Ministru kabineta rīkojums Nr. 197
Rīgā 2020. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 24 43.
§)
Par Gaisa piesārņojuma
samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam
1. Apstiprināt Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu
2020.-2030. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības
ministriju, Satiksmes ministriju, Valsts vides dienestu, valsts
sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", pašvaldības, Rīgas
plānošanas reģionu, Rīgas domi, Liepājas domi, Rēzeknes domi,
valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības
direkcija", Valsts policiju un Valsts augu aizsardzības
dienestu (atbilstoši kompetencei) par atbildīgajām institūcijām
plāna īstenošanā. Par līdzatbildīgajām institūcijām plāna
īstenošanā noteikt Rīgas Brīvostas pārvaldi, valsts akciju
sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" un valsts akciju
sabiedrību "Pasažieru vilciens".
3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto
pasākumu norisi 2020. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai 2021. gadā un turpmākajos
gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta
likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un
citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu
pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām
iespējām.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
sadarbībā ar pārējām iesaistītajām institūcijām sagatavot un
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2023.
gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā
informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2020., 2021. un 2022.
gadā. Turpmākajā periodā plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt
saistībā ar apstiprinātā plāna aktualizēšanu atbilstoši
normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju
samazināšanu un uzskaiti, izvērtējuma rezultātus iekļaujot
aktualizētajā plānā.
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
(Ministru kabineta
2020. gada 16. aprīļa
rīkojums Nr. 197)
gaisa Piesārņojuma samazināšanas
rīcības plāns 2020.-2030. gadam
Satura rādītājs
Saīsinājumi
1. Plāna kopsavilkums
2. Normatīvais regulējums un plāna
izstrādes pamatojums
2.1. ES tiesību akti
2.2. Latvijas normatīvie akti
2.3. Sliktas gaisa kvalitātes radītās ietekmes
3. Esošā gaisa kvalitāte Latvijas
pilsētās
3.1. Emisiju mērījumu rezultāti
3.2. Galvenie piesārņojuma avoti.
3.3. Pārrobežu piesārņojums.
3.4. Prognozējamā plānā iekļauto pasākumu ietekme uz gaisa
kvalitāti
4. Kopējās emisijas Latvijā un bāzes
scenārija emisiju prognozes
4.1. Slāpekļa oksīdu emisijas
4.2. Sēra dioksīda emisijas
4.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas
4.4. Amonjaka emisijas
4.5. Daļiņu PM2,5 emisijas
4.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas (BC)
4.7. Secinājumi
5. Emisiju prognozes scenārijā ar
papildu pasākumiem
5.1. Slāpekļa oksīda emisijas
5.2. Daļiņu PM2,5 emisijas
5.3. Sēra dioksīda emisijas
5.4. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas
5.5. Amonjaka emisijas
5.6. Secinājumi
6. Saskaņotība un sasaiste ar citu
jomu politikām
6.1. Nacionālā klimata politika
6.2. Enerģētikas sektors
6.3. Transporta sektors
6.4. Nodokļu politika transporta sektorā
6.5. Rūpniecības sektors
6.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma
6.7. Lauksaimniecība
7. Gaisa aizsardzības politikas
veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes
8. Plāna mērķis, rīcības virzieni un
plānotie pasākumi
8.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji:
8.2. Plānotie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai
9. Izmaksu efektivitātes
novērtējums
1. pielikums. Tiesiskais regulējums
gaisa aizsardzības jomā
2. pielikums. Informācija par esošo
gaisa kvalitāti un noteiktajiem normatīviem
3. pielikums. Aprēķināto emisiju
ģeogrāfiskā izplatība Latvijā
4. pielikums. Emisiju prognozēs
izmantotie pieņēmumi
5. pielikums. Plāna sasaiste ar
spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem
Saīsinājumi
| AER |
atjaunojamie energoresursi |
| ANO |
Apvienotā Nāciju Organizācija |
| Direktīva 2016/2284 |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/2284/EK par
dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un
ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu
2001/81/EK |
| DP |
darbības programma |
| DRN |
dabas resursu nodoklis |
| EM |
Ekonomikas ministrija |
| EMEP |
kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos
attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā |
| ERAF |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ETS |
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ES |
Eiropas Savienība |
| ES-28 |
Eiropas Savienības 28 valstis |
| ES fondi |
Finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un
Kohēzijas fonda |
| ETL |
elektrotransporta līdzeklis |
| FM |
Finanšu ministrija |
| GIS |
ģeogrāfiskā informācijas sistēma |
| GJ |
gigadžouls |
| GPS |
globālā pozicionēšanas sistēma |
| h |
stunda |
| ha |
hektāri |
| IKP |
iekšzemes kopprodukts |
| kg |
kilograms |
| kt |
kilotonna |
| kW |
kilovats |
| kWh |
kilovatstunda |
| LFS |
lauku fona novērtējuma stacija |
| LIZ |
lauksaimniecībā izmantojamās zemes |
| LPTP |
labākie pieejamie tehniskie paņēmieni |
| LVĢMC |
valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs" |
| LVAF |
Latvijas Vides aizsardzības fonds |
| MK |
Ministru kabinets |
| MK noteikumi Nr. 614 |
MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo
gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites
noteikumi" |
| MK noteikumi par gaisa
kvalitāti |
MK 2009. gada 3. novembra noteikumu Nr. 1290
"Noteikumi par gaisa kvalitāti" |
| MK noteikumi par sadedzināšanas
iekārtām |
MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 736
"Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu
piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas
iekārtām" |
| MW |
megavats |
| MWh |
megavatstunda |
| NH3 |
amonjaks |
| ng |
nanograms |
| NMGOS |
nemetāna gaistošie savienojumi |
| N20 |
dislāpekļa oksīds |
| NOx |
slāpekļa oksīdi |
| Plāns |
Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020. -
2030. gadam |
| PFS |
pilsētas fona novērtējuma stacija |
| PHEV |
plug-in hibrīdautomobilis ar iekšdedzes dzinēju |
| PJ |
petadžouls |
| PM |
daļiņas |
| PVO |
Pasaules Veselības organizācija |
| RD |
Rīgas Dome |
| SAM |
specifiskais atbalsta mērķis |
| SEG |
siltumnīcefekta gāzes |
| SM |
Satiksmes ministrija |
| SO2 |
sēra dioksīds |
| t |
tonna |
| TEN-T |
Eiropas Transporta tīkls |
| TPAIS |
transporta piesārņojuma ietekmes novērtējuma stacija |
| VARAM |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija |
| VUGD |
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| VVD |
Valsts vides dienests |
| ZM |
Zemkopības ministrija |
| µg |
mikrograms |
1. Plāna kopsavilkums
Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas
izstrādāts atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 16.2
panta otrajai daļai, kā arī MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu
Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju
samazināšanas un uzskaites noteikumi" prasībām.
Plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto
negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu
izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu
apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums.
Plānā noteikto pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt ES
līmenī noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas
mērķu 2020., 2025. un 2030. gadam izpildi un veicinās cilvēku
veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes
sasniegšanu Latvijas pilsētās. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana
sekmēs arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanos un var
veicināt inovāciju ieviešanu un uzlabot konkurētspēju
ekotehnoloģiju jomā.
Plānā tiek analizētas esošās emisiju tendences, analizētas
emisiju prognozes, kā arī sniegta informācija par galvenajiem
piesārņojuma avotiem.
Izstrādātās emisiju prognozes bāzes jeb esošajā scenārijā
parāda, ka ir nepieciešams īstenot papildus politikas un
pasākumus, lai nākotnē Latvijā kopumā samazinātu slāpekļa oksīdu,
daļiņu PM2,5 un amonjaka emisijas un nodrošinātu
noteikto mērķu izpildi. Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu
stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes
problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem
neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti
Eiropas Savienības tiesību aktos par gaisa kvalitāti.
Plāna 8. nodaļā piedāvātas turpmākās rīcības un papildu
pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un
izvirzīti deviņi rīcības virzieni gaisa piesārņojuma mērķu
sasniegšanai:
1) emisiju samazināšana no rūpniecības sektora un
sadedzināšanas iekārtām un efektīvāka noteikto prasību izpildes
kontrole;
2) energoefektivitātes paaugstināšana ēkās;
3) emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām
mājsaimniecību sektorā;
4) emisiju samazināšana transportā ar alternatīvo degvielu
plašāku izmantošanu;
5) nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu
piesārņojošo emisiju samazināšanu;
6) emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā;
7) nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas
pilnveidošana;
8) gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde
pašvaldībās;
9) Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Efektīvai gaisa kvalitātes nodrošināšanas rīcībpolitikai ir
nepieciešama efektīva sadarbība visos valsts pārvaldes līmeņos un
sadarbība starp dažādiem tautsaimniecības sektoriem, tādēļ kā
atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto pasākumu īstenošanu ir
noteiktas šādas institūcijas: Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Ekonomikas
ministrija, Satiksmes ministrija, VAS "Ceļu satiksmes
drošības direkcija", Valsts policija, Finanšu ministrija,
Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un
vairākas pašvaldības. Līdzatbildīgas par pasākumu īstenošanu ir
AS "Pasažieru Vilciens", VAS "Latvijas
dzelzceļš", Rīgas Brīvostas pārvalde.
Plāna izstrādei 2018. gada 7. decembrī ar VARAM rīkojumu Nr.
1-2/186 "Darba grupa gaisa piesārņojuma samazināšanas
rīcības plāna 2019.-2030. gadam izstrādei" tika izveidota
darba grupa, kurā tika iekļauti Finanšu ministrijas, Ekonomikas
ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas,
Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, valsts
sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts vides dienesta
un Veselības inspekcijas pārstāvji.
Plāns 2019. gada 2. aprīlī tika ievietots VARAM tīmekļvietnē
sabiedrības viedokļu sniegšanai. Informācija par saņemtajiem
ierosinājumiem pieejama VARAM tīmekļvietnē.
Plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados vai biežāk, ja
atbilstoši ikgadējam emisiju ziņojumam nav izpildīti gaisu
piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv risks,
ka tie netiks izpildīti.
2. Normatīvais regulējums un plāna
izstrādes pamatojums
2.1. ES tiesību akti
2005. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma Tematisko
stratēģiju par gaisa piesārņojumu, lai visā ES sasniegtu tādu
gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku
veselībai un videi. Tika noteikti stratēģiskie mērķi līdz 2020.
gadam, rīcības un līdzekļi to sasniegšanai, kā arī 2008. gada 21.
maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu
Eiropai1, kas nosaka prasības gaisa kvalitātes
mērījumu veikšanai, gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamajai
koncentrācijai gaisā, kā arī pienākumu rīkoties, ja gaisa
kvalitāte kādā no gaisa kvalitātes monitoringa stacijām nav
atbilstoša.
2013. gada 18. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu
"Programma "Tīru gaisu Eiropā". Šī programma ir
Eiropas Komisijas stratēģija, kurā norādīti pasākumi, ar ko
nodrošināt esošo mērķu sasniegšanu, un izklāstīti jauni gaisa
kvalitātes mērķi laikposmam līdz 2030. gadam. Paziņojumā
uzsvērts, ka, lai gan pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte Eiropā
ir ievērojami uzlabojusies, tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir
galvenais vides faktors, kas saistāms ar nenovēršamu saslimstību
un priekšlaicīgu mirstību ES, un joprojām daudzviet ievērojami
kaitē Eiropas videi. Rezultātā 2016. gada 14. decembrī tika
pieņemta jauna Direktīva 2016/2284. Tā nosaka stingrus maksimāli
pieļaujamos antropogēno emisiju apjomus dalībvalstīm galvenajām
piesārņojošām vielām - sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna
gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un daļiņām
PM2,5 laika periodam no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī
pēc 2030. gada.
Direktīvas 2016/2284 6. pants noteic, ka dalībvalstīm līdz
2019. gada 1. aprīlim ir jāizstrādā un jāiesniedz Eiropas
Komisijai valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas rīcības plāni.
Rīcības plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados vai
biežāk, ja atbilstoši ikgadējam emisiju ziņojumam nav izpildīti
gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv
risks, ka tie netiks izpildīti.
2.2. Latvijas normatīvie akti
Lai nodrošinātu plāna normatīvo ietvaru, 2018. gada 12. aprīlī
tika pieņemti grozījumi likumā "Par
piesārņojumu". Šajos grozījumos iekļautā 16.2
panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijai laikposmā no 2020. līdz
2029. gadam un pēc 2030. gada jāsamazina dažādu tautsaimniecības
nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, NMGOS un daļiņu
PM2,5 emisijas. Minēto vielu emisiju samazināšanas
mērķi laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada tika
noteikti MK noteikumu Nr. 614 1. pielikumā un atspoguļoti plāna
8.1. sadaļā (turpmāk - noteiktie emisiju mērķi).
Lai nodrošinātu iepriekšminēto mērķu izpildi, likuma "Par
piesārņojumu" 16.2 panta otrā daļa noteic, ka
VARAM organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un
koordinē tā īstenošanu. Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM,
FM, Veselības ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to
pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu
piesārņojošo vielu emisiju.
Plāna īstenošanas rezultātā tiks samazināts emisiju gaisā
kopapjoms, kas savukārt sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanu
Latvijā, īpaši pilsētās. Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi,
MK noteikumu par gaisa kvalitāti 3. un 4. punkts nosaka vairāku
gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamo līmeni vidē. Noteikumi nosaka
arī gaisu piesārņojošo vielu mērījuma metodes, gaisa kvalitātes
novērtējumu un tā veikšanas nosacījumus, tai skaitā gaisa
monitoringa staciju skaita noteikšanas kritērijus un izvietojuma
nosacījumus stacionāro mērījumu veikšanai un paraugu ņemšanai,
prasības piesārņojuma līmeņa novērtēšanai, veicamos pasākumus
gaisa kvalitātes uzlabošanai un to īstenošanas nosacījumus.
Detalizēta informācija par pārējiem normatīvajiem aktiem, kuros
noteikto prasību ieviešana sekmē gaisa piesārņojuma samazināšanos
pieejama plāna 1. pielikumā.
2.3. Sliktas gaisa kvalitātes
radītās ietekmes
Gaisa kvalitāte un sabiedrības
veselība
Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti,
īpaši pilsētu iedzīvotājiem. Tā var izraisīt tādas veselības
problēmas kā astma un sirds un asinsvadu slimības, saīsinot
dzīves ilgumu. Tas savukārt izraisa darba dienu kavēšanu slimību
dēļ un palielina veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, jo īpaši
bērniem un veciem cilvēkiem. Slikta gaisa kvalitāte ir arī
galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES un izraisa lielāku
ietekmi nekā ceļu satiksmes negadījumi2.
Eiropas Vides aģentūra3 ir novērtējusi, ka Latvijā
2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1600
priekšlaicīgas nāves gadījumus, slāpekļa dioksīda piesārņojums -
130, bet ozona piesārņojums - 50 priekšlaicīgas nāves gadījumus.
Daļiņu PM2,5 piesārņojums 2015. gadā Latvijā ir
izraisījis arī 17600, slāpekļa dioksīda piesārņojums - 1400 un
ozona piesārņojums - 600 zaudētos dzīves gadus.
Lai salīdzinātu situāciju dažādās valstīs, tiek veikts zaudēto
dzīves gadu pārrēķins uz 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā situācija
ir sliktāka kā vidēji ES-28 tieši attiecībā uz daļiņu
PM2,5 ietekmi, kur Latvijai ir septiņpadsmitā sliktākā
pozīcija starp novērtētajām 41 Eiropas valstīm4.
Savukārt atbilstoši plāna 1. tabulā sniegtajai informācijai,
redzams, ka slāpekļa dioksīda un ozona piesārņojums Latvijā ir
zemāks, nekā vidēji ES-28 un Eiropa-41.
1. tabula.
Aprēķinātie zaudētie dzīves gadi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju
(2015)
| Valsts |
Daļiņas PM2,5 |
Slāpekļa dioksīds |
Ozons |
| Latvija |
886 |
70 |
30 |
| ES-28 vidēji |
820 |
157 |
36 |
| Eiropa-41 valsts,
vidēji |
830 |
153 |
36 |
PVO apkopoto pētījumu dati liecina5, ka gaisa
piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību, tai skaitā,
tas:
• palielina elpošanas orgānu saslimstības risku, var izraisīt
kā īstermiņa, tā ilgtermiņa ietekmes - klepu, elpas trūkumu, var
tikt novērotas biežākas astmas lēkmes, kā arī pieaugt hroniski
obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties jutīgums pret
elpošanas ceļu infekcijām;
• palielina plaušu vēža rašanās risku. Starptautiskā Vēža
pētniecības aģentūra klasificē gaisa piesārņojumu kopumā un
daļiņas konkrēti kā kancerogēnu;
• palielina sirds-asinsvadu sistēmas slimību risku, pieaug
sirds išēmiskās slimības risks;
• var izraisīt nervu sistēmas attīstības un darbības
traucējumus - atmiņas pavājināšanos, koncentrēšanās spēju
pavājināšanos u.c.;
• var ietekmēt reproduktīvo sistēmu, auglību, grūtniecību un
zīdaiņus un bērnus, ietekmējot bērnu tālāko attīstību un
spējas;
• var tikt asociēts arī ar 2. tipa cukura diabēta izveidošanos
pieaugušajiem, kā arī veicināt tuklumu, iekaisumus, novecošanos,
Alcheimera slimību un vecuma demenci.
Gaisa kvalitāte un gaisa
piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām
Gaisa piesārņojums var tiešā veidā ietekmēt veģetāciju un
faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto
ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti. Visbīstamākie gaisa
piesārņojuma veidi ekosistēmām ir ozons, amonjaks un slāpekļa
oksīdi.
Augstas zemes līmeņa ozona koncentrācijas negatīvi ietekmē
veģetāciju, tajā skaitā mežus un lauksaimniecības kultūras,
samazinot to produktivitāti. Slāpekļa oksīdi un amonjaks, kā arī
sēra dioksīds emisijas paskābina augsni, upju un ezeru ūdeņus, tā
radot dzīvnieku un augu dzīves un biodaudzveidības samazinājumu.
Šie piesārņotāji ienes augsnē un ūdeņos arī papildus barojošo
slāpekļa daudzumu, tā veicinot eitrofikāciju, kā arī barojošo
vielu pārmērība var izraisīt izmaiņas sugu daudzveidībā un
veicināt jaunu invazīvo sugu ienākšanu.
Vienlaikus jānorāda arī, ka Eiropas Vides aģentūras veiktais
novērtējums ievieto Latviju to Eiropas valstu skaitā, kurās gaisa
piesārņojumam ir zema ietekme uz veģetāciju. Latvija nav to
Eiropas valstu vidū, kurās tiktu pārsniegti ekosistēmu
aizsardzībai noteiktie kritiskie piesārņojuma līmeņi.
