Ministru kabineta noteikumi Nr. 338

Rīgā 1997.gada 30.septembrī (prot. nr.54 1.§)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar
Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām īstenot vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas, reģionālās attīstības plānošanas, valsts vietējās pārvaldes, tūrisma, hidrometeoroloģijas, būvniecības, mājokļa attīstības un zemes dzīļu izmantošanas politiku;

1.2. savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Valdības deklarācijas pamatnostādnēm, Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, kā arī nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu.

2. Lai izpildītu šo noteikumu 1.punktā minētos uzdevumus, ministrija veic šādas funkcijas:

2.1. kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām izstrādā valsts programmas un koncepcijas attiecīgajās nozarēs, kā arī nosaka nozaru prioritātes un koordinē to ieviešanu;

2.2. izstrādā priekšlikumus Valsts investīciju programmai un Nacionālajai indikatīvajai programmai un koordinē minēto programmu izpildi;

2.3. savas kompetences ietvaros organizē un koordinē sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, uztur divpusējus un daudzpusējus starpvaldību starptautiskos sakarus, kā arī slēdz starptautiskus līgumus un piedalās starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos;

2.4. pārstāv valsti un piedalās starptautisku programmu un projektu izstrādē ministrijas kompetences jomās;

2.5. nosaka prioritātes ārvalstu un starptautisko organizāciju valstij piešķirto finansu līdzekļu izmantošanā attiecīgajās jomās;

2.6. izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, licences, sertifikātus un apliecības;

2.7. analizē un prognozē vides kvalitātes izmaiņas, nosaka galvenos virzienus vides kvalitātes vērtēšanā un apstiprina novērojumu programmas;

2.8. veic vides monitoringa valsts pasūtītāja funkcijas;

2.9. savas kompetences ietvaros organizē normatīvu un metodiku izstrādi un adaptāciju, kā arī apstiprina tās;

2.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka dabas resursu ieguves maksimāli pieļaujamās kvotas un limitus, kā arī vides kvalitātes testēšanas prasības;

2.11. nodrošina valsts ekspertīzi un valsts kontroli vides aizsardzībā un būvniecībā;

2.12. veido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo datu informatīvo sistēmu;

2.13. koordinē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un objektu pārvaldi;

2.14. likumos noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbību;

2.15. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sarunas, seko ministriju un pašvaldību vienošanās protokolu izpildes gaitai;

2.16. realizē valsts pasūtītāja funkcijas attiecīgajās nozarēs;

2.17. gatavo priekšlikumus izglītības stratēģijai ministrijas kompetencē esošajās jomās;

2.18. sniedz atzinumus par iesniegtajiem normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektiem.

3. Ministrijai ir tiesības:

3.1. pārraudzīt, vai tiek ievēroti likumi un citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi attiecīgajā jomā;

3.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus un, ja nepieciešams, nodot tos ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju rīcībā;

3.3. koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju darbību un, ja nepieciešams, izveidot starpnozaru darba komisijas un grupas un iesaistīt tajās citu institūciju speciālistus un atbilstošās nozares zinātniekus;

3.4. likumā noteiktajā kārtībā piešķirtā valsts budžeta asignējuma ietvaros reorganizēt ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas;

3.5. kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās;

3.6. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

II. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, vides valsts ministra un pašvaldību lietu valsts ministra kompetence

4. Ministrijas darbu politiski vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (turpmāk - ministrs), kurš par ministrijas darbību ir atbildīgs Saeimai.

5. Ministrs ir tiesīgs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

5.2. ministrijas kompetencē esošajos jautājumos izdot rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus;

5.3. izveidot komisijas vai darba grupas, kurās tiek iesaistīti citu ministriju un institūciju pārstāvji, kā arī citas personas;

5.4. savas kompetences ietvaros apstiprināt ministrijas pakļautībā un - likumos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju nolikumus vai statūtus;

5.5. ieteikt Ministru prezidentam kandidātus valsts ministru un parlamentārā sekretāra amatam, kā arī pieprasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

5.6. veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.

6. Ministrs likumā "Par valsts civildienestu", citos likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata:

6.1. ministrijas valsts sekretāru;

6.2. ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu un uzņēmumu vadītājus.

7. Ministrijā ir vides valsts ministrs, kurš ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi vides aizsardzībā, un pašvaldību lietu valsts ministrs, kurš ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi pašvaldību jautājumos.

8. Vides valsts ministrs:

8.1. ir atbildīgs par ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu un uzņēmumu darbu vides aizsardzībā;

8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju vides aizsardzības jautājumos;

8.3. atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām izdod rīkojumus, kas ir saistīti ar vides aizsardzības jomu;

8.4. veic citus uzdevumus saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

9. Pašvaldību lietu valsts ministrs:

9.1. pārrauga ministrijas pakļautībā esošās Pašvaldību lietu pārvaldes darbu;

9.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju tās kompetencē esošajos pašvaldību jautājumos;

9.3. veic saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" atbildīgajam ministram noteiktos pienākumus;

9.4. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

III. Ministrijas struktūra

10. Ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš darbojas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Ministriju iekārtas likumu:

10.1. atbild par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā;

10.2. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

11. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš:

11.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu;

11.2. nodrošina darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

11.3. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un savas kompetences ietvaros dot tiešu rīkojumu ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam, ministrijas pārziņā esošās institūcijas vadītājam, kā arī - likumos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam;

11.4. nosaka ministrijas struktūru un apstiprina štatu sarakstu noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

11.5. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

11.6. izdod rīkojumus ministrijas darba organizācijas jautājumos;

11.7. koordinē un kontrolē ministrijas struktūrvienību darbu, kā arī koordinē ministrijas pārraudzībā esošo institūciju darbu un sadarbību ar ministrijas pakļautībā esošajām institūcijām;

11.8. veic citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti) un kuru funkcijas nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido valsts sekretārs, un to uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātajos attiecīgo departamentu un nodaļu nolikumos.

14. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un valsts sekretāra vietnieku rīkojumus, organizē un vada departamenta darbību, kā arī dod rīkojumus departamenta darbiniekiem un nodaļu vadītājiem, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktoram var būt vietnieki.

IV. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

15. Ministrijas pakļautībā ir:

15.1. Vides valsts ekspertīzes pārvalde;

15.2. Vides valsts inspekcija;

15.3. Latvijas vides datu centrs;

15.4. Vides konsultāciju un monitoringa centrs;

15.5. Pašvaldību lietu pārvalde;

15.6. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde;

15.7. Latvijas vides aizsardzības fonds;

15.8. Daugavpils reģionālā vides pārvalde;

15.9. Jelgavas reģionālā vides pārvalde;

15.10. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;

15.11. Liepājas reģionālā vides pārvalde;

15.12. Madonas reģionālā vides pārvalde;

15.13. Rēzeknes reģionālā vides pārvalde;

15.14. Valmieras reģionālā vides pārvalde;

15.15. Ventspils reģionālā vides pārvalde;

15.16. Jūras vides pārvalde;

15.17. Slīteres valsts rezervāts;

15.18. Teiču valsts rezervāts;

15.19. Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss;

15.20. Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonds;

15.21. Valsts būvinspekcija;

15.22. Valsts tūrisma pārvalde.

16. Ministrijas pārraudzībā ir:

16.1. Valsts ģeoloģijas dienests;

16.2. Latvijas Tūrisma padome;

16.3. Ķemeru nacionālā parka administrācija.

17. Ministrijas pārziņā ir:

17.1. valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas "Līv›d rānda" direkcija;

17.2. valsts uzņēmums "Radons";

17.3. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Vides projekti";

17.4. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds".

V. Noslēguma jautājumi

18. Ar 1998.gada 1.janvāri:

18.1. stājas spēkā šo noteikumu 15.21. un 15.22.apakšpunkts;

18.2. zaudē spēku šo noteikumu 16.2.apakšpunkts.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem:

19.1. Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumus nr.343 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 180.nr.; 1996, 31./32.nr.);

19.2. Ministru kabineta 1996.gada 13.februāra noteikumus nr.36 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumos nr.343 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 31./32.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs