Ministru kabineta noteikumi nr. 93

(prot. nr.19, 22.§) Rīgā 1995.gada 11.aprīlī

Noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto

Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177

"Ārstniecības noteikumi" 4.punktu

 

1. Šie noteikumi nosaka iedzīvotāju primārās veselības aprūpes finansēšanas kārtību un medicīniskās palīdzības apjomu 1995.gadā.

2. Apstiprināt:

2.1. Valsts pasūtījumu veselības aprūpei 1995.gadam (1.pielikums);

2.2. Veselības aprūpes bāzes programmu 1995.gadam (2.pielikums);

2.3. Medicīnisko pakalpojumu sarakstu, kurus neapmaksā slimokases (3.pielikums).

3. Valsts pasūtījums veselības aprūpei finansējams no valsts budžeta līdzekļiem.

4. Veselības aprūpes bāzes programma finansējama no pašvaldību budžetiem saskaņā ar likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" noteikto minimālo normatīvu veselības aizsardzībai uz vienu iedzīvotāju.

5. Veselības aprūpes bāzes programmā ietilpstošo medicīnisko pakalpojumu samaksu ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem) veic teritoriālās (rajonu un republikas pilsētu) slimokases, kā arī nozaru slimokases.

6. Ja pacientam ir nosūtījums stacionārai ārstēšanai un viņš izvēlas ārstniecības iestādi (uzņēmumu) ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas administratīvās teritorijas, tad izmantojama starpteritoriju norēķinu sistēma.

Starpteritoriju norēķiniem ar valsts ārstniecības iestādēm pieskaitāmi arī norēķini, kas veicami ar Valsts slimokases starpniecību no valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta. Starpteritoriju norēķini par pašvaldību budžeta līdzekļiem veicami tikai ar teritoriālo slimokasu starpniecību.

7. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām jānodrošina veselības aprūpes valsts un bāzes programmu tekstu, maksas medicīnisko pakalpojumu cenrāžu un līgumattiecībās ar teritoriālajām slimokasēm esošo ārstniecības iestāžu sarakstu pieejamība.

8. Ārstniecības iestādes (uzņēmumi) saskaņā ar valsts pasūtījuma apjomu nodrošina Latvijas Medicīnas akadēmijas studentu praktisko apmācību.

9. Ārvalstu pilsoņu medicīniskās aprūpes un tiesu medicīniskās ekspertīzes izdevumus sedz attiecīgais ārvalsts pilsonis vai viņa apdrošināšanas sabiedrība, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, vai Latvijas Republikā dzīvojoša persona, kas, parakstot ielūgumu ieceļošanas vīzas iegūšanai, galvojusi nepieciešamības gadījumā segt attiecīgā ārvalsts pilsoņa veselības aprūpes izdevumus.

10. Ārstniecības iestādes (uzņēmumi) izstrādā un iesniedz slimokasei pārskatu par budžeta līdzekļu izlietošanu veselības aprūpes bāzes programmā ietilpstošo medicīnisko pakalpojumu samaksai (4.pielikums).

11. Ārstniecības iestādes izstrādā un iesniedz Valsts slimokasē un Labklājības ministrijas Veselības departamentā pārskatu par valsts pasūtījuma izpildi.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem:

12.1. Ministru kabineta 1993.gada 7.decembra noteikumus nr.31 "Par medicīniskās palīdzības apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 131.nr.);

12.2. Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumus nr.203 "Par veselības aprūpes valsts mērķdotāciju izmantošanas pagaidu kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 121.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs A.Bērziņš

 

1.pielikums

Valsts pasūtījums veselības aprūpei 1995.gadam

 

1. Medicīniskā palīdzība specializētajās valsts ārstniecības iestādēs:

1.1. psihisko slimību ārstēšana un rehabilitācija;

1.2. alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas ārstēšana;

1.3. tuberkulozes un hronisko plaušu slimību ārstēšana;

1.4. onkoloģisko slimību ārstēšana;

1.5. ambulatorā un stacionārā rehabilitācija (I posms);

1.6. asins, asins aizvietotāju un barojošu šķīdumu sagatavošana;

1.7. lepras ārstēšana;

1.8. perinatālā aprūpe.

2. Valstiski nozīmīgu medicīnisku pasākumu nodrošināšana šādās jomās:

2.1. katastrofu un dabas stihiju gadījumi;

2.2. valsts medicīnas statistika;

2.3. vides un sabiedrības veselība;

2.4. veselības aprūpes sistēmas reformas nodrošināšana;

2.5. tiesu medicīniskā ekspertīze;

2.6. patologanatomiskā izmeklēšana;

2.7. imunizācijas programmu izpilde;

2.8. ģimenes plānošana;

2.9. valsts mēroga pasākumi, kas saistīti ar licencēšanu un kontroli.

3. Medicīniskā palīdzība saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto diagnožu un profilu sarakstu šādās valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs:

3.1. Gaiļezera slimnīcā;

3.2. Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikā ""Linezers"";

3.3. Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā;

3.4. P.Stradiņa Valsts klīniskajā slimnīcā;

3.5. Republikas diagnostikas centrā;

3.6. Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts centrā;

3.7. Valsts ārstniecības centrā ""Rīgas Jūrmala"";

3.8. Valsts bērnu klīniskajā slimnīcā;

3.9. Valsts bērnu klīniskajā slimnīcā ""Gaiļezers"";

3.10. Valsts klīniskajā infekciju slimnīcā;

3.11. Zobārstniecības centrā.

4. Medikamenti un medicīniskie izstrādājumi Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.

5. Šī pielikuma 1., 2., 3. un 4.punktā minētie pasākumi un palīdzības veidi, kā arī tiem nepieciešamo līdzekļu apjomi tiek paredzēti saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātu pamatbudžeta tāmi, kas saskaņota ar Finansu ministriju.

Labklājības ministrs A.Bērziņš

 

2.pielikums

Veselības aprūpes bāzes programma 1995.gadam

 

Veselības aprūpes bāzes programma nosaka rajonu (republikas pilsētu) iedzīvotājiem sniedzamās medicīniskās palīdzības minimālo apjomu, kas jānodrošina valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm un jāapmaksā teritoriālajām slimokasēm par pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Veselības aprūpes bāzes programmā paredzētais valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms var palielināties atbilstīgi attiecīgās pašvaldības iespējām iedalīt finansu līdzekļus veselības aprūpei.

 

Medicīniskās palīdzības veidi, kurus apmaksā slimokases

1. Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama ikvienam cilvēkam, kuram tā ir nepieciešama, neatkarīgi no viņa pieraksta vietas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pēc izsaukuma saņemšanas nekavējoties nodrošina izbraukumu šādos gadījumos:

1.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, stihiskas nelaimes, smagas mehāniskas traumas, elektrotraumas, zibens radīti bojājumi, plaši apdegumi un apsaldējumi, saules un siltuma dūrieni, slīkšana, smakšana, svešķermeņi elpošanas ceļos un citās ķermeņa vietās, ja apdraudēta cietušā dzīvība;

1.2. saindēšanās;

1.3. trauma vai pēkšņa saslimšana uz ielas, sabiedriskā vietā, uzņēmumā vai iestādē;

1.4. pēkšņa saslimšana un hronisku slimību gaitas saasināšanās, kas apdraud slimnieka dzīvību:

1.4.1. sirds un asinsvadu saslimšana ar sāpēm, smakšanas lēkmēm vai aizdusu, aukstiem sviedriem, sirdsdarbības ritma traucējumiem, samaņas zudumu;

1.4.2. perifēro asinsvadu saslimšana ar pēkšņām sāpēm rokās vai kājās, roku vai kāju aukstumu, bālumu;

1.4.3. centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšana ar pēkšņiem apziņas traucējumiem, krampjiem, ģīboni, galvas un muguras sāpēm, paralīzi vai citiem kustību traucējumiem;

1.4.4. kuņģa, zarnu trakta saslimšana ar pēkšņām asām sāpēm vēderā, vemšanu, aukstiem sviedriem, nepārtrauktu caureju;

1.4.5. urīnceļu saslimšana ar pēkšņām sāpēm jostas-krustu apvidū vai akūtiem urinācijas traucējumiem;

1.4.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, ko pavada agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

1.4.7. jebkuras izcelsmes izteikta asiņošana vai izteiktas alerģiskas reakcijas;

1.4.8. bronhiālās astmas lēkme;

1.5. slimnieka steidzama pārvešana, ko nosaka diagnoze un (vai) slimnieka stāvokļa smaguma pakāpe:

1.5.1. uz stacionāru vai starp stacionāriem, ja ir attiecīgs norīkojums un attiecīgā ārsta izsaukums;

1.5.2. dzemdētāju nogādāšana ārstniecības iestādē.

2. Akūtu slimību un hronisku slimību paasinājumu diagnostika, ārstēšana un dinamiska novērošana.

3. Tādu slimnieku apmeklēšana un ārstēšana mājās, kuru veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādes (transporta izdevumi tiek segti atbilstīgi attiecīgās slimokases finansiālajām iespējām).

4. Grūtnieču novērošana, dzemdību palīdzība, palīdzība grūtniecības patoloģijas gadījumos.

5. Infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana.

6. Specifiskā un nespecifiskā vakcinācija un specifiskā imunoterapija atbilstīgi Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajai kārtībai.