Gaisa kvalitāte un klimata
pārmaiņas
Vairākas gaisu piesārņojošās vielas ir arī klimatu
ietekmējošas, kuru potenciālā ietekme var ilgt sākot no īsa
perioda (mazāk par gadu) līdz pat vairākām gadu dekādēm.
Troposfēras ozons, kura veidošanā ieguldījumu sniedz slāpekļa
oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un metāna
emisijas, un kvēpi jeb melnais ogleklis (kā daļiņu PM sastāvdaļa)
ir vieni no šādiem īsa dzīves laika piemēriem, kuri sniedz tiešu
ieguldījumu globālās sasilšanas veicināšanā. Vienlaikus citām
gaisu piesārņojošām vielām - organiskais ogleklis (kā PM
sastāvdaļa), amonija jons NH4+, sulfāti
(SO42-) un nitrāti
(NO3-) - ir atdzesējošais efekts. Savukārt
klimata pārmaiņu izraisītas izmaiņas laikapstākļos var izmainīt
gaisa piesārņojuma veidošanos atmosfērā, to pārnesi, izkliedi un
nosēšanos.
Gaisa kvalitāte un materiālā
vide
Gaisa piesārņojums atstāj negatīvu ietekmi arī uz materiālo
vidi. Skābo nokrišņu ietekmē novērojama paātrināta korozija,
novērojama arī daļiņu nosēšanās, dēdēšana un krāsu izdzišana uz
ēkām, pilsētvides materiālajām struktūrām, kultūras pieminekļiem.
Risks zaudēt mūsu kultūrvēsturiskās liecības ir īpaši
nozīmīgs.
3. Esošā gaisa kvalitāte Latvijas
pilsētās
3.1. Emisiju mērījumu rezultāti
Pašreiz Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes
novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija un pārējā
Latvijas teritorija6. Gaisa kvalitātes monitorings
tiek veikts Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un divās lauku fona
stacijās, kas izvietotas Liepājas un Cēsu novados. Plāna 2.
tabulā sniegts apkopojums par Latvijā esošajām gaisa kvalitātes
mērījumu stacijām.
2. tabula. Gaisa kvalitātes
novērojumu tīkls Latvijā 2017. gadā7
| Rīgā |
| Stacija
"Ķengarags" (Maskavas ielā 165) |
Pilsētas fona stacija |
| Stacija
"Parks" (Raiņa blv.19) |
Pilsētas fona stacija |
| Stacija
"Kronvalda bulvāris" (Kronvalda blv.4) |
Pilsētas fona stacija |
| Stacija
"Brīvības iela" (Brīvības ielā 73) |
Transporta ietekmes stacija |
| Stacija
"Mīlgrāvis" (Mīlgrāvju ielā 10) |
Rūpniecības ietekmes stacija |
| Ventspils |
| Stacija
"Pārventa" (Talsu ielā 31) |
Pilsētas fona stacija |
| Liepāja |
| Stacija
"Liepāja" (1 stars, O. Kalpaka 34) |
Transporta ietekmes stacija |
| Stacija
"Liepāja" (2 stars, O. Kalpaka 34) |
Transporta ietekmes stacija |
| Rēzekne |
| Stacija
"Rēzekne" (1 stars, Atbrīvošanas aleja 108) |
Transporta ietekmes stacija |
| Stacija
"Rēzekne" (2 stars, Atbrīvošanas aleja 108) |
Transporta ietekmes stacija |
| Lauku fona
stacijas |
| Stacija
"Rucava" (Rucavas novads) |
Lauku fona stacija |
| Stacija
"Zosēni" (Cēsu novads) |
Lauku fona stacija |
Nodaļas sagatavošanā ir izmantota skaitliskā informācija par
piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumiem gaisa kvalitātes
novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, kas sniegta LVĢMC
ikgadējos "Pārskatos un novērtējumos par gaisa kvalitāti
Latvijā"8.
Vērtējot gaisa kvalitātes atbilstību, ir vērtēta atbilstība ne
tikai MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktajiem gaisa
kvalitātes normatīviem, bet arī PVO rekomendētajām vērtībām, kas
ir stingrākas un noteiktas ņemot vērā dažādu piesārņojošo vielu
emisiju radīto ietekmi uz cilvēku veselību. Detalizēta
informācija par esošo gaisa kvalitāti un MK noteikumos par gaisa
kvalitāti noteiktajiem normatīviem, kā arī PVO rekomendētajām
vērtībām atspoguļota plāna 2. pielikumā.
3. tabula. Gaisa
kvalitātes normatīvu pārsniegumi laikā no 2013.-2017. gadam
| Stacijas nosaukums |
PM10 gada robežlielums (ES) |
PM10 diennakts robežlielums
(ES) |
PM10 diennakts robežlielums
(augšējais slieksnis) |
PM10 gada robežlielums (PVO) |
Daļiņas PM2,5 robežlielums
(ES) |
Daļiņas PM2,5
(augšējais slieksnis) |
Daļiņas PM2,5 (PVO) |
| Rīga |
| "Kronvalda
bulvāris" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2014.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
| "Valdemāra
iela" |
Pārsniegts*
(2013.) |
Pārsniegts*
(2013., 2014.) |
Pārsniegts*
(2013.-2015.) |
Pārsniegts*
(2013.-2015.) |
- |
- |
- |
| "Brīvības
iela" |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
- |
- |
- |
|
"Mīlgrāvis"** |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
- |
- |
- |
|
Ventspils |
|
"Pārventa" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
|
Liepāja |
|
"Liepāja" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2015., 2017.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
|
Rēzekne |
|
"Rēzekne" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.-2016.) |
Pārsniegts
(2014.-2017.) |
|
Reģionālās stacijas |
|
"Rucava" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
| |
|
|
|
|
|
| Stacijas nosaukums |
NO2 gada robežlielums |
Benzols (ES) |
Benzols (Augšējais slieksnis) |
Benz(a)pirēns
(ES) |
Benz(a)pirēns
(Augšējais slieksnis) |
| Rīga |
|
"Ķengarags" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
- |
- |
|
"Parks" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2016., 2017.) |
- |
- |
| "Kronvalda
bulvāris" |
- |
- |
- |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
|
"Valdemāra" |
Pārsniegts*
(2013.-2015.) |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
- |
- |
| "Brīvības
iela" |
Pārsniegts*
(2013.-2015.) |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2013.) |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts |
| "Mīlgrāvis"** |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2016., 2017.) |
- |
- |
|
Ventspils |
|
"Pārventa" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
|
Liepāja |
|
"Liepāja" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Pārsniegts
(2015.) |
Pārsniegts
(2013.-2017.) |
|
Rēzekne |
|
"Rēzekne" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
- |
- |
|
Reģionālās stacijas |
|
"Rucava" |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
Nav pārsniegts |
* 2016. un 2017. gadā mērījumi
transporta stacijās nav veikti, tomēr ar augstu varbūtību var
pieņemt, ka gada robežlielums joprojām var tikt pārsniegts.
** Mērījumi uzsākti 2016.
gadā.
Secinājumi:
Daļiņas PM10
2013.-2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu
PM10 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanos.
Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa rezultāti, lai
novērtētu šīs tendences turpināšanos. Neraugoties uz šo
uzlabošanos, daļiņu PM10 emisijas joprojām ir viena no
visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.
• Nevienā stacijā netiek pārsniegts daļiņu PM10
noteiktais gada vidējais robežlielums.
• Mērījumi transporta ietekmes stacijās parāda augstāku daļiņu
PM10 koncentrāciju, salīdzinot ar pilsētas fona
stacijām;
• Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums
Rīgas pilsētas stacijā Brīvības ielā pārsniegts laikā no
2013.-2016. gadam, bet 2017. gadā tas atbilda prasībām. Savukārt
2018. gadā iegūtie mērījumi laikā līdz novembrim transporta
ietekmes stacijā Brīvības ielā atkal uzrāda neatbilstību.
• Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums
Rīgas pilsētas stacijā Valdemāra ielā pārsniegts laikā no
2013.-2015. gadam. Sākot ar 2016. gadu daļiņu PM10
mērījumu veikšana tika pārtraukta.
• PVO rekomendētais gada robežlielums un MK noteikumos par
gaisa kvalitāti noteiktais augšējais novērtēšanas slieksnis
(piesārņojuma līmenis, kas norāda uz risku pārsniegt noteiktos
robežlielumus) tiek pārsniegts Rīgas, Liepājas un Rēzeknes
transporta novērtējuma stacijās.
Daļiņas PM2,5
2013.-2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu
PM2,5 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanās
tendenci. Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa dati
šīs tendences apstiprinājumam. Neraugoties uz šo uzlabošanos,
daļiņu PM2,5 emisijas joprojām ir viena no
visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.
• Nevienā mērījumu stacijā netiek pārsniegta MK noteikumos par
gaisa kvalitāti atļautā daļiņu PM2,5 gada vidējā
koncentrācija.
• Daļiņām PM2,5 noteiktais augšējais piesārņojuma
novērtēšanas slieksnis, kas norāda uz iespējamām gaisa kvalitātes
problēmām nākotnē tiek pārsniegts Rīgā - Kronvalda bulvāra
stacijā, kā arī Liepājas un Rēzeknes transporta ietekmes
stacijās. Neīstenojot atbilstošus pasākumus, var pieaugt
daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija.
• PVO rekomendētais daļiņu PM2,5 līmenis tiek
pārsniegts visās Latvijas pilsētās. Arī lauka fona stacijā
"Rucava" 2013.-2016. gados daļiņu PM2,5 gada
vidējā koncentrācija bija tuvu PVO rekomendētajai vērtībai, tikai
2017. gadā nedaudz samazinoties.
• Latvijai līdz 2020. gadam nepieciešams panākt daļiņu
PM2,5 vidējo koncentrācijas vērtību 14,4
mg/m3 (tiek izmantoti mērījumu dati no fona stacijām
visā Latvijā). Vidējā ekspozīcijas samazināšanas mērķa pārbaude
parāda, ka aprēķinātā daļiņu PM2,5 gada vidējā
koncentrācija par triju kalendāra gadu (2015.-2017. gadam)
mērījumu diennakts vērtībām ir 12,98 µg/m3, kas
nozīmē, ka uz šo brīdi noteiktais daļiņu PM2,5 valsts
ekspozīcijas samazināšanas mērķis tiek izpildīts.
Slāpekļa dioksīds
• No 2013. līdz 2015. gadam Rīgas transporta ietekmes
stacijās Brīvības un Valdemāra ielā tika pārsniegts
gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Lai gan šie
mērījumi 2016. un 2017. gadā netika veikti, esošā satiksmes
plūsmas intensitāte Rīgā dod pamatu argumentētam pieņēmumam, ka
gada robežlielums Rīgas centrā vēl aizvien tiek pārsniegts.
Benzols
• Lai gan gaisa kvalitātes gada mērķlielums cilvēka veselības
aizsardzībai nav pārsniegts, tomēr novērotās vērtības, kuras
2016. un 2017. gadā tika reģistrētas Rīgas rūpniecības
ietekmes stacijā - Mīlgrāvis, bija ļoti tuvu
robežlielumam.
• Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 2016. un 2017.
gadā tika pārsniegts arī fona stacijā "Parks" un
stacijā Brīvības ielā.
Benz(a)pirēns
• Novērotās koncentrācijas 2013.-2017. gados Rīgas pilsētā
transporta ietekmes stacijā Brīvības ielā bija salīdzinoši
augstas un pārsniedza augšējo piesārņojuma novērtēšanas
slieksni.
• Pārējā Latvijā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa
pārsniegumi konstatēti Liepājas mērījumu stacijā.
3.2. Galvenie piesārņojuma
avoti.
Informācija par kopējo aprēķināto emisiju izplatību Latvijā
sniegta plāna 3. pielikumā. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem
redzams, ka lielākā daļa no visas Latvijas emisijām koncentrējas
Rīgas apkārtnē, kā arī citās lielākajās Latvijas pilsētās.
Patlaban gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir
izstrādāta un esošo piesārņojuma avotu noteikšana ir veikta tikai
Rīgas pilsētai9, tādēļ šajā plānā ir iespējams sniegt
tikai informāciju par Rīgā esošajiem gaisa piesārņojuma
avotiem.
Emisiju avoti gaisa piesārņojuma novērtēšanai Rīgas pilsētā
tika iedalīti trīs grupās:
• stacionārie piesārņojuma avoti - ražošanas uzņēmumi un kuģu
piestātnes10 ar konkrētu atrašanās vietu. Programmā
veiktais aprēķins parādīja, ka šo avotu procentuālais ieguldījums
2014. gadā ir aptuveni 23 % no kopējām PM10 emisijām,
18,5 % no kopējām NO2 emisijām, 12 % no kopējām
benzola emisijām un 1 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām;
• mobilie avoti - līnijveida avoti, kas raksturo
transportēšanas ceļus. Tika izdalītas šādas apakšgrupas:
autotransporta kustība Rīgas pilsētas lielākajās ielās, RP SIA
"Rīgas satiksme" autobusu kustība, dīzeļvilcienu
kustība Rīgas pilsētas robežās un kuģošanas ceļi Daugavā.
Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni
97,5 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām, 68,5 % no kopējām
NO2 emisijām, 15 % no kopējām PM10 emisijām
un 12 % no kopējām benzola emisijām.
• laukuma vai neorganizētie emisijas avoti (tīkla avoti) -
emisijas no dzīvojamo māju apkures iekārtām, maza apjoma
rūpniecības avotu emisijas, pilsētas mazās ielas ar zemu
satiksmes intensitāti. Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums
2014. gadā ir aptuveni 76 % no kopējām benzola emisijām, 62 % no
kopējām PM10 emisijām, 13 % no kopējām NO2
emisijām un nedaudz virs 1 % no kopējām benz(a)pirēna
emisijām.
Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķins un atbilstības
novērtējums programmā ir veikts, izmantojot piesārņojuma
izkliedes modelēšanu. Modelējot piesārņojuma izkliedi, tika
ņemtas vērā ārpus Rīgas pilsētas izvietoto ražošanas uzņēmumu
emisijas.
Modelēšanas rezultāti parādīja, ka Rīgas pilsētā iezīmējas
vairākas teritorijas, kurās vērojamas augstākas piesārņojošo
vielu koncentrācijas. Galvenokārt tas ir pilsētas centrs un,
atkarībā no piesārņojošās vielas, arī citas apkaimes, kurās tiek
novēroti piesārņojuma robežlielumu pārsniegumi vai augšējo
piesārņojuma novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi (Rīgas pilsētas
gaisa piesārņojuma izkliedes kartes skatīt "Rīgas pilsētas
gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2016.-2020.
gadam" 5. pielikumā, pieejams:
https://mvd.riga.lv/nozares/vides-parvalde/gaisa-kvalitate/).
3.3. Pārrobežu piesārņojums.
Pārrobežu gaisa piesārņojums attiecībā uz galvenajām
piesārņojošām vielām - sēra oksīdiem, slāpekļa oksīdiem, ozonu un
daļiņām - ir analizēts ziņojumā EMEP Status Report 1/2016
ziņojumā11 un šajā plānā ir sniegti galvenie
secinājumi pamatojoties uz tiem.
Sēra oksīdi (SOx)
Dominējošo daļu (apmēram 90 %) no šīs depozīcijas veidoja
Latvijā ienākošais pārrobežu piesārņojums. No Latvijā radītajām
emisijām apmēram 35 % depozīcija notiek Latvijas teritorijā, bet
65 % ir pārrobežu pārnese uz citām teritorijām.
Slāpekļa oksīdi (NOx)
Dominējošo daļu (70 %-90 %) no šīs depozīcijas veidojas no
Latvijā ienākošā pārrobežu piesārņojuma. Latvijas teritorijā
notiek tikai 6 % no Latvijā radīto emisiju depozīcija, bet
attiecībā uz 94 % Latvijā radīto emisiju notiek to pārrobežu
pārnese. Augstāka depozīcija bija Latvijas rietumu un centrālajā
teritorijā.
Amonjaks (NH3)
Latvijas teritorijā notiek 39 % no Latvijā radīto emisiju
depozīcija, bet attiecībā uz 61 % Latvijā radīto emisiju notiek
pārrobežu pārnese. Augstāka depozīcija bija raksturīga Latvijas
dienvidu daļas teritorijai. Rīgas un Pierīgas teritorijā
pārrobežu piesārņojuma ieguldījums depozīcijā bija 50-60 %, bet
pārējā Latvijas teritorijā ienākošais pārrobežu piesārņojums bija
dominējošs - robežās 70-90 %
Daļiņas
Ņemot vērā atmosfēras ķīmijas nelineāros procesus, pārrobežu
ietekmes novērtēšanai daļiņu gadījumā ziņojumā ir izmantota
atšķirīga pieeja. Ziņojumā ir novērtēts, kādu ietekmi uz daļiņu
koncentrācijām Latvijā un ārpus tās sniedz 15 % emisiju
samazinājums Latvijā. Novērtējums parādīja, ka šāda samazinājuma
ietekme dominējoši izpaudīsies Latvijas teritorijā, un nelielā
pieguļošajā Baltijas jūras teritorijā un Lietuvas un Igaunijas
robežas teritorijās ar Latviju.
4. tabula.
Valstis un teritorijas, kurās notiek Latvijā veidoto emisiju
depozīcija
| Valsts |
SOx |
NOx |
NH3 |
daļiņas PM |
| Latvija |
35 % |
6 % |
31 % |
Latvija, pieguļošā
Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas
robežteritorijas ar Latviju |
| Krievijas
Federācija |
19 % |
34 % |
23 % |
| Igaunija |
5 % |
- |
5 % |
| Somija |
5 % |
8 % |
4 % |
| Zviedrija |
5 % |
7 % |
- |
| Lietuva |
- |
- |
4 % |
| Baltijas jūra |
16 % |
14 % |
13 % |
| Atlantijas okeāna
ZA daļa |
- |
7 % |
- |
| citur |
16 % |
23 % |
19 % |
3.4. Prognozējamā plānā iekļauto
pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti
Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.3. paredz Rīgas domes
saistošajos noteikumos noteikt prasību par esošo individuālo
sadedzināšanas iekārtu nomaiņu, ja tās tiek izmantotas kā
galvenais siltumapgādes veids, uz tādām sadedzināšanas iekārtām,
kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21.
oktobra direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai
noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem
ražojumiem12 un tās īstenošanas regulā (ES) 2015/1185,
ar ko Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina
prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru
nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda par 50 kW
noteiktajām emisiju un energoefektivitātes prasībām. Minētā
pasākuma ietekme ir modelēta, izstrādājot Rīgas pilsētas gaisa
kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam, un ir
parādīta rīcības pozitīva ietekme uz gaisa
kvalitāti13.
Plāna 8. sadaļā iekļautie pasākumi 3.1.-3.3. paredz veicināt
centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību Latvijas pilsētās.
