Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. nr.; 2005, 10., 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10., 22. nr.; 2008, 13., 14., 23. nr.; 2009, 7., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 16. nr.; 2012, 56., 100., 186. nr.; 2013, 142., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 124., 222. nr.; 2016, 31., 115., 254. nr.; 2017, 196., 222. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 52., 132., 257.A nr.; 2020, 119.A nr.; 2021, 84.B, 110., 193. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 34. panta pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) pieņemts lēmums neveikt noregulējuma darbību attiecībā uz regulētā tirgus organizētāju."

2. Papildināt 118. panta astoto daļu pēc vārda "likumā" ar vārdiem "Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

3. 154. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc tam kad pilnībā segtas šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas un kreditoru prasījumi, pārējie nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek segti Maksātnespējas likumā noteiktajā kreditoru prasījumu segšanas kārtībā, tostarp prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas ir līdzīgi šā panta pirmajā daļā noteiktajiem. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju dēļ.";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "prasījumi" ar vārdiem "kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 61. pantā noteiktais, emitējusi noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību vai kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība emitējusi tā brīža akcionāram, kurš neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā, un kuras akcionārs ir nopircis, tiek segti pēc šā panta ceturtajā daļā noteikto prasījumu segšanas."

4. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 45. punktu šādā redakcijā:

"45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 30. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 15. oktobrī