1. Metodika nosaka kārtību, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (turpmāk – komersants) aprēķina tarifa projektu šādiem regulējamiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozares pakalpojumiem:

1.1. nešķirotu sadzīves atkritumu apstrāde;

1.2. sadzīves atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos, ja apglabāšanai pieņem no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotus un apglabājamus atkritumus.

2. Iesniedzot tarifa projektu, komersants pievieno aprakstu, kas atspoguļo procesu, kādā nešķirotie sadzīves atkritumi un no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotie un apglabājamie atkritumi tiek pieņemti, apstrādāti un apglabāti sadzīves atkritumu poligonā (turpmāk – poligons), kā arī norāda attiecīgo darbību apjomus iepriekšējā un kārtējā gadā.

3. Tarifa projektu komersants aprēķina euro par vienu apstrādei vai apglabāšanai pieņemtu atkritumu tonnu atkarībā no pakalpojuma veida, aprēķinu veicot saskaņā ar metodikas 1.pielikumu.

4. Komersants tarifa projektu aprēķina atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajām dabas resursu nodokļa par sadzīves atkritumu apglabāšanu (turpmāk – Dabas resursu nodoklis) likmēm.

5. Komersants lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un specifikāciju iesniedz kopā ar tarifa projekta pamatojuma dokumentiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) tarifa projekta izvērtēšanas laikā var prasīt komersantam pārskatīt un mainīt izmaksu attiecināšanas modeli.

6. Tarifa projektā plānotās izmaksas, ieņēmumi, kas samazina izmaksas, kā arī atkritumu daudzums, kuru plānots pieņemt apstrādei vai apglabāšanai, un atkritumu daudzums, kuru plānots apglabāt poligonā, attiecināmi uz 12 mēnešu ilgu laika periodu. Noteiktais tarifs ir spēkā līdz jauna tarifa noteikšanai.

7. Komersants tarifa projektā precīzi un pārskatāmi atspoguļo izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar regulējamā pakalpojuma sniegšanu saistītos aktīvus un darbības.

8. Komersants tarifa projektā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas regulējamā pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

9. Komersants ar ekonomiskiem aprēķiniem pamato nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes procesos radušos blakusproduktu apsaimniekošanai un bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanai un reģenerācijai izvēlēto tehnoloģisko risinājumu priekšrocības salīdzinājumā ar alternatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem.

10. Komersants atsevišķi uzskaita un kopā ar tarifa projektu iesniedz Regulatoram pārskatu par izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar cita veida ienākumu gūšanu no regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izmantošanas, tajā skaitā no zemes, ēku un tehnoloģisko iekārtu un tehnikas iznomāšanas u.c., kā arī minētās infrastruktūras izmantošanas rezultātā iegūto resursu, piemēram, biogāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas, lietošanas un realizācijas, neietverot izmaksas un ieņēmumus par nošķiroto, reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecību. Komersants samazina tarifa projektu veidojošās izmaksas par ienākumiem, kurus tas tieši vai pastarpināti gūst no regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras un iegūto resursu izmantošanas.

11. Komersants samazina nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa projektā iekļautās izmaksas par ieņēmumu daļu, kuru tas gūst no regulējamā pakalpojuma sniegšanas rezultātā iegūto resursu tirdzniecības, ieņēmumus samazinot par nošķiroto, apstrādāto un reģenerējamo sadzīves atkritumu sagatavošanas tirdzniecībai izmaksām.

12. Komersants tarifa projekta izmaksās iekļauj pašpatēriņam nepieciešamās paša saražotās enerģijas (siltuma un elektrības) izmaksas, ņemot vērā vienas saražotās enerģijas vienības pašizmaksu, aprēķinu veicot saskaņā ar Metodikas 1.pielikumu.

13. Ja tarifa projektā iekļauj izmaksas par materiālu, ko komersants ieguvis, pārstrādājot citus tālākai pārstrādei un apglabāšanai pieņemtus atkritumus (ne nešķirotus sadzīves atkritumus), un ko tas izmantojis regulējamā pakalpojuma sniegšanā izmantotās infrastruktūras uzturēšanā, komersants šo izmaksu aprēķinā izmanto vienas materiāla sagatavošanas vienības pašizmaksu, kas aprēķināta saskaņā ar Metodikas 1.pielikumu (samazinot izmaksas par ieņēmumiem, kas gūti, pieņemot citus atkritumus pārstrādei un apglabāšanai).

14. Komersants tarifa projektā iekļauj Dabas resursu nodokli par apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu.

15. Komersants tarifa projektā neiekļauj izmaksas un sadzīves atkritumu daudzumu, kas saistīts ar citu pakalpojumu sniegšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

16. Komersants tarifa projektā peļņu novērtē kā darbības rezervēm un apgrozāmo līdzekļu piesaistei nepieciešamos līdzekļus. Peļņa procentuālā izteiksmē nevar pārsniegt rentabilitāti 7% apmērā, kas aprēķināta procentos no regulējamā pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

17. Tarifa projekta aprēķināšanai komersants izmanto atkritumu daudzumu, kuru plānots pieņemt apstrādei vai apglabāšanai kārtējā gadā, un atkritumu daudzumu, kuru plānots apglabāt poligonā kārtējā gadā.

18. Prognozējot atkritumu daudzumu, kuru plānots pieņemt apstrādei vai apglabāšanai kārtējā gadā, un prognozējot atkritumu daudzumu, kuru plānots apglabāt poligonā kārtējā gadā, komersants ņem vērā iepriekšējā gada faktiskos atkritumu daudzumus, plānotās izmaiņas kārtējā gadā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un pašvaldību plānus, ja tādi ir apstiprināti. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz skaidrojumu un pamatojumu plānotajām pieņemtā un apglabājamā atkritumu daudzuma izmaiņām.

19. Komersants iesniedz Regulatoram tarifa projektu vai kopā ar ikgadējo pārskatu par sniegto pakalpojumu apjomu, izmaksām un ieņēmumiem iesniedz Regulatoram skaidrojumu par izmaiņu iemesliem, ja vairāk nekā par 5% salīdzinājumā ar spēkā esošo tarifu mainījušās regulējamā pakalpojuma izmaksas ar Dabas resursu nodokli par vienu tonnu (EUR/t), kas aprēķinātas pēc metodikas 40.punktā norādītās formulas, aprēķinam lietojot rentabilitātes apmēru, kas vienāds ar rentabilitāti spēkā esošajā tarifā.

20. Regulējamā pakalpojuma pilnās izmaksas (ar rentabilitāti) (I_p) komersants aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

I_ekspl – ekspluatācijas izmaksas (EUR);

I_nod – nodokļu maksājumi (EUR);

I_k – kredīta procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar komersanta finansiālo vai citu līdzvērtīgu nodrošinājumu (EUR);

Ien – ieņēmumi saskaņā ar metodikas 10. un 11.punktu (EUR);

I_r – peļņa, kas aprēķināta tā, lai rentabilitāte atbilstu metodikas 16.punkta nosacījumiem, kur I_r/I_P≤7% (EUR).

21. Komersants tarifa projektā iekļauj izmaksas Dabas resursu nodokļa par apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu (M_DRN) segšanai.

22. Komersants tarifa projektā iekļauj izmaksas uzkrājumam Dabas resursu nodokļa segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā (I_DRN).

23. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (I_nol) aprēķina pēc šādas formulas:

I_nol.pam – pamatlīdzekļu nolietojums (EUR);

I_nol.nem – nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR).

24. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar grāmatvedības kārtošanas normatīvajiem aktiem un komersanta pieņemto grāmatvedības politiku.

25. Ja komersants izmanto metodikas 34.punktā paredzēto ilgtermiņa kredīta pamatsummas atmaksas iekļaušanu tarifa projektā, tad aprēķināto nolietojumu samazina par metodikas 34.punktā norādīto pamatlīdzekļu atlikušajai vērtībai atbilstošo nolietojuma summu.

26. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

27. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina komersanta attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot komersanta nemateriālo vērtību), ņemot vērā komersanta pieņemto grāmatvedības politiku.

28. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgās finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

29. Ekspluatācijas izmaksas (I_ekspl) aprēķina pēc šādas formulas:

I_pers – personāla izmaksas (EUR);

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (EUR).

30. Personāla izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar darba tiesisko attiecību un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāls ir visi regulējamā pakalpojuma sniegšanā iesaistītie komersanta darbinieki (tajā skaitā arī administratīvais personāls) atbilstoši komersanta izstrādātajam un kopā ar tarifa projektu iesniegtajam izmaksu attiecināšanas modelim.

31. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn) ir ar komersanta saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo pakalpojumu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksās ietver metodikas 1.pielikuma 3.punktā minētās izmaksas:

31.1. transportlīdzekļu, iekārtu, mehānismu un būvju ekspluatācijas, remontu un uzturēšanas izmaksas; izmaksas, kas saistītas ar bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabājamā daudzuma samazināšanu, t.sk. bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerāciju un nogādi līdz reģenerācijas vietai; izmaksas materiāliem regulējamā pakalpojuma nodrošināšanai – iekļauj metodikas 1.pielikuma 3.1.apakšpunktā minētajos tehnoloģiskajos procesos iesaistīto transportlīdzekļu, iekārtu, mehānismu un būvju ekspluatācijas, uzturēšanas, tehnisko apkopju un remontu izmaksas, degvielas un elektrības izmaksas, tehnisko apskašu un apdrošināšanas izmaksas, izmaksas par transportlīdzekļa, iekārtas, mehānisma vai būves nomu, izmaksas materiāliem regulējamā pakalpojuma nodrošināšanai, izmaksas, ja kādu no pakalpojumiem komersants iepērk kā ārpakalpojumu, un citas līdzīga veida izmaksas;

31.2. izmaksas vides stāvokļa kontrolei un aizsardzībai – iekļauj vides monitoringa izmaksas, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas izmaksas, atkritumu apglabāšanas krātuves topogrāfiskās uzmērīšanas izmaksas, smaku emisijas mērījumu un novēršanas izmaksas un citas līdzīga veida izmaksas;

31.3. apstrādei pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā konstatēto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un nodošanas izmaksas – iekļauj izmaksas no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atdalīto, bīstamo atkritumu uzglabāšanai, transportēšanai un nodošanai apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā;

31.4. izmaksas sabiedrības izglītības pasākumu finansēšanai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā – iekļauj izmaksas plānotajiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem un pašvaldību plāniem, ja tādi ir apstiprināti; minētās izmaksas nevar pārsniegt 2% no tarifa projektā iekļautajām pilnajām izmaksām (ar rentabilitāti);

31.5. pētniecības un attīstības darbības izmaksas – iekļauj izmaksas Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā;

31.6. poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar slēgtā poligona vai tā daļas monitoringu un uzturēšanu, aprēķina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā tarifa projekta iesniegšanas brīdī jau segto izmaksu daļu, kas ir bijusi iekļauta attiecīgajā izmaksu postenī Regulatora iepriekš apstiprinātajos tarifos;

31.7. administrācijas izmaksas, kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, – administratīvo telpu nomas un uzturēšanas izmaksas, sakaru un pasta pakalpojumu izmaksas, gada pārskata sagatavošanas, revīzijas un juridisko pakalpojumu izmaksas, biroja tehnikas apkalpošanas izmaksas, dienesta komandējumu, apmācību un semināru izmaksas, kancelejas, biroja un reprezentācijas izmaksas, administratīvā transporta remonta, uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas un citas līdzīga veida izmaksas;

31.8. nodevu maksājumi – iekļauj valsts nodevas maksājumus par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, nodevas maksājumus par piesārņojošās darbības atļauju izsniegšanu;

31.9. pārējās izmaksas – iekļauj apsardzes, ugunsdrošības, teritorijas apsaimniekošanas izmaksas, darba aizsardzības līdzekļu iegādes izmaksas, darbinieku veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas izmaksas, elektroenerģijas izmaksas, kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, un citas līdzīga veida izmaksas.

32. Regulējamā pakalpojuma pilnajās izmaksās (ar rentabilitāti) komersants iekļauj šādus saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātos nodokļus (I_nod):

32.1. nekustamā īpašuma nodokli par komersanta īpašumā, valdījumā un turējumā esošām ēkām, būvēm un zemi, kas tiek izmantota regulējamā pakalpojuma sniegšanai;

32.2. dabas resursu nodokli par piesārņojošo vielu emisiju vidē.

33. Pilnajās izmaksās (ar rentabilitāti) neiekļauj Dabas resursu nodokļa izmaksas, kā arī izmaksas uzkrājumam Dabas resursu nodokļa segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā (I_DRN).

34. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja kredīts izmantots kapitālieguldījumiem pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos.

35. Komersants tarifa projektā var iekļaut īstermiņa kredīta (līdz 5 gadi) procentu maksājumus, ja attiecīgais kredīts izmantots kapitālieguldījumiem pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos.

36. Komersants var iekļaut tarifa projektā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

37. Ja spēkā esošajā regulējamā pakalpojuma tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar metodikas 34.punktu, komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas beigām iesniedz Regulatorā tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

38. Ja mainās apstiprinātā regulējamā pakalpojuma tarifa veidojošajās izmaksās iekļautā kredīta termiņš, kredīta procentu maksājumu vai pamatsummas atmaksas nosacījumi, komersants viena mēneša laikā pēc izmaiņu veikšanas līgumā ar kredīta devēju informē Regulatoru par attiecīgajām izmaiņām.

39. Regulējamā pakalpojuma tarifa projektu komersants aprēķina pēc šādām formulām:

39.1. regulējamā pakalpojuma komponente (K_reg) (EUR/t)

Q – atkritumu daudzums, kuru plānots pieņemt apstrādei vai apglabāšanai kārtējā gadā (t);

39.2. uzkrājuma komponente DRN segšanai (U_DRN) (EUR/t)

Q_ap – atkritumu daudzums, kuru plānots apglabāt poligonā kārtējā gadā (t);

DRN – Dabas resursu nodokļa likme par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu.

40. Regulējamā pakalpojuma tarifa projektu ar Dabas resursu nodokli (T_ar DRN) (EUR/t) aprēķina pēc šādas formulas:

41. Tarifa aprēķinam komersants izmanto izmaksu un ieņēmumu uzskaiti, kas atbilst likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam, ka komersants kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Izmaksu uzskaiti kopējā grāmatvedības uzskaitē komersants nodala, izmantojot kontus, apakškontus vai citas pazīmes, kas tiek nodrošinātas ar komersanta grāmatvedības programmas un iekšējās uzskaites sistēmas palīdzību.

42. Komersants grāmatvedības uzskaiti kārto tā, lai Regulators varētu izsekot visiem ar regulējamo pakalpojumu saistītajiem saimnieciskajiem darījumiem.

43. Tarifa projekta pamatojumam komersants grāmatvedības uzskaitē izdala šādus ieņēmumu kontus:

43.1. ieņēmumi no nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes tarifa;

43.2. ieņēmumi no sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa;

43.3. ieņēmumi pa darbības veidiem saskaņā ar metodikas 10. un 11.punktu;

43.4. pārējie komersanta pamata saimnieciskās darbības ieņēmumi (komersants dala sīkāk pēc nepieciešamības).

44. Izmaksas, kuras grāmatošanas brīdī nav iespējams tieši attiecināt uz regulējamo pakalpojumu, sadala, izmantojot izmaksu attiecināšanas metodes, kuras norādītas metodikas 5.punktā noteiktajā izmaksu attiecināšanas modelī.

45. Komersants grāmatvedības politikā iekļauj informāciju par izmaksu un ieņēmumu kontiem, apakškontiem un citām pazīmēm, kas tiek nodrošinātas ar komersanta grāmatvedības programmas un iekšējās uzskaites sistēmas palīdzību un kas veido regulējamā pakalpojuma tarifa aprēķinu, saskaņā ar metodikas 2.pielikumu.

46. Tarifa projektu, kuru komersants aprēķinājis saskaņā ar Regulatora 2017.gada 16.februāra lēmumu Nr.1/5 “Sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika” un iesniedzis Regulatorā līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai un kura izvērtēšana nav pabeigta, Regulators izvērtē saskaņā ar šo metodiku, ja komersants tarifa projekta izvērtēšanas laikā ir reģistrēts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā.

47. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2017.gada 16.februāra lēmumu Nr. 1/5 "Sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2017, 37.nr.).

48. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".