7. Zobārstnieciskā palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam (saskaņā ar zobārstnieciskās palīdzības minimālo apjomu):

7.1. zobu primārā profilakse (izņemot profesionālo higiēnu un silantu lietošanu);

7.2. zobu sekundārā profilakse (izņemot zobu plombēšanu ar gaismā cietējošiem materiāliem un endodontiju vairāk nekā vienam zobam, ieskaitot zobu traumu gadījumus);

7.3. ortodontiskie darbi smagu sakodiena anomāliju gadījumos;

7.4. ārstēšana sejas-žokļa apvidus traumas un iekaisumu gadījumos, kas rada funkcionālus traucējumus.

8. Profilaktisko apskašu veikšana Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajā kārtībā.

9. Nodrošinājums ar bezmaksas medikamentiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10. Medicīniskā palīdzība traumu un arodslimību gadījumos.

11. Veselības aprūpei iedalīto līdzekļu ietvaros:

11.1. plānveida operācijas;

11.2. rehabilitācijas terapija pēc pirmreizējas saslimšanas vai traumas;

11.3. ambulatora un stacionāra aprūpe slimniekiem, kuri slimību vai traumu ieguvuši alkohola vai narkotisko vielu ietekmē.

12. Medicīniskā palīdzība Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajiem, 1. un 2.grupas invalīdiem un represētajām personām sniedzama atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Piezīme. Atsevišķos gadījumos var tikt apmaksāti arī teritoriālo slimokasu neapmaksājamie medicīniskās palīdzības veidi (atbilstīgi attiecīgās slimokases finansiālajām iespējām un pašvaldības apstiprinātajai Veselības aprūpes bāzes programmai attiecīgajā teritorijā) šādām iedzīvotāju grupām:

1. grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm;

2. bērniem līdz 18 gadu vecumam un vidējo mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem;

3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajiem, kā arī 1. un 2.grupas invalīdiem, represētajām personām un likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Labklājības ministrs A.Bērziņš

 

3.pielikums

Medicīniskie pakalpojumi,

kurus neapmaksā slimokases

 

1. Zobārstnieciskā palīdzība (izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minēto minimālo apjomu).

2. Stacionārā ārstēšana plānveida operāciju vai hronisku slimību gadījumos ārpus attiecīgās administratīvās teritorijas robežām pēc pacienta iniciatīvas bez ārstējošā ārsta nosūtījuma.

3. Konsultācijas un izmeklējumi plānveida operāciju vai hronisku slimību gadījumos pēc pacienta iniciatīvas bez ārstējošā ārsta nosūtījuma.

4. Pirmreizējo medicīniski profilaktisko pasākumu nodrošināšana, stājoties darbā.

5. Darba apstākļu un darba specifikas dēļ nepieciešamās periodiskās medicīniskās apskates.

6. Ārstēšanās sanatorijās un kūrortos.

7. Aborti bez medicīniskajām vai sociālajām indikācijām.

8. Anonīmie ārstnieciski profilaktiskie pasākumi (izņemot izmeklēšanu AIDS noteikšanai).

9. Seksoloģiskā ārstēšana.

10. Medicīniskās palīdzības nodrošināšana dažādos sabiedriskos pasākumos.

11. Kosmetoloģiskie pakalpojumi.

12. Homeopātiskā ārstēšana.

13. Redzes korekcija.

14. Psihoterapeitiskā palīdzība.

15. Ārstniecības iestāžu sniegtie papildpakalpojumi.

16. Vakcinācijas, kas nav noteiktas ar Labklājības ministrijas rīkojumu.

17. Profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, ja tās nav saistītas ar medicīniskajām indikācijām (piemēram, izsniedzot atzinumu par veselības stāvokli, veicot transporta vadītāju medicīnisko apskati, un citas).

18. Alkohola un narkotiskā apreibuma ekspertīze ārstniecības iestādēs.

19. Tādu pacientu stacionārā ārstēšana (īslaicīga sociālā aprūpe slimības gadījumā), kuru slimība vai trauma pieļauj ambulatoro ārstēšanu (pēc ārstējošā ārsta ieskata).

Piezīme. Slimokases nesamaksā izdevumus, kas saistīti ar ārstniecības iestāžu kapitālo remontu un celtniecību.

Sniegtās medicīniskās palīdzības atbilstību Veselības aprūpes bāzes programmai nosaka ārstējošais ārsts vai konkrētā medicīniskā pakalpojuma sniedzējs. Lēmuma pareizību kontrolē attiecīgās slimokases kontrolārsts, Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija vai tās pieaicināts eksperts.

Labklājības ministrs A.Bērziņš