1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu un statūtsabiedrību (tālāk tekstā — “juridiskās personas”) privatizācijas sertifikātu kontu (tālāk tekstā — “konts”) un fizisko personu sertifikātu pagaidu kontu atvēršanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā privatizācijas sertifikātus (tālāk tekstā — “sertifikāti”) izmanto darījumos;

1.3. sertifikātu izmantošanas kārtību privatizācijas procesā.

2. Banku iestādes saskaņo ar Ekonomikas ministriju savus iekšējos noteikumus (instrukcijas), kuri reglamentē kontu atvēršanu un darījumus ar sertifikātiem, kā arī ar fizisko personu kontiem saistīto pakalpojumu tarifus, un sniedz ministrijai pārskatus par kontu atvēršanu, sertifikātu izmantošanu, apgrozību un dzēšanu. Kontu numuru piešķiršanas kārtību nosaka Ekonomikas ministrija.

3. Starpniecības uzņēmumu, kopīgo ieguldījumu fondu, kā arī pensiju un citu sociālās apdrošināšanas fondu (tālāk tekstā — “pensiju fondi”) uzņēmējdarbība ar sertifikātiem tiek licencēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Juridiskajām personām kontus atver un apkalpo likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 52.nr.) noteiktās bankas, kā arī kredītiestādes, kurām atļaujas juridisko personu kontu apkalpošanai izsniedz Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības šajās bankās kontrolēt piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzumu, kā arī kontu apkalpošanas atbilstību normatīvajiem aktiem un apstiprinātajiem iekšējās kārtības noteikumiem.

5. Juridiskās personas ir tiesīgas atvērt:

5.1. sertifikātu uzkrāšanas kontus;

5.2. sertifikātu tirdzniecības kontus;

5.3. sertifikātu speciālos kontus;

5.4. sertifikātu ieguldījumu kontus;

5.5. sertifikātu pagaidu kontus (sertifikātu pagaidu kontus ir tiesīgas atvērt arī fiziskās personas un šo noteikumu 1.punktā neminētās juridiskās personas).

6. Sertifikātu uzkrāšanas kontu (tālāk tekstā — “uzkrāšanas konts”) katram privatizējamajam valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektam (objektu grupai), kura privatizācijā paredzēts izmantot sertifikātus, atver privatizācijas komisija, Privatizācijas aģentūra vai Latvijas Hipotēku un zemes banka (tālāk tekstā — “privatizāciju veicošā institūcija”).

Ja īpašuma objekta privatizācijā piedalās vairāki pircēji, katram pircējam atver atsevišķu apakškontu.

7. Uzkrāšanas konts jāatver un tā numurs jāpaziņo pircējam pirms pirkuma (nomas ar izpirkuma tiesībām) līguma parakstīšanas.

8. Uzkrāšanas kontos ieskaitītos sertifikātus nedrīkst pārskaitīt uz citiem kontiem. Ja tiek lauzts pirkuma (nomas ar izpirkuma tiesībām) līgums, uzkrāšanas kontā ieskaitītie sertifikāti vai to daļa var tikt pārskaitīti atpakaļ uz kontu, no kura tie tika ieskaitīti uzkrāšanas kontā, vai uz likvidatoru norādīto kontu, ja privatizācijas subjekts tiek likvidēts.

9. Kad visi pirkuma (nomas ar izpirkuma tiesībām) līgumā paredzētie sertifikāti ir pārskaitīti uzkrāšanas kontā, kā arī ir izpildīti visi līguma un privatizācijas noteikumu (projekta) nosacījumi, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par uzkrāšanas konta vai attiecīgā apakškonta slēgšanu un tajā pārskaitīto sertifikātu dzēšanu, kā arī rakstiski paziņo par to bankai, kurā ir atvērts uzkrāšanas konts.

10. Sertifikātu tirdzniecības kontus (tālāk tekstā — “tirdzniecības konts”) atver starpniecības uzņēmumi (statūtsabiedrības), kuriem ir tiesības pirkt un pārdot sertifikātus, ja tie bankā ir iesnieguši:

10.1. iesniegumu tirdzniecības konta atvēršanai;

10.2. licenci uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū (tirdzniecības konta numuru banka atzīmē licences otrā pusē);

10.3. reģistrācijas apliecības norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

10.4. statūtu norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

10.5. paraksta parauga kartītes, kas apliecinātas notariāli vai bankā.

11. Sertifikātus no tirdzniecības konta nedrīkst pārskaitīt:

11.1. uz statūtsabiedrību ieguldījumu kontiem;

11.2. uz uzkrāšanas kontu, izņemot gadījumu, ja starpniecības uzņēmums ir ieguvis tiesības savā vārdā privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un ir iesniedzis bankā attiecīgu privatizāciju veicošās institūcijas uzziņu, kurā ir norādīts privatizācijas objekts, uzkrāšanas konta numurs un pārskaitāmo sertifikātu skaits. Starpniecības uzņēmums (statūtsabiedrība) drīkst pārskaitīt uzkrāšanas kontā tikai uzziņā norādīto sertifikātu skaitu.

12. Sertifikātu speciālo kontu (tālāk tekstā — “speciālais konts”) atver nekustamā īpašuma pārdevēji (uzņēmumi un statūtsabiedrības), kuru pamatkapitālā valsts un pašvaldību īpašuma daļa vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem.

13. Speciālo kontu banku iestādes atver nekustamā īpašuma pārdevējam uz viņa vārda, ja viņš bankā ir iesniedzis:

13.1. iesniegumu speciālā konta atvēršanai;

13.2. reģistrācijas apliecības norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

13.3. statūtu norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

13.4. Uzņēmumu reģistra iekšējās kārtības noteikumos norādītas amatpersonas apstiprinātu dalībnieku sarakstu (izrakstu no akcionāru reģistra un citus sarakstus), ja statūtos nav minēti visi dalībnieki, un šīs amatpersonas atzinumu par šo noteikumu 12.punktā minēto nosacījumu izpildi;

13.5. paraksta parauga kartītes, kas apliecinātas notariāli vai bankā.

14. Speciālā konta dokumentos banka ieraksta pirkuma līgumam atbilstīgo sertifikātu skaitu un pircēja konta numuru. Ja juridiskā persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus, katram pircējam atver atsevišķu apakškontu.

15. Speciālajā kontā no nekustamā īpašuma pircēja konta drīkst ieskaitīt tikai nekustamā īpašuma pirkuma līgumā noteikto sertifikātu skaitu.

16. Sertifikātus no speciālā konta drīkst pārskaitīt uz citiem kontiem tikai pēc tam, kad bankā ir iesniegts zemesgrāmatas akts par nekustamā īpašuma reģistrāciju uz pircēja vārda.

17. Speciālo kontu slēdz pēc tam, kad ir izlietots pirkuma cenai atbilstīgais sertifikātu skaits.

18. Sertifikātu ieguldījumu kontus (tālāk tekstā — “ieguldījumu konts”) atver uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), kuriem tā dalībnieki nodod vai pārdod sertifikātus, un kopīgo ieguldījumu fondiem vai pensiju fondiem, kuros tiek ieguldīti sertifikāti.

19. Uzņēmumiem (statūtsabiedrībām) ieguldījumu kontu atver, ja tie bankā ir iesnieguši:

19.1. iesniegumu ieguldījumu konta atvēršanai;

19.2. reģistrācijas apliecības norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

19.3. statūtu norakstu, kas apliecināts notariāli vai bankā;

19.4. paraksta parauga kartītes, kas apliecinātas notariāli vai bankā;

19.5. dalībnieku sarakstu (ar norādi par katra dalībnieka nododamo vai pārdodamo sertifikātu skaitu un personas kodu vai uzņēmuma (statūtsabiedrības) reģistrācijas apliecības numuru), ko ir parakstījuši dalībnieki vai to pilnvaroti pārstāvji, kuru parakstus apliecinājusi uzņēmuma (statūtsabiedrības) pilnvarota amatpersona;

19.6. uzņēmuma (statūt sabiedrības) pilnvarotas amatpersonas apliecinātu pilnsapulces protokola norakstu (ja dalībnieki nodod sertifikātus uzņēmumam (statūtsabiedrībai)), kurā ietverts lēmuma teksts par to, ka pamatkapitāls tiks palielināts ar privatizēto mantu, kas iegūta par šiem sertifikātiem.

20. Banka ieguldījumu konta dokumentos ieraksta ieskaitāmo sertifikātu kopējo skaitu, bet katram dalībniekam atver atsevišķu apakškontu, kurā norāda pārskaitījuma mērķi (pārdošana vai nodošana), pārskaitāmo sertifikātu skaitu un personas kodu vai uzņēmuma (statūtsabiedrības) reģistrācijas apliecības numuru.

Piezīme. Ja uzņēmuma (statūtsabiedrības) ieguldījumu kontā ieskaitīto dalībnieku sertifikātu nepietiek, lai norēķinātos par privatizējamo objektu, nepietiekamajam sertifikātu daudzumam uzņēmums (statūtsabiedrība) atver pagaidu kontu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu.

21. No uzņēmuma (statūtsabiedrības) ieguldījumu konta sertifikātus drīkst pārskaitīt uz citiem kontiem šādos gadījumos:

21.1. uz uzkrāšanas kontiem — samaksai par privatizēto īpašumu;

21.2. uz citu ieguldījumu kontu, lai nodotu citam uzņēmumam (statūtsabiedrībai), ieguldītu kopīgo ieguldījumu fondā vai pensiju fondā izmantošanai privatizācijā;

21.3. uz to statūtsabiedrības dalībnieku kontiem, kuri sertifikātus statūtsabiedrībai pārdevuši vai nodevuši izmantošanai privatizācijā. Ja dalībnieki ir mainījušies, uz jauno dalībnieku kontiem sertifikātus drīkst pārskaitīt pēc tam, kad bankā ir iesniegti statūtu grozījumi vai Uzņēmumu reģistra amatpersonas apstiprināts jauno dalībnieku saraksts;

21.4. ja uzņēmums (statūtsabiedrība) tiek likvidēts, likvidatori ieguldījumu kontā esošos sertifikātus izmanto likumā “Par uzņēmējdarbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 22./23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 29., 77.nr.; 1995, 59.nr.) noteiktajā kārtībā.

22. Veidojot kopīgo ieguldījumu fondus vai pensiju fondus, ieguldījumu kontu atver, ja bankā ir iesniegti:

22.1. iesniegums konta atvēršanai;

22.2. fonda dibināšanas atļaujas (licences) noraksts;

22.3. reģistrācijas apliecības noraksts, kas apliecināts notariāli vai bankā;

22.4. statūtu noraksts, kas apliecināts notariāli vai bankā;

22.5. paraksta parauga kartītes, kas apliecinātas notariāli vai bankā.

23. Sertifikātus no kopīgo ieguldījumu fondu vai pensiju fondu ieguldījumu kontiem drīkst pārskaitīt uz jebkuru kontu. Šajos ieguldījumu kontos sertifikātus drīkst ieskaitīt no jebkura konta, izņemot sertifikātu pagaidu kontu.

24. Sertifikātu pagaidu kontus (tālāk tekstā — “pagaidu konts”) atver fiziskajām personām, kurām nav atvērti privatizācijas sertifikātu konti, juridiskajām personām, kurām nav atvērti tirdzniecības konti, un citiem privatizācijas subjektiem, ja tie ir ieguvuši tiesības privatizēt valsts vai pašvaldību īpašuma objektus par sertifikātiem.

Katra privatizējamā valsts vai pašvaldību īpašuma objekta iegādei jāatver atsevišķs pagaidu konts. Fiziskās personas un citi privatizācijas subjekti par pagaidu konta atvēršanu maksā tikpat, cik juridiskās personas.

25. Pagaidu konta atvēršanai bankā jāiesniedz:

25.1. iesniegums konta atvēršanai;

25.2. privatizāciju veicošās institūcijas uzziņa par iegūtajām tiesībām privatizēt valsts vai pašvaldību īpašumu, kurā ir norādīts privatizācijā izmantojamo sertifikātu skaits un tā uzkrāšanas konta numurs, kurā tiks pārskaitīti sertifikāti;

25.3. reģistrācijas apliecības noraksts, kas apliecināts notariāli vai bankā;

25.4. statūtu noraksts, kas apliecināts notariāli vai bankā (juridiskajām personām);

25.5. paraksta parauga kartītes, kas apliecinātas notariāli vai bankā.

26. Pagaidu kontā drīkst ieskaitīt tikai privatizāciju veicošās institūcijas uzziņā norādīto sertifikātu skaitu.

Ja pagaidu kontā esošie sertifikāti netiek izmantoti privatizācijā, tos drīkst pārskaitīt uz citiem kontiem, ja bankā ir iesniegta attiecīga privatizāciju veicošās institūcijas uzziņa par to, ka pagaidu konta īpašnieks ir zaudējis tiesības privatizēt attiecīgo īpašuma objektu.

27. Pilnas atbildības individuālie uzņēmumi uzņēmējdarbībā izmanto individuālā uzņēmēja kontu pēc tam, kad bankā ir iesniegts uzņēmuma reģistrācijas apliecības noraksts un iesniegums un ir mainīts konta numurs.

28. Juridiskajām personām ir jāatver atsevišķi konti īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

29. Par katra konta atvēršanu bankas iestāde iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un pārskaita Ekonomikas ministrijas noteikto maksas daļu Latvijas Attīstības aģentūras Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram.

30. Banka, kurā atvērts konts, ir sertifikātu īpašnieka vietnieks valdījumā jeb turētājs Civillikuma 876.panta izpratnē.

31. Bankai, apkalpojot juridisko un fizisko personu (tālāk tekstā — “klients”) kontus, ir šādi pienākumi:

31.1. ievērot ar sertifikātiem veicamo operāciju atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī bankas iekšējiem dokumentiem, kuri reglamentē šo operāciju norisi, un informēt Ekonomikas ministriju par pārkāpumiem;

31.2. reģistrēt visas ar klienta sertifikātiem veiktās operācijas.

Ja ieraksti par operācijām ar sertifikātiem tiek veikti uz elektroniskajiem informācijas nesējiem, bankai jānodrošina šo ierakstu saglabāšana, konfidencialitāte un programmnodrošinājums, kas dod iespēju normatīvajos aktos noteiktajām iestādēm iepazīties ar šo ierakstu saturu;

31.3. iekasēt valsts nodevu par sertifikātu pārdošanu un dāvināšanu un līdz katra mēneša desmitajam un divdesmit ceturtajam datumam pārskaitīt to uz attiecīgās valsts iestādes norādīto kontu;

31.4. sastādīt aktu par sertifikātu anulēšanu un dzēšanu, atsevišķi norādot īpašuma kompensācijas sertifikātus;

31.5. saskaņā ar bankas un klienta noslēgto vienošanos informēt klientu, ja banka nevar izpildīt klienta doto uzdevumu;

31.6. izskatīt Latvijas komercbanku asociācijas šķīrējtiesā strīdus starp klientu un banku, kā arī banku savstarpējos strīdus, ja klienta un bankas vai starpbanku līgumos nav paredzēta citāda strīdu izskatīšanas kārtība;

31.7. citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi.

32. Banka veic sertifikātu uzskaiti un ir atbildīga par to, lai kopējais sertifikātu skaits bankā un tās filiālēs (nodaļās, norēķinu centros) atbilstu sertifikātu skaitam, kāds piešķirts fiziskajām personām, kurām tiek atvērti konti bankā, saņemts no citām bankām un bankas filiālēm, pārskaitīts uz citām bankām un bankas filiālēm, dzēsts un anulēts.

33. Bez attaisnojuma dokumentiem (pašvaldības lēmums, pārveduma uzdevums un citi) kontos prettiesiski ieskaitītie sertifikāti ir anulējami ar to ieskaitīšanas dienu un norakstāmi no visiem šādu sertifikātu saņēmēja kontiem.

Ja klients pārskaita uz citu kontu vai citādi izmanto sertifikātus, kuri tam nav piešķirti vai ir ieskaitīti viņa kontā bez attaisnojuma dokumentiem un bez spēkā esoša rakstiska līguma, vai citā veidā ir nelikumīgi iegūti, viņš ir atbildīgs par saistībām, kas no tā radušās.

34. Ja bankas vainas dēļ tiek nepareizi izpildīts sertifikātu pārveduma uzdevums vai banka neievēro šo noteikumu 31.punkta prasības, visi ar to saistītie zaudējumi ir jāuzņemas bankai.

Ja tas notiek atkārtoti, bankas klients drīkst ierosināt apturēt Ekonomikas ministrijas izsniegto atļauju kontu apkalpošanai.

35. Ja konti ir atvērti, pamatojoties uz speciālo atļauju (licenci), to izmantošanu var ierobežot, apturēt vai izbeigt ar attiecīgu licencēšanas komisijas lēmumu.

Banka aptur sertifikātu īpašnieka visu kontu apkalpošanu, sastāda par to aktu un kontu apkalpošanu atjauno pēc attiecīga tiesību aizsardzības iestāžu lēmuma šādos gadījumos:

35.1. sertifikātu īpašnieks ir nodevis bankā pārveduma uzdevumu pēc konta izraksta saņemšanas, kurā ir ziņas par sertifikātiem, kas kontā ieskaitīti bez attaisnojuma dokumentiem;

35.2. sertifikātu īpašnieks, kurš nav saņēmis šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minēto konta izrakstu, ir nodevis bankā pārveduma uzdevumu par tādu sertifikātu daudzumu, ka konta atlikums pēc pārveduma uzdevuma izpildes ir mazāks par to sertifikātu daudzumu, kas sertifikātu īpašnieka kontā ir ieskaitīti bez attaisnojuma dokumentiem.

36. Bankām nekavējoties jāpaziņo tiesību aizsardzības iestādēm, Ekonomikas ministrijai un konta īpašniekam par viltotu sertifikātu pārveduma uzdevumu saņemšanu, prettiesiski kontā ieskaitītiem sertifikātiem vai to anulēšanu.

37. Sertifikātu ķīlas līgumu banka ieraksta ķīlas devēja konta dokumentos (ar norādi par ieķīlāto sertifikātu skaitu un ķīlas ņēmēju), ieķīlāto sertifikātu skaitu ieraksta ķīlas devēja sertifikātu grāmatiņā un izdara attiecīgu uzrakstu uz ķīlas līguma.

38. Katrs sertifikātu īpašnieks ir tiesīgs saņemt no bankas garantijas rakstu, ar kuru viņš nodrošina prasījumu pārskaitīt trešajai personai sertifikātus no sava konta un veikt darījumus ar attiecīgo sertifikātu skaitu tikai ar trešās personas piekrišanu.

39. Lai sertifikātus pārskaitītu uz citu kontu, sertifikātu īpašniekam vai tā pilnvarotai personai jāiesniedz sertifikātu pārveduma uzdevums bankas iestādē, kurā ir atvērts viņa konts. Pārveduma uzdevumā jānorāda konta numurs, uz kuru jāpārskaita sertifikāti, darījuma veids un pārskaitāmo sertifikātu skaits.

40. Ja ir pieņemts lēmums statūtsabiedrības pamatkapitālu nomaksāt ar mantu, kas iegūta par esošo dalībnieku nodotajiem sertifikātiem, statūtsabiedrības dalībnieki slēdz speciālā pilnvarojuma līgumu ar statūtsabiedrību. Atbilstīgi šim līgumam statūtsabiedrība ar ieguldījumu kontā ieskaitītajiem dalībnieku sertifikātiem savā vārdā nomaksā privatizējamā īpašuma pirkumu.

41. Šo noteikumu 19.5.apakšpunktā minētais dalībnieku saraksts vienlaikus ir 40.punktā minētais pilnvarojums.

42. Statūtsabiedrība savā vārdā ar tās kontā esošajiem sertifikātiem var nomaksāt par privatizējamo īpašumu, ja kontā ir ieskaitīti visi šo noteikumu 19.5.apakšpunktā minētajā sarakstā norādītie attiecīgā dalībnieka sertifikāti.

43. Statūtsabiedrība var atkārtoti iesniegt bankā šo noteikumu 19.punktā minētos dokumentus un pamatkapitālu palielināt ar mantu, kas iegūta par dalībnieku nodotajiem sertifikātiem, ja bankā ir iesniegts un konta dokumentiem pievienots statūtsabiedrības ziņojuma (paziņojuma) par mantisko ieguldījumu noraksts (ar Uzņēmumu reģistra atzīmi par reģistrāciju), kurā ir norādīta pamatkapitāla palielināšana ar mantu, kas iegādāta par sertifikātiem.

44. Valsts nodeva par sertifikātu pārdošanu (dāvināšanu) jāsamaksā pirms sertifikātu pārskaitīšanas uz citu kontu un nodevas maksājuma kvītī jānorāda tā konta numurs, no kura sertifikāti tiek pārskaitīti, bet pārveduma uzdevumā jānorāda valsts nodevas maksājuma kvīts numurs.

Valsts nodeva nav jāmaksā šādos gadījumos:

44.1. ja sertifikātus dāvina personām, kuras ir pirmās un otrās pakāpes radniecības vai laulības attiecībās ar sertifikātu īpašnieku un ir iesniegušas bankā radniecību (laulību) apliecinošu dokumentu apliecinātus norakstus;

44.2. sertifikātu īpašniekiem, kuri emigrē vai repatriējas no Latvijas, ja tie bankā ir iesnieguši Pilsonības un imigrācijas departamenta uzziņu par izbraukšanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā valstī un uzrādījuši attiecīgu atzīmi personu apliecinošā dokumentā. Minēto uzziņu banka pievieno konta dokumentiem un ieraksta tajos personu apliecinošā dokumenta numuru un laiku, kad persona izrakstās no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā;

44.3. par sertifikātu pārskaitīšanu no tirdzniecības konta uz citiem kontiem, ja fondu birža vai sertifikātu izsoles rīkotājs atver tirdzniecības kontu, kurā tiek ieskaitīti tikai biržā vai izsolē pārdotie sertifikāti, un bankā ir iesniegta Ekonomikas ministrijas atļauja šāda konta atvēršanai.

45. Valsts nodeva jāmaksā 0,2 procentu apmērā no pārdoto (dāvināto) sertifikātu nominālvērtības summas.

46. Valsts nodeva par sertifikātu pārdošanu (dāvināšanu) ieskaitāma valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā saskaņā ar kārtējā gada likumu par valsts budžetu.

47. Sertifikātus var pārdot:

47.1. ar tās bankas iestādes starpniecību, kurā atvērts pārdevēja konts;

47.2. fondu biržā vai starpniecības uzņēmuma rīkotā izsolē.

Piezīme. Sertifikātus, kas pieder nepilngadīgām personām, pārdod vecāki (aizbildņi), ja ir saņemta pagasttiesas vai bāriņtiesas atļauja, vai pagasttiesas (bāriņtiesas) ieceltie bērnu mantas aizgādņi. Līdz bāriņtiesu un pagasttiesu izveidošanai minēto atļauju piešķir vai bērnu mantas aizgādni ieceļ pašvaldība.

48. Sertifikātu komisijas tirdzniecību veic bankas iestāde, kurā ir atvērts sertifikātu pārdevēja konts. Sertifikātu pircējs bankas iestādes kasē iemaksā nolīgto pirkuma maksu un valsts nodevu (vai uzrāda valsts nodevas maksājuma kvīti), bankas iestādes noteikto komisijas maksu un maksu par sertifikātu pārveduma operāciju. Pārdevējs saņem no bankas kases nolīgto pirkuma maksu, ja bankā iesniegtajā sertifikātu pārveduma uzdevumā ir norādīts pārveduma mērķis — “komisijas tirdzniecība”, nolīgtā naudas summa, ko paredzēts iemaksāt bankā, un maksājuma termiņš.

49. Bankas iestādei, kurā ir atvērts fiziskās personas konts, aizliegts pieņemt izpildei sertifikātu īpašnieka vai tā pilnvarotas personas pārveduma uzdevumu par sertifikātu pārdošanu vai dāvināšanu (izņemot sertifikātu dāvinājumu pirmās un otrās pakāpes radiniekiem vai laulātajam), ja banka konstatē, ka šī pārveduma apmērs atsevišķi vai kopsummā ar iepriekš pārdotajiem un dāvinātajiem sertifikātiem vairāk nekā divkārt pārsniedz kopējo piešķirto un mantoto sertifikātu skaitu.

Sertifikātu dāvinājumu pirmās un otrās pakāpes radiniekiem vai laulātajam banka apliecina ar uzrakstu uz sertifikātu pārveduma uzdevuma un ierakstu apdāvināmās personas konta dokumentos, ja dāvinātājs ir iesniedzis bankā laulības vai radniecības attiecības apliecinošo dokumentu norakstus.

50. Mantojuma aizgādnis vai izpildītājs ir tiesīgs rīkoties ar mantojuma atstājēja kontu, ja bankā ir iesniegts tiesas spriedums par mantojuma tiesību apstiprināšanu vai tā noraksts. Ja mantojuma atstājējs nav atvēris kontu, mantojuma aizgādnis vai izpildītājs atver kontu uz mantojuma atstājēja vārda.

Mantojuma nodevu par mantotajiem sertifikātiem aprēķina atbilstīgi oficiālā laikrakstā Ekonomikas ministrijas publicētajai pēdējo desmit dienu vidējai sertifikātu tirgus cenai fondu biržās un izsolēs sprieduma spēkā stāšanās dienā.

51. Norēķinus ar sertifikātiem par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu izdara, iesniedzot bankas iestādē pārveduma uzdevumu par sertifikātu pārskaitīšanu no privatizācijas subjekta konta uz privatizāciju veicošās institūcijas atvērto uzkrāšanas kontu.

Piezīme. Norēķinus par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu ar sertifikātiem, kas pieder nepilngadīgām personām, veic šo personu vecāki (aizbildņi), iesniedzot pārveduma uzdevumu par sertifikātu pārskaitīšanu no nepilngadīgo personu kontiem vai vecāku kontiem, ja nepilngadīgajām personām piešķirtie sertifikāti ir pārskaitīti uz vecāku kontiem.

52. Privatizāciju veicošā institūcija kontrolē sertifikātu maksātāja atbilstību privatizācijas subjektam, salīdzinot privatizācijas subjekta konta numuru ar tā konta numuru, no kura ir pārskaitīti sertifikāti.

53. Ja uzkrāšanas kontā ir ieskaitīti sertifikāti, kas nepieder privatizācijas subjektam, privatizāciju veicošajai institūcijai piecu darbadienu laikā par šo kļūdu ir jāpaziņo privatizācijas subjektam un attiecīgajai bankai. Bankai piecu darbadienu laikā pēc bankas pakalpojuma samaksas sertifikāti ir jāpārskaita atpakaļ. Par bankas pakalpojumu nav jāmaksā, ja sertifikāti ir nepareizi pārskaitīti bankas vainas dēļ.

54. Izmantojot sertifikātus par maksāšanas līdzekli privatizācijā, pirmā maksājuma termiņu nosaka privatizāciju veicošā institūcija. Termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi un ilgāks par trim mēnešiem. Termiņa ierobežojumi neattiecas uz privatizējamo akciju publisko piedāvājumu.

55. Par pirmā maksājuma termiņa atlikšanu privatizācijas subjekta vainas dēļ tam jāsamaksā privatizāciju veicošajai institūcijai kavējuma nauda viena procenta apmērā no nesamaksātās summas (mēnesī).

Kavējuma nauda nav jāmaksā par laikposmu, par kuru ir nokavēta uzkrāšanas konta atvēršana.

56. Maksājumi sertifikātos par privatizējamajiem valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektiem notiek saskaņā ar apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem (projektu) un līgumu, kas noslēgts ar privatizāciju veicošo institūciju.

57. Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju un Privatizācijas aģentūru apstiprina kārtību, kādā tiek veikti maksājumi par privatizējamajiem valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektiem ar pensiju fondiem nodotajiem sertifikātiem.

58. Privatizācijas subjektam ir tiesības aizstāt drošības naudas (rokas naudas) iemaksu ar šo noteikumu 37.punktā minēto sertifikātu ķīlu ne mazāk kā desmit procentu apmērā no pirkuma maksas.

Ja drošības nauda tiek zaudēta, privatizāciju veicošā institūcija visus ķīlas līgumā norādītos sertifikātus pārdod izsolē vai fondu biržā.

59. Ja privatizējamais valsts vai pašvaldību īpašums tiek pirkts par sertifikātiem, objekta privatizācijas izdevumi normatīvajos aktos noteiktajā apmērā ir jāsamaksā naudā. Privatizāciju veicošā institūcija šos izdevumus aprēķina no kopējās maksājumu summas. Naudas izteiksmē noteikto maksājumu summu, no kuras ir atskaitīti privatizācijas izdevumi un skaidrā naudā maksājamā summa, pārrēķina sertifikātos atbilstīgi to nominālvērtībai maksājuma izdarīšanas brīdī.

60. Pārveidojot valsts vai pašvaldību uzņēmumu par valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību ar vienlaicīgu akciju pārdošanu vai privatizējot valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību, akciju pārdošana par sertifikātiem notiek pēc atklāta akciju piedāvājuma (parakstīšanās) izsludināšanas vai pārdodot akciju paketes izsolēs vai fondu biržā, vai ar citu pārdošanas paņēmienu, ko nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

61. Atklātais akciju piedāvājums (parakstīšanās) ir publiski jāizsludina. Paziņojumā jānorāda piedāvājuma beigu termiņš, parakstīšanās dienu skaits nedēļā, informācija par privatizējamo objektu (uzņēmumu), kopējais un privatizācijai paredzētais akciju skaits, parakstīšanās apmērs izsludinātajā laikposmā un katras akcijas nominālvērtība. Katrā parakstīšanās posmā jānorāda iepriekšējo parakstīšanās posmu (pārdošanas) rezultāti (piedāvāto un pārdoto akciju skaits un akcijas cena).

62. Ja objekta privatizācijas noteikumos (projektā) ir noteikta akciju daļa, kas privatizējama par sertifikātiem tikai akciju sabiedrības darbiniekiem, parakstīšanās uz šīm akcijām notiek ne vēlāk kā mēneša laikā, bet tās rezultāti izvērtējami kopā ar pārējo par sertifikātiem pārdodamo akciju pārdošanas (parakstīšanās) rezultātiem.

63. Pašvaldību akciju sabiedrību pārdošanai par sertifikātiem rezervēto akciju atklātā piedāvājuma kārtību apstiprina Ekonomikas ministrija.

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 10.maija noteikumus nr.127 “Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 83.nr.) un Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumus nr.78 “Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 51.nr.).