1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 26.09.2002. likumu);

2) (izslēgts ar 26.09.2002. likumu);

3) streiks — kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi;

4) streika sarunas — kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā interešu strīdā un izbeigt streiku;

5) solidaritātes streiks — streiks, kura pamatā ir nevis kolektīvais interešu strīds, bet gan solidarizēšanās ar cita uzņēmuma, nozares darbinieku arodbiedrības vai cita uzņēmuma, nozares darbinieku prasībām, lai panāktu izvirzīto prasību izpildi;

6) streika pieteikums — uzņēmuma vai nozares darbinieku arodbiedrības vai uzņēmuma vai nozares darbinieku, vai minēto darbinieku pārstāvju paziņojums par lēmumu streikot;

7) streika norise — process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā interešu strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

2.pants. Šis likums nosaka:

1) kolektīvā interešu strīda pušu tiesības un pienākumus streika norises laikā;

2) streikošanas tiesību ierobežojumus;

3) pamatu streika vai streika pieteikuma atzīšanai par nelikumīgu;

4) streika norises uzraudzības kārtību;

5) atbildību par šā likuma pārkāpšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

3.pants. (1) Uzņēmuma, nozares darbiniekiem (turpmāk — darbinieki) ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

(2) Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

4.pants. (1) Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga.

(2) Darbinieku nedrīkst piespiest piedalīties streikā vai neļaut viņam piedalīties streikā.

5.pants.

(Izslēgts ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

6.pants. (1) Kolektīvā interešu strīda puses streika laikā rīko streika sarunas.

(2) Streika sarunu laikā kolektīvā interešu strīda pušu prasības, priekšlikumi un ierosinājumi, uz tiem sniegtās atbildes, kā arī pieņemtie lēmumi un panāktās vienošanās noformējamas rakstveidā.

(3) Ja darba devējs nepilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības atsākt streiku, neievērojot šā likuma 11. un 12.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

7.pants. Kolektīvā interešu strīda puses nodrošina, lai streika norises laikā tiktu ievērota šajā likumā noteiktā kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

(Izslēgta ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

11.pants. (1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulcē, kurā piedalās vairāk nekā puse no arodbiedrības biedru skaita. Lēmumu pieņem ar klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja attiecīgās arodbiedrības biedru kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē. Lēmumu pieņem ar klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(3) Arodbiedrība vai šā panta otrajā daļā minētie arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji (turpmāk — arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arī to uzņēmuma darbinieku vārdā, kuri nav attiecīgās arodbiedrības biedri, ja šie darbinieki ir pilnvarojuši arodbiedrību vai arodbiedrības biedru pilnvarotos pārstāvjus.

(10.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

12.pants. (1) Darbinieki lēmumu par streika pieteikšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt attiecīgā uzņēmuma lielā darbinieku skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(10.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

13.pants. Arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji), pieņemot lēmumu par streika pieteikšanu, izveido streika komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs attiecīgās arodbiedrības vai attiecīgā uzņēmuma darbinieku intereses streika sarunās ar darba devēju. Streika komitejas skaitlisko sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji).

14.pants. (1) Streika komiteja ne vēlāk kā septiņas dienas pirms streika uzsākšanas attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk — Trīspusējā padome) sekretāram rakstveidā iesniedz:

1) streika pieteikumu, kurā norāda:

a) streika uzsākšanas datumu, laiku un streika vietu,

b) streika iemeslus,

c) streikotāju prasības,

d) streikotāju skaitu,

e) streika komitejas sastāvu un vadītāju;

2) attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu, kam pievienots protokols, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, bet šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos — arī protokols, kas apliecina minēto atbalstu.

(2) Arodbiedrībai vai darbiniekiem streika laikā ir aizliegts izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. un 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

15.pants. Streika komitejas pilnvaras izbeidzas, ja kolektīvā interešu strīda puses vienojas par streika izbeigšanu vai ja streiks tiek atzīts par nelikumīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

16.pants. Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

17.pants. (1) Darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos (turpmāk — sabiedrībai nepieciešamie dienesti), kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

(2) Par sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem šā likuma izpratnē atzīstami:

1) ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti;

2) sabiedriskā transporta dienesti;

3) dzeramā ūdens piegādes dienesti;

4) elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti;

5) sakaru dienesti;

6) gaisa satiksmes kontroles dienesti un tie dienesti, kuri nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar meteoroloģisko informāciju;

7) ar visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienesti;

8) atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienesti;

9) radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti;

10) civilās aizsardzības dienesti.

(3) Ja nepieciešams, ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas darba devējs un streika komiteja rakstveidā vienojas un no tiem darbiniekiem, kas piedalīsies streikā, norīko noteiktu skaitu darbinieku, kuri veiks šā panta pirmajā daļā minēto darbu streika laikā, kā arī nosaka minēto darbinieku praktiskās darbības apjomu un dod konkrētus rīkojumus.

