Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 472

Rīgā 2020. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 46 21. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem"

Izdoti saskaņā ar Iepakojuma likuma
1.1 panta trešo daļu, 7. pantu, 13. panta otro daļu,
15. panta otro, trešo un piekto daļu, 20. panta pirmo daļu
un 21. panta trešo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 167. nr.; 2013, 158. nr.; 2015, 218. nr.; 2016, 251. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Iepakojuma likuma 1.1 panta trešo daļu, 7. pantu, 13. panta otro daļu, 15. panta otro, trešo un piekto daļu, 20. panta pirmo daļu un 21. panta trešo daļu";

1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka:

1.1. visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķus un termiņus to izpildei;

1.2. kalendāra gadā radītā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam ir pienākums reģistrēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē;

1.3. prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai to reģistrētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē iepakojuma apsaimniekotāja statusā;

1.4. kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, kā arī ziņojuma veidlapu paraugus;

1.5. iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus;

1.6. iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu;

1.7. izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes aprēķina nosacījumus;

1.8. prasības atkārtoti lietojamā iepakojuma apjoma aprēķināšanai;

1.9. Valsts vides dienesta sagatavotā ziņojuma paraugu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu;

1.10. prasības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam Īstenošanas plāna saturam un termiņu, kādā plānu iesniedz Eiropas Komisijā.";

1.3. izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiālu veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes termiņi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.";

1.4. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildi aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjoms ir atkritumu apjoms, kas bez turpmākas apstrādes nonāk aprēķinpunktā. Konkrētiem izlietotā iepakojuma materiāla veidiem un konkrētām pārstrādes operācijām piemērojamie aprēķinpunkti ir norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā;

3.2. pārstrāde ietver to pašu vai citu produktu, materiālu vai vielu iegūšanu no izlietotā iepakojuma vai to materiāla un organisko pārstrādi;

3.3. bioloģiski noārdāma izlietotā iepakojuma apjomu, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var uzskatīt par pārstrādātu, ja minētā apstrāde atbilst normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju noteiktajām prasībām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei;

3.4. no kompozītmateriāliem gatavota iepakojuma un cita no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma apjomu (īpatsvaru) aprēķina par katru iepakojumā ietverto materiāla veidu. No šīs prasības var atkāpties, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz piecus procentus no iepakojuma vienības kopējās masas;

3.5. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā var ņemt vērā pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst normatīvajiem aktiem par atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbību;

3.6. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita izlietotā iepakojuma materiālus, kuri vairs nav atkritumi un kurus paredzēts izmantot kā kurināmo vai citu enerģijas ražošanas līdzekli vai kurus paredzēts izmantot sadedzināšanai, aizbēršanai vai apglabāšanai poligonā;

3.7. pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā neieskaita citus kopā ar izlietoto iepakojumu savāktos materiālus, kas nav iepakojums.";

1.5. papildināt noteikumus ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"3.1 Atkārtoti lietojamā iepakojuma apjomu, nosakot, vai ir sasniegts pārstrādes mērķrādītāju pielāgotais līmenis, aprēķina šādi:

3.1 1. aprēķina atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma (kas pirmoreiz laists tirgū) īpatsvaru vidēji iepriekšējos trijos gados atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktam;

3.1 2. no noteiktajiem pārstrādes mērķrādītājiem atskaita līdz pieciem procentpunktiem no apjoma, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 3.1 1. apakšpunktam;

3.1 3. atkārtotai izmantošanai paredzētā salabotā koka iepakojuma apjomu ieskaita gan radītā izlietotā iepakojuma apjomā, gan pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjomā.";

1.6. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem un kurš nav noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, nodrošina katra konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi) vai kopējā izlietotā iepakojuma procentuālā apjoma reģenerāciju (tai skaitā pārstrādi). Ja kopējais šajos noteikumos noteiktais izlietotā iepakojuma reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms ir mazāks nekā konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālais apjoms, iepakotājs nodrošina konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) procentuālo apjomu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem mērķiem un termiņiem.";

1.7. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Lai reģistrētos, iepakotājs vai iepakojuma apsaimniekotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu un noslēdz ar šo iestādi līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.";

1.8. svītrot 10. punktu;

1.9. izteikt 11. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"11. Valsts vides dienests divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētā līguma noslēgšanas izsniedz iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotājam izziņu par reģistrāciju.";

1.10. papildināt noteikumus ar 20.1 un 20.2 punktu šādā redakcijā:

"20.1 Ziņojuma paraugs par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, ko gatavo Valsts vides dienests, ir norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.

20.2 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Īstenošanas plānu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam un vismaz 24 mēnešus pirms 2025. gada 31. decembra un 2030. gada 31. decembra iesniedz to Eiropas Komisijai.";

1.11. papildināt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1. punktu ar 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.";

1.12. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983

1. Izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķi un to izpildes1 termiņi

Nr.
p.k.

Izlietotā iepakojuma materiāla veids2

No 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (apjoms (īpatsvars) %)

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim pārstrādāts
(apjoms (īpatsvars) %)

No 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim pārstrādāts
(apjoms (īpatsvars) %)

reģenerēts (tai skaitā pārstrādāts)

pārstrādāts

1. Stikls

65

60

70

75

2. Plastmasa

41

22,5

50

55

3. Papīrs, kartons

83

60

75

85

4. Metāls

50

50

-

-

4.1. melnais metāls

-

-

70

80

4.2. alumīnijs

-

-

50

60

5. Koksne

29

15

25

30

 

Kopā visiem materiāliem3

60

55

65

70

Piezīmes.

1 Iepakotājam un iepakojuma apsaimniekotājam par periodu, kurā attiecīgi iepakotājam vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneriem bija piešķirts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu, izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma materiāla veidu pārstrādes un reģenerācijas apjomi ir noteikti normatīvajos aktos par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem.

2 Konkrētā iepakojuma materiāla veida reģenerācijas (pārstrādes) normu izpildi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida reģenerētais (pārstrādātais) iepakojuma apjoms (%) = (konkrētā izlietotā iepakojuma materiāla veida iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja reģenerētais (C) iepakojuma daudzums (kg) : kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneru radītā izlietotā konkrētā iepakojuma materiāla veida daudzums (kg)) x 100.

3 Kopējo reģenerācijas (pārstrādes) normu izpildi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kopējais reģenerētais (pārstrādātais) izlietotā iepakojuma apjoms (%) = (kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja reģenerētais izlietotā iepakojuma daudzums (kg) : kopējais iepakotāja vai iepakojuma apsaimniekotāja līgumpartneru radītā izlietotā iepakojuma daudzums (kg)) x 100.

2. Izlietotā iepakojuma pārstrādes aprēķinpunkti

Nr.
p.k.

Iepakojuma materiāla veids

Aprēķinpunkts

1. Stikls Šķirots stikls, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas kausēšanas krāsnī vai pirms nonākšanas filtrēšanas materiālu, abrazīvo materiālu, stikla šķiedras izolācijas materiālu vai būvmateriālu ražošanā
2. Metāls Šķirots metāls, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas kausētavā vai krāsnī
3. Papīrs/kartons Šķirots papīrs, kas netiek tālāk apstrādāts pirms nonākšanas pulpas ieguves operācijās
4. Plastmasas Pēc polimēru sastāva šķirotas plastmasas, kas netiek tālāk apstrādātas pirms nonākšanas granulēšanas, ekstrūzijas vai formēšanas operācijās.

Plastmasas pārslas, kas netiek tālāk apstrādātas pirms to izmantošanas galaproduktā

5. Koksne Šķirots koks, kas netiek tālāk apstrādāts pirms izmantošanas koka skaidu plātņu vai citu produktu ražošanā. Šķirots koks, kas nonāk kompostēšanā
6. Kompozīta iepakojums un no vairākiem materiāliem sastāvošs iepakojums Plastmasa, stikls, metāls, koks, papīrs/kartons un citi materiāli, kas iegūti, apstrādājot kompozīta iepakojumu vai no vairākiem materiāliem sastāvošu iepakojumu, un netiek tālāk apstrādāti pirms konkrētajam materiālam noteikto aprēķinpunktu sasniegšanas
7. Tekstilmateriāli Šķiroti tekstilmateriāli, kas netiek tālāk apstrādāti pirms izmantošanas tekstilšķiedru, lupatu vai granulātu ražošanā"

1.13. papildināt noteikumus ar 4. un 5. pielikumu šādā redakcijā:

"4. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983

Ziņojuma paraugs par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu

1. Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņš

Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu masa (kg)

Viena plastmasas iepirkumu maisiņa svērtā vidējā masa1 (kg)

tai skaitā maisiņi, kuru sieniņu biezums ir

ar sieniņu biezumu

<15 mikroni

15≤50 mikroni

<15 mikroni

15≤50 mikroni

       

Piezīme.

1. 1m - maisiņa svērtā masa (kg).

Maisiņa svērto vidējā masu (kg) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

m =

m1x1 + m2x2 + ... + mnxn

, kur

x1 + x2 + ... + xn

m1, m2, mn - vieglās plastmasas iepirkumu maisiņa ar noteikto sieniņu biezumu (piemēram, 14 mikroni, 30 mikroni un 49 mikroni) masa (kg);

x1, x2, xn - vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu veidu skaits.

2. Atkārtoti lietojamais iepakojums

2.1. Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa iepriekšējos trijos gados2

Iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiāla veids

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n - 3 gadā)

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n - 2 gadā)

Atkārtoti lietojamā primārā iepakojuma daļa (%) no visa primārā iepakojuma
(n - 1 gadā)

Vidējais trijos gados (%)
((2 + 3 + 4)/3)

1

2

3

4

5

Stikls        
Plastmasa        
Papīrs un kartons        
Melnais metāls        
Alumīnijs        
Koksne        
Kopā visiem materiāliem        

Piezīme.

2. 2Dati obligāti jāsniedz tikai par to iepakojuma materiāla veidu, uz kuru pamatojoties tiek aprēķināts pārstrādes mērķrādītāju (pārstrādes apjomu) pielāgots līmenis.

2.2. Atkārtoti lietojamais iepakojums pārskata periodā

Iepakojuma materiāla veids

Tirgū pirmo reizi kopā ar preci laistais iepakojums

Tirgū pirmo reizi kopā ar preci laistais atkārtoti lietojamais iepakojums

Rotācijas5

viss iepakojums3

primārais iepakojums4

viss atkārtoti lietojamais iepakojums
(tonna)

atkārtoti lietojamais primārais iepakojums
(tonna)

viss atkārtoti lietojamais iepakojums

atkārtoti lietojamais primārais iepakojums

(tonna)

(vienības)

(tonna)

(vienības)

(tonna)6

(skaits)

(tonna)6

(skaits)

Stikls                    
Plastmasa                    
Papīrs un kartons                    
Melnais metāls                    
Alumīnijs                    
Koksne                    
Kopā visiem materiāliem                    

Piezīmes.

3. Iekrāsoto lauku aizpildīšana nav obligāta.

4. 3Viss atkārtoti lietojamais un vienreizlietojamais iepakojums, t. i., primārais iepakojums, sekundārais iepakojums un terciārais (transporta) iepakojums.

5. 4Atkārtoti lietojamais un vienreizlietojamais primārais iepakojums.

6. 5Atkārtoti lietojamā iepakojuma pilno rotāciju skaits attiecīgajā gadā.

7. 6Atkārtoti lietojamā iepakojuma pilno rotāciju skaits attiecīgajā gadā, kas pareizināts ar iepakojuma masu.

3. Informācija par iepakojumu un tā apsaimniekošanu

(tonnas)

Izlietotā iepakojuma materiāla veids

Latvijā radītais izlietotais iepakojums7

Pārstrāde

Koksnes iepakojums, kas salabots Latvijā8

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts ar enerģijas atgūšanu9

Izlietotais iepakojums, kas reģenerēts, izmantojot cita veida reģenerāciju10

Latvijā pārstrādātais izlietotais iepakojums

citās ES dalībvalstīs pārstrādātais izlietotais iepakojums

ārpus ES pārstrādātais izlietotais iepakojums

KOPĀ              
Plastmasa              
Koksne              
Metāls (visi)              
Melnie metāli              
Melnie metāli no ISP10              
Alumīnijs              
Alumīnijs no ISP11              
Stikls              
Papīrs un kartons              

Piezīmes.

8. Tumši pelēkos laukus neaizpilda.

9. Gaiši pelēkajos laukos dati obligāti jāsniedz tikai tad, ja šos daudzumus ietver pārstrādes rādītājā. Ja ziņo par metāliem no sadedzināšanas smagajiem pelniem (ISP), aizpilda šīs tabulas laukus gan par pārstrādi Latvijā, gan ārpus tās.

10. 7 Latvijā radītā izlietotā iepakojuma apjomu var uzskatīt par līdzvērtīgu iepakojuma apjomam, kāds Latvijā ir laists tirgū tajā pašā gadā.

11. 8 Salabotais koksnes iepakojums uzskatāms par pirmoreiz tirgū laistu iepakojumu. Atkārtotai izmantošanai paredzētā salabotā koksnes iepakojuma daudzumu ieskaita gan radītā izlietotā iepakojuma daudzumā, gan pārstrādātā izlietotā iepakojuma daudzumā (neieskaitot uz citām darbībām (reģenerācija, apglabāšana) novirzīto koksnes iepakojumu vai to komponentus). Tabulas 3. ailē šo daudzumu neieskaita, bet ņem vērā aprēķināto pārstrādes rādītāju. Dati obligāti jāsniedz tikai par to iepakojuma materiāla veidu, uz kuru pamatojoties tiek aprēķināts pārstrādes mērķrādītāju (pārstrādes apjomu) pielāgots līmenis.

12. 9 Ietver sadedzināšanu ar enerģijas atgūšanu un to atkritumu apstrādi, kas izmantojami par kurināmo vai citas enerģijas ražošanas līdzekli.

13. 10 Neietver koksnes iepakojuma labošanu, pārstrādi un enerģijas atgūšanu, bet ietver aizbēršanu.

14. 11 Par melnajiem metāliem, ko pārstrādā pēc tam, kad tie atdalīti no sadedzināšanas smagajiem pelniem, ziņo atsevišķi. Tos nenorāda rindā, kurā ziņo par melnajiem metāliem.

15. 12 Par alumīniju, ko pārstrādā pēc tam, kad tas atdalīts no sadedzināšanas smagajiem pelniem, ziņo atsevišķi. To nenorāda rindā, kurā ziņo par alumīniju.

16. Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai mērķrādītāji ir sasniegti, var ņemt vērā pēc atkritumu sadedzināšanas atdalīto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar noteikumu, ka pārstrādātie metāli atbilst normatīvajiem aktiem par atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbību.

5. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 19. oktobra
noteikumiem Nr. 983

Īstenošanas plāns

Īstenošanas plānā, ko iesniedz Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 20.2 punktu, iekļauj:

1) novērtējumu par iepriekšējiem, pašreizējiem un plānotajiem sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citas apstrādes rādītājiem un plūsmām, no kurām šie atkritumi sastāv;

2) novērtējumu par to, kā tiek īstenots atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns un atkritumu rašanās novēršanas valsts programma;

3) apsvērumus, uz kuriem pamatojoties Latvija uzskata, ka tā, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt attiecīgo izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķrādītāju un novērtējumu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi;

4) pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķrādītājus, kuri ir piemērojami termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību;

5) grafiku, kādā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti šā pielikuma 4. punktā, kompetentās institūcijas, kas ir atbildīgas par to īstenošanu, un novērtējumu par katras institūcijas individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja ir noteikts termiņa pagarinājums;

6) informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu, ko veic iepakotāji un iepakojuma apsaimniekotāji;

7) pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus."

2. Šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.10., 1.11., 1.12. un 1.13. apakšpunkts stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.

3. Šo noteikumu 1.7., 1.8. un 1.9. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidenta vietā -
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Veselības ministre I. Viņķele

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 472Pieņemts: 28.07.2020.Stājas spēkā: 01.08.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 146, 31.07.2020. OP numurs: 2020/146.12
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
316406
01.08.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"