Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumus Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".
Ministru kabineta noteikumi Nr.388

Rīgā 1998. gada 6. oktobrī (prot. Nr. 55 14.§)
Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. gadatirgus — vienreizēja īslaicīga dažādu preču tirdzniecība, kas ilgst no vienas līdz trim dienām (izņemot Ziemassvētku gadatirgu, kas ilgst līdz vienam mēnesim) un kuru tirgus teritorijā, sporta laukumā vai citā pašvaldības norādītā vietā organizē sakarā ar svētkiem vai sezonas darbu pabeigšanu laukos (piemēram, rudens gadatirgi) vai kas saistīta ar noteiktām kalendāra dienām (piemēram, Mārtiņdienas tirgus). Vienlaikus ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību var organizēt kultūras, sporta un citus pasākumus;

1.2. ielu tirdzniecība — tirdzniecība pašvaldības speciāli norādītās un iekārtotās publiskās vietās;

1.3. izbraukuma tirdzniecība — tirdzniecība ar pārtikas un nepārtikas precēm masu pasākumu (piemēram, dziesmu un deju svētki, sporta un kultūras pasākumi, reliģiski svētki) vietās;

1.4. pašu ražotā lauksaimniecības produkcija — likumīgu zemes lietotāju pašu ražotā lauksaimniecības produkcija, kā arī no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas iegūtie pārstrādes produkti;

1.5. publiska vieta — ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa staciju, autoostu un lidostu zāles, gaiteņi un satiksmes ejas, kā arī parki, citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas un neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme;

1.6. slēgts stacionārs tirdzniecības objekts — tirdzniecības objekts (izņemot teltis un citas viegli saliekamas un izjaucamas konstrukcijas), kas pēc noteikta projekta uzbūvēts uz pamatiem vai bez tiem, norobežots ar sienām, grīdu un jumtu un kuram ir atbilstoši elektrodrošības noteikumiem iekārtots elektrības pievads;

1.7. tirgus — norobežota teritorija, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā tiek pārdotas preces. Tirgus teritorijā ir tirgus paviljoni, kioski, novietnes un citi slēgti stacionāri tirdzniecības objekti, nojumes, tirdzniecības galdi (letes) vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas, kā arī brīva tirgus teritorija tirdzniecībai no transportlīdzekļiem;

1.8. tirgus pārvaldītājs — Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic tirgus teritorijas, būvju un aprīkojuma apsaimniekošanu, organizē tirgus darbu un atbild par šajos noteikumos noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu;

1.9. tirgus plāns — tirgus pārvaldītāja izstrādāts un apstiprināts dokuments, kurā norādīts tirdzniecības vietu izvietojums un skaits tirgus teritorijā.

2. Šie noteikumi nosaka tirdzniecības kārtību tirgos neatkarīgi no to īpašuma veida, kā arī gadatirgos, izbraukuma tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā.

3. Tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā jāievēro mazumtirdzniecības noteikumi un citi tirdzniecību reglamentējoši normatīvie akti, kā arī atsevišķu preču aprites, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas īpašā kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos.

4. Ir šādi tirgi:

4.1. pārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē lauksaimniecības un pārtikas produktus. Pārtikas preču tirgos var realizēt arī mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

4.2. nepārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē jaunas un lietotas nepārtikas preces;

4.3. jaukta tipa tirgi — tirgi, kuros realizē šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētās preces.

5. Tirgoties tirgos ir tiesīgi:

5.1. Latvijā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — juridiskās personas), kuru reģistrācijas dokumentos kā uzņēmējdarbības veids ir paredzēta tirdzniecība;

5.2. individuālā darba veicēji, kuri saskaņā ar izsniegtajiem patentiem vai reģistrācijas apliecībām realizē pašu ražotās preces vai pašu iegūtos dabas resursus, kā arī iepirktās preces;

5.3. Latvijas iedzīvotāji (turpmāk — fiziskās personas), kuri realizē šādas preces:

5.3.1. pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldības vai tās pilnvarotas institūcijas izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

5.3.2. likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūto zvejniecības produkciju un medījumus, uzrādot zvejas vai medību speciālo atļauju (licenci) vai apstiprinātu tās kopiju;

5.3.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";

5.3.4. lietotas personiskās mantas;

5.4. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotāji, kuri realizē pašu ražoto lauksaimniecības produkciju;

5.5. citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji, kuri Latvijas pierobežas zonā realizē pašu ražoto lauksaimniecības produkciju.

6. Tirdzniecība tirgos ir atļauta tikai tirdzniecības vietās, kas norādītas tirgus plānā. Tirgus plānā norādītās tirdzniecības vietas ir numurētas. Tirdzniecība ārpus tirgus plānā norādītajām tirdzniecības vietām ir tirdzniecība neatļautās vietās.

7. Ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji, kuri realizē šādas preces:

7.1. pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

7.2. ziedus;

7.3. pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

7.4. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";

7.5. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām;

7.6. grāmatas;

7.7. preses izdevumus.

8. Ielu tirdzniecības vietās ir aizliegts realizēt jebkādas citas preces, kuras nav minētas šo noteikumu 7.punktā, un pašvaldības nav tiesīgas izsniegt atļaujas tirdzniecībai ar šādām precēm. Citu preču tirdzniecība ielu tirdzniecības vietās ir tirdzniecība neatļautās vietās.

9. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt pārtikas un nepārtikas preces saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību .

II. Tirdzniecības vietu izmantošanas kārtība tirgos

10. Juridiskās personas un individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt pārtikas preces, izmantojot kases aparātus, pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos šo tirgu paviljonos un citos slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos.

11. Juridiskās personas un individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt augļus, ogas un dārzeņus, izmantojot elektroniskos kases aparātus, pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos. Šis nosacījums neattiecas uz šādām ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamām personām — zemnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu audzētos augļus, ogas un dārzeņus.

(MK 06.07.1999. noteikumu Nr.249 redakcijā, kas grozīta ar Satversmes tiesas 03.04.2001. spriedumu)

12. Juridiskās personas ir tiesīgas realizēt nepārtikas preces un individuālā darba veicēji — iepirktās nepārtikas preces nepārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos šo noteikumu 13.punktā noteiktajā kārtībā, izmantojot attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrētus elektroniskos kases aparātus (turpmāk — kases aparāti).

(Grozīts ar MK 06.07.1999. noteikumiem Nr.249)

13. Pastāvīgi darbojošos tirgos juridiskās personas, kuras realizē nepārtikas preces, un individuālā darba veicēji, kuri realizē iepirktās nepārtikas preces, ir tiesīgi tirgoties tikai slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos.

(Grozīts ar MK 06.07.1999. noteikumiem Nr.249)

14. (Svītrots ar MK 06.07.1999. noteikumiem Nr.249.)

15. Individuālie uzņēmumi, ja tie nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, un individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt, neizmantojot kases aparātus, šādas pašu izgatavotās nepārtikas preces:

15.1. lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus — pārtikas preču tirgos, nepārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās un zem nojumēm, kā arī no transportlīdzekļiem;

15.2. citas nepārtikas preces - nepārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos esošajos slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos.

16. Fiziskās personas ir tiesīgas realizēt lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām, neizmantojot kases aparātus, nepārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos esošajā atklātajā tirgus teritorijā vai citās tirgus pārvaldītāja norādītajās vietās.

(Grozīts ar MK 06.08.2002. noteikumiem Nr.349)

17. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotāji, kā arī citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji ir tiesīgi, uzrādot ievedmuitas deklarāciju, realizēt pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus, valsts pierobežas zonā esošajos pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos atklātajās tirgus teritorijās, zem nojumēm un no transportlīdzekļiem.

18. Tirgos ir atļauts realizēt pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus, šādām ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamām personām:

18.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem;

18.2. individuālā darba veicējiem;

18.3. fiziskajām personām.

19. Juridiskās personas un individuālā darba veicēji realizē zemnieku saimniecībās un individuālajos uzņēmumos ražoto lauksaimniecības produkciju, izmantojot kases aparātus.

20. Pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji realizē lauksaimniecības produkciju šādās vietās, ievērojot šo noteikumu 11.punktā minētos nosacījumus:

20.1. tirgus paviljonos un citos slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos;

20.2. tirgus atklātajās teritorijās;

20.3. zem nojumēm;

20.4. no transportlīdzekļiem.

(Grozīts ar MK 06.07.1999. noteikumiem Nr.249)

21. Tiesības izmantot stacionāros galdus, zem nojumēm iekārtotās tirdzniecības vietas un vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās tiek piešķirtas šādā secībā:

21.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražoto produkciju (preces);

21.2. individuālā darba veicējiem, kuri tirgojas ar iepirktu preci, un juridiskajām personām;

21.3. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu ražoto lauksaimniecības produkciju;

21.4. citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu ražoto lauksaimniecības produkciju.

22. Tiesības izmantot tirdzniecības vietas, kas iekārtotas pārtikas preču tirgus un jaukta tipa tirgus paviljonos un citos slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos, piešķiramas šādā secībā:

22.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu ražoto produkciju (preces), kuras tirdzniecība atklātajā tirgus teritorijā vai zem nojumēm ir aizliegta;

22.2. individuālā darba veicējiem, kuri tirgojas ar iepirktu preci, un juridiskajām personām.

23. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos esošajās atklātajās tirgus teritorijās iekārtotās tirdzniecības vietas piešķiramas šādā secībā:

23.1. individuālajiem uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces;

23.2. fiziskajām personām, kuras realizē lietotas personiskās mantas.

24. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgus un jaukta tipa tirgus teritorijā esošos slēgtos stacionāros tirdzniecības objektus vai atsevišķas tirdzniecības vietas šajos objektos piešķiramas šādā secībā:

24.1. juridiskajām personām;

24.2. individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās un iepirktās nepārtikas preces.

III. Tirgus darba organizācija un tirgus pārvaldītāja pienākumi

25. Tirdzniecībai tirgos nav nepieciešama attiecīgās teritorijas pašvaldības atļauja.

26. Tirgus pārvaldītājs nosaka kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem piešķiramas tiesības izmantot tirdzniecības vietas (piemēram, pēc līguma, abonementa, nosakot par dienu maksājamo tirgus nodevu).

27. Tirdzniecības vietu izmantošanas tiesības tirgus pārvaldītājs piešķir uz noteiktu laiku.

28. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirkto preci, tirgus pārvaldītājs pieprasa:

28.1. iesniegt rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas), norādot realizējamo preču sortimentu;

28.2. iesniegt uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības vai patenta kopiju (uzrādot oriģinālu);

28.3. iesniegt atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) kopiju (uzrādot oriģinālu);

28.4. iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par to, vai attiecīgā juridiskā persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja;

28.5. uzrādīt attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrētu kases aparāta tehnisko pasi un kases aparāta žurnālu;

28.6. individuālā darba veicējiem — uzrādīt ieņēmumu un izdevumu žurnālu;

28.7. norādīt pārdevēja vārdu, uzvārdu un uzrādīt personisko medicīnisko grāmatiņu, ja tiks realizēti pārtikas produkti;

28.8. uzrādīt limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci);

28.9. uzrādīt licenci, ja publiski tiks izpildīts, lasīts, demonstrēts vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību izmantots ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāts darbs.

(Grozīts ar MK 07.05.2002. noteikumiem Nr.181)

29. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces un pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, tirgus pārvaldītājs pieprasa:

29.1. iesniegt rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

29.2. iesniegt reģistrācijas apliecības vai patenta kopiju (uzrādot oriģinālu) vai pilnvarotu institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

29.3. uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

29.4. uzrādīt limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci).

30. Tirgus pārvaldītājs ir atbildīgs par šajos noteikumos noteiktās tirdzniecības vietu piešķiršanas secības un tirdzniecības vietu izmantošanas kārtības ievērošanu.

31. Tirgus pārvaldītājs ir atbildīgs, lai pirmtiesības izmantot tirdzniecības vietas tirgos tiktu nodrošinātas vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecībām, zvejniekiem un zvejnieku saimniecībām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražotās preces vai produkciju.

