1. Noteikumi nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. kuģis – jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūrā, tai skaitā zvejas kuģis, atpūtas kuģis, kā arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģis un kuģošanas līdzeklis;

2.2. atpūtas kuģis – jebkurš kuģis ar korpusa garumu 2,5 metri vai vairāk (neatkarīgi no piedziņas veida), kas paredzēts sportam vai atpūtai un ko neizmanto komercdarbībai;

2.3. zvejas kuģis – jebkurš kuģis, kas aprīkots vai ko lieto rūpnieciskai zivju vai citu dzīvo jūras resursu zvejai;

2.4. kuģu atkritumi – visi atkritumi, ieskaitot kravu pārpalikumus, kuri rodas kuģa ekspluatācijas un kravas operāciju laikā un uz kuriem attiecas 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola jaunākajā redakcijā (turpmāk – MARPOL konvencija) I, II, IV, V un VI pielikums, kā arī pasīvi izzvejoti atkritumi. Kuģu atkritumi uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.5. kravu pārpalikumi – jebkuru kravas materiālu atliekas uz kuģa, kas paliek uz klāja, kravas tilpnēs vai tvertnēs, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas pārpalikumus un noplūdes vai nobirumus sausā vai mitrā veidā vai ierautus mazgāšanas ūdenī, izņemot kravu putekļus, kas paliek uz klāja pēc slaucīšanas, vai kuģa ārējo virsmu putekļus;

2.6. pasīvi izzvejoti atkritumi – zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi;

2.7. jahtu osta – piestātne ostā vai ārpus tās vai atbilstoši aprīkota akvatorija vai tās daļa, kurā var pietauvoties atpūtas kuģi (atbilstoši to definīcijai normatīvajos aktos par ostu formalitātēm);

2.8. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas – jebkuras stacionāras, peldošas vai pārvietojamas iekārtas, kuras var uzņemt kuģu atkritumus;

2.9. atkritumu apstrāde – reģenerācijas vai apglabāšanas darbības, tostarp atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu;

2.10. pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība – pietiekams tilpums, kuru nosaka atbilstoši Komisijas 2022. gada 21. janvāra Īstenošanas regulai (ES) 2022/89, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz metodi, kura jāizmanto, lai aprēķinātu pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību (turpmāk – regula (ES) 2022/89). Atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpībai jābūt pietiekamai, lai no izbraukšanas brīža līdz nākamajai ostai uz kuģa uzglabātu atkritumus, ieskaitot atkritumus, kuri var rasties reisa laikā;

2.11. bieža piestāšana ostā – kuģa piestāšana vienā un tajā pašā ostā vismaz reizi divās nedēļās;

2.12. regulāra piestāšana ostā – viena un tā paša kuģa pastāvīgi atkārtoti reisi starp noteiktām ostām vai reisu virkne, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās;

2.13. regulāra satiksme – satiksme starp noteiktām ostām saskaņā ar publiski pieejamu vai plānotu atiešanas un pienākšanas laiku sarakstu vai periodiski pārbraucieni, kas veido atpazīstamu sistemātisku reisu kopumu.

3. Noteikumi attiecas uz:

3.1. visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, kuri piestāj vai strādā jebkurā Latvijas ostā;

3.2. jebkuru Latvijas ostu, kurā parasti ierodas kuģi, uz kuriem attiecas šo noteikumu 3.1. apakšpunkts.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. kuģiem, kas ir iesaistīti ostas pakalpojumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, 1. panta 2. punktu;

4.2. karakuģiem, kara flotes palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kuri atrodas kādas valsts īpašumā vai lietojumā un kurus minētā valsts attiecīgajā laikposmā izmanto tikai valsts vajadzībām un nekomerciāliem nolūkiem.

5. Šo noteikumu 4. punktā minētie kuģi atbilstoši iespējām nodod kuģu atkritumus saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētie kuģi (izņemot karakuģus un kara flotes palīgkuģus), nododot kuģu atkritumus, ievēro Latvijas normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteiktās prasības attiecībā uz kuģu atkritumu apsaimniekošanu, izņemot šo noteikumu 8. punktā minēto prasību iesniegt iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu un šo noteikumu 52. punktā minēto prasību iesniegt atkritumu nodošanas kvīts informāciju.