Šāda attīstība tiek paredzēta kā prioritāte (ja tehniski
iespējams) konkrētās Rīgas pilsētas zonās un jaunajās apbūves
teritorijās (rīcība 9.3.). Centralizētās siltumapgādes sistēmas
pieslēgšanas ietekme ēkām, kas kādreiz ir bijušas pieslēgtas
centralizētās siltumapgādes sistēmai un kurās jau pastāv vienota
siltumtīklu sistēma, ir tikusi modelēta. Modelēšanas rezultāti
parādīja šī pasākuma pozitīvās izmaiņas PM10
piesārņojuma izkliedē14. Tāpat ir tikusi veikta
centralizētās siltumapgādes sistēmas izveides ietekmes modelēšana
(salīdzinot ar individuālo gāzes apkuri) plānotās apbūves
teritorijās Skanstes apkaimē, Mežaparkā un Jaunbiķeros.
Modelēšanas rezultāti parāda pozitīvu ietekmi uz NO2
piesārņojuma izkliedi15.
Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.8. paredz zemās emisiju
zonas izveidošanu Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes
uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam ietvaros veiktais
novērtējums parāda, ka šādas zonas izveides Rīgas centrā pozitīvo
ietekmi uz gaisa kvalitāti16.
4. Kopējās emisijas Latvijā un bāzes
scenārija emisiju prognozes
Kopumā Latvijā visu gaisu piesārņojošo vielu emisijas (sēra
dioksīda, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, daļiņu
PM2,5 un kvēpu jeb melnās ogles) pēdējo desmit gadu
laikā ir samazinājušās, izņemot amonjaka emisijas, kuru daudzums
ir palicis gandrīz nemainīgs (skatīt 1. attēlu). Emisiju
ģeogrāfiskā izplatība sniegta plāna 3. pielikumā.
1. attēls. Gaisa
kvalitāti ietekmējošo piesārņojošo vielu emisiju izmaiņu
tendences 2005.-2016. gadā
Pamatojoties uz prognozētajiem aktivitāšu datiem un ņemot vērā
spēkā esošās politikas, ir aprēķinātas emisijas bāzes scenārijam.
Par bāzes gadu emisiju aprēķināšanai tika izmantots 2016. gads.
Emisiju aprēķināšanā izmantoti emisiju faktori, kas iekļauti
ziņojumā par Latvijas kopējām emisijām, kas iesniegti EK 2018.
gadā17. Emisiju prognozes bāzes scenārijā ietver un
paredz to politiku un pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas
valdības izstrādātajos politikas dokumentos līdz 2018. gadam.
Izveidotais bāzes scenārijs ietver arī tās politikas un
pasākumus, kas ir iestrādāti emisiju aprēķinu scenārijā, kas
2018. gadā izstrādāts klimata un enerģētikas pakotnes ietverto
mērķu sasniegšanai18. Detalizēta informācija par bāzes
scenārijā izmantotajiem pieņēmumiem un ietverto politiku un
pasākumu apraksts ir sniegts plāna 4. pielikumā. Sekojošā
aprakstā sniegts īss ieskats par izmaiņām katrai no gaisu
piesārņojošo vielu emisijām.
4.1. Slāpekļa oksīdu emisijas
Esošā situācija
Laika periodā no 2005. līdz 2016. gadam NOx
emisiju daudzums ir samazinājies par apmēram 17 %.
2016. gadā NOx emisiju galvenais avots Latvijā bija
transports (42 %), it īpaši autotransports, kas radīja 32 % no
kopējām emisijām. Jāatzīmē, ka transporta radītās emisijas šajā
laika periodā ir samazinājušās par 36 %. Galvenie autotransporta
veidi, kas rada emisijas ir smagais kravas autotransports (50 %),
vieglais autotransports (36 %) un vieglais kravas autotransports
(13 %). Savukārt galvenais izmantotā kurināmā veids, kas rada
lielākās emisijas ir dīzeļdegviela. Būtisks aspekts, kas rada
NOx emisijas ir vecu transportlīdzekļu īpatsvars
kopējā autoparkā. Tā, piemēram, Latvijā transportlīdzekļu, kas
vecāki par 10 gadiem, īpatsvars kopējā autoparkā veido aptuveni
72 %, kas ir trešais augstākais rādītājs ES.
Otrs lielākais emisiju avots ir kurināmā sadedzināšana
pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (21 %), kurā emisiju
apjoms ir samazinājies 2016. gadā pret 2005. gadu par apmēram 19
%.
Lauksaimniecības sektors rada 13 % no kopējām emisijām, un
šajā sektorā emisijas ir pieaugušas 2016. gadā par 57 %
salīdzinot ar 2005. gadu.
Enerģijas pārveidošanas sektora19 emisijas sastāda
13 % no kopējām emisijām un to apjoms ir pieaudzis par 20 %.
Iemesls tam ir saražotās enerģijas un līdz ar to sadedzinātā
kurināmā pieaugums.
Kurināmā sadedzināšanas rūpniecībā un rūpniecisko procesu
radītās emisijas apskatāmajā laika posmā ir samazinājušās, un tās
2016. gadā sastāda attiecīgi 7 % un 4 % no kopējām NOx
emisijām Latvijā.
Īstenoto
politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm
Emisiju samazinājumu autotransportā galvenokārt noteica
autotransporta ar augstākiem vides kvalitātes normatīviem (EURO4,
EURO5 un EURO6 automašīnu klases) plašāka izmantošana. Ietekmi
radīja arī īstenotie fiskālie pasākumi - Akcīzes nodoklis un
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas vērsts uz
efektīvāku un no emisiju viedokļa tīrāku automašīnu
izmantošanu.
Negatīvu iespaidu atstāja dīzeļdegvielu patērējošo automašīnu
daļas straujais pieaugums pasažieru automašīnu kopējā skaitā
pēdējos piecos gados.
ES fondu un citu finanšu instrumentu atbalstīto programmu
pārejai no fosilā kurināmā izmantošanas uz AER īstenošana, kā arī
valsts izveidotais atbalsta mehānisms - elektroenerģijas
obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā
uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk - AER atbalstošā politika)
veicināja importētās elektroenerģijas aizstāšanu ar Latvijā
saražoto elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, izmantojot dabas
gāzi, cieto un gāzveida biomasu. Rezultātā palielinājās saražotās
enerģijas daudzums, līdz ar to palielinot izmantoto kurināmā
daudzumu par apmēram 25 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu,
un emisijas par 20 %. Turpretim AER politikas īstenošana
rūpniecībā, aizstājot dabas gāzi ar biomasas kurināmo, samazināja
emisijas rūpniecības sektorā.
Energoefektivitātes pasākumu īstenošana mājsaimniecībās un
pakalpojumu sektorā, samazinot kurināmā patēriņa nepieciešamību
ēku apsildei, samazināja emisijas šajos sektoros. Otrs iemesls ir
cietā kurināmā (ogļu) izmantošanas būtiska samazināšanās šajos
sektoros.
Emisiju prognozes
Aprēķinātās kopējās NOx emisiju prognozes 2030.
gadam parāda samazinājumu pret 2016. gadu, un 2030. gadā
aprēķinātās emisijas ir par 5,2 % mazākas nekā 2016. gadā.
Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir transporta sektors (36,5 %),
pakalpojumu sektors un mājsaimniecības (18,9 %), enerģijas
pārveidošanas sektors (13,9 %), lauksaimniecība (13,8 %) un
kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (10,6 %).
Analizējot prognozēto emisiju izmaiņu tendences dažādos
sektoros laika periodā no 2016. līdz 2030. gadam, var atzīmēt, ka
pieaugums tiek prognozēts emisijām no kurināmā sadedzināšanas
rūpniecības sektorā (35,9 %) un rūpnieciskiem procesiem.
Galvenais iemesls šādam pieaugumiem ir pieņēmumi par
apstrādājošās rūpniecības izaugsmes tempiem nākotnē. Galvenajā
NOx emisiju avotā transporta sektorā prognozētās
emisijas 2030. gadā samazinās par 17,4 % pret 2016. gadu.
Lielākais emisiju samazinājums tiek paredzēts autotransportā.
Scenārijs paredz esošo automašīnu pakāpenisku nomaiņu gan ar
efektīvākām fosilo degvielu izmantojošām automašīnām, gan arī
plašāku alternatīvo degvielu izmantojošo automašīnu ienākšanu
apritē.
Jāatzīmē, ka aprēķinot emisiju prognozes autotransporta
sektorā tiek izmantota informācija tikai par patreiz pieejamām
tehnoloģijām un tām definētām vides kvalitātes prasībām
(piemēram, transportlīdzekļi, kas atbilst emisiju klasei EURO6 un
EURO6+, transportlīdzekļi, kas izmanto saspiesto dabasgāzi jeb
CNG vai sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG, hibrīdtransportlīdzekļi,
kas tiek uzlādēti no elektrotīkla un transportlīdzekļi ar
elektrodzinēju un bateriju, kuru var uzlādēt no
elektrotīkla).
Otrs lielākais emisiju samazinājums tiek prognozēts
pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā, kur plānotie
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās un
publiskās ēkās ļaus samazināt siltuma un elektroenerģijas
patēriņu ēkās.
2. attēls.
Aprēķinātās NOx emisiju prognozes Bāzes scenārijā un mērķa
trajektorija 2020.-2030. gads
Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu
Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav
ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un
lauksaimniecības zemes.
Kā redzams 2. attēlā, tad
aprēķinātās NOx emisiju prognozes pārsniedz noteikto
emisiju mērķi 2020. gadā par apmēram 20 %, bet 2030. gadā tās ir
apmēram par 10 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.
4.2. Sēra dioksīda emisijas
Esošā situācija
Laika periodā no 2005. līdz 2016. gadam kopējās
SO2emisijas ir samazinājušās par 59 %.
Latvijā nav nozīmīgu SO2 emisijas izraisošu
tautsaimniecības nozaru, piemēram, celulozes, sērskābes un
sērorganisko savienojumu ražošana vai arī naftas pārstrādes
rūpnīcu. Lielākie SO2 emisiju avoti 2016. gadā ir
kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās,
kur lielāko daļu no emisijām rada biomasas izmantošana (49 %),
enerģijas pārveidošanas sektors (23 %) un kurināmā sadedzināšana
rūpniecības sektorā (23 %).
Lielākais emisiju samazinājums ir bijis transporta sektorā (65
%), enerģijas pārveidošanas sektorā (51 %), kurināmā
sadedzināšana rūpniecībā (49 %).
Īstenoto
politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm
Jaunu stingrāku prasību ieviešana attiecībā uz pieļaujamo sēra
saturu autotransportā (2005. gads un 2010. gads), kā arī
dzelzceļā (2015. gads) izmantojamām degvielām noteica
SO2 emisiju samazinājumu transporta sektorā.
Īstenotā AER izmantošanas paplašināšanas politika ir noteikusi
izmaiņas izmantojamo primāro energoresursu struktūrā rūpniecībā,
pakalpojumu sektorā un enerģijas pārveidošanas sektorā, kas ir
rezultējies SO2 emisiju samazinājumā. Šajos sektoros
ir notikusi ogļu, kūdras un naftas produktu (mazuta) aizstāšana
ar dabas gāzi vai biomasu. Enerģijas pārveidošanas sektorā ir
notikusi ogļu un naftas produktu izmantošanas nomaiņa uz
biomasu.
Mājsaimniecībās emisiju samazinājumu galvenokārt ir noteikusi
energoefektivitātes politikas īstenošana.
Emisiju prognozes
Ja SO2 emisijas uzrādīja būtisku samazināšanos
tendenci laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam, tad "Bāzes
scenārijā" tiek prognozēts, ka prognozējamais enerģijas
patēriņa pieaugums rūpniecībā un enerģijas ražošanas sektorā
palielina kopējās emisijas līdz 2030. gadam. Emisiju pieaugums
enerģijas pārveidošanas sektorā 2020. gadā ir saistīts ar
importētās elektroenerģijas aizvietošanu ar uz vietas ražoto
elektroenerģiju, ko nosaka pieņēmumi par elektroenerģijas importa
cenu attīstību līdz 2030. gadam. Galvenie emisiju avoti 2030.
gadā ir enerģijas pārveidošanas sektors (28,3 %), kurināmā
sadedzināšana rūpniecības sektorā (36,8 %) un pakalpojumu un
mājsaimniecību sektors (31,7 %). Ja enerģijas pārveidošanas
sektorā emisiju pieaugumu nosaka dabas gāzes aizvietošana ar
biomasu katlu mājās un koģenerācijas stacijās, tad rūpniecības
sektorā emisiju pieaugumu nosaka kurināmā patēriņa pieaugums, ko
nosaka pieņēmumi par ražošanas apjoma pieaugumiem. Kā redzams 3. attēlā, bāzes
scenārijā kopējās SO2 emisijas 2020. gadā ir par 47,8
% un 2030. gadā par 48,2 % mazākas nekā 2005. gadā.
3. attēls.
Aprēķinātās SO2 emisiju prognozes pa sektoriem Bāzes
scenārijā un mērķa trajektorija 2020.-2030. gads
Pie šādas emisiju
attīstības tendences tiek izpildīts 2020. gadam un 2030. gadam
noteiktais emisiju mērķis. Emisiju prognozes 2030. gadam ir par
apmēram 4 % mazākas, nekā 2030. gadam noteiktais emisiju
mērķis.
4.3. Nemetāna gaistošo organisko
savienojumu emisijas
Esošā situācija
Kopējās NMGOS emisijas laika periodā no 2005. līdz
2016. gadam ir samazinājušās par apmēram 23,5 %. NMGOS emisiju
galvenie avoti Latvijā 2016. gadā bija šķīdinātāju un specifisku
ķīmisko produktu, kur dominē laku un krāsu izmantošana (31 %),
mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (24 %), lauksaimniecība
(19 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (11 %) un
transports (7 %). Galvenā NMGOS emisiju avota - šķīdinātāju un
specifisko ķīmisko produktu izmantošanas - radīto emisiju apjoms
ir samazinājies par 9 % un pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās
emisijas ir samazinājušās par apmēram 42 %.
Transporta sektora radītās emisijas ir samazinājušās par 71 %,
ko radīja pāreja no benzīna izmantošanas uz dīzeļdegvielas
izmantošanu autotransportā. Turpretim šajā laika posmā ir
palielinājušās emisijas no kurināmā sadedzināšanas rūpniecības
sektorā. Kā viens no galvenajiem iemesliem šai tendencei ir
pāreja no dabas gāzes izmantošanas uz biomasas izmantošanu
enerģijas ražošanā.
Īstenoto
politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm
Energoefektivitātes politikas īstenošana pakalpojumu sektorā
un mājsaimniecībās, atjaunojot publiskās un dzīvojamās ēkas, ir
ļāvušas ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu
ēkās līdz ar to ierobežot vai samazināt arī emisijas.
AER atbalstošā politika, kas sekmēja importētās dabas gāzes
izmantošanas centralizētās siltumenerģijas piegādei aizstāšanu ar
biomasu, kā arī rūpniecības sektorā enerģijas ražošanā
aizvietojot dabas gāzi ar biomasu palielināja emisijas šajos
sektoros.
Emisiju prognozes
NMGOS aprēķinātās emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika
periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 10,8 %,
salīdzinot ar 2016. gadu. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir
šķīdinātāju un citu produktu izmantošana, kur dominē laku un
krāsu izmantošana (26,5 %), kurināmā sadedzināšana pakalpojumu
sektorā un mājsaimniecībās (18,8 %), lauksaimniecība (24,0 %) un
kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (15,2 %) un transports
(5,9 %).
Salīdzinot ar 2016. gadu, prognozētās NMGOS emisijas 2030.
gadā ir mazākas transporta sektorā par 22,1 %, jo samazinās
degvielas patēriņš autotransportā un tajā skaitā benzīna
patēriņš, pakalpojumu sektorā un mājsaimniecības emisijas
samazinās par 30,1 %, jo dēļ energoefektivitātes pasākumu
īstenošanas publiskās un dzīvojamās ēkās samazinās enerģijas
patēriņš ēku apsildei un emisijas no šķīdinātāju un citu produktu
izmantošanas par 24,7 %, jo tiek prognozēts šo vielu mazāks
patēriņš. Emisiju palielināšanās tiek prognozēta enerģijas
pārveidošanas sektorā un rūpniecībā, jo prognozētais rūpniecības
ražošanas pieaugums rada enerģijas patēriņa pieaugumu sektorā,
kur galvenokārt tiek patērēta koksnes biomasa un dabas gāze.
Sekojošā attēlā ir parādītas NMGOS emisiju prognozes līdz
2030. gadam. Kā redzams
4. attēlā, tad prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju
mērķa sasniegšanu 2020. un 2030. gadā.
4. attēls.
Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā
un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads
Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu
Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav
ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un
lauksaimniecības zemes.
Aprēķinātās NMGOS emisijas
ir apmēram par 4,4 % mazākas nekā 2030. gadam noteiktais emisiju
mērķis.
4.4. Amonjaka emisijas
Esošā situācija
Kopējās NH3 emisijas laika periodā
2005.-2016. gads ir palielinājušās par 9 %. Kopējās
lauksaimnieciskās ražošanas sektora amonjaka emisijas 2016. gadā
ir par 17 % lielākas, salīdzinot ar 2005. gadu. Emisiju pieauguma
iemesls ir lauksaimnieciskās ražošanas pieaugums, kas ietver gan
dzīvnieku skaita pieaugumu, gan to produktivitātes pieaugumu, gan
arī to, ka lielāks minerālmēslu daudzums tiek izmantots
augkopībā, palielinoties platībai un ražībai.
NH3 emisijas galvenokārt veidojas ar
lauksaimniecisko ražošanu saistīto procesu rezultātā, un šīs
aktivitātes radīja 86 % no kopējām NH3 emisijām
Latvijā 2016. gadā. Nākamie lielākie emisiju avoti bija kurināmā
sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (8 %) un
kurināmā izmantošana enerģijas ražošanai rūpniecības sektorā (3
%).
Divi svarīgākie emisiju avoti 2016. gadā lauksaimnieciskajā
ražošanā ir kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (49,3 %) un
minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana (50,7 %). Ja NH3
emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām samazinājās par
apmēram 5 % laika posmā 2005.-2016. gads, tad emisijas no
minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošanas palielinājās apmēram 1,5
reizes.
Īstenoto
politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm
Emisiju samazinošo pasākumu īstenošana kūtsmēslu
apsaimniekošanas sistēmās, kas ietvēra šķidrmēslu krātuvju
nosegšanu ar dabīgo pārklājumu, kā arī kūtsmēslu lielāka daudzuma
izmantošanu biogāzes ražošanai un iestrādes laika ierobežošana
ļāva samazināt amonjaka emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošana
sistēmām.
Emisiju prognozes
NH3 emisiju galvenais avots ir lauksaimniecības
sektors, un tas 2030. gada prognozētajās emisijās sastāda apmēram
89 % no kopējām emisijām. Prognozētās kopējās amonjaka emisijas
2030. gadā ir par 8,5 % lielākas nekā 2016. gadā un par 18,4 %
lielākas nekā 2005. gadā. Prognozētās lauksaimniecības sektora
emisijas 2030. gadā ir par 13 % lielākas nekā 2016. gadā un par
32,4 % lielākas nekā 2005. gadā.
Pieaugums ir vērojams gandrīz visās kategorijās. Negatīvās
NH3 emisiju tendences ir vērojamas tikai: kūtsmēslu
apsaimniekošanas sadaļā cūku, zirgu un kazu audzēšanā, kā arī
augšņu apsaimniekošanas kategorijā no notekūdeņu dūņām. Lielākais
NH3 emisiju pieaugums līdz 2030. gadam, salīdzinot ar
2016. gadu, varētu būt no kūtsmēslu un minerālmēslu iestrādes.
Līdz ar to galvenie NH3 emisiju avoti 2030. gadā
lauksaimniecības sektorā būs kūtsmēslu apsaimniekošana un
minerālmēslu lietošana. Aprēķinātās emisiju prognozes paredz, ka
NH3 emisijas no slāpekļa minerālmēslu un kūtsmēslu
pielietošanas īpatsvars 2030. gadā pieaugs par apmēram 18 %,
salīdzinot ar 2016. gadu, veidojot 2020. gadā - 45 % un 2030.
gadā - 47 % no NH3 kopējām emisijām
lauksaimniecībā.
5. attēls.
Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes pa sektoriem bāzes
scenārijā un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads
Pie šādas emisiju prognozes
tās pārsniedz noteiktos valsts mērķus 2020. gadam un 2030. gadam
attiecīgi par 13,4 % un 19,6 %.
4.5. Daļiņu PM2,5
emisijas
Esošā situācija
Kopējās daļiņu PM2,5 emisijas laika periodā 2005. -
2016. gads ir samazinājušās par apmēram 28 %. Emisijas
samazinājās transporta sektorā (37 %), pakalpojumu sektorā un
mājsaimniecībās (46 %), bet emisijas palielinājās enerģijas
pārveidošanas sektorā (vairāk kā divas reizes) un no kurināmā
izmantošanas enerģijas ražošanai rūpniecībā (apmēram divas
reizes). Emisiju palielināšanās minētajos sektoros ir saistīta,
galvenokārt, ar biomasas plašāku izmantošanu šajos abos
sektoros.
Galvenie daļiņu PM2,5 avoti Latvijā 2016. gadā bija
pakalpojumu un mājsaimniecību sektors, (59 %), kur emisijas rodas
no biomasas sadedzināšanas apkurei. Nākamie nozīmīgākie emisiju
veidojošie sektori bija biomasas sadedzināšana rūpniecības
sektorā (13 %), enerģijas pārveidošanas sektors (13 %) un
transports (5 %) un rūpniecības procesi (5 %).
Īstenoto
politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm
Energoefektivitātes politikas īstenošana pakalpojumu sektorā
un mājsaimniecībās, atjaunojot publiskās un dzīvojamās ēkas, ir
ļāvušas ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu
ēkās un līdz ar to samazināt emisijas.
No vienas puses AER atbalstošā politika, kas sekmēja
importētās dabas gāzes izmantošanas centralizētās siltumenerģijas
piegādei aizstāšanu ar biomasu, kā arī rūpniecības sektorā
enerģijas ražošanā aizvietojot dabas gāzi ar biomasu, palielināja
emisijas šajos sektoros.
No otras puses, jaunu, modernu un efektīvu iekārtu
uzstādīšana, kas atbilsts augstākām emisiju robežvērtību prasībām
daļēji kompensēja minēto negatīvo iespaidu.
Emisiju prognozes
2020. gadu un 2030. gada daļiņu PM2,5 emisiju
prognožu rezultāti parāda, ka to apjoms varētu samazināties par
attiecīgi 5,1 % un 13,7 %, salīdzinot ar 2016. gada līmeni.
Galvenie PM2,5 emisiju avoti 2030. gadā ir
mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (48,8 %), kuros plaši tiek
izmantota biomasa sadedzināšanas iekārtās, enerģijas
pārveidošanas sektors (19,8 %) ar plašu biomasas izmantošanu
centralizētās siltumapgādes katlu mājās un koģenerācijas stacijās
un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (17,0 %), bet
transporta sektorā 4,1 %.
Tiek prognozēta emisiju samazināšanās transporta sektorā un
pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā. Transporta sektorā
alternatīvo degvielu izmantojošo automašīnu skaita pieauguma un
fosilo degvielu izmantojošo automašīnu ar augstākām vides
prasībām atbilstošu automašīnu skaita pieauguma dēļ emisijas
samazinās līdz 2030. gadam par 24,2 %, salīdzinot ar 2016. gadu.
Pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās un publiskās ēkās ļauj
samazināt kurināmā patēriņu un līdz ar to emisijas 2030. gadā ir
par 28,3 % mazākas nekā 2016. gadā. Tajā pašā laikā pieaug
emisijas rūpniecības sektorā kurināmā patēriņa pieauguma dēļ.
6. attēls.
Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes pa sektoriem bāzes
scenārijā un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads
Pie šādas emisiju
attīstības tendences netiek izpildīts noteiktais 2030. gada
emisiju mērķis. Prognozētās emisijas 2030. gadā ir par apmēram
8,1 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.
4.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas
(BC)
Kvēpu daļiņas ir tiešā veidā atkarīgas no PM2,5
emisiju daudzuma. Līdz ar to aprēķinātās prognozes satur tādas
pašas galvenās attīstības tendences. Prognozētās emisijas 2030.
gadā ir mazākas par 19,2 %, salīdzinot ar 2016. gadu un par 41 %
mazākas nekā 2005. gadā. Galvenie emisiju avoti ir pakalpojumu un
mājsaimniecību sektors (52,9 %), kurināmā sadedzināšana
rūpniecības sektorā (31,5 %) un transports (9,5 %).
7. attēls.
Aprēķinātās kvēpu daļiņu emisiju prognozes pa sektoriem bāzes
scenārijā
4.7. Secinājumi
Emisiju prognozes bāzes scenārijā parāda, ka ir jāīsteno
papildus politikas un pasākumi, lai prognozētās emisijas būtu
vienādas vai mazākas nekā noteiktie emisiju mērķi 2020. un 2025.
gadā NOx un NH3 emisijām, bet uz 2030. gadu
NOx emisijām, NH3 un daļiņu
PM2,5 emisijām.
• NOx un NH3 emisiju prognozes pārsniedz
noteiktos emisiju mērķus 2020. un 2025. gadam;
• aprēķinātās NOx emisiju prognozes pārsniedz
noteiktos emisiju mērķus 2030. gadam par apmēram 10 %;
• aprēķinātās SO2 emisiju prognozes uz 2030. gadu
ir par apmēram 4 % mazākas, nekā noteiktais emisiju mērķis uz
2030. gadu;
• aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par
apmēram 4,3 % mazākas, nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030.
gadu;
• aprēķinātās NH3 emisiju prognozes pārsniedz
noteikto emisiju mērķi uz 2030. gadu par 19,6 %;
• aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes pārsniedz
noteikto emisiju mērķi 2030. gadam par apmēram 8,1 %.
5. Emisiju prognozes scenārijā ar
papildu pasākumiem
Tā kā bāzes scenārijā NOx, NH3 un
PM2,5 netiek izpildīti 2030. gadam noteiktie emisiju
mērķi, tad nepieciešams paredzēt papildu politiku un pasākumus un
izvērtēt to ietekmi uz emisiju prognozēm un to devumu noteikto
emisiju mērķu sasniegšanā.
Informācija par plānā iekļautajiem papildus pasākumiem
pieejama plāna 8.sadaļā. Tā kā joprojām turpinās diskusijas par
ES fondu un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo
finansējuma apjomu 2021.-2027. gada plānošanas periodā un
iespējamo atbalsta tvērumu, tad 8.sadaļā noteiktie pasākumi, kuru
īstenošanai paredzēts piesaistīt ES fondu un kopējās
lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo finansējumu, ir
indikatīvi, un to īstenošanai pašlaik nav iespējams konkrēti
noteikt plānoto finansējuma avotu.
Kurināmā sadedzināšanas radīto emisiju samazināšanai galvenie
iespējamie politikas virzieni Latvijā ir enerģijas patēriņa
samazināšana, īstenojot papildus energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumus, un izmantoto sadedzināšanas iekārtu
nomaiņa uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām
atbilstošām.
Veikts novērtējums par papildus energoefektivitātes pasākumu
(papildus pasākumi iekļauti 8. sadaļas otrajā rīcības virzienā)
īstenošanas radīto ietekmi uz NOx, PM2,5,
NMGOS un SO2 emisijām (Energoefektivitātes politikas
scenārijs).
Otra pasākumu grupa, kam ir veikts emisiju samazināšanas
novērtējums, ir MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām
noteikto emisiju robežvērtību ievērošanas nodrošināšana (papildus
pasākumi iekļauti 8. sadaļas pirmajā rīcības virzienā). Šo
pasākumu grupai ir novērtēta ietekme uz NOx un
PM2,5 emisijām (Emisiju robežvērtību ieviešanas
scenārijs).