32. Tirgus pārvaldītājs izveido tirdzniecības vietu pieprasītāju reģistru, kurā pieprasījumi reģistrējami saņemšanas secībā. Reģistrā obligāti norāda pieņemto lēmumu par tirdzniecības vietas piešķiršanu vai atteikumu, kā arī piešķirtās tirdzniecības vietas numuru.

33. Tirgus pārvaldītājs katru mēnesi rakstiski sniedz informāciju attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par juridiskajām personām, kuras izmanto tirdzniecības vietas tirgos.

34. Tirgus pārvaldītājs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai izstrādā un saskaņo ar attiecīgo pilsētas vai pagasta pašvaldību tirgus noteikumus, kuros ietver:

34.1. tirgus plānu;

34.2. tirdzniecības vietu un tirgus pakalpojumu izmantošanas cenrādi;

34.3. tirgus darbalaiku;

34.4. tirgus pārvaldītāja noteikto tirgus iekšējo kārtību.

35. Tirgus noteikumi ir pieejami tirdzniecības vietu izmantotājiem, šajos noteikumos minēto kontrolējošo institūciju amatpersonām un apmeklētājiem.

36. Tirgus paviljonos un citos slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos, kuros tirdzniecības vietu izmantošanas tiesības ir piešķirtas vairākām juridiskajām un fiziskajām personām vai individuālā darba veicējiem, tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai attiecīgi izveidotos stendos.

37. Tirgus atklātajā teritorijā un zem nojumēm tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai no transportlīdzekļiem.

38. Pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos ir aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu (piemēram, piens un piena produkti, gaļa un gaļas produkti, zivis un zivju produkti) tirdzniecība, ja to uzglabāšanā un realizācijā nav nodrošināta attiecīgo sanitāro, veterināro un higiēnas normu ievērošana.

39. Ne pārtikas preču tirgos aizliegta pārtikas preču tirdzniecība. Pārtikas preču tirdzniecība nepārtikas preču tirgos ir tirdzniecība neatļautās vietās.

40. Tirgus pārvaldītājam jāparedz tāds tirdzniecības vietu izvietojums, lai tām varētu brīvi pieiet.

41. Tirdzniecības vietas platībai jābūt pietiekamai, lai izliktu preces, izvietotu kases aparātu un svēršanas un mērīšanas līdzekļus.

42. Par tirdzniecības vietas (arī transportlīdzekļa, no kura organizēta tirdzniecība) nodrošināšanu ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu kases aparātu un metroloģiski pārbaudītiem svēršanas un mērīšanas līdzekļiem, par to izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī par svara, mēra un samaksas pareizu noteikšanu ir atbildīga persona, kurai piešķirtas attiecīgās tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības, vai tās pilnvarota persona.

43. Tirgus pārvaldītājs ir tiesīgs organizēt svēršanas un mērīšanas līdzekļu, speciālā apģērba un cita tirdzniecības inventāra, kā arī kases aparātu nomu. Iznomāt drīkst tikai noteiktā kārtībā reģistrētus kases aparātus un metroloģiski pārbaudītus svēršanas un mērīšanas līdzekļus.

44. Tirgus teritorijā speciāli šim nolūkam iekārtotās slēgtās telpās atļauts organizēt sabiedriskās ēdināšanas vietas atbilstoši šīs nozares darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tirgus pakalpojumu sniegšanas vietas.

45. Tirgus pārvaldītājs nodrošina sabiedriskās kārtības, veterināro, sanitāro un higiēnas prasību un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu tirgus teritorijā.

46. Tirgus pārvaldītājs var apstiprināt konkrētas amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst šo noteikumu 6., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 39., 43., 45., 48. un 50.punktā noteikto prasību izpildes nodrošināšana.

IV. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu un par tirgus pakalpojumiem

47. Maksu par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par sniegtajiem tirgus pakalpojumiem (inventāra noma, saldētavu izmantošana un citi pakalpojumi) nosaka tirgus pārvaldītājs.

48. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu un par sniegtajiem tirgus pakalpojumiem norādāma tirgus pārvaldītāja apstiprinātos cenrāžos. Tirgus pārvaldītājs ir atbildīgs, lai maksu par tirdzniecības vietu izmantošanu un par sniegtajiem tirgus pakalpojumiem iekasētu atbilstoši cenrādim.

49. Juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji visus norēķinus par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par sniegtajiem tirgus pakalpojumiem kārto tikai ar tirgus pārvaldītāju, kas nodrošina īpašu vietu ierīkošanu attiecīgo norēķinu veikšanai.

50. No juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem saņemto skaidro naudu par tirdzniecības vietu izmantošanu un par sniegtajiem tirgus pakalpojumiem reģistrē, izmantojot kases aparātu, un izsniedz maksātājam kases čeku.

V. Tirdzniecības organizācija gadatirgos, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietās

51. Ielu tirdzniecība atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras noteikusi un iekārtojusi attiecīgā pašvaldība. Tirdzniecība ārpus minētajām tirdzniecības vietām, kā arī tirdzniecība publiskās vietās bez pašvaldības atļaujas ir tirdzniecība neatļautās vietās.

52. Stacionārās un pagaidu (sezonas) tirdzniecības vietas, kas noteiktā kārtībā iekārtotas publiskās vietās, nav pielīdzināmas ielu tirdzniecības vietām, un tirdzniecība tajās atļauta, tikai izmantojot kases aparātus.

53. Šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4.apakšpunktā minētās preces (izņemot iepirktos ziedus) ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji, kuri samaksājuši pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un saņēmuši pašvaldības atļauju. Kases aparāta izmantošana nav obligāta.

54. Šo noteikumu 7.5. un 7.7.apakšpunktā minētās preces ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kuri samaksājuši pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un saņēmuši pašvaldības atļauju. Ielu tirdzniecība ar grāmatām un iepirktajiem ziediem ir atļauta, ja tiek izmantoti kases aparāti.

55. Izbraukuma tirdzniecība masu pasākumu vietās ir atļauta tikai attiecīgā pasākuma norises laikā.

56. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās tirdzniecība ir atļauta no transportlīdzekļiem un tirdzniecības vietās, kas iekārtotas uz attiecīgā pasākuma norises laiku.

57. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās ir aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu tirdzniecība, ja to uzglabāšanā un realizācijā nav nodrošināta attiecīgo sanitāro, veterināro un higiēnas normu ievērošana.

58. Gadatirgi un izbraukuma tirdzniecības vietas atkarībā no realizējamo preču sortimenta apgādājamas ar metroloģiski pārbaudītiem svēršanas un mērīšanas līdzekļiem.

59. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās zemnieki, zemnieku saimniecības, zvejnieki, zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, individuālā darba veicēji un fiziskās personas, kuras realizē pašu ražoto vai iegūto produkciju, ir tiesīgas tirgoties, ja saņemta pašvaldības atļauja un samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās.

60. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās individuālā darba veicēji un juridiskās personas, kuras realizē importētās pārtikas un nepārtikas preces, kā arī Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces, ir tiesīgas tirgoties, ja saņemta pašvaldības atļauja un samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās.

61. Fiziskajām personām ir aizliegta šo noteikumu 60.punktā minēto preču tirdzniecība gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, un tā ir tirdzniecība neatļautās vietās.

62. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi realizējami, izmantojot kases aparātus, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizāciju. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība, neievērojot minētās prasības, ir tirdzniecība neatļautās vietās.

62.1 Autortiesību un blakustiesību objektus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minēto objektu izmantošanu.

(MK 07.05.2002. noteikumu Nr.181 redakcijā)

VI. Pašvaldību uzdevumi un funkcijas tirdzniecības jautājumos

63. Pašvaldība, organizējot tirgu darbību:

63.1. pieņem lēmumu par jauna tirgus izveidošanas lietderību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka tirgus atrašanās vietu un tā teritorijas robežas;

63.2. piešķir tirgus statusu.

