(21.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2018.)

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes pirmsākumu uzskatāms 1863.gads, kad Rīgas Politehnikumā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu un sāka gatavot lauksaimniecības speciālistus ar augstāko izglītību. 1896.gadā Rīgas Politehnikumu pārveidoja par valsts augstskolu – Rīgas Politehnisko institūtu, nodaļas ieguva fakultāšu statusu. 1919. gadā uz bijušā Rīgas Politehniskā institūta bāzes tika dibināta Latvijas Augstskola, kas 1923.gadā ieguva Latvijas Universitātes statusu, tā pārmantoja arī Lauksaimniecības fakultāti. 1936.gada 26.jūnijā Ministru kabinets nolēma pārcelt Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti uz Jelgavas pili un uz tās bāzes dibināt jaunu augstskolu.

Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un iesniedza Latvijas Ministru kabinetam Latvijas Universitātes Padome. Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis 1938.gada 23.decembrī parakstīja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme", kas stājās spēkā 1939.gada 1.jūlijā.

1940.gadā jūnijā, pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija zaudēja savu autonomiju un tās Satversmi atcēla.

Ar Latvijas PSR valdības 1944.gada 17.novembra lēmumu bijusī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pārtapa par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, 1991.gada 27.martā ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Padomes lēmumu – par Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepriekšējo Satversmi pieņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 1991.gada 21.oktobrī, un tā apstiprināta ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 10.marta lēmumu. Pašreizējo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi, kas sagatavota atbilstoši 1995.gada 2.novembrī Saeimā pieņemtajam Augstskolu likumam, pieņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 1996.gada 16.februārī. Satversmes grozījumus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents pieņēma 2001.gada 1.jūnijā, 2006.gada 30.augustā, 2012.gada 19.oktobrī, 2013.gada 22.februārī un 2017.gada 17.februārī.

1.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā īsteno bakalaura, maģistra, doktora un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni un pētniecību.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes saīsinātais nosaukums ir LLU.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes adrese: Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001, Latvija.

1.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Augstskolu likumam, Izglītības likumam, Zinātniskās darbības likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī šai Satversmei.

1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konvents. To izveido Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru universitātes attīstības stratēģijas jautājumos, tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Konventā.

Padomnieku konventu sasauc tā priekšsēdis pēc savas iniciatīvas vai pēc ne mazāk kā vienas trešās daļas šī konventa locekļu ierosinājuma.

1.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir atvasināta publiska persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas papildinātais mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Lauksaimniecības universitāte". Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir savs karogs, emblēma, standarts, devīze, himna un cita atribūtika.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes karoga viena puse ir no zaļa zīda auduma, kuras vidū izšūts Latvijas papildinātais mazais valsts ģerbonis zeltītos toņos. Ap karoga ārējām malām apšūtas zeltītas bārkstis. Karoga otra puse ir no pelēka zīda auduma ar vidū izšūtu krāsainu Latvijas Lauksaimniecības universitātes emblēmu, kuru aptver zaļas ozollapas. Karoga apakšējā daļā zaļiem zīda diegiem izšūts uzraksts "Latvijas Lauksaimniecības universitāte", zem kura izšūti trīs universitātei zīmīgie gada skaitļi: 1863 - Lauksaimniecības nodaļas izveidošana Rīgas Politehnikumā, 1939 - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas darbības sākums un 1991 - lēmums par Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes emblēma atveidota U burta formā, kura iekšpusē savienoti divi L burti: apakšējais – zaļā krāsā, virsējais, kas nobīdīts ieslīpi uz leju – dzeltenā. U burta augšpusē atveidota stilizēta kviešu vārpa dzeltenā un egle zaļā krāsā. Apakšpusē U burts sadalīts trīs joslās: zaļā, baltā un brūnā. Zem U burta divi sakrustoti ozolzari ar zaļām lapām un dzeltenām ozolzīlēm. Tos apvij trīs joslu lente zaļā, dzeltenā un brūnā krāsā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes standarts ir auduma taisnstūris ar platuma un augstuma attiecību 2:1. Standarts sastāv no divām vienāda platuma horizontālām joslām. Augšējā josla ir dzeltenā krāsā, bet apakšējā josla - zaļā krāsā. Standarta centrā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes emblēma, kuru apvij balta līnija.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes devīze ir "Proventus pro patria" (latīņu valodā), tulkojumā – "Izaugsme Tēvijai".

Latvijas Lauksaimniecības universitātes himna ir komponista Jēkaba Mediņa veltījums Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai "Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā" (Viļa Plūdoņa dzejolis "Tēvzemei").

Latvijas Lauksaimniecības universitātes simboliskās krāsas ir dzeltenā, zaļā un brūnā. Dzeltenā krāsa ir saules krāsa, tā veicina augšanu un dāvā dzīvību, simbolizē spēku, pieredzi, intelektu un zināšanas. Zaļā krāsa ir dabas, auglības, pārpilnības un fiziskās veselības krāsa, tā simbolizē mieru un harmoniju, jaunību, izaugsmi un līdzsvaru. Brūnā krāsa ir zemes krāsa, tā simbolizē vienotību, uzticību, mērenību, pārliecību, rūpes un ticību saviem spēkiem.

2.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības galvenais mērķis ir dot studējošajiem augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, attīstīt starptautiski atzītu pētniecisko darbību dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanai, izkopt kultūru, uzturēt un attīstīt Latvijas intelektuālo potenciālu.

2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes uzdevumi ir tautsaimniecībai, pētniecībai, kultūrai, izglītībai un valsts pārvaldei sagatavot akadēmiski izglītotus speciālistus lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, mežsaimniecības un kokapstrādes, pārtikas, ainavu arhitektūras, sociālo un inženierzinātņu, kā arī citās jomās, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs, veikt zinātnisko darbību un izdot zinātnisko rakstu krājumus, kā arī organizēt speciālistu tālākizglītošanu un pārkvalificēšanos. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbalsta izcilus pētniekus, akadēmisko personālu un studējošos, veicina to iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

2.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstošo studiju programmu īstenošanu akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātnisko darbību un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība nodrošina profesionālo studiju programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas iegūšanu. Augstākās profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda, akadēmiskā un zinātniskā grāda iegūšana ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju un zinātniskās darbības mērķis.

2.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm visu vērtīgo, ko Latvijai devusi un var dot tās tauta.

2.5. Īstenojot savu mērķi un uzdevumus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte pamatojas uz šādiem principiem:

- izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

- studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

- studiju un zinātniskā darba saskaņošana ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un humānajām tradīcijām.

2.6. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību neatkarīgi no dzimuma, sociālā, veselības un mantiskā stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas.

Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darba spējām un prasmei ir tiesības kļūt par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieku.

3.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

- izstrādā studiju programmas, nosaka studiju saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskās darbības pamatvirzienus;

- veic promociju, piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Latvijas Lauksaimniecības universitātes izglītības dokumentus;

- ievēlē akadēmisko personālu, piešķir Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda nosaukumus, nodibina un piešķir Latvijas Lauksaimniecības universitātes balvas, prēmijas un personālstipendijas;

- īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību, īpašuma apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības:

- organizēt kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes;

- slēgt līgumus ar mācību, zinātniskajām vai citām institūcijām, kā arī ar komercsabiedrībām;

- veikt saimniecisko darbību;

- veikt izdevējdarbību.

3.3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu un saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem nosaka darba samaksu.

3.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

3.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibinātās biedrības un citi organizatoriski veidojumi darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātajiem statūtiem. Ja to darbība neatbilst statūtiem vai ir pretrunā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt to darbību.

3.6. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības jautājumus, kas nav ietverti šajā Satversmē, regulē Latvijas Republikas Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums un citi Latvijas Republikas likumi.

4.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes personālu veido:

1) akadēmiskais personāls – Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

2) vispārējais personāls;

3) studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

4.2. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Latvijas Lauksaimniecības universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

Personālam ir tiesības Satversmē noteiktā kārtībā piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

Personālam ir tiesības piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīviem aktiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

4.4. Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā, veic zinātniskos pētījumus un publicē to rezultātus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

Darba samaksas principus Latvijas Lauksaimniecības universitātē nosaka Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus par studējošo izglītošanu vai zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Darba līgumu ar akadēmiskā amatā ievēlēto personu slēdz rektors uz visu ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte var piešķirt goda nosaukumu – emeritus profesors.

4.5. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

Profesora galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

2) pētnieciskā darba vadīšana zinātnes apakšnozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

3) piedalīšanās studiju programmu izstrādāšanā, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

4) doktora līmeņa studiju vadīšana, jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

4.6. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatā saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu var ievēlēt arī personu bez doktora grāda, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu. Par asociēto profesoru amatu skaitu un sarakstu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām pēc rektora ierosinājuma lemj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts.

Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) aktīvs pētnieciskais darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

2) pētnieciskā darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā studiju kursā, lekciju lasīšana;

4) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

4.7. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra atbilst Augstskolu likumā noteiktajai kārtībai. Profesoru padomes pieņemto lēmumu personas, kas nav Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāla sastāvā, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāls – Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

4.8. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatā var ievēlēt personu ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, kurai ir vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome Senāta noteiktajā kārtībā. Par docentu amatu skaitu un sarakstu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām lemj Senāts.

Docenta galvenie uzdevumi ir:

1) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos;

2) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam.

4.9. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta zinātniskā padome.

4.10. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē fakultātes Dome uz sešiem gadiem Senāta noteiktajā kārtībā.

Lektora galvenie uzdevumi ir:

1) pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras (laboratorijas) zinātniskā darba programmām;

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un ieskaišu pieņemšana studiju kursos.

4.11. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome Senāta noteiktajā kārtībā.

Asistenta galvenie uzdevumi ir:

1) līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedrā (laboratorijā) apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem;

2) laboratorijas (praktisko) darbu vadīšana un ieskaišu pieņemšana;

3) palīdzība profesoriem un asociētiem profesoriem to pedagoģiskajā darbā.

4.12. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību profesionālo studiju programmu profila priekšmetiem nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.

4.13. Akadēmiskā personāla aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā, kā arī viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu tiesības un pienākumus un kārtību, kādā viņi tiek pieņemti darbā, nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu likumam.

4.14. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi:

1) akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas;

2) akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai;

3) profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

4.15. Studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistranti;

4) doktoranti.

4.16. Latvijas Lauksaimniecības universitātē var studēt personas, kuras ieguvušas dokumentāri apliecinātu un Latvijā atzītu studiju programmas prasībām atbilstošu iepriekšējo izglītību.

Uzņemšanas imatrikulācijas kārtību apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts.

4.17. Studējošiem Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā konkrētas studiju programmas. Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē, studiju programmu reglamentāciju, studiju uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos un personu izslēgšanas kārtību no studējošo saraksta nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta pieņemtie studijas regulējošie dokumenti.

4.18. Studiju maksu Latvijas Lauksaimniecības universitātē sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas. Studiju maksu studējošajiem, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā studiju programmā valsts noteiktajām studiju vietām, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju maksu studiju vietās, kuras netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru.

4.19. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošiem ir tiesības:

- iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;

- Satversmē paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā izmantot Latvijas Lauksaimniecības universitātes telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

- realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju un pētniecības darba brīvību, noteiktā kārtībā izvēlēties studiju programmas, virzienus;

- saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

- universitātē brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

- vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

- noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

- dibināt biedrības, korporācijas, pulciņus un klubus;

- sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu.

4.20. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošo pienākumi ir:

- studēt, lai iegūtu izraudzītajai studiju programmai atbilstošu izglītību;

- izpildīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes prasības attiecībā uz studijām un iespējamo karjeru;

- ievērot Satversmi un iekšējās kārtības noteikumus;

- ar cieņu izturēties pret citiem studējošajiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmisko un vispārējo personālu.

4.21. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vispārējais personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls un tehniskais personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējā personāla pieņemšanu darbā un tā atbrīvošanu no darba nosaka likumi un citi normatīvie akti, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes iekšējie noteikumi.

4.22. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

5.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenās lēmējinstitūcijas ir:

- Konvents (Satversmes sapulce);

- Senāts;

- Rektors;

- Akadēmiskā šķīrējtiesa.

5.1.1 Latvijas Lauksaimniecības universitātes koleģiālās institūcijas ir:

- Senāts,

- fakultātes dome,

- zinātniskā institūta zinātniskā padome,

- katedras (institūta) sapulce.

5.2. Konvents ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Konvents:

- pieņem un groza Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi;

- ievēlē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senātu un atceļ tā locekļus;

- ievēlē un atceļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru;

- ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus;

- noklausās Senāta, rektora un Akadēmiskās šķīrējtiesas pārskatu;

- apstiprina un groza Konventa ievēlēšanas, rektora ievēlēšanas un atcelšanas, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

- izskata un izlemj Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības un attīstības konceptuālus jautājumus.

5.3. Konventu 240 cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības, aizklāti balsojot. Konventā ievēlē:

- akadēmiskā personāla pārstāvjus, kuru īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem;

- studējošo pārstāvjus ar īpatsvaru ne mazāk par 20 procentiem;

- vispārējā personāla pārstāvjus.

Konventa locekli var atsaukt tā personāla grupas kopsapulce, no kuras viņš ir ievēlēts. Ja Konventa pārstāvis pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konventā ievēlē citus pārstāvjus. Konvents ievēlē priekšsēdi, vietnieku un sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa priekšsēdi un priekšsēža vietnieku. Konventu sasauc Senāts vai Rektors ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Konventu sasauc, ja to pieprasa Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku konvents, rektors vai ne mazāk kā divas trešdaļas no Konventā pārstāvēto studējošo skaita, vai viena trešdaļa fakultāšu un institūtu ar savas Domes vai Padomes lēmumiem. Konventa pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

5.4. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības sfēras.

Senāts:

1) ievēlē priekšsēdi (profesoru vai asociēto profesoru), vietnieku un sekretāru; par Senāta priekšsēdi vai tā vietnieku nevar būt rektors vai prorektors;

1¹) izvirza pretendentus valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai;

2) piešķir:

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritus profesora goda nosaukumu;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda biedra nosaukumu;

3) apstiprina:

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldes struktūru pēc rektora priekšlikuma;

- Senāta noteiktos pārvaldes struktūras augstākā līmeņa vadītājus pēc rektora priekšlikuma;

- fakultāšu dekānus pēc attiecīgās fakultātes domes priekšlikuma, ievērojot vēlēšanu rezultātus;

- universitātes zinātnisko institūtu direktorus pēc to ievēlēšanas amatā attiecīgā institūta zinātniskajā padomē;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienību un Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibināto un pārziņā esošo iestāžu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un citu organizatorisku veidojumu statūtus vai nolikumus;

- nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem;

- studējošo pašpārvaldes nolikumu un līgumu ar studējošo pašpārvaldi;

- studējošo uzņemšanas un imatrikulācijas kārtību, noteikumus par studiju gaitu, zināšanu pārbaudīšanas, kvalifikācijas, akadēmisko grādu un diplomu piešķiršanas kārtību;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

4) lemj par Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienību, iestāžu, komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu.

5.5. Senātu apstiprina Konvents uz trim gadiem. Senāta personālsastāvu veido 60 senatori, no kuriem:

- 41 akadēmiskā personāla pārstāvi tā, lai būtu pārstāvētas visas fakultātes, un vienu vispārējā personāla pārstāvi izvirzījis Konvents;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, studiju un zinātņu prorektori, Konventa priekšsēdis kā akadēmiskā personāla pārstāvji, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktors un kanclers kā vispārējā personāla pārstāvji;

- 12 studējošo pārstāvji, kurus izvirzījusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes studējošo pašpārvalde.

Senāta darbību un kompetenci reglamentē Konventa apstiprināts nolikums. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Senāta sēdes vada priekšsēdis, bet viņa prombūtnē vietnieks vai Konventa priekšsēdis. Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

5.6. Rektors īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitātes administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Universitāti. Rektors pārzina, vada un atbild par Universitātes darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi, Konventa un Senāta lēmumiem.

Universitātes vadības nodrošināšanai rektors var veidot palīg- un padomdevējas institūcijas (Prorektoru dienestus, Rektorātu, Studiju, Zinātnes, Saimniecības padomi u. c.), kuru nepieciešamību un sastāvu apstiprina Senāts. Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāls rektora pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Personas, kuras nav Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāls, rektora pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.

5.7. Rektoru ievēlē Konvents no Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoriem uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Konventa ievēlēto Rektoru amatā apstiprina Ministru Kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru Kabinets pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta vai Zemkopības ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

5.8. Izslēgts

5.9. Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē Konvents uz trim gadiem. Tā sastāv no pieciem akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kas nav universitātes administratīvā personāla sastāvā, un viena studējošā pārstāvja, kuru ievēlē studējošo pašpārvalde.

Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

- studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

- strīdus starp Latvijas Lauksaimniecības universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

- iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Konventam. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Konventa piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

6.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija universitātē. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

6.2. Studējošo pašpārvalde:

- aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Latvijas Lauksaimniecības universitātē un citās valsts institūcijās Latvijā un ārvalstīs;

- nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Konventā un Senātā.

6.3. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, pēc to apstiprināšanas Senātā, ir obligāti visiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošajiem.

6.4. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Konventā, Senātā un fakultāšu domēs atbilstoši to nolikumiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Konvents, Senāts vai fakultāšu domes ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

6.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu, maģistrantu un doktorantu organizāciju t. sk. korporāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes studējošo pašpārvaldes nolikums.

6.6. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no universitātes struktūrvienību vadītājiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

6.7. Universitātes vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz līdzdalību visu līmeņu universitātes institūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē, kā arī to nolikumus, kuros noteikti struktūrvienību uzdevumi, funkcijas un tiesības, apstiprina Senāts. Struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

7.2. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai universitāte dibina katedras (institūtus), profesoru grupas, fakultātes, zinātniskās un mācību laboratorijas. Organizatoriskā un apkalpojošā darba veikšanai Senāts veido arī citas struktūrvienības. Struktūrvienību finanšu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

7.3. Katedra (institūts) ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras (institūtus) izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes domes vai atsevišķa profesora vai asociētā profesora priekšlikuma un pamatojuma. Katedras (institūta) darbību nosaka un vada katedras (institūta) sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes domes vai Senāta pārziņā. Katedras (institūta) sapulce no profesoru, asociēto profesoru vai docentu vidus izvirza katedras (institūta) vadītāju, kuru ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem. Katedras (institūta) vadītājs ir oficiālais katedras (institūta) pārstāvis visās tās lietās.

7.4. Profesora grupu ar katedras tiesībām un pienākumiem var izveidot profesors vai asociētais profesors, ja finansējums viņa vadītajās studiju programmās un zinātniskajās tēmās ļauj pieņemt darbā ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvjus.

7.4.1. Profesora grupu izveido ar Senāta lēmumu pēc konkrēta profesora vai asociētā profesora priekšlikuma. Tā beidz savu darbību ar Senāta lēmuma, profesoram (asociētam profesoram) beidzot darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai izbeidzoties finansējuma avotam.

7.4.2. Par profesora grupas akadēmisko un zinātnisko darbību vienpersonīgi atbild tās vadītājs.

7.5. Fakultāte ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila katedras, institūtus un laboratorijas, izstrādā un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu fakultātes struktūrvienību darbībai.

7.5.1. Fakultāti veido un reorganizē atbilstoši Augstskolu likuma prasībām. Fakultāti vada dekāns.

7.5.2. Fakultātes dome no akadēmiskā personāla ievēlē dekānu, dekāna vietnieku vai vietniekus un domes sekretāru, katedras vadītājus (institūtu direktorus), docentus, lektorus un asistentus; pēc katedru (institūtu) priekšlikuma apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai. Dome izlemj studiju procesa, zinātniskā darba organizatoriskos, saimnieciskos, finansiālos un citus darbības jautājumus. Dome ir tiesīga ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.

Fakultātes domi ievēlē uz trim gadiem. Domi veido:

- visi fakultātes profesori un asociētie profesori;

- divi līdz trīs katras struktūrvienības ievēlēti pārstāvji;

- fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēti studējošo pārstāvji, kuru īpatsvaram domes sastāvā ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem.

7.5.3. Dekānu ievēlē no fakultātes profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes lietās, gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

7.5.4. Fakultātei var būt savs karogs un emblēma.

7.5.5. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

7.6. Zinātniskās laboratorijas un citas Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā darba struktūrvienības veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek saskaņā ar principiem, kas izteikti 7.3.punktā attiecībā uz katedrām.

Fakultātes sastāvā esošas laboratorijas nolikumu apstiprina fakultātes dome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu – Senāts.

7.7. Latvijas Lauksaimniecības universitātei savā Satversmē izvirzīto mērķu sasniegšanai ir tiesības ar Senāta lēmumu dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, tai skaitā aģentūras, un komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

7.8. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, dibina, pieņem padotībā, reorganizē un likvidē zinātniskos institūtus, kuru tiesisko statusu nosaka Zinātniskās darbības likums. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu pieņem Senāts.

8.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumu veido:

- kustamā un nekustamā manta, kas Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir dāvināta, ko tā ir mantojusi vai iegādājusies par pašu līdzekļiem;

- par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes intelektuālais īpašums;

- nekustamais īpašums, ko Latvijas Lauksaimniecības universitātei bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts. Rīcību ar šo īpašumu un tā turpmākās izmantošanas nosacījumus nosaka Augstskolu likums un Publiskas personas mantas atsavināšanas likums;

- kustama manta, ko tai bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašums. Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu, lai sasniegtu Satversmē norādītos mērķus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senātam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes nekustamā īpašuma attīstības plānu.

8.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finanšu resursus veido:

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi izglītībai, kas valsts budžetā izdalīti tieši Universitātei;

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķo mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

- maksa par studijām, kuru sedz valsts, vai kura tiek saņemta atmaksājumu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

- fizisko un juridisko personu maksājumi par speciālistu sagatavošanu, to kvalifikācijas paaugstināšanu vai pārkvalificēšanu;

- līdzekļi zinātniskajiem līgumdarbiem;

- ienākumi no saimnieciskās darbības;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, ieskaitot arī tādus, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;

- aizņēmumi no bankām un citām kredītiestādēm;

- citi likumos atļautie līdzekļi.

8.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finanšu resursu struktūru apstiprina Senāts. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents, kura sagatavoto atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību rektors iesniedz Zemkopības ministrijai. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, Izglītības un zinātnes ministrijai un Zemkopības ministrijai.

8.4. Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība nodod tieši tai struktūrvienībai vai juridiskai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

8.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetā.

8.6. Izslēgts.

8.7. Izslēgts.

8.8. Izslēgts.

8.9. Pildot savus uzdevumus, Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

- slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem;

- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem un atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības mērķiem;

- veikt Latvijas Lauksaimniecības universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību (iegūtie ienākumi ieskaitāmi Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetā tās attīstībai), kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citās komercsabiedrībās atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības mērķim.

8.10. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstākās izglītības un zinātnes institūcijām.

9.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents.

9.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme pēc pieņemšanas un grozījumiem tajā stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

9.3. Lēmumu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.