1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā atjaunojama kompensāciju izmaksa un dzēšami īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu", kuri ar Satversmes tiesas 1998.gada 10.jūnija spriedumu atzīti par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, piešķirti administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām, kā arī citām politiski represētajām personām, kuras atbilst likumam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", par naudā neizmaksāto politiskajās represijās atņemtās mantas vērtības daļu (izņemot nacionalizēto mantu, nenovākto ražu, augļu kokus un ogulājus).

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

2.pants. Rajonu padomes un republikas pilsētu domes (turpmāk — pašvaldības) pārskata tos lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu (turpmāk — sertifikāti) piešķiršanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un citām politiski represētajām personām (ja persona ir mirusi — tās mantiniekiem) par atņemto mantu, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" pieņemti laikposmā no 1996.gada 2.maija līdz 1998.gada 10.jūnijam un kuros noteikts, ka minētajām personām ir tiesības dzēst piešķirtos sertifikātus šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

3.pants. Sertifikāti dzēšami, izmaksājot kompensāciju naudā — 28 latus par vienu sertifikātu saskaņā ar pašvaldības lēmumu.

4.pants. Pašvaldības pārskata laikposmā no 1996.gada 2.maija līdz 1998.gada 10.jūnijam pieņemtos lēmumus par atteikšanos pieņemt administratīvi nepamatoti izsūtīto personu un citu politiski represēto personu (to mantinieku) pieteikumus sakarā ar pieteikumu iesniegšanas termiņa (1996.gada 1.marts) izbeigšanos, kā arī lēmumus par kompensācijas aprēķināšanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un citām politiski represētajām personām (to mantiniekiem), ja minētās personas par atņemto mantu nevēlas saņemt atlīdzību sertifikātos, un pieņem attiecīgus lēmumus.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

5.pants. Ja tiesa ir iecēlusi mantojuma aizgādni, sertifikātu dzēšanas un naudas izmaksas procesā mantinieku intereses nodrošina mantojuma aizgādnis.

7.pants. Sastādot sarakstu, pašvaldība pārbauda, vai bijušajam mantas īpašniekam nav anulēts politiski represētās personas statuss. Ja personai, kurai par atņemto mantu piešķirta kompensācija, ir anulēts politiski represētās personas statuss, pašvaldība atceļ attiecīgo lēmumu par sertifikātu piešķiršanu, paziņo par to kredītiestādei, kurai ir nosūtīts attiecīgais lēmums, un Informācijas centram. Kredītiestāde, kurai nosūtīts attiecīgais pašvaldības lēmums, anulē lēmumā minēto sertifikātu skaitu.

8.pants. Informācijas centrs divu nedēļu laikā pēc pašvaldību iesniegto sarakstu saņemšanas tos pārbauda. Ja Informācijas centrā nav ziņu par sarakstā minētajām personām vai sarakstā tiek atklātas pretrunas, kļūdas vai neprecizitātes, Informācijas centrs informē par to pašvaldību un, ja nepieciešams, pieprasa papildu ziņas.

9.pants. Pašvaldība nosūta Informācijas centram šā likuma 8.pantā minētās papildu ziņas ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un, ja nepieciešams, izdara grozījumus lēmumā par sertifikātu piešķiršanu.

10.pants. Pārbaudīto sarakstu Informācijas centrs nosūta attiecīgajai kredītiestādei un informē par to Valsts kasi. Informācijas centrs neiekļauj sarakstā personas, kurām tiesības dzēst sertifikātus piešķirtas nepamatoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

11.pants. Pēc tam, kad no Informācijas centra saņemti pārbaudītie saraksti, kredītiestāde sagatavo un nosūta kompensācijas saņēmējam piedāvājumu ierasties kredītiestādē un pārskaitīt sertifikātus uz Informācijas centra atvērto īpašo privatizācijas sertifikātu kontu (turpmāk — īpašais sertifikātu konts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

12.pants. Ja kompensācijas saņēmējs kompensācijas saņemšanas brīdī uz īpašo sertifikātu kontu ir pārskaitījis mazāk sertifikātu, nekā viņam ir tiesības dzēst, izmaksājamā summa tiek pārrēķināta atbilstoši īpašajā sertifikātu kontā ieskaitīto sertifikātu nominālvērtībai.

13.pants. Ja kompensācijas saņēmēja privatizācijas sertifikātu kontā kompensācijas izmaksas brīdī ir mazāk sertifikātu, nekā viņam ir tiesības dzēst, kompensācijas saņēmējs ir tiesīgs izvēlēties vienu no šādiem variantiem:

1) papildināt sertifikātu skaitu privatizācijas sertifikātu kontā līdz dzēšamo sertifikātu skaitam;

2) noslēgt ar kredītiestādi, kura izmaksā kompensāciju, līgumu par aizdevuma saņemšanu trūkstošo sertifikātu iegādei, lai papildinātu privatizācijas sertifikātu kontu līdz dzēšamo sertifikātu skaitam;

3) dzēst mazāku sertifikātu skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

15.pants. Pēc naudas līdzekļu ieskaitīšanas kompensācijas saņēmēja kontā kredītiestādei ir tiesības bezstrīdus kārtībā no tā norakstīt šā likuma 13.panta otrajā punktā minētajā aizdevuma līgumā norādīto summu .

17.pants. Netiek dzēsti tie sertifikāti un kompensācija naudā netiek izmaksāta par tiem sertifikātiem, kuri kompensācijas izmaksas laikā ir ieķīlāti vai par kuriem ir izsniegta maksājumu garantija un ķīla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2004.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 295 "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 235./236.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam nosaka attiecīgo šā likuma 6. un 14.pantā minēto institūciju, kā arī izdara atbilstošus grozījumus ar šo likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2004.)