1. Noteikumi nosaka:

1.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus lidojumiem paredzētajā gaisa telpā;

1.2. lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā;

1.3. informācijas aprites un tās pieejamības finansējuma nodrošināšanas kārtību.

2. Veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi, ievēro šādus nosacījumus:

2.1. pēc iespējas izvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm;

2.2. lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic, paredzot īsāko lidojumam nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju.

3. Tālvadības pilotam vai, ja lidojums ir pilnībā autonoms, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantam ir pienākums pēc valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra), Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas vai tāda zemessarga pieprasījuma, kurš veic militāro objektu vai citu objektu un personu apsardzi, nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šajā punktā minētās prasības tiek piemērotas, ja amatpersonai vai zemessargam ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā.

4. Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk – regula Nr. 2019/947) un šos noteikumus piemēro arī bezpilota gaisa kuģiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, 1. pielikuma 2. punkta "b" apakšpunktā.

5. Civilās aviācijas aģentūra var lemt par bezpilota gaisa kuģa aprīkošanu ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu, ja, pamatojoties uz regulas Nr. 2019/947 11. pantā minēto risku novērtējumu, tiek secināts, ka ieviestie risku mazināšanas pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu ekspluatāciju pieņemami drošā līmenī.

6. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izstrādātie dokumenti "Attiecīgie līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīnijas", kas paredzēti regulas Nr. 2019/947 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 15. un 17. panta piemērošanai, ir tulkoti latviešu valodā un publicēti Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.

7. Civilās aviācijas aģentūra ir kompetentā iestāde bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS) ģeogrāfisko zonu ieviešanā un darbības uzraudzībā Latvijas Republikā atbilstoši regulas Nr. 2019/947 17. pantam un 18. panta "a" punktam.

8. UAS ģeogrāfiskās zonas nosaka saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. pantu, ievērojot arī regulā Nr. 2019/947 un šajos noteikumos minētos vispārīgos bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus, tostarp par informatīvajām zonām, kā arī ņemot vērā aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.

9. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanai, ierobežošanai, aizliegšanai un informēšanai izšķir šādas bezpilota gaisa kuģu sistēmu UAS ģeogrāfiskās zonas:

9.1. atvieglojošā UAS ģeogrāfiskā zona – nepiemēro vienu vai vairākas UAS jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

9.2. ierobežojošā UAS ģeogrāfiskā zona – bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir ierobežoti, paredzot kādu no šādām konkrētajā UAS ģeogrāfiskajā zonā noteiktajām prasībām:

9.2.1. lidojumu saskaņot ar UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju;

9.2.2. izpildīt šādus nosacījumus:

9.2.2.1. paziņot par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem;

9.2.2.2. nodrošināt atbilstību UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātāja UAS ģeogrāfiskajā zonā noteiktajām prasībām (piemēram, UAS tehniskajām, ekspluatācijas vai tālvadības pilota kvalifikācijas prasībām);

9.3. aizliedzošā UAS ģeogrāfiskā zona – bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti un neparedz lidojumu saskaņošanas kārtību vai lidojumu veikšanu, izņemot gadījumus, kad UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ir norādījis izņēmumus, uz kuriem šis aizliegums netiek attiecināts;

9.4. informatīvā UAS ģeogrāfiskā zona – sniedz informāciju, nenosakot papildu ierobežojumus vai nosacījumus bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. 

10. Šo noteikumu 9. punktā minētās UAS ģeogrāfiskās zonas, kurās bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nepiemēro vienu vai vairākas piemērojamās prasības atbilstoši regulas Nr. 2019/947 15. panta 2. punktam, nosaka Civilās aviācijas aģentūra. Ja konstatēta ietekme uz civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, Civilās aviācijas aģentūra var lemt par gaisa telpas struktūras elementu veidošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību.

11. UAS ģeogrāfiskās zonas veido augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas (virs zemes līmeņa), izņemot:

11.1. virs šo noteikumu 19., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 32. punktā minētajiem objektiem vai to tuvumā;

11.2. gadījumu, kad Civilās aviācijas aģentūra objektīvu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu veidot UAS ģeogrāfisko zonu, augstumā virs 120 m no zemes vai ūdens virsmas (virs zemes līmeņa).

12. Ja, veicot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, pārklājas vairākas UAS ģeogrāfiskās zonas, tiek piemēroti visās UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie nosacījumi. Izņēmums ir UAS ģeogrāfiskās zonas, kurās tiek noteikti atvieglojumi, ja tajās norādītas atkāpes no citu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumiem.

13. UAS ģeogrāfiskās zonas nosaka, izvērtējot un ņemot vērā šādus nosacījumus:

13.1. UAS ģeogrāfiskā zona atbilst tās mērķim novērst vai mazināt ar bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu, drošību, privātumu, personas datu aizsardzību vai vides apsvērumiem saistītos riskus;

13.2. UAS ģeogrāfisko zonu izveido mērķa sasniegšanai minimāli nepieciešamā gaisa telpā uz noteiktu un objektīvi pamatotu darbības laiku, paredzot pēc iespējas mazākus ierobežojumus;

13.3. UAS ģeogrāfiskajā zonā nosaka objektīvi nepieciešamos ierobežojumus, izvērtējot sasniedzamo mērķi, kā arī administratīvo un finansiālo slogu prasību izpildei;

13.4. ilgtermiņa UAS ģeogrāfiskās zonas izveido uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, izņemot gadījumu, ja UAS ģeogrāfiskā zona izveidota saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

14. Ja paredzēts noteikt aizliegumus, ierobežojumus vai izvirzīt citus nosacījumus bezpilota gaisa kuģu un pilotējamās aviācijas lidojumiem, ievēro normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību augstumā līdz 914,4 metriem (3000 pēdām) virs vidējā jūras līmeņa, lēmumā paredzot nosacījumus arī bezpilota gaisa kuģu lidojumiem atbilstoši regulas Nr. 2019/947 15. pantam un šo noteikumu 9., 12., 13., 15., 16., 18., 36., 39., 43. un 44. punktam. Pēc Civilās aviācijas aģentūras pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam, kas sagatavojis pieteikumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, ir pienākums sagatavot informāciju, kas nepieciešama, lai bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus attēlotu kā UAS ģeogrāfisko zonu, un iesniegt to valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme) tīmekļvietnē, iekļaujot atsauci uz pieteikuma identifikatoru.

15. Nosacījumus attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kas veidoti Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, kā arī to aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, Latvijas gaisa satiksme transformē par UAS ģeogrāfiskajām zonām saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras lēmumu.

16. Latvijas gaisa satiksme dara publiski pieejamu šo noteikumu 15. punktā minēto informāciju par UAS ģeogrāfisko zonu un uz to attiecināmo aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību tiek publicēta aeronavigācijas informācijas produktos, un nodrošina tās konsekvenci.

17. UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas ierosinātājiem un jau izveidoto UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldītājiem, tostarp par UAS ģeogrāfiskajām zonām transformēto gaisa telpas struktūras elementu pārvaldniekiem, ir pienākums sadarboties, lai pēc iespējas novērstu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumu konfliktu, ja minētās zonas pārklājas.

18. Lai nodrošinātu sistēmisku, vienveidīgu un samērīgu pieeju UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanai, Civilās aviācijas aģentūra konsultējas ar gaisa telpas lietotājiem, bezpilota gaisa kuģu jomas nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām, kam uzticēta uzraudzības funkcija bezpilota gaisa kuģu jomā, un pašvaldībām.

19. UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu virs civilās aviācijas objektiem un to tuvumā, lai nodrošinātu lidojumu drošumu un drošību, ir tiesības ierosināt:

19.1. lidlauku īpašniekiem vai valdītājiem;

19.2. Civilās aviācijas aģentūrai;

19.3. Latvijas gaisa satiksmei;

19.4. citiem subjektiem:

19.4.1. kuru īpašumā, valdījumā vai lietojumā ir objekti, kas saistīti ar civilo aviāciju un ietekmē lidojumu drošumu un drošību;

19.4.2. virs civilās aviācijas pasākumu vietām.

20. Sertificētiem lidlaukiem ir pienākums noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas lidlauka gaisa satiksmei paredzētajā gaisa telpā lidlauka gaisa satiksmes lidojumu drošuma nolūkos. Sertificētajiem lidlaukiem bez lidlauka gaisa satiksmes lidojumu drošuma nolūkos izveidotas gaisa telpas ir pienākums noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas atbilstoši šo noteikumu V nodaļai.

21. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir tiesības ierosināt:

21.1. pašvaldībai;

21.2. pašvaldības policijai;

21.3. Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē norādīto rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem;

21.4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

21.5. Latvijas Bankai;

21.6. Iekšlietu ministrijai un šādām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm:

21.6.1. Valsts policijai;

21.6.2. Valsts robežsardzei;

21.6.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

21.6.4. Iekšējās drošības birojam;

21.7. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 

21.8. Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

21.9. Dabas aizsardzības pārvaldei;

21.10. Valsts meža dienestam;

21.11. valsts drošības iestādēm;

21.12. Satiksmes ministrijai, tās padotības iestādēm, izņemot Civilās aviācijas aģentūru, un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem transporta un sakaru infrastruktūras objektiem;

21.13. Ekonomikas ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem enerģētikas infrastruktūras objektiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības;

21.14. Civilās aviācijas aģentūrai;

21.15. citām juridiskajām personām vai citos gadījumos – ja UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošana atbilst regulas Nr. 2019/947 15. panta mērķim un persona saņēmusi pieeju darbam Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā (turpmāk – portāls) saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu. Ja UAS ģeogrāfiskā zona atbilst šo noteikumu IV nodaļas tvērumam, personai ir pienākums sākotnēji vērsties pie attiecīgā šo noteikumu ​​21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 21.5., 21.6., 21.7., 21.8., 21.9., 21.10., 21.11., 21.12. un 21.13. apakšpunktā minētā ierosinātāja.