6. Kuģiem ostu enkurvietās nepiemēro šo noteikumu 21. punktā minēto netiešo maksu.

7. Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un ostu akvatorijās neattīrīto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti uz kuģiem ir aizvērti un aizzīmogoti.

8. Kuģa aģents vai, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm elektroniski iesniedz Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (turpmāk – SKLOIS sistēma) iepriekšēju paziņojumu par atkritumu nodošanu (turpmāk – iepriekšējs paziņojums).

9. Pirms ostas atstāšanas kuģis nodod ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās visus kuģa atkritumus, tai skaitā pasīvi izzvejotos atkritumus, kas atrodas uz kuģa, saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām.

10. Kuģis drīkst doties uz nākamo ostu, nenododot kuģa atkritumus, ja:

10.1. saskaņā ar iepriekšēju paziņojumu un informāciju, kas norādīta šo noteikumu 1. pielikumā minētajā atkritumu nodošanas kvītī (turpmāk – atkritumu nodošanas kvīts), kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība ir pietiekama, lai visus uzkrātos un plānotajā reisā uzkrājamos kuģa atkritumus uzglabātu līdz galamērķa ostai. Tomēr tas neatbrīvo kuģi no pienākuma nodot visus tā atkritumus, ja:

10.1.1. pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas elektroniski pieejama Eiropas Savienības sistēmā apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk – Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēma) vai Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (turpmāk – GISIS sistēma), nevar noteikt, vai nākamajā ostā ir pieejamas piemērotas ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas;

10.1.2. kuģa nākamā osta nav zināma;

10.2. kuģis enkurvietā atrodas mazāk nekā 24 stundas vai drošai kuģošanai nepiemērotos laikapstākļos.

11. Paziņošana par kuģa atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās notiek saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu.

12. Ostas pārvalde vai ostas pārvaldi nodrošinošā institūcija (turpmāk – ostas pārvalde) organizē kuģu atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpību, kuģu atkritumu daudzumu un veidu, šajos noteikumos paredzētos atbrīvojumus, kā arī ostas lielumu un ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai saņēmējs.

13. Ostas pārvalde vai atkritumu apsaimniekošanas komersants pieņemtos kuģu atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. No starptautiskajā satiksmē iesaistītiem kuģiem pieņemto ēdināšanas atkritumu apsaimniekošanai piemēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula).

14. Ostas pārvalde nodrošina kuģu atkritumu dalītu savākšanu ostā, lai veicinātu to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu. Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas var pieņemt atsevišķas kuģu atkritumu frakcijas saskaņā ar MARPOL konvencijā noteiktajām atkritumu kategorijām, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Vadlīnijas MARPOL konvencijas V pielikuma ieviešanai to jaunākajā redakcijā.

15. Ostas pārvalde nodrošina, ka kuģu atkritumu nodošanas vai pieņemšanas darbības atkritumu pieņemšanas iekārtās veic, izmantojot pietiekamus drošības pasākumus, lai novērstu apdraudējumus cilvēku dzīvībai un veselībai un videi ostā.

16. Jebkura kuģu atkritumu nodošanā vai pieņemšanā iesaistītā puse var prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistībā ar lieku kavēšanos, ko izraisījušas ar ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu izmantošanu saistītās formalitātes un praktiskie aspekti.

17. Kuģu atkritumu pieņemšanas iekārtu operators nodrošina nodarbinātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību, kā arī apmācību atkritumu apsaimniekošanas tehniskajos jautājumos.

18. Mazām nekomerciālām ostām vai piestātnēm, kurās kuģi (galvenokārt atpūtas kuģi un nelieli zvejas kuģi) ienāk reti, un ostām, kuras neizmanto visu gadu un kurās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas darbojas bez fiziskas personas klātbūtnes vai kuras atrodas tālu no apdzīvotām vietām, kuģu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kuru normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā ir izraudzījusies pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā osta.

19. Ostas pārvalde apstiprina kuģu atkritumu pieņemšanas maksu. Tā sastāv no:

19.1. tiešās maksas par kuģu atkritumu pieņemšanu (turpmāk – tiešā maksa);

19.2. netiešās maksas par kuģu atkritumu pieņemšanu (turpmāk – netiešā maksa).

20. Netiešā maksa un tiešā maksa ietver šo noteikumu 2. pielikumā minētos elementus.

21. Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijas izmaksas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot netiešo maksu. Kuģi netiešo maksu maksā neatkarīgi no tā, vai tie izmanto vai neizmanto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas.

22. Netiešo maksu ostas pārvalde aprēķina atbilstoši ostā ienākošā kuģa kategorijai, veidam, izmēram un tilpībai.

23. Tiešo maksu (kuģu atkritumu pieņemšanas maksas daļu, ko nesedz ar netiešo maksu), ja tāda ir, ostas pārvalde nosaka atbilstoši kuģa faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumam.

24. Tiešā maksa netiek iekasēta par:

24.1. kuģa atkritumu (izņemot kravu pārpalikumus) nodošanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās. Tiešo maksu iekasē tikai tad, ja nodoto atkritumu apjoms pārsniedz iepriekšējā paziņojumā norādīto maksimālo atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību uz kuģa;

24.2. pasīvi izzvejoto atkritumu nodošanu.

25. Netiešo maksu nepiemēro kravu pārpalikumiem un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atkritumiem. To izmaksas kuģis sedz atkarībā no nodoto atkritumu veida un daudzuma.

26. Ostas pārvalde nodrošina, ka ar netiešo maksu tiek segta būtiska ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu tiešo ekspluatācijas izmaksu daļa, kas atbilst vismaz 30 % no kopējām tiešajām izmaksām par faktisku kuģu atkritumu nodošanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās iepriekšējā kalendāra gadā, pēc iespējas ņemot vērā arī plānotās izmaksas, kas saistītas ar paredzamo satiksmes apjomu ostā nākamajā gadā.

27. Iekasēto netiešo maksu ostas pārvalde izmanto šādiem mērķiem:

27.1. ieguldījumiem stacionārajās un pārvietojamās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās;

27.2. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijas nodrošināšanai;

27.3. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu remontam un apkopei;

27.4. kuģu atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai;

27.5. netiešajām administratīvajām izmaksām saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

28. Ostas pārvaldei ir pienākums informēt ostas lietotājus par netiešās maksas apmēru, aprēķināšanas kārtību un izmantošanu arī tad, ja netiešā maksa ir iekļauta kopējā ostas maksā.

29. Ostas pārvaldei ir tiesības samazināt netiešo maksu, ja kuģa kapteinis var pierādīt, ka kuģa vides pārvaldība, konstrukcija, aprīkojums un apkalpošana ir tāda, ka kuģa atkritumu daudzums ir samazināts atbilstoši Komisijas 2022. gada 21. janvāra Īstenošanas regulai (ES) 2022/91, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 definē kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un apsaimnieko savus atkritumus ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Vadlīnijas MARPOL konvencijas V pielikuma ieviešanai to jaunākajā redakcijā.

30. Atpūtas kuģi maksā netiešo maksu par kuģu atkritumu pieņemšanu.

31. Pasīvi izzvejoto atkritumu savākšanas un apstrādes izmaksas, ja nepieciešams, sedz no ienākumiem, kas iegūti no alternatīvajām finansēšanas sistēmām, tostarp no atkritumu apsaimniekošanas shēmām un no pieejamā Eiropas Savienības, valsts vai reģionālā finansējuma.

32. Ņemot vērā ostas lietotāju operatīvās vajadzības, ostas lielumu, ģeogrāfisko izvietojumu un ostā piestājošo kuģu veidu, ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas uzskata par atbilstošām, ja tās spēj no kuģiem, kuri parasti izmanto attiecīgo ostu, pieņemt attiecīgā veida un daudzuma kuģu atkritumus un kravu pārpalikumus, neradot kuģim lieku kavēšanos.

