1.¹ pants. Latvijas pilsonība

(1) Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.

(2) Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums.

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, ja šī persona vai tās pēcnācējs likumā noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.oktobrim reģistrējās par Latvijas pilsoni vai tiem bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni atbilstoši šā likuma 2.panta 1.punktam redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim;

2) persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, ja ievēroti šā likuma 9.panta otrās vai piektās daļas nosacījumi;

3) latvietis vai līvs, kurš Latvijā apliecinājis visus šādus nosacījumus:

a) ka viņa priekštecis 1881.gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam,

b) savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai no latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvots saskaņā ar šā likuma 21.pantu,

c) savu piederību pie valstsnācijas (latviešiem) vai autohtoniem (līviem), iesniedzot dokumentāru apstiprinājumu tam, ka viņš vai vismaz viens no viņa vecākiem vai vecvecākiem ir piederīgs pie valstsnācijas vai autohtoniem, vai arī paskaidrojumu tam, kādēļ šādu apstiprinājumu nav iespējams iesniegt, un minētā apstiprinājuma vietā iesniedzis citus apliecinājumus. Šo apstiprinājumu var aizstāt ar apliecinājumu par piederību pie latviešu kopienas savā dzīvesvietā ārpus Latvijas;

4) sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, ja viņa vai viņš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus;

5) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi, vai cits bez vecāku gādības palicis bērns, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnu, kura vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības;

6) bārenis, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē.

(2) Gribu reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu;

2) pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Latvijas pilsonību vienlaikus ar šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto personu var iegūt arī šīs personas bērns līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata iesniegumus un reģistrē personu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas iesniegumu izskata gada laikā.

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 10. un 11.punktu)

8.¹ pants. Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

(1) Ja persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, vai šādas personas pēcnācējs iesniedz apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, tad šī persona un tās pēcnācējs saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas pēcnācējs, kurš dzimis līdz 2014.gada 1.oktobrim, iesniedz apliecinājumu tam, ka vismaz viens no viņa priekštečiem ir bijis šā panta pirmajā daļā minētā persona, tad viņš saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni. Attiecībā uz bērnu līdz 15 gadu vecumam apliecinājumu pauž viņa likumiskais pārstāvis.

(3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties par Latvijas pilsoni, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās personas apliecinājumu un reģistrē šo personu par Latvijas pilsoni. Iesniegumu izskata četru mēnešu laikā.

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

12.pants. Naturalizācijas noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu:

1) kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas);

2) kura prot latviešu valodu;

3) kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatus;

5) kurai ir legāls iztikas avots;

6) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmusi iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks — apliecinājumu, ka viņam nav citas valsts pilsonības. Šīs prasības neattiecas uz personu, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss;

7) kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

8) uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, tad viņš ir tiesīgs saglabāt attiecīgās valsts pilsonību.

(3) Uz šā panta otrajā daļā minēto personu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumi, ja tā dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes, Ukrainas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

(4) Paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un ekspatriācijas atļauju vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu persona iesniedz pēc tam, kad tai oficiāli paziņots, ka nav citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā, un pēc tam, kad šī persona devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai, Ministru kabinets lemj par tās uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus.

(09.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2022.)

23.pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonim, kurš ir arī citas valsts pilsonis vai kuram citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas valsts pilsonību, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas.

(3) Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu var izveidoties dubultā pilsonība vai saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas.

(4) Iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības var noraidīt, ja Latvijas pilsonis nav izpildījis nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.

(5) Iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata atteikšanās iesniegumus, valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto saistību saturu.

(6) Personu, kura iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu un zaudējusi Latvijas pilsonību, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā.

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 13. un 14.punktu)

24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību, neiesniedzot šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā minēto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un nav zaudējusi Latvijas pilsonību, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kad persona dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes, Ukrainas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

3) apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem;

4) veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, tas konstatēts ar tiesas spriedumu un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku;

5) sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana personai neskar tās laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja nav pagājuši vairāk kā 10 gadi no tās iegūšanas vai atjaunošanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) persona bijusi notiesāta par kādu no Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 5.pantā minētajiem starptautiskajiem noziegumiem;

2) personai ir šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonība.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību. Persona, kurai Latvijas pilsonība atņemta ar atbildīgās institūcijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu atbildīgās institūcijas priekšniekam. Institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(09.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2022. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.04.2022.)

25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles dēļ bez tās rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc tās lūguma atjauno, ievērojot šā panta ceturtās daļas 1. un 3.punkta nosacījumus.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tam, kad beidzies attiecīgā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

(3) Personai, kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētas valsts pilsonību un Latvijas pilsonību zaudējusi, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētas valsts pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt atbildīgajai institūcijai iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu.

(4) Latvijas pilsonību neatjauno personai:

1) kura ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā neminētas valsts pilsonību;

2) kura, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību un kurai Latvijas pilsonība ir atņemta ar tiesas spriedumu;

3) uz kuru attiecas šā likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi, izņemot 11.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, ja tā dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

(5) Ja personai Latvijas pilsonības atjaunošana atteikta ar šā panta sestajā daļā noteiktas institūcijas lēmumu, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu minētās institūcijas priekšniekam. Institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja personai Latvijas pilsonības atjaunošana atteikta ar šā panta sestajā daļā noteiktas institūcijas lēmumu saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem un šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz izlūkošanas vai pretizlūkošanas rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(7) Iesniedzot iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju, kārtību, kādā tā atjauno personai Latvijas pilsonību, un par Latvijas pilsonības atjaunošanu maksājamās valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus.

(09.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)