22. Pašvaldībai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu tās administratīvajā teritorijā virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem – to aktīvās darbības laikā, ieskaitot objektīvi pamatotu laiku pirms un pēc tā, ja attiecināms:

22.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

22.2. cilvēku pulcēšanās vietas;

22.3. mācību iestādes;

22.4. veselības aprūpes iestādes;

22.5. apdzīvotas pašvaldības teritorijas;

22.6. ielas vai ielu posmi ar intensīvu satiksmi;

22.7. bērnu rotaļu laukumi un atpūtas zonas;

22.8. kapsētas.

23. Pašvaldības policijai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem:

23.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

23.2. cilvēku pulcēšanās vietas.

24. Rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs rūpniecisko avāriju riska objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no tiem.

25. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem.

26. Latvijas Bankai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs Latvijas Bankas objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem.

27. Iekšlietu ministrijai un šo noteikumu 21.6.1., 21.6.2., 21.6.3. un 21.6.4. apakšpunktā minētajām padotības iestādēm ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

27.1. virs to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem vai, ja infrastruktūras objekti saistīti ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, līdz 500 m no tiem;

27.2. virs pasākumu norises vietām, kurus īsteno šo noteikumu 21.6.1., 21.6.2., 21.6.3. un 21.6.4. apakšpunktā minētās Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, lai nodrošinātu:

27.2.1. sabiedrisko kārtību un drošību;

27.2.2. noziedzīgu nodarījumu atklāšanu;

27.2.3. valsts robežas drošību;

27.2.4. civilo aizsardzību;

27.3. virs publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

27.4. virs cilvēku pulcēšanās vietas.

28. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

28.1. virs militāriem un valsts aizsardzības objektiem, kas tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no tiem;

28.2. virs statiskiem karakuģiem ostas akvatorijā, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem. Ja karakuģis ir kustībā, bezpilota gaisa kuģa ierobežojumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību;

28.3. virs militāra pasākuma vietām un citos gadījumos, kad Nacionālie bruņotie spēki veic noteiktu objektu un personu apsardzi;

28.4. virs militārās aviācijas lidlaukiem, piemērojot bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 20. punktā;

28.5. virs militāriem objektiem, kas saistīti ar militāro aviāciju un ietekmē militārās aviācijas lidojumu drošumu un drošību (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, komunikācijas, navigācijas un novērošanas (CNS) iekārtas).

29. Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem.

30. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju objektiem, kā arī virs mikroliegumiem, kuri izveidoti īpaši aizsargājamo putnu aizsardzībai, un to buferzonām, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no minētajiem objektiem, lai ierobežotu trokšņa līmeni un traucēšanu. 

31. Valsts meža dienestam ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs meža ugunsdzēsības stacijām, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no tām un virs ugunsnovērošanas torņiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem, lai netraucētu to darbību.

32. Valsts drošības iestādēm ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

32.1. virs to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem vai, ja infrastruktūras objekts saistīts ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, līdz 500 m no tiem;

32.2. virs tādu pasākumu norises vietām, kurus atbilstoši kompetencei īsteno valsts drošības iestādes;

32.3. virs objektiem un vietām, kur tas nepieciešams valsts drošības interešu aizsardzībai.

33. Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kā arī to padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājas, transporta, sakaru un enerģētikas infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

33.1. transporta infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem – virs valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem, ņemot vērā satiksmes intensitāti un citus apstākļus, kas var ietekmēt satiksmes drošību;

33.2. sakaru infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem – virs sakaru infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem;

33.3. enerģētikas infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem – virs elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, kā arī to iekārtām un būvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem.

34. Pieteikums UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanai, izmaiņām UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanai tiek veidots portālā vai iesniegts Civilās aviācijas aģentūrā saskaņā ar šiem noteikumiem, izņemot gadījumus, ja UAS ģeogrāfiskā zona tiek veidota saskaņā ar šo noteikumu 14. un 15. punktu.

35. UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ir juridiska persona, kura saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesīga ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanu, izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un darbības izbeigšanu. Lai UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs iegūtu pieeju darbam portālā, tam ir pienākums iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā šādu informāciju:

35.1. juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru;

35.2. kontaktinformāciju (e-pasts, tālruņa numurs);

35.3. pilnvarotā pārstāvja (fiziska persona, kurai ir tiesības rīkoties ierosinātāja vārdā) vārdu, uzvārdu, personas kodu;

35.4. šo noteikumu 19.3. un 21.15. apakšpunktā minētie ierosinātāji papildus iesniedz informāciju par mērķi un pamatojumu UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanai atbilstoši šo noteikumu 8. punktam.

