Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 252 "Dizainparaugu noteikumi".
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
DIZAINPARAUGU AIZSARDZĪBAS LIKUMS
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Dizainparaugs un tā patentspēja

(1) Ar jēdzienu "dizainparaugs" šajā likumā saprot mākslinieciskās projektēšanas (mākslinieciskās konstruēšanas) rezultātā radītu izstrādājuma ārējo veidolu. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti.

(2) Dizainparauga patentu izsniedz par dizainparaugu, kas ir jauns, vizuāli pievilcīgs un izmantojams rūpniecības vai amatniecības izstrādājumos.

(3) Dizainparaugs ir jauns, ja līdz dienai, kad patentpieteikums saņemts Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde), vai līdz prioritātes datumam tas nav bijis zināms no atklātām publikācijām Latvijā un aiz tās robežām vai no atklātas izmantošanas faktiem Latvijā. Dizainparauga novitāti nosakot, ņem vērā arī citu personu agrāk (ar agrāku prioritātes datumu) Patentu valdei iesniegtos dizainparaugu patentpieteikumus, kuri tiks publicēti Patentu valdes oficiālajā biļetenā.

(4) Dizainparauga atšķirības var izpausties to formas, konfigurācijas, virsmas uzbūves, ornamenta, līniju salikuma vai krāsu salikuma īpatnībās, tomēr dizainparauga novitāti nosaka, vizuāli novērtējot izstrādājuma ārējo veidolu kopumā.

(5) Dizainparaugu neuzskata par jaunu, ja, salīdzinot ar jau zināmu (saskaņa ar šā panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem) dizainparaugu:

1) tas ir identisks;

2) tā atšķirības būtiski nemaina izstrādājuma ārējā veidola kopējo vizuālo iespaidu;

3) var atzīt, ka tā atšķirības veido jau zināmā dizainparauga nebūtisku variantu vai modifikāciju;

4) dizainparauga ārējais veidols ir būtiski līdzīgs, tikai attiecas-uz cita veida izstrādājumiem.

(6) Dizainparauga novitātei nekaitē tā būtības agrāka atklāšana, ja tā notikusi ne agrāk kā sešus mēnešus pirms patentpieteikuma iesniegšanas dienas un tā saistīta ar:

1) nepārprotamu ļaunprātību pret pieteicēju vai tā tiesisko priekšteci;

2) tāda eksponāta, kurā izmantots šis dizainparaugs, eksponēšanu oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē, kura atbilst 1928. gada 22. novembra Starptautisko izstāžu konvencijas prasībām.

(7) Dizainparaugu uzskata par vizuāli pievilcīgu, ja tam piemīt tāds estētisko iezīmju kopums, ar kuru attiecīga izstrādājuma ārējais veidols spēj piesaistīt pircēja vai lietotāja uzmanību.

(8) Dizainparaugu atzīst par izmantojamu rūpniecības vai amatniecības izstrādājumos, ja tā ārējo veidolu var rūpnieciski vai amatnieciski atkārtot un pavairot atbilstošos izstrādājumos iekļaušanai saimnieciskajā apritē.

2. pants. Neaizsargājami objekti

(1) Šis likums nepiešķir tiesisko aizsardzību izstrādājuma ārējam veidolam, ja:

1) to nosaka tikai izstrādājuma tehniskās funkcijas;

2) tas ir pretrunā ar ētikas, humānisma un morāles prasībām;

3) tas ir arhitektūras objekts (tai skaitā rūpnieciska, hidrotehniska vai cita stacionāra celtne), izņemot mazās arhitektūras formas un rūpnieciski (ārpus būvlaukuma) ražotas ēkas (būves) un to detaļas;

4) tas ir nenoteiktas formas objekts, kas izveidots no šķidrām, gāzveida, beramām vai tamlīdzīgām vielām.

(2) Tiesisko aizsardzību dizainparaugs vai tā elementi neiegūst arī gadījumos, kad izstrādājuma ārējā veidolā bez īpašnieku atļaujas iekļauti:

1) objekti, kas nav būtiski atšķirīgi no Latvijā aizsargātiem citu personu dizainparaugiem;

2) objekti, kurus aizsargā autortiesības;

3) sabiedrībā plaši pazīstamu personu uzvārdi, pseidonīmi, portreti, ja vien šīs personas nav mirušas pirms 50 gadiem un agrāk;

4) Latvijā aizsargāti un Latvijā vispārzināmi, kaut arī neaizsargāti firmu, izgatavošanas vietu un produkcijas nosaukumi, preču un pakalpojumu zīmes.

(3) Patentēta dizainparauga tiesiskā aizsardzība neattiecas uz tā elementiem:

1) ko nosaka tikai izstrādājuma funkcionālie uzdevumi vai kas nepieciešami kāda tehniska efekta sasniegšanai;

2) kas satur valstu ģerboņus, karogus un nosaukumus, to saīsinājumus, citu valsts apstiprinātu oficiālo heraldiku, starptautisko organizāciju nosaukumus, to saīsinājumus un emblēmas, reliģiskos simbolus, valsts dienestu atšķirības zīmes un valsts apbalvojumus, oficiālus mērvienību, kontroles un garantijas apzīmējumus, kā ari citus oficiālus apzīmējumus, kurus lieto Latvijā.

3. pants. Patenttiesību subjekti, patenta īpašnieks

(1) Tiesības uz dizainparauga patentu ir dizainparauga autoram (turpmāk - dizaineram) vai viņa juridisko tiesību pārņēmējam.

(2) Ja dizainparaugu radījušas vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu. Savstarpējās attiecības, kas iestājas, ja vairākām personām izsniegts kopīgs patents, nosaka vienošanās, kas noslēgta starp šīm personām.

(3) Ja vairākas personas ir radījušas dizainparaugu neatkarīgi cita no citas, tad tiesības uz patentu ir tai personai, kura pirmā iesniegusi patentpieteikumu Patentu valdei, bet strīda gadījumā tiesības uz patentu nosaka tiesa.

(4) Ja dizainparaugs ir radīts, pildot dienesta uzdevumu, tiesības uz patentu ir darba devējam, ja starp viņu un dizaineru ir noslēgts attiecīgs līgums. Līgums nosaka ar patentu saistītās attiecības starp darba devēju un dizaineru, ari darba devēja tiesības uz patenta izmantošanu un dizainera tiesības uz taisnīgu atlīdzību par dizainparauga radīšanu un izmantošanu. Strīdus starp viņiem par līguma noteikumu izpildi izšķir tiesa.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā līgums starp darba devēju un dizaineru nav noslēgts vai ja darba devējs, kuram ir tiesības uz patentu, atsakās iesniegt attiecīgā dizainparauga patentpieteikumu vai četru mēnešu laikā pēc dizainera priekšlikuma par radītā dizainparauga patentēšanu nav iesniedzis patentpieteikumu, tiesības uz patentu pāriet dizaineram.

OTRĀ NODAĻA
DIZAINPARAUGA PATENTPIETEIKUMS UN TĀ IZSKATĪŠANA. DIZAINPARAUGA PATENTS

4. pants. Patentpieteikums

(1) Dizainers vai viņa tiesību pārņēmējs, kas vēlas iegūt dizainparauga tiesisko aizsardzību, iesniedz patentpieteikumu (turpmāk - pieteikums) Patentu valdei.

(2) Pieteikumam jāietver:

1) iesniegums par patenta izsniegšanu;

2) dizainparauga attēlu komplekts, kas dod pilnu un detalizētu priekšstatu par izstrādājuma ārējo veidolu;

3) dizainparauga apraksts;

4) ja tas nepieciešams dizainparauga būtības noskaidrošanai - izstrādājuma kopskata rasējums, ergonomiskā shēma, konfekcijas karte, izstrādājuma paraugs;

5) dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas samaksu.

(3) Pieteikumam jāattiecas uz vienu dizainparaugu. Pieteikumā drīkst ietvert dizainparauga variantus vai vairākus paraugus, ja atbilstošie izstrādājumi veido vienotu kopumu, komplektu vai sēriju un ir kopā izgatavojami vai lietojami, tomēr nepārsniedzot 20 variantus (paraugus) vienā pieteikumā.

(4) Pieteikuma iesniegumam jābūt latviešu valodā, citus pieteikuma materiālus un dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja kādi pieteikuma materiāli iesniegti angļu, franču, krievu vai vācu valodā, pieteicējs divu mēnešu laikā pēc Patentu valdes pieprasījuma vai - strīdu gadījumā - pēc Patentu valdes Apelācijas padomes (turpmāk - Apelācijas padome) vai tiesas pieprasījuma iesniedz šo materiālu tulkojumu latviešu valodā. Minētie tulkojumi uzskatāmi par pieteikuma sastāvdaļu. Visa turpmākā pieteikuma lietvedība (sarakste) notiek latviešu valodā.

(5) Ja pieteikumu kārto ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam jāpievieno dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Ārvalsts pieteicējs - fiziskā vai juridiskā persona, kurai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijas Republikā vai tās teritorijā nepieder uzņēmums, - iesniedz pieteikumu un kārto saraksti ar Patentu valdi tikai ar Patentu valdē reģistrēta patentpilnvarotā starpniecību.

(6) Ja nepieciešams, pieteikumā iekļauj citus materiālus un dokumentus, kuru sarakstu nosaka Patentu valde. Formālās prasības pret pieteikuma materiāliem un dokumentiem nosaka Patentu valde.

(7) Pieteikuma iesniegumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis.

5. pants. Dizainparauga prioritāte

(1) Par dizainparauga pieteikuma iesniegšanas (dizainparauga prioritātes) dienu atzīst dienu, kad Patentu valdē saņemts šā likuma 4. panta otrās daļas prasībām atbilstošs pieteikums.

(2) Tiesības uz prioritāti (konvencijprioritāte) rodas arī tad, ja šā paša dizainparauga pieteikums agrāk ir bijis iesniegts citā valstī, kas pievienojusies Parīzes konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, vai jebkurā citā valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, bet ar nosacījumu, ka pieteikums Patentu valdei ir iesniegts sešu mēnešu laikā no pirmā pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Pieteikumā var iekļaut prioritātes prasību, kas pamatota uz šā paša dizainparauga eksponēšanu oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē (izstādes prioritāte) kādā valstī, kas pievienojusies Parīzes konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, bet ar nosacījumu, ka pieteikums Patentu valdei ir iesniegts sešu mēnešu laikā no dizainparauga pirmās eksponēšanas dienas.

(4) Pieteicējam, kurš vēlas izmantot konvencijprioritātes vai izstādes prioritātes tiesības, tas jānorāda pieteikumā. Dokumenti, kas apliecina prioritātes tiesības, iesniedzami vienlaikus ar pieteikumi vai pievienojami tam ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

6. pants. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1) Patentu valde pārbauda, vai iesniegtais pieteikums atbilst šā likuma 4. pantā (izņemot tā trešo daļu) noteiktajām prasībām. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana veicama trīs mēnešu laikā no dienas, kad tas iesniegts Patentu valdei.

(2) Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot termiņu atbildes sniegšanai. Attiecīgi tiek pagarināts arī iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

(3) Līdz iepriekšējās izskatīšanas pabeigšanai pieteicējs ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas, samaksājot attiecīgu nodevu, izdarīt pieteikumā grozījumus un papildinājumus, kas nemaina dizainparauga būtību. Tādus grozījumus izdara arī tad, ja to pieprasa Patentu valde. Abos gadījumos tiek attiecīgi pagarināts iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

(4) Papildu materiālus, kas maina dizainparauga būtību, pieteicējs var noformēt kā patstāvīgu pieteikumu, kura prioritāti nosaka ar dienu, kad Patentu valde saņēmusi šādus papildu materiālus.

(5) Ja pieteikums atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde pieteicējam nosūta paziņojumu par iepriekšējās izskatīšanas pabeigšanu (pieteikuma akceptu).

(6) Ja pieteicējs noteiktajā laika nav novērsis noradītos būtiskos pieteikuma trūkumus, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(7) Trīs mēnešu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas pieteicējs ir tiesīgs, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt motivētu apelāciju Apelācijas padomei. Apelācijas padome iesniegumu izskata trīs mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(8) Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs var atsaukt visu pieteikumu vai atsevišķus tajā iekļautos dizainparaugus vai variantus, turklāt jau samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

7. pants. Pieteikuma izskatīšana un patenta izsniegšana

(1) Patentu valde pārbauda, vai akceptētais pieteikums atbilst šā likuma 2. panta pirmās daļas prasībām un vai ievēroti 4. panta trešās daļas noteikumi. Patentu valde neveic pieteikuma būtības ekspertīzi attiecībā uz dizainparauga patentspēju saskaņā ar citām šajā likumā noteiktajām prasībām; patentu izsniedz bez garantijas par tā juridisko spēku un vērtību.

(2) Ja pieteikuma izskatīšana devusi pozitīvu rezultātu, Patentu valde četru mēnešu laikā no pieteikuma akceptēšanas dienas pieņem lēmumu par patenta izsniegšanu un reģistrē attiecīgo dizainparaugu Valsts dizainparaugu reģistrā. Vienlaikus Patentu valde sagatavo publicēšanai oficiālajā biļetenā paziņojumu par dizainparauga patenta izsniegšanu, ietverot tajā patenta bibliogrāfisko izziņu un dizainparauga attēlu.

(3) Pieteicējam ir tiesības, samaksājot attiecīgu nodevu, lūgt atlikt publikāciju par patenta izsniegšanu līdz 18 mēnešiem no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(4) Patentu valde izsniedz pieteicējam patentu pēc tam, kad viņš ir samaksājis patenta nodevu. Pēc pieteicēja lūguma nodevas samaksu un patenta izsniegšanu var atlikt.

(5) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 2. panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot trīs mēnešu termiņu atbildei. Patentu valde ir tiesīga arī pieprasīt pieteikuma izskatīšanai nepieciešamos papildu materiālus un dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu. Attiecīgi tiek pagarināts pieteikuma izskatīšanas termiņš. Pieteikums tiek noraidīts, ja pieteicējs nav novērsis pieteikuma trūkumus vai neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu.

(6) Ja pieteikuma materiāli neatbilst šā likuma 4. panta trešās daļas noteikumiem, Patentu valde pieteicējam dod iespēju trīs mēnešu laikā pieteikumā iekļautos materiālus sadalīt vairākos patstāvīgos pieteikumos saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja pieteicējs šo Iespēju neizmanto, Patentu valde izskata tikai tos dizainparaugus (variantus), kas nepārsniedz 4. panta trešās daļas noteikumu prasības, izskatīšanu sakot ar pirmo pieteikuma dokumentos minēto dizainparaugu (variantu).

(7) Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu (izskatīšanas ierobežošanu), samaksājot attiecīgu nodevu, trīs mēnešu laikā var pārsūdzēt Apelācijas padomē. Ja Apelācijas padomes lēmums pieteicēju neapmierina, viņš to sešu mēnešu laikā likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

8. pants. Iebildumi pret patenta izsniegšanu

(1) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad oficiālajā biļetenā publicēts paziņojums par patenta izsniegšanu, ikvienai personai, samaksājot attiecīgu nodevu, ir tiesības iesniegt Apelācijas padomei motivētu iebildumu pret patenta izsniegšanu.

(2) Iebildumu Apelācijas padomei var iesniegt, ja pārkāpti šā likuma 2. panta pirmās un otrās daļas vai 4. panta noteikumi.

(3) Iebildumus pret patenta izsniegšanu, kas pamatoti uz citiem šā likuma noteikumiem, izskata tiesa.

(4) Apelācijas padome iepazīstina pieteicēju ar katru iesniegto iebildumu, nosūtot viņam iebilduma kopiju. Pieteicējam trīs mēnešu laikā jāiesniedz Apelācijas padomei atbilde (paskaidrojumi).

(5) Apelācijas padome izskata iebildumu trīs mēnešu laikā no pieteicēja atbildes saņemšanas dienas. Pieteicējam un iebilduma iesniedzējam paziņo par iebilduma izskatīšanu 30 dienas pirms noteiktā izskatīšanas termiņa; abas puses ir tiesīgas piedalīties iebilduma izskatīšanā, iesniegt nepieciešamos materiālus un dot mutvārdu paskaidrojumus.

(6) Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai arī par tā noraidīšanu.

(7) Iebilduma noraidīšana neliedz tā iesniedzējam apstrīdēt izsniegto patentu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Lēmumu par iebilduma apmierināšanu sešu mēnešu laikā var šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

9. pants. Valsts dizainparaugu reģistrs

(1) Patentu valde kārto Valsts dizainparaugu reģistru (turpmāk - Reģistrs), kurā iekļauj nepieciešamās ziņas par izsniegto dizainparauga patentu, par grozījumiem, kas saistīti ar patentīpašnieku, par dizainparaugu licencēm, kā arī citas ziņas, kuras nosaka Patentu valde.

(2) Reģistrs ir pieejams ieskatam jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz Reģistra ziņu izrakstus.

10. pants. Noteikto termiņu pagarināšana un atjaunošana

(1) Termiņus, kuri paredzēti šā likuma 6. panta otrajā, trešajā, sestajā un septītajā daļā, 7. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā un 8. panta ceturtajā daļā, Patentu valde var pagarināt, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem, ja šis likums neparedz citādi, ar nosacījumu, ka termiņa pagarināšanas lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos termiņus var atjaunot, ja to neievērošanai bijuši dibināti iemesli, ar nosacījumu, ka šāds lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā termiņa izbeigšanās (ja šis likums neparedz citādi) un samaksāta papildu nodeva par termiņa atjaunošanu.

11. pants. Patenta darbības termiņš

(1) Patentu uz dizainparaugu izsniedz uz pieciem gadiem, skaitot no dienas, kad pieteikums saņemts Patentu valdē.

(2) Pēc patentīpašnieka pieprasījuma patenta darbības termiņu var pagarināt par diviem turpmākajiem piecu gadu periodiem. Katrs šāds periods sākas ar iepriekšējā perioda izbeigšanos.

(3) Pieprasījumu patenta darbības termiņa pagarināšanai, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniedz patenta darbības perioda pēdējā gada laikā. Samaksājot papildu nodevu, patentīpašnieks ir tiesīgs patenta darbības termiņa pagarināšanas pieprasījumu iesniegt arī sešu mēnešu laikā pēc šā termiņa beigām.

12. pants. Patenta darbības izbeigšana

Patenta darbība tiek izbeigta:

1) pirms attiecīgā darbības termiņa beigām, ja patentīpašnieks to lūdz Patentu valdei;

2) sešus mēnešus pēc patenta pirmā vai otrā darbības perioda beigām, ja šā likuma 11. pantā noteiktajā laikā nav samaksāta nodeva par patenta darbības termiņa pagarināšanu;

3) ja patents tiek atzīts par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 13. pantu.

13. pants. Patenta atzīšana par spēkā neesošu

Dizainparauga patentu visā tā darbības laikā var tiesas ceļā atzīt par spēkā neesošu pilnīgi vai daļēji, ja:

1) patents izsniegts, pārkāpjot dizainparauga patentspējas noteikumus;

2) pieteikuma sākotnējie materiāli pilnībā neatklāj dizainparauga (izstrādājuma) ārējo veidolu;

3) patents izsniegts personai, kam uz to nebija tiesību.

14. pants. Nodevas

Par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu, kā arī par citām juridiski nozīmīgām darbībām, kas saistītas ar pieteikuma izskatīšanu un dizainparauga tiesisko aizsardzību, jāmaksā nodevas. Nodevu veidus un apmērus nosaka Ministru Padome, bet to samaksas kārtību - Patentu valdes direktors.

TREŠĀ NODAĻA
NO DIZAINPARAUGA PATENTA IZRIETOŠĀS TIESĪBAS

15. pants. Patentēta dizainparauga tiesiskās aizsardzības saturs un apjoms

(1) Dizainparauga patents apliecina autorību, prioritāti uz dizainparaugu un izņēmuma tiesības uz tā izmantošanu.

(2) To aizsargājamo tiesību apjomu, kuras piešķir patents, nosaka dizainparauga ārējais veidols kopumā, kurš atspoguļots pieteikumā ietvertajos attēlos un, ja nepieciešams, izstrādājuma paraugā. Dizainparauga apraksts kalpo tikai tā pazīmju un atšķirību izskaidrošanai.

16. pants. Izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu

(1) Izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu ir patentīpašniekam.

(2) Izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu ļauj patentīpašniekam izmantot dizainparaugu pēc saviem ieskatiem, ciktāl tas nepārkāpj citu patentīpašnieku tiesības, kā arī aizliegt dizainparaugu izmantot citām personām gadījumos, kas ir pretrunā ar šo likumu. Neviens nedrīkst izmantot patentētu dizainparaugu bez patentīpašnieka piekrišanas.

(3) Izņēmuma tiesības stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu.

(4) Ja vairākām personām izsniegts kopīgs patents un starp tām nav noslēgta savstarpēja vienošanās par dizainparauga izmantošanu, katra no šīm personām ir tiesīga izmantot dizainparaugu pēc saviem ieskatiem, izņemot licences piešķiršanu un patenta tiesību nodošanu citām personām. Licenci uz dizainparauga izmantošanu var piešķirt trešajām personām tikai uz visu patentīpašnieku vienošanās pamata vai ar tiesas nolēmumu.

(5) Par patentīpašnieka tiesību pārkāpumu atzīst tādu izstrādājumu, kuros izmantots patentēts dizainparaugs, izgatavošanu, lietošanu, piedāvāšanu pārdošanai, kā arī glabāšanu, ievešanu un izvešanu no Latvijas iepriekšminētajiem nolūkiem un citādu iekļaušanu saimnieciskajā apritē bez patentīpašnieka piekrišanas.

(6) Dizainparauga patentīpašniekam un tā izmantošanas tiesību īpašniekam ir tiesības marķēt izstrādājumus, kuros izmantots patentēts dizainparaugs, ar brīdinājuma apzīmējumu - aplī ietvertu burtu «D» - vai ar īpašu tekstu, kas brīdina par dizainparauga aizsardzību. Personas, kas maldina sabiedrību, lietojot šādu brīdinājuma marķējumu saistībā ar izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas dizainparauga patents, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu.

17. pants. Darbības, kuras netiek atzītas par izņēmuma tiesību pārkāpumu

Par dizainparauga izmantošanas izņēmuma tiesību pārkāpumu netiek atzīta:

1) patentētu dizainparaugu izmantošana tāda ārvalsts transportlīdzekļa konstrukcijā vai ekspluatācijas gaitā, kurš uz laiku vai nejauši atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tās ūdeņos vai gaisa telpā, ja turklāt dizainparauga izmantošana notiek vienīgi transportlīdzekļa vajadzībām;

2) zinātnisko pētījumu un eksperimentu veikšana ar tādu izstrādājumu palīdzību, kuros izmantoti patentēti dizainparaugi, un šādu izstrādājumu pārbaude;

3) tādu izstrādājumu lietošana personiskām vajadzībām bez komerciāla nolūka, kuros izmantoti patentēti dizainparaugi;

4) darbības ar izstrādājumiem, kuros izmantoti patentēti dizainparaugi, ja šie izstrādājumi ir iekļauti saimnieciskajā apritē ar patentīpašnieka piekrišanu vai citā likumīgā veidā.

18. pants. Iepriekšlietošanas tiesības

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kas līdz patentēta dizainparauga prioritātes datumam neatkarīgi no patentētā dizainparauga autora (dizainera) radījušas un godprātīgi lietojušas Latvijas teritorijā šim dizainparaugam būtiski līdzīgu izstrādājuma ārējo veidolu vai veikušas visus šādai lietošanai nepieciešamos priekšdarbus, saglabā tiesības uz šāda izstrādājuma ārējā veidola turpmāko izmantošanu (iepriekšlietošanas tiesības) bez atlīdzības patentīpašniekam, tomēr nepalielinot izmantošanas apjomu.

(2) Iepriekšlietošanas tiesības var nodot citai personai tikai kopā ar ražotni, kurā tika izmantots šāds ārējais veidols vai veikti visi tam nepieciešamie priekšdarbi.

19. pants. Patenttiesību un no tām izrietošo tiesību nodošana citām personām

(1) Tiesības uz patentu un no patenta izrietošās tiesības uz dizainparauga izmantošanu saskaņā ar līgumu var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai. Pēc nodevas samaksas šādu līgumu reģistrē Patentu valde. Bez reģistrācijas līgums nav spēkā.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu un saņemt patentu, izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu, kā arī tiesības uz atlīdzību un ienākumiem no dizainparauga izmantošanas pāriet mantojumā civillikumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

20. pants. Dizainera personiskās tiesības

(1) Par dizaineru atzīstama persona, kuras radošā darba rezultātā dizainparaugs izveidots. Ja dizainparaugs izveidots vairāku personu kopīgā radošā darba rezultāta, tas visas atzīstamas par dizaineriem.

(2) Par dizaineriem netiek atzītas personas, kas sniegušas palīdzību dizainparauga izveidošanā vai tiesību iegūšanā uz dizainparaugu, bet nav tā izveidošanā devušas personisku radoša rakstura ieguldījumu.

(3) Dizaineram neatkarīgi no tā, kas ir patentīpašnieks, ir personiskas tiesības, kuras nav nododamas citai personai un nepāriet mantojumā. Tās ir tiesības:

1) uz autorību;

2) uz to, lai viņš būtu minēts kā dizainers dizainparauga patentā un jebkurā oficiālā publikācijā par šo dizainparaugu un tā patentu;

3) ja dizainers tā vēlas - uz to, lai viņš netiktu nosaukts kā dizainers patentā un publikācijās par to.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības to pārkāpuma gadījumā var aizsargāt tiesā tādā pašā kārtībā kā autortiesības.

(5) Dizaineram - dienesta dizainparauga autoram ir tiesības pierādīt, ka viņa dizainparaugu izmanto patentīpašnieks, tā licenciāts vai patenta pārkāpējs. Dizainers saglabā šīs tiesības arī tad, ja darba devējs tīši izvairās iesniegt pieteikumu uz dizainparaugu, ko radījis darbinieks.

CETURTĀ NODAĻA
DIZAINPARAUGA IZMANTOŠANA

21. pants. Dizainparauga izmantošana

(1) Par dizainparauga izmantošanu atzīst tāda izstrādājuma iekļaušanu saimnieciskajā apritē, kurs izgatavots pēc patentēta dizainparauga.

(2) Izstrādājums tiek atzīts par izgatavotu pēc patentēta dizainparauga, ja tas kopumā atkārto patentētā dizainparauga ārējo veidolu. Tas, ka atsevišķas izstrādājuma detaļas atšķiras no patentētā dizainparauga, neatbrīvo dizainparauga izmantotāju - patentīpašnieku no atlīdzības maksāšanas dizaineram, licenciātu - no saistībām, kas paredzētas licences līgumā, bet citas personas - no atbildības par izņēmuma tiesību iespējamo pārkāpumu, ja izstrādājums kopumā ir būtiski līdzīgs dizainparaugam.

22. pants. Licence un licences līgums

(1) Ar licences līgumu patentīpašnieks (licenciārs) var nodot savas tiesības uz dizainparauga izmantošanu citai personai (licenciātam). Atbilstoši licences veidam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) un saskaņā ar līgumu licenciārs un licenciāts uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Izņēmuma licences gadījumā licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz dizainparauga izmantošanu saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot dizainparaugu tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Vienkāršas licences gadījumā licenciārs, piešķirot dizainparauga izmantošanas tiesības citai personai, saglabā tiesības personiski izmantot šo dizainparaugu, kā arī piešķirt tā paša dizainparauga licenci trešajām personām.

(4) Patentīpašnieks ir tiesīgs Patentu valdei oficiālai publicēšanai paziņot par gatavību piešķirt dizainparauga izmantošanas tiesības jebkurai ieinteresētajai personai (atklātā licence). Šādu paziņojumu var iesniegt ari dizainparauga pieteicējs jau vienlaikus ar pieteikumu vai tā izskatīšanas laikā. Ar bridi, kad šāds paziņojums iesniegts Patentu valdē, par 50 procentiem tiek samazinātas attiecīgajām darbībām noteiktās nodevas. Ja atklātā licence tiek atsaukta, minētās nodevas samaksājamas pilnā apmērā. Ja ieinteresētajām pusēm neizdodas vienoties par atklātās licences izmantošanas noteikumiem, šos noteikumus nosaka tiesa.

(5) Licences līgums stājas spēkā pēc tā reģistrācijas Patentu valdē. Par licences reģistrāciju jāmaksā nodeva.

PIEKTĀ NODAĻA
DIZAINPARAUGU AUTORU UN PATENTĪPAŠNIEKU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

23. pants. Ar dizainparaugiem saistīto strīdu izskatīšana

(1) Strīdus, kas saistīti ar dizainparaugiem, izskata tiesa civillikumdošanas aktos paredzētajā kārtībā. Darba strīdus starp dizaineru un darba devēju izskata darba likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikas tiesu kompetencē ir strīdi:

1) par dizainparauga autorību un citām dizainera personiskajām tiesībām;

2) par patentīpašnieka noteikšanu (par tiesībām uz patentu);

3) par patentīpašnieka izņēmuma un mantisko tiesību pārkāpumiem;

4) par dizainparaugu izmantošanas līgumu noslēgšanu un to izpildi, arī attiecībā uz līgumiem par dizainparauga izmantošanu no darba devēja puses gadījumos, kad patentīpašnieks ir darbinieks;

5) par atlīdzību, kas saistīta ar dizainparauga radīšanu un izmantošanu;

6) par atlīdzības sadalījumu starp dizaineriem;

7) par iepriekšlietošanas tiesībām;

8) par patenta atzīšanu par spēkā neesošu.

(3) Vienīgi apgabaltiesā ir izskatāmi šādi šā panta otrajā daļā minētie strīdi:

1) par tiesībām uz patentu (par šo tiesību atjaunošanu);

2) par patenta atzīšanu par spēkā neesošu.

(4) Vienīgi apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai piekrīt izskatīt šādus strīdus:

1) par dizainparauga autorību;

2) par patenta pārkāpuma konstatēšanu, par atbildību sakarā ar patenta pārkāpšanu, par aizsardzības pasākumiem pret patenta pārkāpšanu;

3) par iepriekšlietošanas tiesībām;

4) par licenču līgumu izpildi.

(5) Citu strīdu izskatīšanas piekritību nosaka vispārējie noteikumi par strīdu izskatīšanas piekritību tiesām, ja likums neparedz citādi.

24. pants. Atbildība par dizaineru tiesību pārkāpšanu

Par autorības piesavināšanos, piespiešanu atteikties no autorības, līdzautorības uzspiešanu, kā arī par dizainparauga būtības atklāšanu bez dizainera piekrišanas, pirms dizainers, viņa tiesību pārņēmējs vai Patentu valde publicējusi pieteikuma materiālus, paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar likumu.

25. pants. Atbildība par patentīpašnieku tiesību pārkāpšanu

(1) Dizainparauga jebkāda izmantošana, kas ir pretrunā ar šo likumu, uzskatāma par patenta pārkāpumu.

(2) Pēc patentīpašnieka pieprasījuma patenta pārkāpums ir jāpārtrauc, atlīdzinot patentīpašniekam radušos zaudējumus.

(3) Atkarībā no pārkāpuma rakstura un tā sekām tiesa var pārkāpējam vienlaikus ar zaudējumu atlīdzināšanu paredzēt naudas sodu, kā arī pretlikumīgo izstrādājumu un to ražošanā izmantoto darba rīku konfiskāciju, iznīcināšanu, aizturēšanu, atdošanu par pašizmaksas vērtību patentīpašniekam vai nodošanu izmantošanai labdarīgos nolūkos.

26. pants. Amatpersonu atbildība par dizainparaugu likumdošanas normu pārkāpšanu

Amatpersonas, arī Patentu valdes darbinieki, Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā ir pakļauti administratīvai atbildībai par negodprātīgu vai paviršu savu pienākumu izpildi dizainparauga pieteikuma sagatavošanas, tā izskatīšanas, kā ari visā patentu darbības laikā.

SESTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKIE NOLĪGUMI

27. pants. Starptautiskie nolīgumi

Ja starptautiskie nolīgumi, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz noteikumus, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko nolīgumu noteikumi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 4. maijā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: DIZAINPARAUGU AIZSARDZĪBAS LIKUMS Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 04.05.1993.Stājas spēkā: 10.06.1993.Zaudē spēku: 15.04.2004.Tēma: Intelektuālais īpašumsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 33, 03.06.1993.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 22/23, 10.06.1993.; Diena, 111, 04.06.1993.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
56877
10.06.1993
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)