64. Tirgus izveidošanas un iekārtošanas darbi veicami saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātu projektu, par kuru saņemts attiecīgo valsts institūciju vai dienestu rakstisks apliecinājums, ka ir radīti nepieciešamie priekšnosacījumi sanitāro, veterināro, higiēnas un ugunsdrošības noteikumu ievērošanai.

65. Tirgus statusu piešķir attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome.

66. Pašvaldība pieņem lēmumu par tirgus statusa piešķiršanu jaunizveidotajiem tirgiem, ja pilnībā ir izpildīti visi projektā paredzētie darbi.

67. Tirgus projektā jāparedz šādas prasības:

67.1. visai tirgus atklātajai teritorijai jābūt noklātai ar cieto segumu;

67.2. tirgus atklātajā teritorijā un zem nojumēm jāiekārto stacionāri galdi un noteiktas vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem;

67.3. tirgū jāiekārto slēgti stacionāri tirdzniecības objekti tirdzniecībai ar pārtikas precēm, kuras ātri bojājas, un tirdzniecībai ar nepārtikas precēm;

67.4. slēgtajos stacionārajos pārtikas preču tirdzniecības objektos jārada priekšnosacījumi sanitāro un higiēnas normu ievērošanai to pārtikas preču uzglabāšanā un realizācijā, kuras ātri bojājas;

67.5. pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos jārada priekšnosacījumi veterinārās uzraudzības veikšanai;

67.6. slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos jārada priekšnosacījumi kases aparātu izmantošanai.

68. Pašvaldība likumos noteikto tiesību ietvaros un ar tirgus pārvaldītājiem noslēgto līgumu (vienošanos) ietvaros pārzina tirgus darbību savā administratīvajā teritorijā.

69. Pašvaldība, organizējot ielu tirdzniecību:

69.1. nosaka ielu tirdzniecības vietas un iekārto tās vai pilnvaro to darīt citu institūciju;

69.2. nosaka un iekasē nodevu par ielu tirdzniecības vietu izmantošanu;

69.3. saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un kontrolē atļaujās minēto nosacījumu izpildi;

69.4. nodrošina kārtību ielu tirdzniecības vietās.

70. Pašvaldība izsniedz atļauju ielu tirdzniecībai ar šo noteikumu 7.punktā minētajām precēm, ja atļaujas pieprasītājs uzrāda dokumentāru apliecinājumu, ka ir samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kases aparāta tehnisko pasi.

71. Ielu tirdzniecības vietu izvietojums un estētiskais noformējums pilsētās un citās apdzīvotajās vietās saskaņojams ar attiecīgo arhitektūras dienestu un Nacionālo vides veselības centru.

72. Pašvaldība, organizējot gadatirgus un izbraukuma tirdzniecību:

72.1. apstiprina gadatirgu norises vietu, laiku un ilgumu, ievērojot nosacījumu, ka gadatirgus vienā vietā var notikt ne vairāk kā astoņas reizes gadā;

72.2. apstiprina izbraukuma tirdzniecības norises vietu un laiku, nosakot, ka pasākums nedrīkst būt ilgāks par septiņām dienām, bet kopējais pasākumu norises laiks vienā vietā nedrīkst pārsniegt 60 dienas gadā;

72.3. pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru un Valsts veterināro dienestu nosaka gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības dalībnieku pieteikšanās kārtību, paredzot, ka tiem jāsniedz informācija par realizējamo preču sortimentu un to izcelsmi (pašu ražotās preces, Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, Latvijā ražotās nepārtikas preces, importētās pārtikas preces, importētās nepārtikas preces);

72.4. izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, kā arī kontrolē atļaujās minēto nosacījumu izpildi;

72.5. nosaka un iekasē maksu par tirdzniecības vietu pašvaldību organizētajos gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās;

72.6. nosaka un iekasē nodevas par tirdzniecību publiskās vietās.

73. Ja gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības iniciators nav pašvaldība, šo pasākumu iniciators iesniedz attiecīgajai pašvaldībai pieteikumu. Pieteikumā norāda amatpersonu, kuras pienākumos ietilpst šajos noteikumos noteikto prasību izpildes nodrošināšana attiecīgajā pasākumā. Pašvaldība pieteikumu izskata un 15 dienu laikā sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.