36. Šo noteikumu 34. punktā minētajā pieteikumā UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanai norāda šādu informāciju:

36.1. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanas mērķi un pamatojumu;

36.2. UAS ģeogrāfiskās zonas gaisa telpas robežas:

36.2.1. horizontālās plaknes robežu ģeometrija, ko izsaka kā vienu vai vairākus poligonus, koordinātas norādot grādos un decimālgrādos WGS84 atskaites sistēmā (EPSG:4326) ar izšķirtspēju līdz 6 decimālcipariem aiz komata;

36.2.2. robežas vertikālajā plaknē (augšējā un apakšējā robeža) virs zemes vai ūdens virsmas. Augšējās un apakšējās robežvērtības izsaka kā veselus skaitļus, noapaļojot vērtības līdz pilniem desmitiem jeb ar precizitāti līdz 10 (piemēram, 50 m, 120 m);

36.3. UAS ģeogrāfiskās zonas aktīvās darbības laiku:

36.3.1. sākuma datums un laiks;

36.3.2. beigu datums un laiks;

36.3.3. aktīvās darbības grafiks dažādām nedēļas dienām, ja attiecināms;

36.4. UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumus:

36.4.1. lidojumi aizliegti – netiek paredzēta procedūra lidojumu saskaņošanai (ja tiek piemēroti izņēmumi, norāda konkrētu lietotāju vai lietotāju grupu, uz kuru šis aizliegums neattiecas);

36.4.2. lidojumus nepieciešams iepriekš saskaņot – lidojumi atļauti pēc saskaņojuma saņemšanas no UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāja (norāda minimālo laika intervālu starp pieteikuma iesūtīšanu un lidojumu saskaņošanu (minūtes, stundas vai dienas), kā arī, ja attiecināms, šo noteikumu 37. punktā minēto koordinācijas procedūru);

36.4.3. lidojumi atļauti, ja izpildīti minētie nosacījumi (norāda nosacījumus):

36.4.3.1. par plānotajiem lidojumiem nepieciešams informēt – lidojumi atļauti, ja UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam ir nosūtīts pieteikums, ievērojot norādītos termiņus (norāda minimālo laika intervālu starp paziņojuma iesūtīšanu un lidojumu uzsākšanu – minūtes, stundas vai dienas);

36.4.3.2. UAS tehniskās prasības;

36.4.3.3. tālvadības pilota kompetences prasības;

36.4.3.4. ekspluatācijas prasības vai ierobežojumi – lidojumu veids (lidojumi tikai tālvadības pilota tiešā redzamībā (VLOS) vai arī ārpus tiešās redzamības (BVLOS)), darbības kategorija (atvērtā kategorija vai tās konkrēta apakškategorija, specifiskā kategorija vai atbilstoša konkrētam standarta scenārijam, iepriekš definētam risku novērtējumam vai citai kompetentās iestādes izsniegtai atļaujai);

36.4.4. lidojumi netiek ierobežoti – informatīva rakstura zona, lai brīdinātu par apdraudējumiem drošai UAS ekspluatācijai vai informētu par citiem nosacījumiem, kas saistīti ar UAS ekspluatāciju, neizvirzot papildu ierobežojumus gaisa telpas izmantošanai;

36.5. UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju (juridiska persona, kas saskaņo bezpilota gaisa kuģu lidojumus, saņem paziņojumus vai nodrošina informāciju par UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem saskaņā ar tai piešķirto lomu):

36.5.1. kontaktinformāciju (nosaukumu, mājaslapu, e-pasta adresi, tālruņa numuru);

36.5.2. lomu atbilstoši UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem (norāda, ja ir vairāki UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāji):

36.5.2.1. puse, kas saņem un saskaņo bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumus;

36.5.2.2. puse, kas saņem paziņojumus par bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumiem;

36.5.2.3. puse, kas pilda kontaktpunkta funkcijas;

36.5.3. ja kā UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājs tiek norādīta trešā persona – šīs personas saskaņojumu;

36.6. citu informāciju (ja piemērojams).

37. UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs var noteikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu koordinācijas procedūru, par ko UAS ekspluatants tiek informēts, piesakot lidojumu saskaņošanu. Lidojumu koordinācijas procedūra no saskaņošanas atšķiras ar to, ka:

37.1. lidojuma saskaņošana ir lidojuma pieteikuma apstiprināšana, kas tiek veikta, plānojot lidojumu noteiktu laiku pirms lidojuma uzsākšanas;

37.2. lidojuma koordinācija ir darbības, kas papildus saskaņošanai tiek veiktas tieši pirms lidojuma vai lidojumu sērijas uzsākšanas, lidojuma laikā vai tūlīt pēc lidojuma pabeigšanas.

38. Šo noteikumu 34. punktā minēto pieteikumu iesniedz, ievērojot šādus termiņus:

38.1. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanai:

38.1.1. ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumu spēkā stāšanās, ja UAS ģeogrāfiskās zonas darbības termiņš nepārsniedz 30 kalendāra dienas;

38.1.2. ne vēlāk kā 30 dienas pirms UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumu spēkā stāšanās, ja UAS ģeogrāfiskās zonas darbības termiņš pārsniedz 30 kalendāra dienas;

38.2. izmaiņu veikšanai UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos vai tās darbības izbeigšanai – šo noteikumu 38.1. apakšpunktā norādītajos termiņos, izņemot gadījumu, ja tiek mainīta informācija par UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju.

39. Lēmumu par UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanu pieņem Civilās aviācijas aģentūra, ievērojot šādus termiņus:

39.1. šo noteikumu 38.1.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā – ne vēlāk kā vienu dienu pirms UAS ģeogrāfiskās zonas aktīvās darbības sākuma laika;

39.2. šo noteikumu 38.1.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā – ne vēlāk kā 10 dienas pirms UAS ģeogrāfiskās zonas aktīvās darbības sākuma laika.

40. Ārkārtas un neatliekamos gadījumos īslaicīgu ierobežojumu noteikšanai šo noteikumu 40.1., 40.2. un 40.3. apakšpunktā norādītās institūcijas var neievērot šo noteikumu 38. punkta prasības. Šādos gadījumos lēmumu par UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanu pieņem:

40.1. lidojumu drošuma un drošības nodrošināšanai – Civilās aviācijas aģentūra;

40.2. sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai – Valsts policija;

40.3. aviācijas meklēšanas un glābšanas nodrošināšanai – Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

41. UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam ir pienākums uzturēt aktuālu informāciju par UAS ģeogrāfisko zonu. Ja noteikti ilgtermiņa ierobežojumi, UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ne retāk kā reizi gadā izvērtē ierobežojumu aktualitāti un, ja nepieciešams, rosina izmaiņas, ievērojot šādu kārtību un nosacījumus:

41.1. ja mainīta informācija par UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju, izmaiņu ierosinātājs izmaiņas portālā veic bez Civilās aviācijas aģentūras saskaņojuma. Šāda informācija tiek atjaunota un publicēta automātiski;

41.2. citos gadījumos jebkuras izmaiņas UAS ģeogrāfiskajā zonā tiek rosinātas, ievērojot šo noteikumu 38. punktā noteiktos termiņus. Izmaiņas apstiprina Civilās aviācijas aģentūra.

42. Pēc Civilās aviācijas aģentūras pieprasījuma UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam ir pienākums novērtēt, vai UAS ģeogrāfiskā zona ar tās nosacījumiem joprojām ir aktuāla un atbilstoša tās noteikšanas mērķim. Ja novērtējums netiek sniegts norādītajā termiņā vai ir konstatēts, ka UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi neatbilst tās noteikšanas mērķim un šo noteikumu 13. punktā minētajiem vispārējiem UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas principiem, tiek pieņemts lēmums par izmaiņām UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos vai tās darbības izbeigšanu.

43. Informācijas pieejamība par UAS ģeogrāfiskajām zonām tiek nodrošināta kā datu kopa saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. panta 3. punktu.

44. UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi ir saistoši no brīža, kad Latvijas gaisa satiksme informāciju par to ir padarījusi publiski pieejamu Latvijas gaisa satiksmes tīmekļvietnē.

45. Latvijas gaisa satiksme ir šo noteikumu 43. punktā minētās informācijas turētāja un nodrošina, ka informācija ir pieejama bez maksas, ja tā netiek apstrādāta un tālāk izplatīta trešajām personām, lai gūtu komerciālu labumu.

46. Šo noteikumu 43. punktā minētās informācijas apstrāde un tālāka izplatīšana komerciāliem mērķiem pieļaujama, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Latvijas gaisa satiksmi. Šādā gadījumā Latvijas gaisa satiksmei ir tiesības noteikt maksu par informācijas izmantošanu, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus.

47. Izmaksas, kas saistītas ar bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, tiek segtas no Civilās aviācijas aģentūras iekasētās maksas par bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu reģistrāciju. Latvijas gaisa satiksmei piekritīgā maksas daļa ir 25 % no kopējās Civilās aviācijas aģentūras šim mērķim iekasētās maksas.

48. Saskaņā ar šo noteikumu 47. punktā minēto sadalījumu Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 15. janvārim pārskaita par iepriekšējo gadu piekritīgo maksas daļu Latvijas gaisa satiksmei tās norādītajā kontā.

49. Informāciju par UAS ģeogrāfiskajām zonām Latvijas gaisa satiksme glabā vismaz divus gadus pēc UAS ģeogrāfiskās zonas darbības termiņa beigām vai tās izbeigšanas brīža.

50. Papildus šo noteikumu 43. punkta nosacījumiem Latvijas gaisa satiksme nodrošina UAS ģeogrāfisko zonu vizualizāciju interaktīvas kartes veidā.

51. Papildus šo noteikumu 43. punkta nosacījumiem Civilās aviācijas aģentūra un Latvijas gaisa satiksme veic automātisku ar UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu, izmaiņu veikšanu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumos un to darbības izbeigšanu saistītās informācijas apmaiņu digitālā formātā.

52. UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi, tostarp bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikuma saskaņošanas termiņš, kā arī informācija par koordinācijas procedūru (ja attiecināms) un UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāja kontaktinformācija tiek publicēta šo noteikumu 43. punktā minētajā datu kopā.

53. Pirms lidojuma vai lidojumu sērijas uzsākšanas UAS ekspluatantam un UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam ir pienākums reģistrēt portālā šo noteikumu 54. punktā norādīto informāciju un informāciju par šo noteikumu 56. punktā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu.

54. Bezpilota gaisa kuģa lidojuma pieteikumu portālā vai Civilās aviācijas aģentūrā iesniedz portālā reģistrēts UAS ekspluatants, tā pilnvarotais pārstāvis vai norīkotais tālvadības pilots, norādot šādu informāciju:

54.1. par UAS ekspluatantu:

54.1.1. UAS ekspluatanta reģistrācijas numurs, kas piešķirts atbilstoši regulas Nr. 2019/947 14. panta prasībām;

54.1.2. vārds un uzvārds (juridiskām personām – nosaukums un pilnvarotā pārstāvja vārds un uzvārds);

54.1.3. kontaktinformācija (e-pasta adrese un tālruņa numurs);

54.2. par tālvadības pilotu:

54.2.1. portālā piešķirtais tālvadības pilota numurs;

54.2.2. vārds un uzvārds;

54.2.3. kontaktinformācija (e-pasta adrese un tālruņa numurs);

54.3. par UAS:

54.3.1. portālā piešķirtais UAS numurs;

54.3.2. bezpilota gaisa kuģa ražotājs un modelis;

54.3.3. UAS klase;

54.3.4. attālinātās identifikācijas ierīce un tās sērijas numurs;

54.4. par plānoto lidojumu vai lidojumu sēriju:

54.4.1. lidojuma ģeogrāfija (norāda vienu vai vairākas zonas, kurās plānots veikt lidojumu);

54.4.2. sākuma un beigu datums un laiks;

54.4.3. maksimālais lidojuma augstums;

54.4.4. lidojuma mērķis;

54.4.5. ja lidojumus veic specifiskās kategorijas ietvaros – Civilās aviācijas aģentūras izsniegtās specifiskās kategorijas bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas atļaujas veids un numurs.

55. UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldītājs var pieprasīt papildu informāciju, ja to paredz jomu regulējošie normatīvie akti vai šo noteikumu 37. punktā minētā koordinācijas procedūra.

56. Ja UAS ģeogrāfiskā zona paredz bezpilota gaisa kuģa lidojuma saskaņošanu, UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam ir pienākums sniegt atbildi UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos norādītajā termiņā, norādot, vai lēmums ir:

56.1. saskaņots;

56.2. saskaņots ar papildu nosacījumiem, digitālā formā norādot izvirzītos nosacījumus (piemēram, aprakstot vai norādot atsauci uz koordinācijas procedūru);

56.3. nav saskaņots, digitālā formā pamatojot atteikumu saskaņā ar UAS ģeogrāfiskās zonas un lidojumu koordinācijas procedūru nosacījumiem.

57. Lidojumu saskaņošanas un koordinācijas procesā UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājs var pieprasīt UAS ekspluatantam veikt izmaiņas plānotajās darbībās, tostarp mainīt lidojuma laiku un vietu, kā arī ieviest pamatotus un attiecināmus papildu riska mazināšanas pasākumus, lai lidojums atbilstu UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem un lidojumu koordinācijas procedūrām.

58. Ja saskaņotu lidojumu paredzēts veikt ģeogrāfiskajā zonā, kas izveidota, lai nodrošinātu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu, UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājs lidojumu koordinē saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu koordinācijas procedūru. Lidlauka vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs saskaņošanai pieteiktā lidojuma atbilstību koordinācijas procedūrai izvērtē lidojuma saskaņošanai paredzētajā termiņā, kas nepārsniedz piecas darbdienas. Ja nepieciešams veikt izmaiņas plānotajās darbībās, tostarp mainīt lidojuma laiku un vietu, kā arī ieviest pamatotus un attiecināmus papildu riska mazināšanas pasākumus, lai lidojums atbilstu UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem un lidojumu koordinācijas procedūrām, termiņu var pagarināt līdz 30 dienām.

59. Lai izpildītu šo noteikumu 53. punkta prasības, var izmantot arī citas informācijas sistēmas, ja:

59.1. cita informācijas sistēma nodrošina vismaz tāda paša līmeņa funkcionalitāti kā portāls un atbilst normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām;

59.2. ir noslēgta vienošanās ar Civilās aviācijas aģentūru par datu apstrādi portālā.

60. Informācija par lidojumu pieteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem portālā tiek glabāta ne mazāk kā divus gadus un ir pieejama:

60.1. UAS ekspluatantam un ar lidojumu saistītajam tālvadības pilotam;

60.2. UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam;

60.3. UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam;

60.4. Civilās aviācijas aģentūrai;

60.5. ​citām institūcijām, kurām likumā ​"Par aviāciju" noteikta kompetence administratīvā pārkāpuma procesā bezpilota gaisa kuģu jomā.

61. Valsts institūcijām, veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, ir tiesības pieļaut šajā nodaļā minētās atkāpes.

62. Ja valsts institūcija, kura ir tiesīga veikt valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, lidojumu izpildei piesaista:

62.1. citu UAS ekspluatantu, kas nav valsts institūcija, kura ir tiesīga veikt valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, uz to netiek attiecinātas šo noteikumu 65. un 66. punktā minētās atkāpes no regulā Nr. 2019/947 noteiktajiem ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām;

62.2. institūciju, kura ir tiesīga veikt militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumus, militārā bezpilota gaisa kuģa lidojumi tiek veikti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117.⁹ pantu.

63. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, bezpilota gaisa kuģis var būt bez nepieciešamā marķējuma, kā arī aktīvas un atjauninātas tiešās attālinātās identifikācijas sistēmas un vietzinīguma funkcijas vienā no šādiem gadījumiem:

63.1. ja to paredz normatīvie akti, kas nosaka valsts institūciju funkcijas un uzdevumus muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā vai tas nepieciešams valsts drošības iestāžu funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

63.2. ja ir cita iespēja identificēt, ka lidojums tiek veikts ar valsts bezpilota gaisa kuģi.

64. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus atvērtajā kategorijā, diennakts tumšajā laikā zaļas krāsas zibšņuguns var tikt aizstāta ar citas krāsas zibšņuguni. Veicot lidojumus augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas diennakts tumšajā laikā gaisa telpā, kur netiek sniegti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, valsts institūcijas, kuras uzdevums ir veikt izmeklēšanas, speciālās izlūkošanas vai operatīvās darbības, valsts bezpilota gaisa kuģi var neaprīkot ar zibšņugunīm.

65. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, ja tālvadības pilotam kompetences līmenis atbilst vai ir ekvivalents regulas Nr. 2019/947 pielikuma A daļas UAS.OPEN.030. punkta 2. apakšpunktā noteiktajam un papildus tālvadības pilota deklarētajam paziņojumam par praktisko prasmju iemaņām attiecīgā valsts institūcija pārliecinās par atbilstošām tālvadības pilota praktiskajām iemaņām, pieļaujamas šādas atkāpes no atvērtās kategorijas prasībām:

65.1. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 4 kg un maksimālais lidojuma ātrums nepārsniedz 19 m/s, atļauts pārlidot pāri neiesaistītām personām, bet ne cilvēku pulcēšanās vietām;

65.2. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 25 kg, ievēro 30 m attālumu horizontālā plaknē no trešajām personām.

66. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus specifiskajā kategorijā, valsts institūcijai nav nepieciešams:

66.1. iesniegt deklarāciju par plānotajiem lidojumiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 5. panta 5. punktu, ja valsts bezpilota gaisa kuģa lidojums atbilst regulas Nr. 2019/947 pielikuma 1. papildinājumā noteiktajam standarta scenārijam, vienlaikus paredzot iespēju Civilās aviācijas aģentūrai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par UAS ekspluatantu uzraudzību, ja nepieciešams, pārliecināties, kā tiek nodrošināta šajā apakšpunktā minēto prasību ievērošana;

66.2. saņemt ekspluatācijas atļauju, bet ir pienākums veikt ekspluatācijas riska novērtējumu saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 11. pantu un nodrošināt pienācīgus ekspluatācijas riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus paredzot iespēju Civilās aviācijas aģentūrai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par UAS ekspluatantu uzraudzību, ja nepieciešams, pārliecināties, kā tiek nodrošināta šajā apakšpunktā minēto prasību ievērošana.

67. Valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumiem atļauts neievērot UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktos aizliegumus un ierobežojumus, izņemot:

67.1. aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti virs lidlaukiem un to tuvumā, kā arī gaisa telpas struktūras elementos, kas izveidoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību;

67.2. aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 28., 29. un 32. punktā, ja vien ar attiecīgās UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju nav panākta vienošanās par citu kārtību.

68. Valsts bezpilota gaisa kuģu atbrīvojumus gaisa telpas izmantošanai, kas nav minēti šo noteikumu VIII nodaļā, piešķir Civilās aviācijas aģentūra pēc tās institūcijas lūguma, kura veic valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, pamatojoties uz minētās institūcijas sniegtajiem pierādījumiem par salīdzināma lidojuma drošuma un drošības nodrošināšanu.

69. Ja gaisa telpas struktūras elementi izveidoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar gaisa telpas struktūras elementu pārvaldītājiem līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē un nodrošina gaisa telpas struktūras elementos ietvertās informācijas transformēšanu UAS ģeogrāfiskās zonas formātā, ievērojot šo noteikumu 70., 71. un 72. punktu.

70. Civilās aviācijas aģentūra gaisa telpas struktūras elementus, kas neietekmē pilotējamo aviāciju, līdz 2024. gada 1. jūlijam portālā nosaka kā UAS ģeogrāfiskās zonas, ievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību.

71. Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar lidlaukiem un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošina UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu virs lidlaukiem un to tuvumā, ievērojot šādus nosacījumus:

71.1. ja ap sertificētu lidlauku nav izveidota UAS ģeogrāfiskā zona, līdz UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim tiek ievēroti šādi ierobežojumi, kurus Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar lidlauku nosaka kā UAS ģeogrāfisko zonu:

71.1.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi tuvāk par 5000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta lidlauka skrejceļa sliekšņa vai helikoptera lidlauka kontrolpunkta, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), ir atļauti:

71.1.1.1. atvērtajā kategorijā – ja bezpilota gaisa kuģa pacelšanās masa ir mazāka par 2 kg un lidojumi tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

71.1.1.2. specifiskajā kategorijā – ja lidojumi tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

71.1.2. bezpilota gaisa kuģu lidojumi tuvāk par 3000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta lidlauka skrejceļa sliekšņa, kurā veic lidojumus saskaņā ar vizuālo lidojumu procedūru (VFR), un tuvāk par 1000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta helikopteru lidlauka kontrolpunkta, kurā veic lidojumus saskaņā ar vizuālo lidojumu procedūru (VFR), ir atļauti, ja lidojumi tiek koordinēti ar lidlauka pārstāvi atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

71.2. ja lidlauka gaisa satiksmes zonā (ATZ) nav izveidota UAS ģeogrāfiskā zona, līdz UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim tiek ievēroti šādi ierobežojumi, kurus Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar lidlauku nosaka kā UAS ģeogrāfisko zonu:

71.2.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir atļauti, ja tie tiek veikti tiešā redzamībā augstumā līdz 50 m no zemes vai ūdens virsmas ārpus šo noteikumu 71.1.2. apakšpunktā minētā ierobežojuma, izņemot gadījumu, ja aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) publicētajās procedūrās, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem konkrētajā lidlauka gaisa satiksmes zonā (ATZ), ir noteikts citādi;

71.2.2. gadījumos, kas neatbilst šo noteikumu 71.2.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, bezpilota gaisa kuģa lidojumi ir atļauti, ja tie tiek koordinēti ar attiecīgā lidlauka pārstāvi atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

71.3. ja lidlauka gaisa telpā, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi (piemēram, gaisa satiksmes vadības zonā (CTR), lidojumu informācijas zonā (FIZ)), nav izveidota UAS ģeogrāfiskā zona, līdz UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim tiek ievēroti šādi ierobežojumi, kurus Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar lidlauku un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju nosaka kā UAS ģeogrāfisko zonu:

71.3.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi atvērtajā kategorijā ir atļauti, ja bezpilota gaisa kuģa pacelšanās masa ir mazāka par 2 kg, lidojums tiek veikts ne augstāk par 50 m no zemes vai ūdens virsmas un ārpus šo noteikumu 71.2. apakšpunktā minētā ierobežojuma, izņemot gadījumu, ja aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) publicētajās procedūrās, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanu gaisa telpā, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi, ir noteikts citādi;

71.3.2. bezpilota gaisa kuģu lidojumi specifiskajā kategorijā ir atļauti, ja tie tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām.

72. Ja nosacījumi attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kas izveidoti Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, nav transformēti par UAS ģeogrāfiskajām zonām saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu, līdz 2024. gada 31. decembrim bezpilota gaisa kuģu lidojumi nav atļauti īslaicīgi rezervētajā zonā (TRA), īslaicīgi norobežotajā zonā (TSA), bīstamajā zonā (D), ierobežotu lidojumu zonā (R) un aizliegtajā zonā (P), izņemot gadījumu, ja tie saskaņoti ar attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa pārvaldītāju un tiek ievēroti Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātie zonai noteiktie nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.

73. Šo noteikumu 53. punkta prasības tiek piemērotas no 2025. gada 1. janvāra.

74. Brīdinājuma zīmes un papildzīmes par aizliegumu veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus, kas uzstādītas līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir spēkā, ja tās atbilst UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumiem.

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumus Nr. 429 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 123A. nr.).