Saistošie noteikumi radīs potenciāli pozitīvu ietekmi uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti, jaunās ģimenes ar bērniem).

Likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas arī attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas. Likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 15. pantā noteikts, ka pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 21.⁶ pantā noteikts, ka pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli.

Saistošie noteikumi nosaka, ka dzīvojamās telpas nodrošināmas pirmām kārtām arī maznodrošinātām pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarbinātām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja tās vismaz vienu pēdējo gadu īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, samazinot īrēšanas periodu no trīs gadiem uz vienu pēdējo gadu.

Palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā vispārējā kārtībā attiecībā uz pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri pretendē lielāka pašvaldības dzīvokļa īrei, saistošie noteikumi vairs nenosaka viņu atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, bet pastiprina nosacījumu, ka īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, parādu tām nav vismaz viena gada periodā. Personu loks papildināts ar ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, kas dzīvo vienā istabā - arī tad, ja bērni ir viena dzimuma.

Jaunajām ģimenēm, kurām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un tās dzīvo kopā ar vecākiem, patstāvīgas dzīves uzsākšanai izīrējamās dzīvojamās telpas īres līguma maksimālais termiņš nosakāms uz trīs gadiem.

Palīdzības reģistrs sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek papildināts ar pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumu līmenis pārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto, taču nav pietiekams, lai nodrošinātu sevi ar citu dzīvesvietu, ja sniegts Liepājas Sociālā dienesta atzinums un izvērtēti personas resursi un konkrētie apstākļi par dzīvojamās platības nepieciešamību.

Saistošie noteikumi paredz tiesības pagarināt dzīvojamo telpu īres līgumu uz nelielu termiņu (nosakot nosacījumus) personai, ja ir zuduši apstākļi, uz kuru pamata dzīvoklis izīrēts.

Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, nav.

Saistošo noteikumu ietekmes vērtējums:

1) sociālā ietekme - tieša ietekme, jo tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir saistāmas ar cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu;

2) ietekme uz vidi - nav tiešas ietekmes;

3) ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav tiešas ietekmes;

4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā - saistošie noteikumi neskar uzņēmējdarbības aktivitātes;

5) nav ietekmes uz konkurenci.

Personām, kuras vēlēsies īrēt pašvaldības mājokli, jāiesniedz saistošajos noteikumos norādītie dokumenti un jāatbilst likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajiem kritērijiem.

Nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksas.

Par šo saistošo noteikumu īstenošanu atbildīgie ir pašvaldības iestādes "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde" Mājokļu nodaļa un Liepājas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija, kas nodrošinās saistošo noteikumu izpildi.

Izpildes nodrošināšanai nav nepieciešami papildu resursi. 

Saistošo noteikumu prasības un to izpilde neradīs papildu izmaksas pašvaldībai.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša normatīviem aktiem.

Noteiktā termiņa ietvaros priekšlikumi par saistošo noteikumu projekta redakciju netika saņemti.