1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjamas Cēsu novada pilsētu un ciemu teritorijas, tajā skaitā apstādījumi, un uzturamas tajā esošās būves.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. ainaviski vērtīgā teritorija – Teritorijas plānojumā noteiktās īpašas nozīmes ainaviskās teritorijas (dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas), rekreācijas un sporta teritorijas, ielu telpas, publiskās teritorijas pilsētā un ciemos, no publiskās telpas pārredzamas teritorijas pilsētās un ciemos;

2.2. apstādījumi – visas ar augiem mākslīgā ceļā apaugušas platības ārpus meža zemes, kurās neiegūst produkciju (pārtiku, koksni, ziedus u.c.) realizācijai. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, skvērus, alejas, nogāžu stiprinājumus u.c. Apstādījumos ietilpst koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm u.c. labiekārtojuma elementiem;

2.3. koplietošanas teritorija – teritorija, kas paredzēta būves vai būvju sabiedriskās drošības vai funkcionālajai uzturēšanai;

2.4. īpašumam piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu (t.i. piebrauktuves, gājēju ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi), kas robežojas ar nekustamo īpašumu, līdz brauktuves tuvākajai malai (uz ceļiem, kur ir/nav īpaši atzīmēta gājēju zona);

2.5. nedzīvojamās ēkas – Cēsu novada pilsētu un ciemu teritorijā esošas būves, kuras:

2.5.1. pēc lietošanas veida klasificētas kā nedzīvojamas ēkas atbilstošo Ministru kabineta noteikumiem par būvju klasifikāciju;

2.5.2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas kā dzīvojamās ēkas;

2.6. nedzīvojamo ēku teritorija – nedzīvojamām ēkām piederīga vai piesaistīta zeme;

2.7. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai un īpašumam;

2.8. pilsētvides ainavas teritorija – Teritorijas plānojumā noteiktā pilsētas teritorija;

2.9. sabiedriska vieta – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša plašam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai;

2.10. zālājs – ar zālaugiem apsēta vai dabiski aizņemta platība, neatkarīgi no īpašuma piederības (gan zāliens, gan zālājs).

3. Noteikumu mērķis ir veidot sakoptu un harmonisku pilsētvidi un lauku apvidu, nosakot teritoriju un būvju kopšanas un uzturēšanas prasības pilsētā un lauku apvidos.

4. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un to teritoriju, nedzīvojamo ēku un to teritoriju, nekustamam īpašumam (tajā skaitā arī viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu privātu teritoriju) piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais vai faktiskais valdītājs vai apsaimniekotājs;

4.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieki (gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kopšanas nodrošināšanu bez pārvaldnieka starpniecības, lēmumā nosakot darbu kārtību un dzīvokļu īpašnieku atbildību), ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja;

4.3. ēkas īpašnieks – proporcionāli piederošās nekustamā īpašuma daļas (funkcionālās zonas) apmēram, ko pēc īpašnieka lūguma nosaka pašvaldība, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un ēkas, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība;

4.4. zemes īpašnieks, ja ēkas īpašnieks nav noskaidrojams.

5. Cēsu pilsētas teritorijās esošam nekustamam īpašumam (tajā skaitā arī viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu privātu teritoriju) piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijās 4. punktā minētās personas nodrošina:

5.1. regulāru zālāja nopļaušanu, bet ne tālāk kā 6 m no zemesgabala robežas;

5.2. teritorijas sakopšanu, bet ne tālāk kā 6 m no zemesgabala robežas;

5.3. apstādījumu uzturēšanu, bet ne tālāk kā 6 m no zemesgabala robežas;

5.4. ietvju, veloceliņu un piebrauktuvju pastāvīgu kopšanu, bet ne tālāk kā 6 m no zemesgabala robežas.

6. Īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo kopjamo teritoriju atbilstošās platības un plānus to īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, pēc to pieprasījuma, ja to īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem saskaņā ar šiem noteikumiem nav saprotama kopjamā teritorija, sagatavo Cēsu novada pašvaldība.

7. Nedzīvojamo ēku un to teritorijās, nekustamam īpašumam (tajā skaitā arī viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu privātu teritoriju) piegulošās publiskā lietošanā esošajās teritorijās noteikumu šīs nodaļas izpratnē:

7.1. zālāja nopļaušana nozīmē zāles pļaušanu pilsētas un ciemu teritorijā (neattiecas uz lauksaimniecības zemēm, ja tās atrodas pilsētas un ciema teritorijā), nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 30 cm;

7.2. teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu. Nekustamā īpašuma teritorijā un ārpus tās nav atļauts uzkrāt atkritumus, zaru kaudzes, izņemot īpaši tam paredzētās vietās;

7.3. ietvju, celiņu un piebrauktuvju pastāvīga kopšana nozīmē atkritumu savākšanu, attīrīšanu no zariem un lapām, sniega un apledojuma laikā drošu ietvju, gājēju celiņu un velosipēdu ceļu lietošanas nodrošināšanu, tas ir, jāievēro, lai ietves, gājēju celiņi un velosipēdu ceļi tiktu attīrīti no sniega un ledus un nokaisīti ar pretslīdes materiālu (publiskā lietošanā esošajās teritorijās ziemas periodā kopšanas darbi pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā), izmantojot tikai smilts, grants vai pašvaldības sagatavotu pretslīdes materiālu, vismaz 1 metra platumā, piegulošajā teritorijā savāktā sniega izvešanu 2 diennakšu laikā no vietām, kur tas traucē gājēju un transporta satiksmi vai redzamību, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams;

7.4. apstādījumu uzturēšana nozīmē:

7.4.1. apstādījumu kopšanu atbilstoši sugas prasībām un profesionāla koku kopēja (arborista) uzraudzībā, ievērojot vispārējas dabas aizsardzības prasības, vienlaicīgi saglabājot no koku zariem un krūmiem brīvu telpu 4,5 m augstumā virs ceļu un ielu braucamās daļas un 2,5 m augstumā virs ietvēm, gājēju ceļiem un velosipēdu ceļiem, lai satiksmes dalībniekiem nodrošinātu brīvas un drošas pārvietošanās iespējas;

7.4.2. būvēm un ceļiem traucējošo un bīstamo (sauso, aizlauzto) zaru nozāģēšanu, saskaņojot ar Cēsu novada pašvaldības Ainavu aizsardzības komisiju;

7.4.3. tādu darbību neveikšana, nepieļaušana, kuras izraisītu piegulošā zemesgabala apstādījumu un koku bojāeju.

7.5. īpašuma uzturēšana kārtībā nozīmē:

7.5.1. nedzīvojamo ēku teritorijās, kas vērstas uz publiskai lietošanai paredzētas teritorijas pusi – objekta skatlogu, ārdurvju un fasādes tīrības nodrošināšana, atkritumu urnu izvietošana;

7.5.2. nekustamajā īpašumā esošo labiekārtojuma elementu (bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšana tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīga krāsošana, atjaunošana, remontēšana vai nojaukšana.

8. Cēsu novada pilsētu un ciemu teritorijā nav pieļaujama:

8.1. lāsteku veidošanās uz jumtiem un sniega uzkrāšanās, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai mantu. Šādos gadījumos nekavējoties jānorobežo bīstamā teritorija, jāveic lāsteku un sniega no jumtiem novākšana, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic pasākumi sniega un lāsteku novākšanai no brauktuves un ietvēm.

8.2. teritorijas kopšanā tīras sāls, minerālmēslu vai visa veida ķīmikāliju vai to maisījumu izmantošana sniega vai ledus notīrīšanai;

8.3. sniega un ledus, t.sk. no ēkas jumta notīrītā vai nokritušā sniega vai ledus, novietošana uz brauktuves, sabiedriskā transporta pieturvietās un apstādījumos. Sniegs un ledus novietojams tā, lai tiktu nodrošināta visu ceļu satiksmes dalībnieku droša pārvietošanās;

8.4. stādījumu (aleju, rindu stādījumu u.tml.) veidošana, kopšanas darbu veikšana (vainagu veidošana, apdobes veidošana, stumbru aizsardzības nodrošināšana u.tml.) ielu sarkanajās līnijās, neievērojot ielas vai kvartāla robežās raksturīgo ainavu visā tās garumā.

9. Transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai uz ielām vai pagalmos ilgāk par trim diennaktīm, jānodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem.

10. Par sniega izvešanu, kas tiek realizēta pēc nepieciešamības, ir atbildīgas 4. punktā minētās personas. Vietas, uz kurieni tiks izvests sniegs, jāsaskaņo ar Cēsu novada pašvaldības atbildīgo personu.

11. Būves jāuztur tādā tehniskā stāvoklī, lai tās neapdraudētu sabiedrisko drošību, cilvēku dzīvību, kā arī, lai no tām nevarētu rasties kaitējums fiziskām, juridiskām personām un to īpašumam.

12. Par būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanu atbild tās īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, ja tas paredzēts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā.

13. Šo noteikumu 12. punktā minētās personas veic būvju tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktus, un uztur tās tādā stāvoklī, ka tās nav bīstamas, un no tām nevar rasties kaitējums sabiedrībai vai trešo personu īpašumam.

14. Pilsētvides ainavas un ainaviski vērtīgās teritorijas uzturēšanas prasības būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu un citu ārējo konstrukciju) paredz to uzturēšanu tādā tehniskā un vizuālā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam veidolam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu un ainaviski vērtīgo teritoriju, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tāpēc 12. punktā minētās personas:

14.1. nepieļauj būvju fasādes un citu ārējo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

14.2. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus;

14.3. novērš plaisas būvju sienās;

14.4. likvidē būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas;

14.5. nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;

14.6. neizvieto uz būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot šo noteikumu 15. punktā paredzēto gadījumu.

15. Uz būves, kura ir vidi degradējoša vai ainavu bojājoša, ar Cēsu novada Būvvaldes saskaņojumu var izvietot dekoratīvo pārsegu, ievērojot, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā. Nav pieļaujama tīklveida dekoratīvā pārsega izmantošana.

16. Lai saņemtu saskaņojumu dekoratīvā pārsega izvietošanai, īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Cēsu novada Būvvaldē rakstisku iesniegumu, kuram pievieno:

16.1. būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas sagatavots ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža;

16.2. dekoratīvā pārseguma skici.

17. Laika posmu, uz kuru tiek izsniegta atļauja būves dekoratīvā pārsega izvietošanai, nosaka Cēsu novada Būvvalde.

18. Būves dekoratīvo pārsegu nav nepieciešams izvietot, ja:

18.1. būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir iesniedzis būvniecības ieceres iesniegumu un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas paredz novērst būvei konstatēto prasību neievērošanu, – līdz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

18.2. būvē notiek būvdarbi ar mērķi novērst būvei konstatēto prasību neievērošanu un to veikšana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – uz būvdarbu veikšanas laiku atbilstoši iesniegtajam grafikam un būvdarbu līgumam, bet ne ilgāk par vienu gadu.

19. Šo noteikumu 12. punktā minētām personām, ievērojot šo saistošo noteikumu prasības, ir pienākums:

19.1. tiem zemes gabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemes gabala ir izvietota publiska būve vai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, nodrošināt pie katras publiskas būves vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ieejas ekspluatācijas kārtībā nedegoša materiāla atkritumu urnu, nodrošināt šo urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošināt savlaicīgu to iztukšošanu;

19.2. būves uzturēt tehniskā un vizuālā kārtībā. Savlaicīgi veikt būvju uzturēšanas un remonta darbus – ēku fasāžu (tai skaitā logu, skatlogu, durvju, balkonu, lodžiju un tml.) tīrīšanu, atjaunošanu, krāsošanu saskaņā ar aktuālo krāsu pasi, kā arī demontēt vai nojaukt funkcijas zaudējušus elementus vai būves, kas nav nesošās konstrukcijas un neietekmē ēkas vai būves konstruktīvo noturību (tai skaitā reklāmas, izkārtnes un tamlīdzīgus vizuālās komunikācijas objektus, ja to īpašnieks nav noskaidrojams, sasniedzams vai tāda nav).

20. Šo noteikumu 12. punktā minētajām personām jānodrošina karoga turētāja vai brīvi stāvoša karoga masta uzstādīšana; šo noteikumu 12. punktā minētajām personām ir tiesības izvietot otru karoga turētāju vai brīvi stāvošu karoga mastu Cēsu novada karoga uzvilkšanai.

21. Cēsu novada pašvaldība nodrošina pretslīdes materiāla izvietošanu pašvaldības izvietotajās smilšu tvertnēs un pašvaldības norādītajās vietās.

22. No saistošo noteikumu 5. punktā uzliktajiem pienākumiem var tikt atbrīvoti viendzīvokļa dzīvojamo māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, ja šīs personas ir:

22.1. personas, kurām ir 1. vai 2. grupas invaliditāte un kurām nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām vai kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

22.2. vientuļie pensionāri, kas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgi izpildīt saistošo noteikumu 5. punktā uzliktos pienākumus.

23. Lai saņemtu saistošo noteikumu 22. punktā noteiktos atvieglojumus, personai jāvēršas pašvaldībā ar motivētu iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldība laikā līdz vienam mēnesim no iesnieguma saņemšanas, pārbauda un izvērtē iesniegumā norādītos apstākļus un pieņem lēmumu.

24. Pēc lēmuma pieņemšanas par personas atbilstību noteikumu 22. punkta prasībām, noteikumu 5. punktā noteiktos pienākumus konkrētajā teritorijā veic Cēsu novada pašvaldība.

25. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums 5 (piecu) darba dienu laikā par to paziņot Cēsu novada pašvaldībai.

26. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.

27. Vienošanās par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā pēc nekustamā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izvēles var paredzēt vienu no šādiem sadarbības veidiem:

27.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;

27.2. cita veida sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldības pienākumu nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).

28. Lai saņemtu noteikumu 27. punktā minēto palīdzību, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāvēršas Cēsu novada pašvaldībā ar iesniegumu, norādot vēlamo sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

29. Cēsu novada pašvaldība viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja noteikumu 28. punktā minētais iesniegums, kā arī izvērtēta tā atbilstība noteikumu 26. punkta prasībām, noslēdz vienošanos par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

30. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā atbilstoši noteikumu 27.2. apakšpunktā noteiktajam, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajā kārtībā.

31. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz lietas izskatīšanai ir tiesīgas Cēsu novada Pašvaldības policijas amatpersonas, Cēsu novada pašvaldības Būvvaldes būvinspektors un Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

32. Par noteikumu prasību neievērošanu lietas izskata un lēmumus pieņem Cēsu novada pašvaldības policijas amatpersonas vai Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

33. Par šo noteikumu 7., 8., 9. un 11. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām.

34. Saistošo noteikumu 5. punkts, 22.–30. punkts ir spēkā līdz 2023. gada 1. maijam.

35. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

36. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Cēsu novada domes 04.03.2021. saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu", Līgatnes novada domes 27.09.2012. saistošie noteikumi Nr. 14/28 "Par Līgatnes novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" un Pārgaujas novada domes 19.12.2019. saistošie noteikumi Nr. 6 "Pārgaujas novada teritorijas būvju kopšana un uzturēšana".