74. Pašvaldība izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, ja atļaujas pieprasītājs ir samaksājis pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un attiecīgajos gadījumos uzrāda limitēto dabas resursu ieguves atļaujas (licences) oriģinālu.

75. Kārtību gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās nodrošina pasākuma organizators.

76. Pašvaldības sniedz valsts iestādēm, kas veic šajos noteikumos minēto kontroli un uzraudzību, šādu informāciju:

76.1. par tirgu un ielu tirdzniecības vietu izvietojumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

76.2. par gadatirgu un izbraukuma tirdzniecības norises vietām un laiku.

VII. Tirgotāju pienākumi

77. Juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas izmanto tirdzniecības vietas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā un izbraukuma tirdzniecībā, jāievēro šie noteikumi un citi tirdzniecību reglamentējoši normatīvie akti. Tirdzniecības vietā, izmantojot autortiesību un blakustiesību objektus, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas prasības.

(MK 07.05.2002. noteikumu Nr.181 redakcijā)

78. Juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kas tirgojas ar iepirkto preci, nodrošina, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrastos šādi dokumenti:

78.1. uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības vai patenta kopija;

78.2. pārdošanā esošo preču pavaddokumenti, kas noformēti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vai muitas deklarācija;

78.3. dokumenti, kas noteiktā kārtībā apliecina preču izcelsmi, kvalitāti un drošumu;

78.4. limitēto dabas resursu ieguves atļauja, ja tā ir nepieciešama;

78.5. pārdevēja personiskā medicīniskā grāmatiņa, ja tiek realizētas pārtikas preces;

78.6. licence, ja publiski tiek izpildīts, lasīts, demonstrēts vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību izmantots ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāts darbs.

(Grozīts ar MK 07.05.2002. noteikumiem Nr.181)

79. Juridiskā persona tirdzniecības vietā izvieto izkārtni, kurā norādīts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, adrese, darbalaiks un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā.

80. Tirdzniecības vietā jāatrodas dokumentiem vai to kopijām, kas apliecina tiesības izmantot šo vietu.

81. Tirdzniecības vietā nedrīkst atrasties dokumentos nenorādītas preces un kases aparāta kasē - nereģistrētas naudas summas.

82. Aizliegts nodot tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

VIII. Uzraudzība un kontrole

83. Tirgu, gadatirgu, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietu darbības uzraudzību un kontroli veic:

83.1. tirgus pārvaldītājs, kas nodrošina šo noteikumu 79.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli tirgos un šo noteikumu 80. un 82.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli;

83.2. pašvaldību pilnvarotas amatpersonas, kas nodrošina:

83.2.1. šo noteikumu 7. un 60.punktā un 69.3., 69.4. un 72.4.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanas kontroli;

83.2.2. šo noteikumu 75.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli, ja pasākuma organizators ir pašvaldība;

83.2.3. šo noteikumu 79.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli ielu tirdzniecībā, pašvaldības organizētajos gadatirgos vai izbraukuma tirdzniecībā;

83.3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas nodrošina:

83.3.1. šo noteikumu 10., 11., 19., 43., 50., 52., 54. un 62.punktā noteikto kases aparātu izmantošanas un iznomāšanas prasību ievērošanas kontroli;

83.3.2. šo noteikumu 33. un 81.punktā un 78.2.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanas kontroli;

83.4. Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki, kas nodrošina šo noteikumu 6., 8., 39., 51., 61. un 62.punktā un 78.1. un 78.6.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanas kontroli, šo noteikumu 45.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz sabiedrisko kārtību un — atbilstoši savai kompetencei — autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas nosacījumu ievērošanas kontroli un tiešajiem pārkāpējiem piemēro sankcijas par tirdzniecību neatļautās vietās;

83.5. Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas, kas nodrošina šo noteikumu 42.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz svara, mēra un samaksas pareizu noteikšanu, šo noteikumu 79.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli un šo noteikumu 78.3.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz nepārtikas precēm;

83.6. Valsts sanitārās inspekcijas un Valsts veterinārā dienesta amatpersonas, kas nodrošina šo noteikumu 38., 45. un 57.punktā un 78.3. un 78.5.apakšpunktā noteikto prasību uzraudzību un ievērošanas kontroli saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto pilnvaru sadalījumu starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanā;

83.7. Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra amatpersonas, kas nodrošina šo noteikumu 42. un 43.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz svēršanas un mērīšanas līdzekļiem un 58.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli;

83.8. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kas nodrošina šo noteikumu 45.punktā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz ugunsdrošības noteikumiem.

(Grozīts ar MK 07.05.2002. noteikumiem Nr.181)

IX. Atbildība

84. Kases aparāta kasē esošās nereģistrētās naudas summas uzskatāmas par slēpto ienākumu un reģistrējamas kases aparātā.

85. Par šo noteikumu VII nodaļā noteikto prasību neievērošanu tirgus pārvaldītājs patstāvīgi vai pēc kontrolējošās institūcijas amatpersonas iesniegtā pieprasījuma anulē tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības. Par tirdzniecības vietu iekasētā maksa netiek atmaksāta.

X. Noslēguma jautājumi

86. Tirgus izveidošana, gadatirgi, ielu tirdzniecība un izbraukuma tirdzniecība atklātās vietās (teritorijās), kas šo noteikumu izpratnē nav publiskas vietas, ir atļauta tikai tad, ja atklātās vietas (teritorijas) īpašnieks, valdītājs vai lietotājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst tiesības attiecīgās tirdzniecības organizēšanai.

87. Pašvaldība ir tiesīga pārtraukt tirgu un gadatirgu darbību, ielu tirdzniecību un izbraukuma tirdzniecību, kas tiek veikta bez pašvaldības lēmuma (atļaujas), ja mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas pašvaldībai netiek iesniegts pieteikums attiecīgās tirdzniecības organizēšanai.

88. Tirgu, gadatirgu un ielu tirdzniecības dalībnieki mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas pārtrauc tirdzniecību, kura organizēta bez pašvaldības lēmuma (atļaujas), vai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst tiesības attiecīgās tirdzniecības organizēšanai.

89. Pašvaldība ir tiesīga tirgiem, kuri ir izveidoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, uz laiku līdz sešiem mēnešiem piešķirt pagaidu tirgus statusu un noteikt pasākumus, kas jāveic tirgus pārvaldītājam, lai tirgus atbilstu tirgus statusa piešķiršanai noteiktajām prasībām.

90. Ja tirgus pārvaldītājs laikā, uz kuru tirdzniecības vietai ir piešķirts pagaidu tirgus statuss, pilnībā neveic pašvaldības noteiktos pasākumus, tirgus statusu nepiešķir.

91. Jaukta tipa tirgus statusu jaunizveidotajiem tirgiem ir atļauts piešķirt tikai tad, ja pašvaldības lēmums par to izveidošanu ir pieņemts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

92. Ar š o noteikumu spēkā stāšanos dienu tiek pārtraukta tirdzniecības atļauju izsniegšana tirdzniecībai ar grāmatām ielu tirdzniecības vietās.

93. Atzīt par spēku zaudējušiem:

93.1. Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumus Nr.201 "Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 100./101., 114., 167.nr.);

93.2. Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumus Nr.234 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumos Nr.201 "Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 114.nr.);

93.3. Ministru kabineta 1996.gada 1.oktobra noteikumus Nr.374 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumos Nr.201 "Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 167.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministra vietā - satiksmes ministrs V.Krištopans
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 388Pieņemts: 06.10.1998.Stājas spēkā: 10.10.1998.Zaudē spēku: 01.06.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 289/290, 09.10.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
50055
{"selected":{"value":"10.08.2002","content":"<font class='s-1'>10.08.2002.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.08.2002","iso_value":"2002\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2002.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.05.2002","iso_value":"2002\/05\/11","content":"<font class='s-1'>11.05.2002.-09.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.04.2001","iso_value":"2001\/04\/03","content":"<font class='s-1'>03.04.2001.-10.05.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.1999","iso_value":"1999\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.1999.-02.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.1998","iso_value":"1998\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.1998.-30.09.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.08.2002
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva