts akciju sabiedrības privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī akciju laidiena noteikumi, tos apstiprina un akciju pārdošanas cenu nosaka Privatizācijas aģentūra.

Pašvaldības akciju sabiedrības privatizācijas projekts vienlaikus ir ari akciju laidiena noteikumi, tos apstiprina attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome.

21. Ja akciju sabiedrības statūtos ir paredzēta rezerve un tā ir uzkrāta, par katru akciju ir jāsamaksā ari papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņa ar pēdējā gada bilanci ir uz katru iepriekšējo laidienu akciju.

22. Akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību.

23. Ja akciju laidiena noteikumos paredzētajā termiņa izsludinātā pamatkapitāla apmērā akcijas nav parakstītas, Privatizācijas aģentūra vai pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome atzīst akciju laidienu par nenotikušu vai notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā (ja tas ir paredzēts privatizācijas noteikumos vai apstiprinātajā privatizācijas projektā).

24. Ja Privatizācijas aģentūra vai pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir atzinusi akciju laidienu par nenotikušu, ta Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija izdara attiecīgus grozījumus akciju sabiedrības statūtos un paziņo par to Uzņēmumu reģistram.

25. Ja Privatizācijas aģentūra vai attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir atzinusi akciju laidienu par notikušu, tad Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija sasauc akcionāru pilnsapulci, kura pārvēlē akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas un ar aktu nodod tām privatizētās akciju sabiedrības lietas, kā arī paziņo, ka privatizācija ar Šo metodi ir pabeigta.

26. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu ķermeniskas lietas vai intelektuālā īpašuma veidā, tad likuma «Par akciju sabiedrībām» 31. pantā minēto ekspertu funkcijas, kuri nosaka ieguldījuma vērtību, veic Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pašvaldības izveidota privatizācijas komisija.

V. Pamatkapitāla palielināšana valsts vai pašvaldības sabiedrībās ar ierobežotu atbildību

27. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, pieaicinot jaunus dalībniekus, kas iegulda savas kapitāla daļas, iemaksājot tās naudā vai sedzot šo daļu vērtību ar mantisko ieguldījumu. Mantas lietošanas tiesības nevar būt mantiskais ieguldījums.

28. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību līdzšinējiem dalībniekiem, palielinot pamatkapitālu, nav pirmpirkuma tiesību uz pārdodamajām kapitāla daļām. Tiesības iegādāties pārdodamās kapitāla daļas ir tikai privatizācijas subjektam.

29. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību privatizācijas noteikumus, kuri vienlaikus ir arī jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumi, apstiprina Privatizācijas aģentūra.

Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību privatizācijas projektu, kurš vienlaikus ir arī jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumi, apstiprina attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome.

30. Ja jaunie sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki kapitāla daļas vērtību sedz ar mantisko ieguldījumu, tad mantiskā ieguldījuma novērtēšanu organizē un veic Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija.

31. Ja privatizācijas noteikumos vai apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktajā termiņa paredzētais daļu ieguldījums nav izdarīts, tad Privatizācijas aģentūra vai attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome var nolemt, ka pamatkapitāls ir grozīts par faktiski ieguldīto summu, vai arī uzskatīt palielinājumu par nenotikušu un atdot ieguldīto naudu un mantu. Abos gadījumos jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos.

32. Ja pamatkapitāla palielinājums ir noticis, Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija sasauc sabiedrības dalībnieku sapulci, kura pārvēlē sabiedrības pārvaldes institūcijas, un ar aktu nodod tām privatizētās sabiedrības lietas, kā arī paziņo, ka privatizācija ar šo metodi ir pabeigta.

VI. Nobeiguma jautājumi

33. Pēc valsts vai pašvaldības akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību privatizācijas ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi jaunizveidotajās statūtsabiedrībās privātā kapitāla īpatsvaram jābūt ne mazākam par 25% no sabiedrības pamatkapitāla.

34. Ja pamatkapitālu palielina ārvalstu ieguldītājs un ieguldījums vai tā daļas pārsniedz vienu miljonu ASV dolāru vai ekvivalentu summu citā konvertējama valūtā, kā arī likuma «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» 6. pantā minētajos gadījumos, Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija pirms ieguldījuma izdarīšanas informē Latvijas attīstības aģentūru, kura dod slēdzienu saskaņā ar minētā likuma noteikumiem.

35. Visus dokumentus, kas saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu privatizācijas objektā, izstrādā un Uzņēmumu reģistram iesniedz Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija.

Privatizācijas aģentūra, pamatojoties uz līgumu ar pašvaldību, var izstrādāt pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitāla palielinājuma veikšanai nepieciešamos dokumentus.

VII. Pārejas jautājumi

36. Privatizācijai nodotajā valsts statūtsabiedrībā valsts kapitāla daļu turētājs ir Privatizācijas aģentūra likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» noteiktajā kārtībā.

37. Ja pēc šo noteikumu stāšanās spēka tiek dibinātas, ieguldot privāto kapitālu, valsts akciju sabiedrības, kurās privātajam kapitālam pieder tikai bezbalss akcijas, tad Šāda dibināšana var notikt tikai ar Privatizācijas aģentūras atļauju.

Ministru prezidents M. GAILIS

Ekonomikas ministrs J. ZVANĪTĀJS

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par kārtību, kādā veicama privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 216Pieņemts: 15.11.1994.Stājas spēkā: 02.12.1994.Zaudē spēku: 27.09.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 140, 01.12.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
58932
02.12.1994
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"