Ministru kabineta noteikumi Nr. 407

Rīgā 2001.gada 25.septembrī  (prot. Nr. 46, 1.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 38.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 370./372.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2.punktā vārdus "no kura atskaitīti likuma 9.pantā minētie neapliekamie ienākumi, ņemot vērā 9.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto izņēmumu".

2. Papildināt noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Ja fiziskā persona - nerezidents - Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šī ienākuma tā izmaksas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības."

3. Aizstāt 3.punktā vārdus "iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - nodoklis)" ar vārdu "nodoklis".

4. Papildināt noteikumus ar 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴, 3.⁵ un 3.⁶ punktu šādā redakcijā:

"3.¹ Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 7.¹ punktu, fiziskā persona - nerezidents -, kura atsavina Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu, no minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma maksā nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību.

3.² Nekustamā īpašuma iegādes vērtība nosakāma kā attiecīgā nekustamā īpašuma iegādes cena, kurai pieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, - valsts nodevas par darījuma noformēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

3.³ Par nekustamā īpašuma iegādes (pārdošanas) dienu uzskatāma līguma noslēgšanas diena (neatkarīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

3.⁴ Pārdodot nekustamo īpašumu, kas atgūts, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskatāma minētā īpašuma pārdošanas cena.

3.⁵ Pārdodot nekustamo īpašumu, kas saņemts mantojumā (izņemot šo noteikumu 3.⁶ punktā minēto gadījumu) vai kā dāvinājums, par tā iegādes vērtību uzskatāma attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtība. Par nekustamā īpašuma iegūšanas dienu uzskatāma diena, kad stājas spēkā tiesas spriedums mantojuma lietā vai dāvinājuma līgums.

3.⁶ Pārdodot nekustamo īpašumu, kurš mantots no personas, kas atguvusi attiecīgo nekustamo īpašumu, atjaunojot īpašumtiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu, par iegādes vērtību uzskatāma minētā īpašuma pārdošanas cena."

5. Papildināt noteikumus ar 4.¹ un 4.² punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

4.² Par samaksu par intelektuālo īpašumu ir uzskatāms jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi."

6. Papildināt noteikumus ar 5.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.4. ir darba attiecībās ar darba devēju - fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātāja."

7. Izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Šo noteikumu 5.punktā minētās fiziskās personas, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu."

8. Papildināt noteikumus ar 9.¹, 9.² un 9.³ punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Likuma 8.panta trešās daļas 4.punktā minētie ienākumi, ko saņem uzņēmējsabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosakāmi kā starpība starp šīs uzņēmējsabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto summu un personas šajā uzņēmējsabiedrībā veiktā ieguldījuma vērtību.

9.² Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 8.punktu, par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskatāms jebkurš maksājums, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

9.³ Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izmaksātā atlīdzība autoram, autora mantiniekiem, citam autortiesību pārņēmējam vai blakustiesību subjektam nav uzskatāma par autoratlīdzību (honorāru)."

9. Papildināt 11.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par lauksaimniecisko ražošanu nav uzskatāma mežizstrāde un kokmateriālu pārdošana."

10. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ierēdnim iestādes segtā mācību maksas daļa un ierēdņa ģimenei izmaksātais pabalsts, ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus."

11. Papildināt 20.punktu aiz vārdiem "attiecināms arī uz" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksātajām un".

12. Papildināt noteikumus ar 22.¹ punktu šādā redakcijā:

"22.¹ Iestādes, kuras Valsts civildienesta likumā un Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumos Nr.317 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments" noteiktajā apmērā taksācijas gadā ir segušas mācību maksu (izmaksājušas mācību maksas kompensāciju), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kurām kompensācija izmaksāta, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tai izmaksāto summu un izmaksas datumu, kā arī kalendāra gadu, par kuru kompensācija izmaksāta."

13. Papildināt 26.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtība nosakāma proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā."

14. Izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

"27. Par nekustamā īpašuma iegādes (pārdošanas) dienu uzskatāma līguma noslēgšanas diena (neatkarīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi."

15. Papildināt noteikumus ar 40.¹ punktu šādā redakcijā:

"40.¹ Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmas personas, par kurām tai ir tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma 13.pantu, kā arī tās vecāki, vecvecāki, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu atskaitīšanu no apliekamā ienākuma nav atkarīgas no tā, vai fiziskā persona kalendāra gadā ir izmantojusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par likuma 13.pantā minētajām personām."

16. Aizstāt 46.punktā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā".

17. Papildināt noteikumus ar 46.¹, 46.², 46.³ un 46.⁴ punktu šādā redakcijā:

"46.¹ Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības atbilstoši likuma 11.panta pirmajai daļai, fiziskā persona no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk - žurnāls) uzskaitītajiem taksācijas gada izdevumiem taksācijas gada apliekamā ienākuma noteikšanai izslēdz šādus izdevumus:

46.¹1. saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu iegādes vērtību vai izveidošanas pašizmaksu, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu izveidošanu un kas izdarīti līdz pamatlīdzekļa ekspluatācijas uzsākšanai;

46.¹2. izdevumus, kas neattiecas uz šī taksācijas gada ieņēmumiem.

46.² Žurnālā uzskaitītos taksācijas gada izdevumus taksācijas gada apliekamā ienākuma noteikšanai papildina ar šādiem izdevumiem:

46.²1. ar saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojuma summām atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantam;

46.²2. ar izdevumiem, kas attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, bet ir izdarīti un uzskaitīti iepriekšējos taksācijas gados.

46.³ Piemērojot likuma 11.panta 1.¹ daļu, par profesionālo darbību uzskatāma arī zvērināta tiesu izpildītāja darbība.

46.⁴ Ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskaitīti kā saimnieciskās darbības ieņēmumi atbilstoši likuma 11.panta otrajai daļai."

18. Papildināt 48.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā."

19. Izteikt 49.punktu šādā redakcijā:

"49. Šo noteikumu 47.punktā minēto ēku un būvju inventarizācijas vērtība nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām 2001.gadā un turpmāk netiek aktualizēta (pārvērtēta)."

20. Papildināt noteikumus ar 49.¹, 49.², 49.³, 49.⁴, 49.⁵, 49.⁶ un 49.⁷ punktu šādā redakcijā:

"49.¹ Nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000.gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000.gada 1.janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

49.² Ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.

49.³ Ja fiziskajai personai piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojums nodokļa vajadzībām tiek aprēķināts proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu fiziskā persona drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporcija var tikt objektīvi noteikta un tiek dokumentāri pamatota.

49.⁴ Personīgā autotransporta līdzekļa vērtības nolietojums un ekspluatācijas izmaksas izdevumos ir ietveramas proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram (bet ne vairāk kā 90 %).

49.⁵ Ja fiziskajai personai piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojums ir aprēķināms proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

49.⁶ Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert tikai par algotajiem darbiniekiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

49.⁷ Fiziskā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja par sava individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) ienākumiem, sev vai saviem ģimenes locekļiem, kas nodarbināti šajā uzņēmumā, aprēķināto un izmaksāto darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ietver saimnieciskās darbības izdevumos."

21. Papildināt noteikumus ar 54.¹ punktu šādā redakcijā:

"54.¹ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim tiek noteikts arī nodokļa atvieglojumu apmērs."

22. Svītrot 55.punktu.

23. Papildināt noteikumus ar 65.¹ punktu šādā redakcijā:

"65.¹ Likuma 17.panta desmitās daļas 1. un 2.punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu."

24. Aizstāt 71.punktā vārdus "desmito un divpadsmito daļu" ar vārdiem "12.¹ daļu".

25. Aizstāt 82.punktā vārdus "1995.gada 31.marta noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" ar vārdiem "2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām".

26. Papildināt noteikumus ar 94.¹, 94.², 94.³ un 94.⁴ punktu šādā redakcijā:

"94.¹ Lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pieprasījuma):

94.¹1. attaisnojuma dokumentus, kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu (kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, kredītiestādes rēķina izraksts u.c.) un kuros ir uzrādīts fiziskās personas - nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa - vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norādīts samaksāto izdevumu veids;

94.¹2. darba devēja izziņu, ka darba devējs fiziskās personas vai tās ģimenes locekļa labā nav veicis veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar maksātāja vai viņa ģimenes locekļa noslēgtu veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas);

94.¹3. izziņu no ārstniecības iestādes, kurā personai ir veikta plānotā operācija, par to, ka izdevumus par plānoto operāciju nav segusi slimokase, vai, ja slimokase daļēji tos ir segusi, par to, cik liela izdevumu daļa ir samaksāta no slimokases līdzekļiem;

94.¹4. izziņu no ārstniecības iestādes, kurā persona ir saņēmusi attiecīgos ārstnieciskos pakalpojumus, par to, ka izdevumus par endoprotēžu un cita veida protēžu, kas savienotas ar cilvēka organismu, izgatavošanu un iegādi nav samaksājusi slimokase;

94.¹5. iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot maksātāja kodu), kura deklarācijā uzrādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli.

94.² Šo noteikumu 94.¹2., 94.¹3. un 94.¹4.apakšpunktā minētie dokumenti iesniedzami tikai tad, ja persona deklarācijai ir pievienojusi attaisnojuma dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem par ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

94.³ Ja iestāde - darba devējs - fiziskajai personai kā valsts civildienesta ierēdnim vai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi ir segusi mācību maksu (izmaksājusi mācību maksas kompensāciju) vai ja izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonds fiziskajai personai ir sedzis mācību maksu, fiziskā persona, kura saņēmusi nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izglītības izdevumiem, taksācijas gada nodokļa aprēķinu precizē, iesniedzot nākamā taksācijas gada deklarāciju.

94.⁴ Likuma 20.panta ceturtā daļa neattiecas uz fizisko personu, no kuras profesionālās darbības ienākuma - autoratlīdzības (honorāra) - taksācijas gada laikā nodoklis ienākuma izmaksas vietā ir ieturēts pilnā apmērā."

27. Papildināt noteikumus ar 96.¹ punktu šādā redakcijā:

"96.¹ Šo noteikumu 46.³ punkts stājas spēkā vienlaikus ar Zvērinātu tiesu izpildītāju likumu."

Ministru prezidents  A.BĒRZIŅŠ

Finansu ministrs  G.BĒRZIŅŠ