2. pants. Valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

(1) Valsts robežu nosaka līdz 1940.gada 16.jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu (turpmāk — starpvalstu līgumi).

(2) Vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940. gada 16. jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai atzīstama par pagaidu demarkācijas līniju. Uz to attiecināmas visas šajā likumā ietvertās normas, kas ir spēkā attiecībā uz valsts robežu.

(3) Ministru kabinets savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

3. pants. Valsts robežas atrašanās dabā

(1) Valsts robeža, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi, ir noteikta:

1) uz sauszemes, kā arī upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, ko šķērso robeža, — pa taisni no vienas robežzīmes centra līdz otras robežzīmes centram;

2) Baltijas jūrā — pa Latvijas Republikas teritoriālās jūras ārējo malu;

3) Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī — saskaņā ar Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā;

4) kuģojamās upēs — pa galvenā kuģuceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) — pa to vidu vai upes galvenā atzara vidu. Valsts robeža, kas iet pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, nepārvietojas, ja mainās šo ūdeņu krastu konfigurācija vai novirzās ūdesteces gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri robežposmiem, kuri noteikti pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, — pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

(2) Valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālā jūra un bāzes līnija

(1) Latvijas Republikas teritoriālā jūra, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, ir ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas.

(2) Bāzes līniju Baltijas jūrā un Irbes šaurumā veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi. Bāzes līniju Rīgas jūras līcī veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno punktus, kuru koordinātes nosaka Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

7. pants. Valsts robežas josla

(1) Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz valsts robežas, gar to tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir noteikta platuma zemes josla, kas piegulst valsts robežai, un uz to attiecas valsts robežas režīms. Robežas joslu nosaka Ministru kabinets saskaņā ar starpvalstu līgumiem.

(2) Valsts robežas joslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

8. pants. Valsts robežas šķērsošana

(1) Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

(2) Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(3) Gaisa kuģi un citi lidojoši objekti valsts robežu šķērso speciāli noteiktā kontrolējamā gaisa telpā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 18.12.2003. likumu.)

(5) Ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistītās formalitātes nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

10. pants. Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšana no tiem

(1) Jebkuras ārvalsts kuģiem ir tiesības iebraukt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, lai tos šķērsotu, neiebraucot iekšējos ūdeņos, vai lai iebrauktu iekšējos ūdeņos un ostās vai izbrauktu atklātā jūrā, ievērojot miermīlīgas caurbraukšanas principu.

(2) Ārvalstu karakuģi iebrauc Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos drīkst atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu valsts piederību apliecinošu karogu.

(3) Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, reidos un ostās notiek saskaņā ar_ Ministru kabineta lēmumos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.

11. pants. Valsts robežas kontrole

(1) Personas, visu veidu transportlīdzekļi, kravas un citas mantas, kas šķērso valsts robežu, ir pakļautas robežkontrolei atbilstoši šim likumam, citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

(2) Robežkontrole tiek organizēta Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajos robežkontroles punktos un robežpārejas punktos.

(3) Robežkontroles punktos robežkontroli veic robežsargi un muitnieki. Robežkontroles punktos, ja nepieciešams, tiek veikta arī karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kultūras vērtību un cita veida kontrole.

(4) Robežpārejas punktos robežkontroli veic tikai robežsargi. Sājos punktos personas un transportlīdzekļi valsts robežu drīkst šķērsot Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā.

(5) Robežkontroles veikšanai nepieciešamās iekārtas un tehnisko aprīkojumu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

12. pants. Valsts robežas šķērsošana, kravu un mantu pārvietošana pāri valsts robežai

(1) Valsts robežsardze (turpmāk — Robežsardze) atļauj personām un transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu, kā arī pārvietot pāri valsts robežai kravas un mantas, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu veiktās kontroles operācijas.

(2) Preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai reglamentē muitas jomā pieņemtie normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, nosaka Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2000.)