(4) Darbinieka atteikšanās pildīt šā panta trešajā daļā minēto praktiskās darbības apjomu un rīkojumus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgā sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību, vai darba līgumā vai darba koplīgumā paredzēto streika laikā veicamo minimāli nepieciešamo darbu uzskatāma par darba kārtības pārkāpumu, un darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

18.pants. Ja nepieciešams, streika komiteja un darba devējs ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas rakstveidā vienojas par streika laikā veicamajiem pasākumiem, lai:

1) uzturētu uzņēmumu, tā iekārtas un aprīkojumu vai ierīces tādā stāvoklī, kas ļautu atsākt darbu tūlīt pēc streika izbeigšanas;

2) nodrošinātu uzņēmuma izejmateriālu, pabeigtās un nepabeigtās produkcijas apsargāšanu;

3) nodrošinātu uzņēmuma iekārtu un telpu apsargāšanu.

19.pants. (1) Streika norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija.

(2) Valsts darba inspekcija nosaka streika sarunu vietu un laiku, ja darba devējs un streika komiteja nespēj panākt vienošanos.

(3) Valsts darba inspekcijai ir tiesības:

1) atlikt vai pārtraukt streiku šā likuma 20.pantā paredzētajos gadījumos;

2) dot saistošus norādījumus kolektīvā interešu strīda pusēm šā likuma 21. un 22.pantā paredzētajos gadījumos;

3) pieprasīt no kolektīvā interešu strīda pusēm kolektīvā interešu strīda atrisināšanai un streika sarunu rīkošanai nepieciešamo informāciju;

4) (izslēgts no 01.07.2020. ar 17.10.2019. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. un 17.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.11.2019. Grozījums par trešās daļas 4. punkta izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

20.pants. Dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā Valsts darba inspekcija var atlikt streika uzsākšanu vai pārtraukt streiku uz laiku līdz trim mēnešiem attiecībā uz personām, kas iesaistītas dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.

21.pants. Ja kolektīvā interešu strīda puses nenodrošina šā likuma 17.panta noteikumu izpildi, Valsts darba inspekcija dod tām saistošu norādījumu minimālā apjomā turpināt darbu sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, norādot to darbinieku skaitu, kam jāveic minētais uzdevums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22.pants. Ja kolektīvā interešu strīda puses pēc streika pieteikšanas nespēj vienoties par šā likuma 18.pantā minētajiem pasākumiem, Valsts darba inspekcija pēc darba devēja lūguma vai pēc savas iniciatīvas nosaka to darbinieku skaitu, kam streika laikā jāveic šā likuma 18.pantā minētie pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

23.pants. (1) Streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:

1) pārkāpts šis likums;

2) streiks pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto koplīguma grozīšanas kārtību;

3) tas ir solidaritātes streiks, kas nav saistīts ar ģenerālvienošanās (par tarifiem, darba un citām sociālās aizsardzības garantijām) nenoslēgšanu vai neizpildi;

4) streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu.

(2) Streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās streika sarunās.

25.pants. Par nelikumīgu atzīts streiks nekavējoties jāpārtrauc, bet, ja streiks vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi streika pieteikumu par nelikumīgu, to uzsākt aizliegts.

26.pants. (1) Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieku atlaišanai no darba.

(2) Darbiniekiem, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, tiek saglabāta darba vieta.

(3) Darbinieki, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, nav disciplināri sodāmi par to.

27.pants. (1) Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņā. Šādiem līgumiem termiņa tecējums tiek apturēts uz visu streika laiku, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad pēc streika izbeigšanas vairs nav iespējams izpildīt darbus, kuru veikšanai ir noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

(2) Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita darba līguma uzteikuma termiņā.

28.pants. (1) Streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi.

(2) Darbinieki, kas streika laikā strādā saskaņā ar šā likuma 17. vai 18.pantu, saņem darba samaksu atbilstoši padarītajam darbam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

29.pants. Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā, bet sakarā ar streiku nevar pildīt savus darba pienākumus, uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņa tecējums pēc viņu pieprasījuma tiek apturēts uz to laiku, kurā darbinieki streika dēļ nevar veikt savu darbu, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

30.pants. (1) Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, ir saistoši visi darba līguma un darba koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstoši attiecīgajam darba līgumam un darba koplīgumam.

(2) Darbiniekus, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo darbinieku darbu.

31.pants. (1) Arodbiedrība, darbinieki un streika komiteja var no brīvprātīgām darbinieku un citu personu iemaksām, ziedojumiem un citiem līdzekļiem izveidot fondu, lai sniegtu materiālu atbalstu arodbiedrībai vai darbiniekiem, kas piedalās streikā.

(2) Arodbiedrība vai darbinieki var izveidot arī īpašu brīvprātīgās apdrošināšanas fondu.

(3) Politisko organizāciju (partiju) materiālā un finansiālā palīdzība šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem fondiem ir aizliegta.

32.pants. (1) Aizliegts bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot tā ieejas un caurbrauktuves.

(2) Darbiniekiem streika laikā ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajā kārtībā.

33.pants. Streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo darbinieku vietā pieņemt jaunus darbiniekus nolūkā novērst vai apturēt streiku vai izvairīties no streikojošo darbinieku prasību izpildes.

(Nodaļa 17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

34. pants. Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, piemēro naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

35. pants. Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, piemēro naudas sodu darbiniekam vai arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

36. pants. Par nelikumīga streika turpināšanu piemēro naudas sodu arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

37. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34., 35. un 36. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts darba inspekcija.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019.)

Grozījumi par šā likuma 19. panta trešās daļas 4. punkta izslēgšanu un VIII nodaļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019.)