Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām
1. pants. Tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšana (1) Par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanu sarīkošanu un to laiku lemj Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. (2) Par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju papildu vēlēšanu sarīkošanu šā likuma 7. pantā paredzētajos gadījumos un to laiku lemj attiecīgā novada dome (republikas pilsētas dome). (3) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 2. pants. Tiesas piesēdētāju vēlēšanu laiks un termini (1) Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju (turpmāk — tiesas piesēdētāji) vēlēšanu laika sākumu Saeima nosaka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tiesas piesēdētāju pilnvaru laika izbeigšanās. (2) Novadu un republikas pilsētu domēm tiesas piesēdētāji ir jāievēlē divu mēnešu laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 3. pants. Kandidātu izvirzīšana tiesas piesēdētāju vēlēšanām Tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus ir: 1) reģistrēto politisko partiju, nodibinājumu un biedrību pārvaldes institūcijām un to teritoriālajām struktūrvienībām; 2) ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem; 3) attiecīgās domes deputātam; 4) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 4. pants. Tiesas piesēdētāju kandidātu pieteikšana (1) Lai pieteiktu tiesas piesēdētāja kandidātu, šā likuma 3. pantā minētās personas iesniedz novada domei (republikas pilsētas domei): 1) attiecīga parauga pieteikumu (1.—3. pielikums); 2) ziņas par tiesas piesēdētāja kandidātu (4. pielikums); 3) tiesas piesēdētāja kandidāta pašrocīgi parakstītu apliecinājumu (5. pielikums). (2) Tiesas piesēdētāju kandidāti ir piesakāmi mēneša laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma. (3) Papildu vēlēšanu gadījumā pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka novada dome (republikas pilsētas dome). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 5. pants. Tiesas piesēdētāju vēlēšanu kārtība (1) Tiesas piesēdētājus no pieteiktajiem kandidātiem ievēlē novadu un republikas pilsētu domes. (2) Attiecīgā dome pārbauda iesniegto dokumentu atbilstību likuma prasībām. (3) Par tiesas piesēdētājiem tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri ieguvuši balsu vairākumu. (4) Ja balsu vairākumu ieguvušo pieteikto kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā brīvo piesēdētāju vietu skaitu, par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 6. pants. Tiesas piesēdētāju saraksti Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem jāsastāda ievēlēto tiesas piesēdētāju saraksti, kuri jāparaksta attiecīgās novada domes (republikas pilsētas domes) priekšsēdētājam. Šie saraksti nekavējoties nosūtāmi attiecīgajai tiesai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 7. pants. Tiesas piesēdētāju papildu vēlēšanas Tiesas piesēdētāju papildu vēlēšanas rīko, ja: 1) vēlēšanās nav ievēlēts noteiktais tiesas piesēdētāju skaits; 2) vēlēšanas atzītas par nelikumīgām ar tiesas spriedumu; 3) pieņemts lēmums par jaunas tiesas izveidošanu; 4) pieņemts lēmums par tiesas piesēdētāju skaita palielināšanu; 5) piesēdētājs pārstāj pildīt savus pienākumus pirms termiņa izbeigšanās. 8. pants. Sūdzību izskatīšanas kārtība Sūdzības par novada domes (republikas pilsētas domes) nelikumīgu rīcību tiesas piesēdētāju vēlēšanu organizēšanā un norisē izskata tiesa. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 9. pants. Vēlēšanu dokumentu glabāšanas kārtība Visi tiesas piesēdētāju vēlēšanu dokumenti glabājami novadu (republikas pilsētu) pašvaldību arhīvos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 27. oktobrī. Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1994. gada 10. novembrī
personām, izskatīja jautājumu par tiesas piesēdētāja kandidāta pieteikšanu. Ar ___________ balsīm "par", ____________ balsīm "pret" un _______________ "atturoties" nobalsots par
(iestādes vai organizācijas zīmogs) Mēs, apakšā parakstījušies balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, saskaņā ar likumu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" izvirzām
Tiesas piesēdētāja kandidāta pieteikums
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
un, izpildot likuma "Par tiesu varu" prasības, apliecinu, ka atbilstu minētā likuma 55. un 56. panta prasībām, proti: - esmu Latvijas Republikas pilsonis (-e); - neesmu jaunāks (-a) par 25 gadiem (vēlēšanu dienā); - neesmu sodīts (-a) par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); - neesmu izdarījis (-usi) noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvots (-a) sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; - neesmu saukts (-a) pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret mani izbeigta uz nereabilitējoša pamata; - pret mani nav ierosināta krimināllieta, kurā notiek izmeklēšana; - nekad neesmu bijis (-usi) PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas vai citu ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks (-ce), minēto institūciju aģents (-e), rezidents (-e) vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs (-a); - neesmu bijis (-usi) ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegtu organizāciju dalībnieks (-ce) pēc šo organizāciju aizliegšanas.
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|