Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.257

Rīgā 2000.gada 11.aprīlī

Par metodisko norādījumu apstiprināšanu

1. Apstiprinu "Metodiskos norādījumus par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti".

2. Metodiskie norādījumi izdoti sakarā ar likuma "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pieņemšanu un Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumu Nr.88 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2000.gadā" izdošanu.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi attiecas uz 2000.gadu.

4. Rīkojumu un ar rīkojumu apstiprinātos metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 1999.gada 2.februārī apstiprināto "Pašnodarbināto un darba ņēmēju ārvalstnieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas kārtību".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Metodiskie norādījumi par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un
likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

Šo norādījumu mērķis ir sniegt metodisku palīdzību fiziskām personām, kurām pašām jāaprēķina un jāizdara obligātās iemaksas, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonām vienotas normu izpratnes veidošanai un piemērošanai.

I daļa. Pašnodarbinātie

1. Termins "pašnodarbinātais" ir izskaidrots likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1.panta 3.punktā.

2. Tā ir persona, kura gūst ienākumu kā

• persona, kas veic individuālo darbu;

• persona, kas saņem autoratlīdzību;

• zvērināts notārs;

• zvērināts advokāts;

• zvērināts revidents;

• prakses ārsts;

• cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (piemēram, namīpašnieki, zemes iznomātāji), izņemot tās, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi;

• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

• zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot tos, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi.

3. Zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš nav darba tiesiskajās attiecībās ar citiem darba devējiem, var būt

• pašnodarbinātais - ja veic šīs zemnieku saimniecības vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;

• nepakļauts obligātajai apdrošināšanai - ja uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar uzņēmuma vadību;

• darba ņēmējs - ja zemnieku saimniecībā likumā noteiktā kārtībā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks noslēdz darba līgumu ar uzņēmuma pārvaldes institūciju.

Likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" nosaka, ka uzņēmuma pārvaldes formu nosaka īpašnieks. Individuālā uzņēmuma īpašnieks var pārvaldīt savu uzņēmumu pats, kā arī ar pārvaldnieka vai koleģiālas pārvaldes institūcijas starpniecību. Tādā gadījumā pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts statūtos vai nolikumā.

Ja uzņēmums nepieņem statūtus vai neizstrādā nolikumu, uzņēmuma pārvaldnieka pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts uzņēmuma īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.

4. Pašnodarbinātie tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā 10 dienu laikā no pašnodarbinātā statusa iegūšanas dienas.

5. Līdz 2001.gada 1.janvārim persona nevar vienlaikus tikt uzskatīta par darba ņēmēju un pašnodarbināto. Ja persona kļūst par darba ņēmēju, tad attiecīgajā periodā tā zaudē pašnodarbinātā statusu un obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā nekārto, par to ziņojot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, norādīdama darba devēju.

6. Pašnodarbinātie ir pakļauti šādiem apdrošināšanas veidiem:

• pensiju apdrošināšana;

• invaliditātes apdrošināšana;

• maternitātes un slimības apdrošināšana.

7. Pašnodarbināto personu obligāto iemaksu likme 2000.gadā ir 32,59% un pašnodarbinātajiem, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai I vai II grupas invalīdiem - 28,39% (nav pakļauti invaliditātes apdrošināšanai).

1.tabula

Obligātās iemaksu likmes sadalījums pašnodarbinātajiem pa apdrošināšanas veidiem 2000.gadā

	Iemaksu	Iemaksu likme pensionāram
	likme (%)	vai I, II gr. invalīdam (%)
Pensiju apdrošināšana	27,10	27,10
Apdrošināšana pret bezdarbu	-	-
Darba negadījumu apdrošināšana	-	-
Invaliditātes apdrošināšana	4,16	-
Maternitātes un slimības apdrošināšana	1,33	1,29
Kopā	32,59	28,39

8. Obligātās iemaksas jāveic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim). Ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem jāuzrāda arī obligātās iemaksas par pēdējo gada ceturksni, kuru maksāšanas termiņš ir nākamā gada 15.janvāris.

9. Ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jāiesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai.

10. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi.

11. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajiem ir Ls 540 gadā un maksimālais - Ls 15 000 gadā. Turklāt jāņem vērā, ka obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs tiek noteikts proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona kalendārā gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā, t.i., Ls 45 mēnesī.

12. Obligāto iemaksu objekts nav patentmaksa, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažāda veida saimniecisko darbību. Pašnodarbinātais obligāto iemaksu objektu izvēlas, ievērojot Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus.

13. Ja zemnieku vai zvejnieku saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kurā ir vairāki dibinātāji, un mēneša ienākumi ir lielāki par Ls 45, bet nesasniedz visu īpašnieku obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru kopsummu, obligātās iemaksas, savstarpēji vienojoties, var veikt viens īpašnieks. Obligāto iemaksu minimālais apmērs attiecas uz katru maksātāju, jo arī sociālos pakalpojumus vairākas personas nevar saņemt no apliekamā ienākuma, kas noteikts vienai personai.

14. Personai, ja tā gūst ienākumus kā pašnodarbinātā, piemēram, gan no individuālā darba, gan no autoratlīdzībām, sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu nosaka, visu ienākumu veidus summējot.

15. Pašnodarbinātais līdz katra kalendārā gada 1.februārim vai reģistrējoties iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē obligāto iemaksu objekta aprēķinu (1.pielikums) taksācijas gadam (turpmāk - aprēķins), pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem vai prognozējot paredzamos ienākumus. Aprēķinu iesniedz kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķinu no saimnieciskās darbības, izmantojot tajā uzrādīto ienākumu, saskaņā ar 1.pielikumu. Ja gada laikā aprēķinātie ienākumi mainās, jāiesniedz aprēķina precizējums (1.pielikums).

16. Personas, kuru iepriekšējā gada ienākumi vai prognozētie ienākumi nesasniedz obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, t.i., Ls 45 mēnesī, aprēķinu neiesniedz un obligātās iemaksas neveic, bet ziņo par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei (2.pielikums).

17. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem gada ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, t.i., Ls 45. Tātad, ceturksnim beidzoties, nodokļu maksātājs pēc ieņēmumu - izdevumu uzskaites žurnāla konstatē savus mēneša ienākumus un 15 dienu laikā veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši Ls 45 mēnesī. Nav aizliegts obligātās iemaksas veikt arī par tiem mēnešiem, kuros ienākumi ir mazāki par Ls 45, bet ievērojot minimālo apmēru.

18. Aizpildot ceturkšņa ziņojumu, ja iemaksas netiek veiktas, uzrāda faktisko ienākumu un rindā "aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" - nulli.

Piemērs.

Mēnesis	Faktiskie ienākumi pēc	Obligāto iemaksu objekta minimālais
	uzskaites žurnāla (Ls)	apmērs, no kura jākārto maksājumi (Ls)
1	2	3
I	40,00	0
II	60,00	45,00
III	70,00	45,00
IV	0	0
V	0	0
VI	0	0
VII	0	0
VIII	0	0
IX	40,00	0
X	100,00	45,00
XI	100,00	45,00
XII	100,00	45,00

Šajā gadījumā obligāti ir jāveic iemaksas par februāri, martu, oktobri, novembri un decembri vismaz no Ls 45 katrā mēnesī, bet pašnodarbinātajam ir dota brīva izvēle noteikt obligāto iemaksu objekta apmēru. Tādēļ pašnodarbinātais var veikt iemaksas arī no lielāka obligāto iemaksu objekta un par visiem mēnešiem.

19. No mēneša, kad gada ienākumi sasniedz Ls 540, obligātās iemaksas jāveic par visiem turpmākajiem mēnešiem, vismaz no Ls 45, līdz kalendārā gada beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai. Tātad pašnodarbinātajiem jāseko līdzi saviem kalendārā gada kopējiem ienākumiem. Tiklīdz gada ienākumi sasnieguši Ls 540, obligātās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros ir zaudējumi vai nav ienākumu vai arī ienākumi ir mazāki nekā Ls 45.

Piemērs.

Persona ir pašnodarbinātā statusā visu kalendāro gadu.

	Faktiskie ienākumi pēc	Faktiskie ienākumi no	Obligāto iemaksu objekta
Mēnesis	uzskaites žurnāla (Ls)	gada sākuma pēc	minimālais apmērs, no kura
		uzskaites žurnāla (Ls)	jākārto maksājumi (Ls)
I	35,00	35,00	0
II	35,00	70,00	0
III	45,00	115,00	45,00
IV	100,00	215,00	45,00
V	-50,00	165,00	0
VI	200,00	365,00	45,00
VII	40,00	405,00	0
VIII	35,00	440,00	0
IX	100,00	540,00	45,00
X	-50,00	490,00	45,00
XI	0	490,00	45,00
XII	40,00	530,00	45,00

20. Ja izdevumi tiek uzskaitīti gadam vai citam laikposmam, mēneša ienākumu aprēķināšanai izmanto attiecīgi proporcionālo izdevumu daļu:

	Kopējā izdevumu summa
Mēneša izdevumi =
	Mēnešu skaits, par kuriem aprēķināti izdevum

21. Obligātās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros pašnodarbinātais ir saņēmis slimības pabalstu, ievērojot vispārējos maksāšanas principus.

22. Saņemot pašnodarbinātā ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (MK 12.01.1999. not. Nr.12 5.pielikums), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu darbiniekiem nav obligāti jāpārbauda ziņu patiesums pēc uzskaites žurnāla. Ja taksācijas gada laikā nav veiktas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc gada ienākumu deklarācijas pielikuma D3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības" (11.05.1993. likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli") pārbauda tikai pašnodarbinātā kopējos gada ienākumus, par bāzi ņemot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību, neatskaitot

• neapliekamos ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas (Ls 3000 gadā);

• iepriekšējo gadu saimnieciskās darbības zaudējumus.

23. Valsts ieņēmumu dienests pārbaudot ņem vērā pilnu kalendāro mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbināto. Lai noteiktu obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbinātu, reizina ar obligāto iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru. Tātad ne vienmēr gada ienākumiem jāsakrīt ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, bet tie ir atkarīgi no mēnešu skaita, kurā persona ir pašnodarbināta. Par pilnu kalendāro mēnesi uzskatāms arī mēnesis, kurā persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā.

Piemērs.

Nodokļu maksātājs 6.jūnijā iegūst pašnodarbinātā statusu un reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā. Šajā gadījumā obligāto iemaksu objekta gada minimālais apmērs ir Ls 315 ( 7 mēneši x Ls 45 ).

24. Pēc gada ienākumu pārbaudes pašnodarbinātajiem, kuru gada ienākumi pārsniedz MK noteikto obligāto iemaksu gada minimālo apmēru - Ls 540 un kuri nav veikuši obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izsniedz (nosūta) paziņojumu (3.pielikums). Pēc paziņojuma saņemšanas pašnodarbinātais aizpilda obligāto iemaksu aprēķinu (1.pielikums) par mēnešiem, kuros ienākums ir pārsniedzis obligāto iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru, un labo gada ienākumu deklarācijā uzrādītos attaisnotos izdevumus, iekļaujot tajos obligāto iemaksu summu.

25. Ja pārbaudes laikā pašnodarbinātais neiesniedz ieņēmumu - izdevumu uzskaites žurnālu un nav iespējams noteikt konkrētus mēnešus, par kuriem jākārto obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests obligātās iemaksas piedzen par visiem pārskata perioda (gada) mēnešiem minimālajā apmērā.

26. Šādā gadījumā, ja persona ir reģistrējusies kā pašnodarbinātais un iesniegusi obligāto iemaksu aprēķinu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantā paredzēto sodu maksājumu apmērā.

27. Ja maksātājs līdz gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai vai Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma (3.pielikuma) saņemšanai pats iesniedz iemaksu aprēķinu vai kārto iemaksas un iesniedz ziņojumus, piemērojama pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana par kavējuma periodu.

28. Ja gada ienākumi ir mazāki par Ls 540, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, saņemot gada ienākumu deklarāciju, var mēneša ienākumus pēc uzskaites žurnāla nepārbaudīt vai pārbaudīt izlases veidā. Bet tas neatbrīvo pašnodarbināto no obligāto iemaksu veikšanas par tiem mēnešiem, kuros ienākumi sasnieguši Ls 45, jo nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt papildus aprēķinātos nodokļus un uzlikt sodus, kad ir pārkāpti nodokļu likumi, triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa.

29. Pašnodarbināto pārmaksātās obligātās iemaksas tiek atmaksātas, ja obligātās iemaksas veiktas

• apdrošināšanas veidiem, kuriem persona nav pakļauta,

• no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru,

• par laika periodu, kurā persona nav bijusi pašnodarbinātā statusā.

30. Pārmaksātās iemaksas, kuru apmērs nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša algu (amatalgu) attiecīgajā kalendārajā gadā, tiek uzkrātas un atmaksātas pēc tā kalendārā gada beigām, kurā tās sasniedz vai pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

II daļa. Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka

31. Visi 15 gadu vecumu sasniegušie ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstu nodokļu maksātāja, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā (turpmāk tekstā - darba ņēmējs ārvalstnieks), obligātās iemaksas veic patstāvīgi.

32.  Ja darba ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā uz periodu, kas nav ilgāks par gadu, tad obligātās iemaksas nav jāveic, ja iesniedz dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Darbības laiks Latvijā var būt norādīts arī līgumā, kas slēgts ar darba devēju.

33. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā uz periodu, kas ir ilgāks par gadu, tad obligātās iemaksas jāveic ar 367.dienu pēc ierašanās Latvijā, ja iesniedz dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī par periodu no 184. līdz 367.dienai.

34. Ja netiek iesniegti minētie dokumenti 32. un 33.punktā minētajos gadījumos, tad iemaksas jāveic ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijā.

35. Darba ņēmēji ārvalstnieki reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas (t.i., līdz 193.dienai pēc ierašanās Latvijas Republikā) un deklarē obligāto iemaksu objektu, kas ir noslēgtajā darba devēja un darba ņēmēja līgumā noteiktā atlīdzība. Obligāto iemaksu objektu deklarē, iesniedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta aprēķinu (4.pielikums).

36. Darba ņēmēji ārvalstnieki ir pakļauti

• pensiju apdrošināšanai,

• invaliditātes apdrošināšanai,

• maternitātes un slimības gadījumu apdrošināšanai.

37. Obligātās iemaksas jāveic līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim).

38. 2000.gadam obligāto iemaksu likme ir noteikta 8,39% no obligāto iemaksu objekta.

2.tabula

Obligātās iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2000.gadā

darba ņēmējiem ārvalstniekiem

	Iemaksu likme (%)
Pensiju apdrošināšana	6,78
Invaliditātes apdrošināšana	1,04
Maternitātes un slimības apdrošināšana	0,57
Kopā	8,39

39. Darba ņēmēji ārvalstnieki vienlaikus var būt arī pašnodarbinātie vai iekšzemes nodokļu maksātāja darba ņēmēji. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks ir arī pašnodarbinātais, jāiesniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta aprēķini (1.un 4.pielikums), ievērojot katra statusa obligāto iemaksu objekta noteik™anas principus.

40. Sasniedzot obligāto iemaksu maksimālo apmēru, obligāto iemaksu veikšana pārtraucama. Obligāto iemaksu maksimālais apmērs 2000.gadam - Ls 15 000.

41. Ziņojumi par aprēķinātajām obligātajām iemaksām jāiesniedz reizi ceturksnī Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai (MK 12.01.1999. not. Nr.12 5.pielikums).

III daļa. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka

42. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka ir persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šī iekšzemes darba ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

43. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti

• pensiju apdrošināšanai;

• apdrošināšanai pret bezdarbu;

• invaliditātes apdrošināšanai;

• maternitātes un slimības gadījumu apdrošināšanai.

44. 2000.gadam obligāto iemaksu likme ir noteikta 36,00% no obligāto iemaksu objekta. Iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai ir I vai II grupas invalīdi, obligāto iemaksu likme ir 28,39% no obligāto iemaksu objekta.

3.tabula

Obligātās iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2000.gadā

iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka

	Iemaksu likme (%)	Iemaksu likme pensionāram
		vai I vai II gr. invalīdam (%)
Pensiju apdrošināšana	27,10	27,10
Apdrošināšana pret bezdarbu	2,45	-
Darba negadījumu apdrošināšana	-	-
Invaliditātes apdrošināšana	4,16	-
Maternitātes un slimības apdrošināšana	2,29	1,29
Kopā	36,00	28,39

45. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas.

46. Obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība. Tā maksimālais apmērs 2000.gadam ir Ls 15 000.

47. Obligātās iemaksas aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar noteikto obligāto iemaksu likmi.

48. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim). Ja kalendārā gada obligāto iemaksu objekts sasniedz Ls 15 000, obligātās iemaksas turpmāk neveic.

49. Līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī. Ņemot vērā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 13.punktu, ziņojuma formai ieteicams izmantot veidlapu "Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ārvalstnieka, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas pārskata gadā, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (MK 12.01.1999. not. Nr.12 5.pielikums).