33. Ja Latvijas karoga kuģa kapteinis konstatē ārvalsts ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību, viņš aizpilda ziņojuma veidlapu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību (3. pielikums) un iesniedz to valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija). Latvijas Jūras administrācija, izmantojot veidlapas un procedūras, kas noteiktas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vadlīnijās ostas pieņemšanas iekārtu nodrošinātājiem un lietotājiem, par konstatēto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību nekavējoties ziņo ostas valsts kompetentajai institūcijai un Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai.

34. Ja Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) no citas valsts karoga kuģa kompetentās institūcijas vai kuģa kapteiņa saņem ziņojumu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību Latvijas ostā, dienests veic izmeklēšanu par minēto iekārtu neatbilstību un, izmantojot veidlapas un procedūras, kas noteiktas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vadlīnijās ostas pieņemšanas iekārtu nodrošinātājiem un lietotājiem, par izmeklēšanas rezultātiem nekavējoties ziņo Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai un kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai.

35. Naftas atkritumus pieņem specializētos savācējkuģos, autocisternās vai atkritumu pieņemšanas iekārtās, izmantojot īpaši šim mērķim paredzētus cauruļvadus. Naftas atkritumu pieņemšanai aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

36. Ja ostas piestātnes ir īpaši aprīkotas kaitīgu šķidro vielu pārkraušanai, kravas nosūtītājs vai saņēmējs nodrošina šīs vielas saturošu ūdeņu pieņemšanu, kā arī paredz to uzglabāšanu un pārstrādi.

37. Kuģa notekūdeņus uz savācējkuģi vai krastā izvietotām atkritumu pieņemšanas iekārtām vai autocisternu novada pa īpaši šim mērķim paredzētiem cauruļvadiem, izmantojot kuģa atsūknēšanas sistēmu. Aizliegts notekūdeņu novadīšanai izmantot cauruļvadus, kuri paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

38. Cauruļvadi (un cauruļvadu savienojumi), pa kuriem pārsūknē naftas atkritumus vai notekūdeņus, atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 13. noteikuma un IV pielikuma 10. noteikuma prasībām.

39. Jahtu ostas pārvaldītājs nodrošina kuģu atkritumu pieņemšanu no viņa pārvaldībā esošajā ostā ienākošajiem atpūtas kuģiem, tai skaitā no jahtām.

40. Jahtu ostas pārvaldītājs nodrošina viņa pārvaldībā esošās ostas aprīkošanu ar:

40.1. tualetēm, kuras darbojas visu diennakti;

40.2. vismaz tādiem atsevišķiem konteineriem, kas paredzēti pārtikas atkritumiem, papīram, plastmasas atkritumiem un citiem sadzīves atkritumiem, kā arī kuģa ekspluatācijas atkritumiem.

41. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj konkrētajā ostā, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 8., 9. un 21. punktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu atkritumu nodošana un samaksa par to ostās, kuras atrodas kuģa maršrutā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

41.1. pastāv vienošanās par atkritumu nodošanu un samaksu par to ostā, kura ietilpst kuģa maršrutā, un:

41.1.1. to pierāda parakstīts līgums ar ostu vai atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu nodošanas kvītis;

41.1.2. par to ir paziņots visām kuģa maršruta ostām;

41.1.3. to ir akceptējusi osta, kurā notiek kuģu atkritumu nodošana un maksāšana un kura var būt Eiropas Savienības vai cita osta, kurā ir pieejamas piemērotas iekārtas, pamatojoties uz informāciju, kas elektroniski paziņota Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā un GISIS sistēmā;

41.2. atbrīvojums nerada negatīvu ietekmi uz kuģošanas drošumu, veselību, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģa vai uz jūras vidi.

42. Lai kuģi, kas ir iesaistīts regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj konkrētajā ostā, atbrīvotu no šo noteikumu 8., 9. un 21. punktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators iesniedz ostas pārvaldei attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

42.1. ostu, kurā kuģis regulāri nodod kuģa atkritumus;

42.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

42.3. reisa ilgumu;

42.4. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību;

42.5. šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minēto informāciju.

43. Ostas pārvalde kuģim, kas ir iesaistīts regulārā satiksmē, bieži un regulāri piestāj konkrētajā ostā un atbilst šo noteikumu 41. punktā minētajām prasībām, izsniedz šo noteikumu 4. pielikumā minēto atbrīvojuma piešķiršanas sertifikātu (turpmāk – atbrīvojuma sertifikāts).

44. Ostas pārvalde elektroniski paziņo Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā šo noteikumu 4. pielikumā minēto informāciju par kuģiem, kuri ir saņēmuši atbrīvojuma sertifikātu. Ostas pārvalde nekavējoties informē dienestu par katru kuģi, kuram ir izsniegts atbrīvojuma sertifikāts.

45. Dienests informē Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (turpmāk – Helsinku komisija) par kuģiem, kuri ir atbrīvoti no šo noteikumu 9. un 21. punktā minēto prasību izpildes.

46. Neatkarīgi no piešķirtā atbrīvojuma kuģis nedodas uz nākamo ostu, ja tam nav atbilstoši regulai (ES) 2022/89 noteiktas pietiekamas kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības, lai visus uzkrātos un plānotajā kuģa reisā uzkrājamos kuģa atkritumus uzglabātu līdz nākamajai ostai.

47. Attiecīgās ostas pārvalde un dienests kontrolē šo noteikumu 41. punktā minēto nosacījumu izpildi. Ja dienests konstatē neatbilstību, tas nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

48. Ja konstatēts, ka netiek pildīts kāds no šo noteikumu 41. punktā minētajiem nosacījumiem, attiecīgās ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar dienestu pieņem lēmumu anulēt atbrīvojuma sertifikātu un par pieņemto lēmumu nekavējoties elektroniski paziņo Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā.

49. Kuģa kapteinis nodrošina, lai kuģu atkritumu reģistrācijas žurnālā, naftas operāciju žurnālā vai kravas operāciju žurnālā ieraksti par kuģu atkritumu un kravu pārpalikumu nodošanu ostā tiktu izdarīti atbilstoši MARPOL konvencijas prasībām. Ja uz kuģi neattiecas MARPOL konvencijas prasības par kuģu atkritumu reģistrācijas žurnālu, naftas operāciju žurnālu vai kravas operāciju žurnālu, minētos ierakstus izdara kuģa žurnālā.

50. Pieņemot kuģu atkritumus, pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators vai kuģu atkritumu apsaimniekotājs, vai tās ostas pārvalde, kurā atkritumi ir nodoti, izsniedz kuģa kapteinim atkritumu nodošanas kvīti.

51. Pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators vai kuģu atkritumu apsaimniekotājs, vai tās ostas pārvalde, kurā atkritumi ir nodoti, atkritumu nodošanas kvīts informāciju ievada kuģu atkritumu pieņemšanas elektroniskajā sistēmā. Ja attiecīgais kuģa kapteinis tam piekrīt, arī šo noteikumu 50. punktā minēto atkritumu nodošanas kvīts izsniegšanu kuģa kapteinim var veikt kuģu atkritumu pieņemšanas elektroniskajā sistēmā.

52. Ja uz kuģi attiecas normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktais pienākums iesniegt iepriekšēju paziņojumu, kuģa aģents vai, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis, pirms kuģis atstāj ostu vai tiklīdz ir saņemta atkritumu nodošanas kvīts, iesniedz SKLOIS sistēmā atkritumu nodošanas kvīts informāciju.

53. Kuģa kapteinis nodrošina, ka saņemtā atkritumu nodošanas kvīts kopā ar ierakstiem atbilstīgajos kuģa žurnālos ir pieejama uz kuģa vismaz divus gadus no informācijas saņemšanas brīža, un pēc pieprasījuma to dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

54. Šo noteikumu 50. punktu nepiemēro šo noteikumu 18. punktā minētajām ostām vai piestātnēm. Minēto ostu vai piestātņu nosaukumus un atrašanās vietas koordinātas dienests elektroniski paziņo Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā.

55. Dienests apkopo informāciju par kuģu atkritumu apsaimniekošanu Latvijas ostās.

56. Ja kuģis nav nodevis kuģa atkritumus ostā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kuģu un ostu kontroles inspektori aiztur kuģi līdz brīdim, kad ir pabeigts izvērtējums par kuģu atkritumu nodošanas atbilstību šiem noteikumiem un kuģa atkritumi ir nodoti atbilstoši šo noteikumu prasībām.

57. Ja kuģis ir izgājis jūrā un nav nodevis kuģa atkritumus ostā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, dienests par to informē Krasta apsardzes dienestu. Krasta apsardzes dienests informē attiecīgo nākamās ostas kompetento iestādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

58. Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu operators vai atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka atbilstoši Komisijas 2022. gada 21. janvāra Īstenošanas regulas (ES) 2022/92, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz monitoringa datu metodikām un pasīvi izzvejotu atkritumu ziņošanas formātu (turpmāk – regula (ES) 2022/92), pielikuma 3. tabulai tiek vākti uzraudzības dati par pasīvi izzvejoto atkritumu apjomu un daudzumu, un līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15. martam nosūta dienestam apkopoto informāciju (5. pielikums) par iepriekšējā gadā pieņemtajiem pasīvi izzvejotajiem atkritumiem. Dienests apkopo ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu operatoru vai atkritumu apsaimniekotāju iesniegtos datus un regulā (ES) 2002/92 noteiktajā termiņā paziņo tos Eiropas Komisijai.

59. Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu operators vai kuģu atkritumu apsaimniekotājs, vai tās ostas pārvalde, kurā atkritumi ir nodoti, katru ceturksni elektroniski iesniedz dienestam pārskatu par kuģu atkritumu pieņemšanu (6. pielikums). Pārskatu iesniedz šādos termiņos:

59.1. par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. martam – līdz kārtējā gada 30. aprīlim;

59.2. par laikposmu no kārtējā gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – līdz kārtējā gada 30. jūlijam;

59.3. par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz 30. septembrim – līdz kārtējā gada 31. oktobrim;

59.4. par laikposmu no kārtējā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim – līdz nākamā gada 31. janvārim.

60. Papildus prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību attiecībā uz piesārņojuma ar atkritumiem novēršanu, zvejas kuģi, kuri veic zveju aiz piekrastes joslas un kuru garums ir 12 metru un lielāks, nodrošina pasīvi izzvejoto atkritumu dalītu vākšanu uz kuģa.

61. Dienests kontrolē šo noteikumu prasību ievērošanu attiecībā uz kuģu atkritumu pieņemšanu un kuģu atkritumu nodošanu, pirms kuģis atstāj ostu. 

62. Dienests šo noteikumu 61. punktā minēto kuģu kontroli nodrošina tādā apmērā, kas atbilst vismaz 15 % no Latvijas ostās iepriekšējo triju gadu laikā piestājušo atsevišķo tādu kuģu vidējā skaita, uz kuriem attiecas normatīvie akti par ostu formalitātēm attiecībā uz iepriekšēja paziņojuma iesniegšanu.

63. Dienests pārbaudāmo kuģu atlasi veic atbilstoši Komisijas 2022. gada 21. janvāra Īstenošanas regulai (ES) 2022/90, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz detalizētajiem elementiem Savienības uz risku balstītajā mehānismā, ar kuru kuģus atlasa inspicēšanai. Dienests atbilstoši iespējām kontrolē arī kuģus, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par ostu formalitātēm attiecībā uz iepriekšēja paziņojuma iesniegšanu.

64. Dienests informāciju par veikto kuģa kontroli, tai skaitā informāciju par neatbilstībām un izdotajiem kuģa atiešanas aizlieguma rīkojumiem, nekavējoties ievada Eiropas Komisijas uzturētajā inspekciju datubāzē (THETIS-EU), tiklīdz ir veikta viena vai vairākas no šādām darbībām:

64.1. pabeigts pārbaudes akts;

64.2. atcelts kuģa atiešanas aizlieguma rīkojums;

64.3. konstatēts, ka kuģim ir piešķirts atbrīvojums atbilstoši šiem noteikumiem.

65. Ostas pārvalde attiecīgajai ostai izstrādā kuģu atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu (turpmāk – kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāns) piecu gadu periodam, pirms apstiprināšanas nodrošinot tā apspriešanu ar iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām.

66. Vairāku ostu pārvaldes var izstrādāt kopīgu kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu, katrai ostai plānā paredzot atsevišķu nodaļu par kuģu atkritumu apsaimniekošanu un ievērojot katras ostas vajadzības pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. Kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu apstiprina ostas valde. Ja vairāku ostu pārvaldes ir izstrādājušas kopīgu plānu, to apstiprina katras ostas valde vai ostas pārvaldi nodrošinošā institūcija.

67. Kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši ostas lielumam un ostā ienākošo kuģu veidiem attiecas uz visu veidu atkritumiem no kuģiem, kas parasti piestāj ostā.

68. Izstrādājot kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ostas pārvalde ņem vērā:

68.1. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas rekomendācijas par atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās;

68.2. 1992. gada 9. aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasības un Helsinku komisijas rekomendācijas.

69. Kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauj:

69.1. kuģu atkritumu apsaimniekošanas kārtību ostā, tai skaitā šādus detalizētus aprakstus:

69.1.1. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu nepieciešamības novērtējumu, ņemot vērā to kuģu vajadzības, kuri parasti piestāj ostā;

69.1.2. informāciju par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu tipu un jaudu;

69.1.3. kuģu atkritumu pieņemšanas un savākšanas procedūru aprakstu;

69.1.4. informāciju par netiešās maksas un tiešās maksas piemērošanu (2. pielikums);

69.1.5. procedūras aprakstu, saskaņā ar kuru ziņo par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu iespējamu neatbilstību;

69.1.6. procedūras aprakstu, saskaņā ar kuru notiek kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāna projekta apspriešana ar ostas lietotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, termināļu operatoriem un citām ieinteresētajām personām;

69.1.7. pārskatu par to atkritumu veidiem un daudzumiem, kas pieņemti no kuģiem un apstrādāti ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās;

69.2. papildus šo noteikumu 69.1. apakšpunktā minētajai informācijai kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānos ietver arī:

69.2.1. attiecīgo tiesību aktu kopsavilkumu, kā arī procedūru un formalitātes kuģu atkritumu nodošanai ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās;

69.2.2. informāciju par personām, kuras ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanu un izpildi;

69.2.3. specifiskām MARPOL konvencijas pielikumos minēto atkritumu kategoriju plūsmām (piemēram, plastmasa, nafta, pasīvi izzvejotie atkritumi) ostā paredzētā priekšapstrādes aprīkojuma un procesu aprakstu, kā arī kaitīgas šķidras vielas saturošu ūdeņu priekšapstrādei paredzētā aprīkojuma un procesu aprakstu (ostās, kurās notiek kaitīgu šķidru vielu izkraušana un tvertņu pirmsmazgāšana);

69.2.4. informāciju par metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu atkritumu pieņemšanas iekārtu noslogojuma patieso apmēru;

69.2.5. informāciju par metodēm, kuras izmanto dažādu atkritumu plūsmu apsaimniekošanā un kuģu nodoto atkritumu apjomu reģistrēšanā.

70. Ostas pārvalde kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu pirms tā apstiprināšanas saskaņo ar dienestu. Ostas pārvalde nodrošina, ka kuģu atkritumus ostā apsaimnieko atbilstoši kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānam.

71. Ostas pārvalde atbilstoši iespējām nodrošina, ka kuģu atkritumu pieņemšanas, savākšanas, glabāšanas, apstrādes un apglabāšanas procedūras ostā atbilst vides pārvaldības programmai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu.

72. Ostas pārvalde kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī tad, ja notiek būtiskas izmaiņas ostas darbībā. Par būtiskām izmaiņām ostas darbībā uzskata tādas izmaiņas, kas ietekmē atkritumu apsaimniekošanas plāna atbilstību un īstenošanu, piemēram, ostas darbības būtiska paplašināšanās, pārkrauto kravu veidu un apjomu izmaiņas, ienākošo kuģu daudzuma un tipa izmaiņas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas būtiskas izmaiņas, izmaiņas pieprasījumā pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām un nodrošinājumā ar tām un jaunas attīrīšanas iekārtas uz kuģiem. Ostas valde vai ostas pārvaldīšanu nodrošinošā institūcija pēc saskaņošanas ar dienestu apstiprina atjaunoto kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu.

73. Ja šo noteikumu 72. punktā minētajā piecu gadu laikposmā nekādas būtiskas izmaiņas ostas darbībā nav notikušas, kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāna atkārtota apstiprināšana var izpausties kā esošā kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšana. Ostas pārvalde par esošā atkritumu apsaimniekošanas plāna atkārtotu apstiprināšanu informē dienestu.

74. Ostas pārvalde nodrošina, lai visiem ostas lietotājiem būtu publiski pieejama šāda informācija latviešu un angļu valodā:

74.1. atkritumu pieņemšanas iekārtu atrašanās vietas apraksts un shēma vai karte, kā arī darba laiks;

74.2. kuģu atkritumu saraksts, kurus pieņem ostā;

74.3. ziņas par atkritumu apsaimniekotājiem (nosaukums, adrese un tālruņa numurs), kā arī par to piedāvātajiem pakalpojumiem;

74.4. atkritumu nodošanas procesa (procedūru) apraksts;

74.5. kārtība, kādā veicama samaksa par kuģu atkritumu pieņemšanu, tai skaitā izmaksu atgūšanas sistēmas apraksts, tostarp – attiecīgā gadījumā – atkritumu apsaimniekošanas shēmas un fondi (2. pielikums);

74.6. kārtība, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

74.7. atgādinājums par pareizas kuģu atkritumu un kravas pārpalikumu nodošanas svarīgumu.

75. Šo noteikumu 74.1., 74.2., 74.3., 74.4. un 74.5. apakšpunktā minēto informāciju ostas pārvalde norāda ostas tīmekļvietnē un pastāvīgi atjaunina. Dienests šo noteikumu 74.1., 74.2., 74.3., 74.4. un 74.5. apakšpunktā minēto informāciju paziņo Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā un pastāvīgi atjaunina.

76. Dienests kontrolē, kā ostas pārvalde īsteno kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu.

77. Šo noteikumu 18. punktā minētās ostas pārvalde var neizstrādāt kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ja ostas pārvalde par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās pieņemto kuģu atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā ir izraudzījusies pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā osta.

78. Šo noteikumu 18. punktā minētās ostas pārvalde nodrošina, ka informācija par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ostā atbilstoši šo noteikumu 74.3. apakšpunktam ir pieejama minētās ostas izmantotājiem, kā arī informē dienestu par to, ka netiks izstrādāts attiecīgās ostas kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāns.

79. Šo noteikumu 77. punktā minēto ostu nosaukumus un atrašanās vietas dienests elektroniski paziņo Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēmā.

80. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002. gada 8. oktobra noteikumus Nr. 455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 159. nr.; 2004, 204. nr.; 2006, 26. nr.; 2009, 92. nr.; 2014, 236. nr.; 2018, 251. nr.).

81. Līdz 2023. gada 1. jūlijam ostas pārvalde pārskata kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kurš apstiprināts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, un atjaunina to vai izstrādā jaunu kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

82. Šo noteikumu 51. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

82.¹ Šo noteikumu 51. punktā minētā iespēja par kuģa atkritumu nodošanu ziņot elektroniskajā sistēmā tiek īstenota pēc elektroniskās sistēmas ieviešanas. Līdz attiecīgās sistēmas ieviešanai atkritumu nodošanas kvīti (šo noteikumu 1. pielikums) aizpilda un dienestam un ostas kapteinim nosūta atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" 31. punktā minētajām prasībām.

(MK 02.04.2024. noteikumu Nr. 207 redakcijā)

83. Šo noteikumu 52. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

84. Līdz 2023. gada 31. decembrim atkritumu nodošanas kvīti aizpilda un dienestam un ostas kapteinim nosūta atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" 31. punktā minētajām prasībām.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas 2019/883/ES par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK.