Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 156 Rīgā 2023. gada 28. martā (prot. Nr. 16 38. §) Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes
finansēšanas likuma 1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 176., 251. nr.; 2019, 63., 96., 254. nr.; 2020, 110B., 134A., 248. nr.; 2021, 83., 105., 123A., 189., 195A., 214., 252A. nr.; 2022, 24., 106., 137., 224. nr.; 2023, 13., 26. nr.) šādus grozījumus: 1.1. izteikt 2.9.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.9.3. miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība, vai ir sūdzības par sāpēm, vai ja mioma ir iemesls neauglībai;"; 1.2. papildināt ar 3.11.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "3.11.1 mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;"; 1.3. izteikt 4.11.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "4.11.1.2. medicīnisko papilduzturu, enterālās un parenterālās barošanas maisījumus un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces pieaugušiem pacientiem, kuri atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē;"; 1.4. papildināt ar 5.3 punktu šādā redakcijā: "5.3 Šo noteikumu 3.11.1 apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā. Pakalpojumu sniegšanai dienests izsludina pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem."; 1.5. izteikt 153. punktu šādā redakcijā: "153. Šo noteikumu 152. punktā minēto darba samaksu (D), kā arī citus maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā: 153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 2 083,00 euro; 153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1 303,00 euro; 153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 865,00 euro."; 1.6. papildināt ar 186.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "186.3. bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām."; 1.7. izteikt 274. punktu šādā redakcijā: "274. Līdz 2023. gada 31. decembrim dienests līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktajā kārtībā veic samaksu par šādiem sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai un seku novēršanai: 274.1. par laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid-19 infekcijas noteikšanai atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam; 274.2. par pacientu subakūto rehabilitāciju un ilgtermiņa rehabilitāciju pēc Covid-19 infekcijas pārslimošanas; 274.3. par Covid-19 pacientu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī par pacientu veselības stāvokļa dinamisko novērošanu pēc Covid-19 infekcijas pārslimošanas."; 1.8. izteikt 275. punktu šādā redakcijā: "275. Līdz 2023. gada 31. decembrim dienests ārstniecības iestādēm veic samaksu atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu apjomam par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu."; 1.9. papildināt ar 279. punktu šādā redakcijā: "279. Šo noteikumu 3.11.1 apakšpunkts stājas spēkā 2023. gada 1. oktobrī."; 1.10. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums); 1.11. izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums); 1.12. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums); 1.13. izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums); 1.14. izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums); 1.15. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums); 1.16. izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums); 1.17. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums). 2. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre L. Meņģelsone
1. pielikums "1. pielikums Profilaktiskās apskates (izmeklējumi) un sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana1. Bērnu profilaktiskās apskates
Piezīmes. 1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu - to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā. 2 13-24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6-7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs. 3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam. 4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk - ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). 2. Pieaugušo profilaktiskās apskates
Piezīmes. 1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē. 2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis. 3 SCORE metode - metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā. 4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 kg/m2 un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās - vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). 3. Grūtnieces un nedēļnieces aprūpe notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanu. 4. Sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi sporta ārsta un ģimenes ārsta veiktās profilaktiskās un medicīniskās pārbaudes notiek atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību. 5. Profilaktiskās apskates ietvaros veiktajā ģimenes ārsta apskatē ģimenes ārsts izvērtē papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību. 6. Veselības aprūpes pakalpojumus sirds un asinsvadu slimību profilaksei īsteno ģimenes ārsta prakse vienu reizi konkrētā vecuma grupā. Pēc sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas ģimenes ārsts iesaka un nosaka pacientam turpmākos pasākumus, ievērojot līgumā ar dienestu noteikto kārtību. 7. Šajā pielikumā noteiktā kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem, kuriem ir: 7.1. kardiovaskulāra slimība ar vienu no šādām pazīmēm: 7.1.1. bijis miokarda infarkts vai akūts koronārs sindroms; 7.1.2. bijusi koronārā revaskularizācija - perkutāna koronāra intervence vai koronāro artēriju šuntēšana; 7.1.3. bijusi citu (nevis koronāro) artēriju revaskularizācija; 7.1.4. bijis artēriju aterotrombotisks insults vai tranzitora išēmiska lēkme; 7.1.5. aortas aneirisma vai perifēro artēriju slimība; 7.1.6. nešaubīga aterosklerotiska panga koronārā, miega vai citā artērijā, kas konstatēta angiogrāfijā vai ultrasonoskopijā, vai citā neinvazīvā attēldiagnostiskā izmeklējumā, izņemot gadījumu, ja asinsvadu sienas vidējā slāņa (intima media sabiezējums (IMT)) biezums ir līdz 1,5 mm; 7.2. 1. vai 2. tipa cukura diabēts ar mērķa orgānu bojājumu vai bez tā, ar vienu vai vairākiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (smēķēšana, hiperholesterinēmija vai izteikta (otrās vai trešās pakāpes) arteriāla hipertensija) vai bez tiem; 7.3. smaga vai mērena hroniska nieru slimība ar glomerulu filtrācijas ātrumu, kas zemāks par 59 ml/min/1,73 m2; 7.4. smaga (trešās pakāpes) arteriāla hipertensija; 7.5. ģimenes jeb primāra hiperlipidēmija."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikums "4. pielikums Aprūpes epizodes un to tarifi1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi: 1.1. 1. veids - aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu; 1.2. 2. veids - aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu; 1.3. 3. veids - aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu; 1.4. 4. veids - aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju; 1.5. 5. veids - aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu; 1.6. 6. veids - aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem; 1.7. 7. veids - aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 2. 1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti. 3. Katra ārstniecības persona par veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu - ambulatorā pacienta talonu. 4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi. 5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:
Piezīmes. 1 Konsultējot pacientus pirms operācijām un izmeklējumiem. 2 Uzņemot iepriekš izmeklētu pacienti medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, kā arī konsultējot pacienti pirms un pēc pakalpojuma saņemšanas specializētā ārstniecības iestādē. 6. 7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti: 6.1. primārajā veselības aprūpē:
6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
Piezīme. 3 Sporta ārsts 7. veida aprūpes epizodi izmanto, ja veic papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 3. pielikums "5. pielikums Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi
Piezīmes. 1 Norādītas tikai saistošās (pamata) manipulācijas, kas veicamas konkrētā dienas stacionārā un tiek izmantotas konkrētā dienas stacionārā sniedzamā veselības aprūpes pakalpojuma veida atpazīšanai. Pakalpojuma sniedzējam dienests saskaņā ar šiem noteikumiem papildus apmaksā arī citas nepieciešamās manipulācijas, lai sagatavotu pacientu saistošās manipulācijas veikšanai un nodrošinātu drošu saistošās manipulācijas izpildi (tai skaitā laboratoriskās analīzes, nepieciešamos radioloģiskos izmeklējumus, anestēzijas pakalpojumus un piemaksas manipulācijas). 2 Nieru aizstājterapijas dienas stacionārā manipulāciju apmaksā dialīzes pacientiem ar urēmiskām ādas izmaiņām (diagnozes kods atbilstoši SSK-10 L29.8 "Cita veida nieze"). 3 Manipulāciju var veikt arī asinsvadu ķirurgi, kuri nodarbināti valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". 4 Manipulācijas apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Siguldas slimnīca", ja pacientus pakalpojuma saņemšanai nosūtījuši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" speciālisti ar konsīlija lēmumu, konsīlijā piedaloties vismaz vienam radiologam terapeitam. 5 Par kaulā ievietojamo dzirdes aparātu (BAHA) samaksu veic valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca". 6 (Piezīme svītrota ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642) 7 Manipulāciju ar kodu 60110 bez saistošām manipulācijām norāda, ja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacients saņem staru terapiju citā ārstniecības iestādē. 8 Nodrošinot zobārstniecības pakalpojumus vispārējā anestēzijā bērniem un veicot zobu ekstrakcijas vispārējā anestēzijā šo noteikumu 4.1.5. apakšpunktā minētajai pacientu grupai, nav nepieciešams nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. 9 Pacientiem ar retām slimībām valsts akciju sabiedrībā "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" tiek apmaksāts dienas stacionāra pakalpojums, ja tā ietvaros viena apmeklējuma laikā tiek nodrošinātas vismaz trīs dažādu specialitāšu ārstu konsultācijas un/vai tiek veikts vismaz viens funkcionālās diagnostikas izmeklējums vai vismaz divi diagnostiskie izmeklējumi. 10 Manipulāciju dienas stacionārā apmaksā tikai bērniem, tai skaitā manipulācijas 08081, 17123, 17135, 17136, 18046, 19052 un 50087 dienas stacionārā bērniem apmaksā tikai gadījumā, ja tās veiktas vispārējā anestēzijā."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 4. pielikums "6. pielikums Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi1. Dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpi ar stacionārajām ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim un noteiktajiem pakalpojumu profiliem:
Piezīmes. 1 Profilu uzskata par nodrošinātu, ja ārstniecības iestāde par tā nodrošināšanu ir noslēgusi līgumu ar citu ārstniecības iestādi un informējusi par to dienestu. 2 IP - izvēles profils. Netiek piemērots nosacījums par obligātu profila nodrošināšanu vai diennakts dežūru, pakalpojumus sniedz atbilstoši nepieciešamībai. Ja ārstniecības iestāde vēlas uzsākt pakalpojumu sniegšanu kādā no izvēles profiliem, konkrēto pakalpojumu iekļaušana līgumā iespējama, ja dienestam ir papildu finanšu līdzekļi. 3 PAC - perinatālās aprūpes centrs. Ārstniecības iestādei ir līgums par perinatālās aprūpes nodrošināšanu. 4 IS - izvēles speciālists. Ja I līmeņa ārstniecības iestāde nevar nodrošināt internista dežūras uzņemšanas nodaļā, tad internistu drīkst aizvietot ģimenes ārsts, neatliekamās medicīnas ārsts vai anesteziologs/reanimatologs. Ja II, III vai IV līmeņa ārstniecības iestāde nevar nodrošināt internista dežūras uzņemšanas nodaļā, tad internistu drīkst aizvietot ģimenes ārsts vai neatliekamās medicīnas ārsts. 5 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina triju speciālistu - internā profila speciālista, ķirurga un anesteziologa/reanimatologa - diennakts dežūras Talsu filiālē. 6 AR - tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem. 7 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas 2. slimnīca" pēc izvēles nodrošina ķirurgu vai traumatologu/ortopēdu diennakts dežūras. 8 Netiek piemērots nosacījums par obligātu diennakts dežūru (izņemot universitātes slimnīcas), radiologs pakalpojumus sniedz atbilstoši nepieciešamībai. 2. Ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus:
Piezīme. * Dienests papildus apmaksā manipulācijas, kas līgumā ar ārstniecības iestādi iekļautajos apmaksas nosacījumos norādītas kā programmai saistošās manipulācijas."
5. pielikums "7. pielikums Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi1. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" dienests apmaksā: 1.1. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem"; 1.2. muguras smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas; 1.3. intratekālās zāļu ievades mehānismu un tā daļas, kā arī intratekālai ievadei nepieciešamās zāles un to ievadei paredzētu vienreizēju uzpildes komplektu. 2. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā: 2.1. dziļās smadzeņu stimulācijas komplektus, to daļas, kas paredzētas jau implantētu elektroneirostimulatoru nomaiņai; 2.2. divbalonu katetra lietošanu orgāna perfūzijai, kas izmantots transplantācijā; 2.3. orgānu pulsējošās perfūzijas un konservācijas mašīnas vienreizējas lietošanas komplektu orgāna pieslēgšanai; 2.4. individuāli veidotas stentprotēzes endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos. 3. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā: 3.1. medikamentus cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijai un šādas profilakses nodrošināšanai: 3.1.1. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai cilvēka imūndeficīta vīrusa pozitīvām sievietēm; 3.1.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām; 3.1.3. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamos reaģentus; 3.2. (svītrots); 3.3. šādus tuberkulozes un alogēno un autologo cilmes šūnu transplantācijas slimnieku ārstēšanā lietojamos medikamentus:
Piezīmes. * Neapmaksā pacientiem, kuri saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". ** Neapmaksā pacientiem, kuri saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" tuberkulozes ārstēšanai. 3.4. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem. 4. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā: 4.1. monoklonālās antivielas Palivizumabum 50 mg vai 100 mg lietošanu bērnam (vecumā līdz diviem gadiem), kurš ievietots stacionārā un kuram tiek veikta augsta riska bērnu profilakse pret sezonālo saslimšanu ar respiratori sincitiālo vīrusu atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Latvijas Neonatologu biedrības saskaņotiem ieteikumiem; 4.2. slāpekļa monoksīda (iNO) lietošanu plaušu hipertensijas terapijā bērniem, ievērojot, ka pakalpojumu apmaksā par stundām, bet ne vairāk kā 96 stundas vienā terapijas reizē; 4.3. jaunu elpošanas ierīču iegādi bērniem, kuriem tiek sniegta veselības aprūpe mājās, esošu iekārtu nomaiņu un šo iekārtu apkopi; 4.4. šādus medikamentus, ko lieto bērnu ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām ārstēšanai pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos un bērnu ar cistisko fibrozi ambulatorai ārstēšanai:
4.5. ārstniecības līdzekļu un kopšanas līdzekļu iegādi bērniem ar epidermolysis bullosa, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Reto slimību kabineta uzskaitē. 5. Visām V un IV līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm (tai skaitā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas dzemdību nams") dienests apmaksā Rekombinantā aktivētā VII faktora (Nova Seven) zāļu lietošanu. 6. Visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu, parenterāli ievadot medikamentus, dienests apmaksā šos medikamentus, ja tie nav iepirkti centralizēti un to izmantošana saskaņota ar dienestu, ievērojot līgumā ar dienestu minētos nosacījumus. 7. Lai nodrošinātu endovaskulāru trombektomiju no precerebrālām un cerebrālām artērijām, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā šādas medicīniskās ierīces: 7.1. vadītājkatetrus; 7.2. reperfūzijas aspirācijas katetrus cerebrālām indikācijām; 7.3. mikrokatetrus cerebrālām indikācijām; 7.4. mikrovadītājstīgas cerebrālām indikācijām; 7.5. aspirācijas pumpja kanistras; 7.6. aspirācijas sūkņa savienotājcaurules; 7.7. balonoklūzijas katetrus; 7.8. intrakraniālos trombektomijas stentus; 7.9. intrakraniālos atvienojamos stentus stenozes ārstēšanai."
6. pielikums "8. pielikums Centralizēto iepirkumu nosacījumi1. Dienests veic centralizētos iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi: 1.1. iepirkuma konkursa rīkotāja - pasūtītāja pārstāvja - statusā par parenterāli ievadāmu zāļu piegādi, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk - parenterāli ievadāmās zāles), atbilstoši šā pielikuma 2. punktam; 1.2. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā par šādu zāļu, standarta tuberkulīna, medicīnisko ierīču un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi: 1.2.1. vakcīnas atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem; 1.2.2. šļirces vakcīnas pret tuberkulozi (BCG) ievadei; 1.2.3. standarta tuberkulīns; 1.2.4. fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produkti; 1.2.5. peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļi (šķīdumi un piederumi); 1.2.6. redzes korekcijas līdzekļi bērniem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem; 1.2.7. imūnserumi un specifiskie imūnglobulīni; 1.2.8. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm; 1.2.9. kolorektālā vēža skrīninga testa komplekti; 1.2.10. medicīniskais papilduzturs, enterālās un parenterālās barošanas maisījumi un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces pieaugušiem pacientiem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. 2. Dienests iepērk parenterāli ievadāmās zāles, ievērojot šādus nosacījumus: 2.1. dienests veido un uztur centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu un publicē to savā tīmekļvietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam, ņemot vērā šādus nosacījumus: 2.1.1. lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 2.1.2. lēmumu par zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanu parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā pieņem un zāles vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā; 2.1.3. parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību; 2.2. dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu. 3. Ārstniecības iestādes pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā tās uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc centralizētā iepirkuma veikšanas. 4. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas. 5. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs. 6. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spēju nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 7. pielikums "10. pielikums Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām1. Līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu dienests slēdz ar šādām ārstniecības iestādēm: 1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus: 1.1.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca"; 1.1.2. pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca"; 1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas: 1.2.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Gulbenes pilsēta); 1.2.2. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Valkas pilsēta); 1.3. ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm - sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca". 2. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē:
Piezīmes. 1 Kopējo ikmēneša fiksēto maksājumu veido šādas
summas: 2 Aprēķinot ikmēneša fiksēto maksājumu psihiatra
kabinetam, psihologa/psihoterapeita kabinetam, māsas un
funkcionālo speciālistu kabinetiem, kā arī garastāvokļa
traucējumu kabinetam bērniem, darba samaksas aprēķinā papildus
iekļauj: 3 Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" psihiatra kabineta finansējuma ietvaros personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. 4 Ja ārstniecības iestāde psihiatra kabinetā nevar nodrošināt vismaz 0,5 psihiatra vai bērnu psihiatra slodzes, tad dienests psihiatra vai bērnu psihiatra sniegtos pakalpojumus apmaksā šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajā kārtībā. 5 Pneimonologu darba apjomu plāno, ievērojot, ka vienai pilnai slodzei atbilst 10 apmeklējumi dienā. 6 Dienests katru gadu līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) izvērtē to ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kuras saņem šajā pielikumā noteikto fiksēto maksājumu par pneimonologa darba nodrošināšanu vismaz sešus mēnešus pēc kārtas. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks nekā līgumā plānotais, dienests no 1. septembra līgumā izdara grozījumus atbilstoši veiktā darba apjomam. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks par 0,5 slodzēm, dienests izdara grozījumus līgumā, nosakot, ka no 1. septembra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus dienests apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstu. 7 Pirms līguma slēgšanas par pneimonologu
veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem ar
tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15-A19, B90,
J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1) dienests izvērtē
vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par
ārstniecības iestādē sniegto attiecīgo veselības aprūpes
pakalpojumu apjomu iepriekšējā periodā un, ja: 8 Dienestam ir tiesības izbeigt ar ārstniecības
iestādi noslēgto līgumu par attiecīgo veselības aprūpes
pakalpojumu sniegšanu, ja dienests konstatē, ka: 9 Lai nodrošinātu metadona terapijas kabineta un paliatīvās aprūpes kabineta darbību, darba samaksas aprēķinā iekļauj arī psihologa darba samaksu (atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un funkcionālo speciālistu vidējai darba samaksai). 10 Aprēķinot atalgojumu veselības aprūpes pakalpojumu koordinatoriem reto slimību kabinetā, HIV līdzestības kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā un garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, tiek ņemta vērā šo noteikumu 153.2. apakšpunktā noteiktā vidējā darba samaksa. 11 Enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina māsa un uztura speciālists. 12 Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, medicīnas māsa, funkcionālie speciālisti, psihologs un psihoterapeits. 13 Garastāvokļa traucējumu kabineta bērniem darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu un pusaudžu resursu centrs". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, funkcionālais speciālists, psihologs, psihoterapeits, narkologs un psihiatrs. 14 Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir lielāks par vienu slodzi, tad, aprēķinot kabineta fiksēto maksājumu, tiek piemērots šī pielikuma 2.23.apakšpunktā minētais maksājums. Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir mazāks par vienu slodzi, tad šī pielikuma 2.23.apakšpunktā minēto maksājumu proporcionāli samazina. 15 Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē var atrasties bērni, kā arī personas līdz 24 gadu vecumam, ja tās šī kabineta uzskaitē iekļautas līdz 18 gadu vecumam, un šīm personām ir tiesības saņemt tādus veselības aprūpes pakalpojumus kā kabineta uzskaitē esošajiem bērniem."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 8. pielikums "11. pielikums Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana1. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām: 1.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads); 1.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads); 1.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Augšdaugavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads); 1.4. Vidzeme (Alūksnes novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valmieras novads); 1.5. Zemgale (Jelgava, Aizkraukles novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ogres novads). 2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 2,642177 euro. 3. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu, kas nepieciešams ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēra noteikšanai, dienests aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 30. septembri par personu skaitu vecuma grupās un apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā, ņemot vērā šādus nosacījumus: 3.1. personas iedala šādās vecuma grupās: 3.1.1. vecumā līdz 1 gadam; 3.1.2. 1 līdz 7 gadi; 3.1.3. 7 līdz 18 gadi; 3.1.4. 18 līdz 45 gadi; 3.1.5. 45 līdz 65 gadi; 3.1.6. 65 gadi un vecākas; 3.2. pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopumā; 3.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6) un valstī kopumā (N) nosaka atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra datiem; 3.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu; dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu; 3.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki1 līdz ki6). 4. Dienests aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru pēc šādiem kritērijiem: 4.1. lai aprēķinātu katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (Kp), summē katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficienta (ki1 līdz ki6) reizinājumu ar reģistrēto pacientu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6), iegūto kopsummu dala ar kopējo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu (N):
4.2. aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (KV) atbilstoši šā pielikuma 4.1. apakšpunktā norādītajai formulai, ņemot vērā visu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu valstī; 4.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu (Kp) ar valsts koeficientu (KV), iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd): Kd = Kp : KV 4.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd) ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu (N) un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī (LR), iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (LN), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12: LN = Kd x LR x N x 12 4.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1. decembri. 5. Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu praksēs veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (LM), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu praksēs iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot: LM(1…5) = S1(1…5) x TC1 + S2(1...5) x TC2 + Sn(1...5) x TCn 6. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot. 7. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 730,73 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu. 8. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 142,88 euro, ievērojot šādus nosacījumus: 8.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām; 8.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir: 8.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta); 8.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām; 8.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru; 8.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā; 8.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā; 8.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā. 8.1 Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 142,88 euro mēnesī. 9. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita: 9.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas nav; 9.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī; 9.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī; 9.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī; 9.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 20. punktam. 10. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu. 11. Dienests ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu: 11.1. ja tiek slēgts jauns līgums; 11.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta prakses pamatteritorija; 11.3. ja pie ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām. 12. Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam - ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita - 28,46 euro. 13. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:
14. Ģimenes ārsta prakse saņem šā pielikuma 13. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārsta praksi trīs vai vairāk reizes. 15. (Svītrots) 16. Ģimenes ārsts saņem maksājumu 250,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. septembrim, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju. 16.1 Ja ģimenes ārsta praksē dzemdes kakla skrīninga mērķa grupā vai krūts vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 sievietes, tā saņem maksājumu par: 16.1 1. sasniegtajiem dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 16.1 1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 50 līdz 70 % atsaucība; 16.1 1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība; 16.1 2. sasniegtajiem krūts vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 16.1 2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība; 16.1 2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība. 16.2 Šo noteikumu 16.1 punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā divas reizes gadā par sasniegtajiem atsaucības rādītājiem iepriekšējos sešos mēnešos (līdz 31. augustam - par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam; līdz 31. martam - par periodu no 1. jūlija līdz 31. decembrim), paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim). 16.3 Ja ģimenes ārsta praksē zarnu vēža skrīninga mērķa grupā vai prostatas vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 iedzīvotāji, tā saņem maksājumu par: 16.31. sasniegtajiem zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 16.31.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 20 līdz 40 % atsaucība; 16.31.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 41 % atsaucība; 16.32. sasniegtajiem prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 16.32.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība; 16.32.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība. 16.4 Šo noteikumu 16.3 punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 30. septembrim, paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim). 17. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts): 17.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 17.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 17.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 17.1. un 17.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram. 18. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi: 18.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (Ap): Ap = N : 1800 x (D + S) 18.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (Nb) dala ar šā pielikuma 17.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (Ab) vecumā līdz 18 gadiem: Ab = Nb : 800 x (D + S) 18.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (Ap) un bērnu (Ab) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (Am): Am = Ap + Ab 19. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem: 19.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu; 19.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā; 19.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu: 19.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, - 0,5 slodzes; 19.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211-325, - 0,75 slodzes; 19.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326-420, - 1 slodze; 19.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421-525, - 1,25 slodzes; 19.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, - 1,5 slodzes; 19.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm, izņemot gadījumu, ja feldšerpunktu izveido teritorijā, kur ģimenes ārsts pārtraucis līgumattiecības ar dienestu un nav cita ģimenes ārsta, kurš pārņem šo teritoriju. Šādā gadījumā dienests darba samaksas apjomu nosaka par vienu slodzi. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam, pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem. 20. Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi: 20.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem; 20.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu; 20.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā. 21. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus. 22. Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam. 23. Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā. 24. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā: 24.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu; 24.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 7. punktam. 25. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet, ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), - četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā. 26. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā. 27. Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) plāno šādi: 27.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Lib+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S1, S2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TC1, TC2 utt.) un reizinājumus summējot: Lib+š = S1 x TC1 + S2 x TC2 + … + Sn x TCn 27.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk - dalībnieki) (Lčzob) plāno šādi: 27.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčzzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz1, Sz2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz1, TCz2 utt.) un reizinājumus summējot. Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem: Lčzzob = (Sz1 x TCz1 + Sz2 x TCz2 + … + Szn x TCzn) x 50 % 27.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčpzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp1, Sp2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp1, TCp2 utt.) un reizinājumus summējot. Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem: Lčpzob = Sp1 x TCp1 + Sp2 x TCp2 + … + Spn x TCpn 27.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Lib+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčzzob un Lčpzob): Lizob = Lib+š + Lčzzob + Lčpzob 28. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lkzob) iegūst šādi: 28.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Ltzob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Lizob1, Lizob2 utt.): Ltzob = Lizob1 + Lizob2 + … + Lizobn 28.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Ltzob1 līdz Ltzob5): Lkzob = Ltzob1 + … + Ltzob5 29. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus. 30. Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs. 31. Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem. 32. Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu: 32.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem; 32.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus: 32.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno pilsētām un novadu pagastiem - 4,36 euro vienai personai; 32.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno novadiem - 0,65 euro vienai personai; 32.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā; 32.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem. 33. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 32.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru. 33.1 Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus: 33.1 1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam; 33.1 2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra. 34. Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 33.1 punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi." |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu ..
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|