13. pants. Robežkontroles punktu režīms

(1) Lai radītu un uzturētu nepieciešamos apstākļus robežkontroles un robežpārejas punktu darbībai, kas ir saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu, preču un citu mantu laišanu pāri valsts robežai, robežkontroles un robežpārejas punktos tiek noteikts robežkontroles punktu režīms, kas reglamentē kārtību, kādā šajās vietās var uzturēties un pārvietoties personas un transportlīdzekļi, kā arī kārtību, kādā veicamas citas darbības, kas saistītas ar personu, transportlīdzekļu, kravu, preču un citu mantu laišanu pāri valsts robežai.

(2) Robežsardze kopīgi ar muitas iestādēm robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežkontrole un muitas kontrole.

(3) Robežkontroles punktu režīms ir attiecināms uz visu transporta iestādes (starptautiskās jūras ostas, starptautiskās lidostas, dzelzceļa vai jūras pasažieru stacijas u. c.) teritoriju.

(4) Robežkontroles punktu režīma ievērošanu nodrošina Robežsardze kopīgi ar muitas iestāžu, starptautisko jūras ostu, lidostu, dzelzceļa vai jūras pasažieru staciju administrāciju, kā arī sadarbībā ar policiju un Zemessardzi.

(5) Robežkontroles punktu režīmu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. un 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

14. pants. Saimnieciskā darbība valsts robežas joslā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

18. pants. Pierobeža un pierobežas josla

Latvijas Republikas drošības interesēs Ministru kabinets gar valsts sauszemes robežu var noteikt pierobežu — ne šaurāku par 15 kilometriem — un pierobežas joslu, kas ir pierobežas sastāvdaļa,— ne platāku par 2 kilometriem.

19. pants. Pierobežas un virs tās esošās gaisa telpas režīms. Pierobežas joslas režīms

(1) Atkarībā no politiskajiem, ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem apstākļiem, no kriminogēnās situācijas, iedzīvotāju blīvuma un citiem apstākļiem Ministru kabinets pierobežā un gaisa telpā virs tās var noteikt atbilstošu pierobežas un virs tas esošas gaisa telpas režīmu.

(2) Latvijas Republikas drošības intereses Ministru kabinets pierobežas joslā var izdot režīma papildu noteikumus.

(3) Pierobežā robežsargu kopīgie pasākumi ar citām Iekšlietu ministrijas sistēmas struktūrvienībām un Aizsardzības ministrijas sistēmas struktūrvienībām notiek Robežsardzes vadībā.

(4) Par bruņotu formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgo Robežsardzes pārvalžu nodaļu (apakšnodaļu) vadība.

(5) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā Robežsardze, pildot dienesta pienākumus, nav pakļauta muitas, Zemessardzes, kā arī lidostu un jūras ostu apsardzes dienestu kontrolei.

(6) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā valsts policija savu darbību veic iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

21.¹ pants. Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju sadarbība

Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju sadarbību valsts robežas drošības jautājumos nosaka Ministru kabinets.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

25. pants. Robežsardzes galvenie pienākumi

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

28. pants. Jūras spēku tiesības un pienākumi valsts robežas apsardzībā

Jūras spēku tiesības un pienākumus valsts robežas apsardzības plāna pildīšanā nosaka Ministru kabinets.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

1. Robežapsardzības spēki un to personālsastāvs pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.

Līdz Robežapsardzības spēku reorganizācijai dienestu tajos turpina arī obligātā valsts dienesta karavīri likumā "Par Aizsardzības spēkiem" noteiktajā kārtībā.

2. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Aizsardzības ministrija nodod un Iekšlietu ministrija pieņem Robežapsardzības spēku štatus, materiāltehnisko bāzi un finansu resursus, bruņojumu un ekipējumu, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu un citu nepieciešamo dokumentāciju.

3. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izstrādā likumprojektu par Robežsardzi.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.29 "Par Latvijas Republikas valsts robežu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.124 "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).