Visbeidzot ir izveidots scenārijs, kurā abas minētās pasākumu
grupas ir integrētas (Integrētais politikas scenārijs vai
scenārijs ar papildu pasākumiem) un novērtēta šī scenārija
ietekme uz noteikto emisiju mērķu izpildīšanu.
Tā kā MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām noteikto
emisiju robežvērtību nodrošināšana, galvenokārt, iedarbojas uz
NOx un PM2,5 emisijām, tad šīm emisijām ir
veikts šo trīs scenāriju novērtējums. NOx emisiju
samazināšanai papildus ir novērtēta transporta sektora pasākumu
kopas ietekme.
Savukārt amonjaka emisiju samazināšanai un noteikto emisiju
mērķu sasniegšanai izvēlētas četras papildus pasākumu grupas, kas
saistītas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu, kūtsmēslu
apsaimniekošanu ārpus novietnes, lauksaimniecības dzīvnieku
ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem un bioloģiskās
lauksaimniecības attīstības veicināšanu.
5.1. Slāpekļa oksīda emisijas
Tā kā papildu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus
plānots īstenot pārsvarā pakalpojuma sektorā un mājsaimniecībās,
tad šajos sektoros un enerģijas pārveidošanas sektorā emisiju
samazinājums ir lielāks no šīs politikas pasākumu grupas.
Pasākumu grupa par noteikumu par emisiju robežvērtībām jaunām un
esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ieviešanu
vislielāko ietekmi uz emisiju izmaiņām dod enerģijas
pārveidošanas sektorā.
Novērtētais divu minēto politiku grupu īstenošanas kopējais
NOx emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram 2,44
kt, jeb 7,4 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas kopsummā
scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā dod NOx
emisijas par 0,5 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.
8. attēls.
Politiku un pasākumu ietekme uz NOx emisiju samazināšanu
9. attēls.
Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar enerģijas
efektivitātes pasākumu un emisiju robežvērtību ieviešanu un
kontroli un mērķa trajektorija, 2020. - 2030. gads
Tā kā iepriekš divas minētās emisiju samazināšanas pasākumu
grupas vēl nenodrošina 2030. gadam noteiktā mērķa izpildi, tad ir
nepieciešams ieviest papildu pasākumus transporta sektorā, kas ir
viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem. Pasākumi
transporta sektorā iekļauj dzelzceļa elektrifikāciju, palielinot
elektrificēto rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju
kopējo garumu, kā arī fiskālo pasākumu grupu, kas vērsti uz
transporta līdzekļu ar augstākām vides prasībām izmantošanu
(skatīt 8. sadaļā iekļauto pasākumu 4.5., 5.2 un 5.4).
Pēdējos septiņos gados dīzeļdzinēju automašīnu daļa kopējā
pasažieru automašīnu skaitā ir pieaugusi par 22,7 % (skatīt 10.
attēlu), turklāt lielākā daļa no šīm reģistrētajām dīzeļdzinēju
automašīnām ir zemākas klases nekā EURO4. Lai gan automašīnu
skaita daļa, kas atbilst EURO4 vai augstākām prasībām, benzīnu un
dīzeļdegvielu izmantojošām automašīnām ir apmēram vienāda - ap 34
% -, tomēr no automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu, šajā laika
periodā visstraujāk ir pieaugusi EURO3 grupas automašīnu daļa,
kurām NOx emisiju faktors (g/km) ir aptuveni 35 %
lielāks nekā EURO4 grupai.
10. attēls.
Dīzeļdzinēju daļa kopējā pasažieru automašīnu skaitā, 2010. -
2017. gads
Ja 2010. gadā dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu vidējais
NOx emisiju faktors (kg/TJ) ir apmēram 3,6 reizes
lielāks nekā benzīnu izmantojošām automašīnām, tad 2017. gadā tas
jau ir 6,7 reizes lielāks. Šo negatīvo tendenci nosaka gan
iepriekš aprakstītās negatīvās tendences dīzeļdegvielu
izmantojošo automašīnu struktūrā, gan tas, ka benzīna
izmantojošām automašīnām, kuras atbilst EURO4 vai augstākai
grupai NOx emisiju faktors (g/km) ir apmēram par 45 %
mazāks nekā EURO3 grupai.
11. attēls.
Vidējo NOx emisiju faktoru izmaiņas pasažieru automašīnām
Latvijā
Iepriekš aprakstīto pasažieru automašīnu parka struktūras un
tehnoloģiju izmaiņu tendences nosaka to, ka vidējais pasažieru
automašīnu NOx emisiju faktors laika periodā 2010. -
2017. gads ir pieaudzis par apmēram 11,9 % (skatīt attēlu
augstāk). Ja benzīnu izmantojošo automašīnu vidējais emisiju
faktors ir samazinājies par 46 %, tad dīzeļdegvielu izmantojošo
automašīnu vidējais emisiju faktors ir samazinājies tikai par 2
%.
Līdz ar to ir nepieciešams īstenot politikas, kas pasažieru
automašīnu iegādē ņem vērā arī gaisa piesārņojošo emisiju faktoru
un plašāk jāizmanto alternatīvās degvielas, kas rada mazāk
emisiju, kā arī jāveicina elektrotransportlīdzekļu plašāku
izmantošanu. Minēto politiku īstenošanas ietekme uz
NOx emisijām ir novērtēta un parādīta plāna 5.
tabulā.
5. tabula. NOx
emisiju samazināšanai izvēlēto pasākumu grupas un to radītais
emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt
| Pasākumu
grupa |
2020 |
2025 |
2030 |
| Pasākumi
autotransporta sektorā par dīzeļdegvielu izmantojošo
pasažieru automašīnu daļas samazināšanu (pasākumi 4.1. un
5.4.) |
0,15 |
0,58 |
0,32 |
| Pasākumi dzelzceļa
elektrifikācijai un modernizācijai (pasākums 4.5.) |
0 |
0,72 |
0,66 |
| Pasākumi emisiju
robežvērtību sadedzināšanas iekārtām ieviešanai un kontrolei
(pasākumi 1.1., 1.4. un 1.7.) |
1,62 |
2,12 |
2,08 |
| Pasākumi enerģijas
efektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās un publiskās ēkās
(pasākums 2.1.) |
0,51 |
0,58 |
0,35 |
Visu minēto pasākumu
īstenošanas gadījumā aprēķinātās NOx emisiju prognozes
2030. gadā ir par apmēram 2,6 % mazākas nekā noteiktais emisiju
mērķis.
12. attēls.
Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem
un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads
Ņemot vērā, ka NOx emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi
ir saistīti ar lielām investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa
elektrifikācija, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība)
un arī patērētāju uzvedības maiņu, to īstenošana ir plānota pēc
2020. gada. Līdz ar 2020. gada iezīmētā mērķa sasniegšanu
trajektorija tiks izpildīta tikai pirms 2025. gada.
5.2. Daļiņu PM2,5
emisijas
13. attēls.
Politiku un pasākumu ietekme uz daļiņas PM2,5 emisiju
samazinājumu
Kā redzams no iepriekšējā attēla, daļiņu PM2,5
emisiju samazināšanā vislielāko ietekmi dod pasākumu grupas
ieviešana par emisiju robežvērtību jaunām un esošām vidējas
jaudas sadedzināšanas iekārtām un to izpildīšanas kontrole.
Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana dod mazāku emisiju
samazinājumu.
Divu politiku pasākumu grupu īstenošanas kopējais daļiņu
PM2,5 emisiju samazinājums 2030. gadā tiek prognozēts
apmēram 3,94 kt jeb 28 % samazinājums pret bāzes scenāriju.
Papildus emisiju samazinājumu dod arī īstenotie pasākumi
transporta sektorā. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram
0,02 kt, kas ir 0,1 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas
kopsummā scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā rada PM2,5
emisijas, kas ir par 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju
mērķis.
14. attēls.
Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes scenārijā ar
papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam
5.3. Sēra dioksīda emisijas
Enerģijas efektivitātes papildus pasākumu īstenošana dod
ieguldījumu arī SO2 un NMGOS emisiju samazināšanā
enerģijas pārveidošanas sektorā, pakalpojumu sektorā un
mājsaimniecībās un kurināmā izmantošanai rūpniecības sektorā.
Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana samazina prognozētās
SO2 emisijas 2030. gadā par 0,18 kt, salīdzinot ar
bāzes scenāriju. Līdz ar
to prognozētās emisijas ir par 7,8 % mazākas nekā noteiktais
emisiju mērķis.
15. attēls.
Aprēķinātās SO2 emisiju prognozes scenārijā ar papildu
pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam
5.4. Nemetāna gaistošo organisko
savienojumu emisijas
Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana būtiskāku iespaidu
atstāj uz NMGOS emisiju prognozēm. Scenārijā ar papildus
politikām tās 2030. gadā
ir par 0,7 kt mazākas nekā bāzes scenārijā un prognozētās
emisijas ir par 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju
mērķis.
16. attēls.
Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes scenārijā ar papildu
pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam
5.5. Amonjaka emisijas
Plāna 6. tabulā sniegti pasākumi, kurus Latvijas
Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopā ar Zemkopības
ministriju ir identificējuši, lai samazinātu kopējās amonjaka
emisijas un sasniegtu Latvijai noteiktos amonjaka emisiju
mērķus.
6. tabula.
Amonjaka emisijas samazinošu pasākumu saraksts un to radītais
emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt
| Pasākuma ietekmes joma |
Pasākums |
2020 |
2025 |
2030 |
| 1)
Slāpekļa mēslojuma lietošana |
Precīzā minerālmēslojuma lietošana |
0.215 |
0.508 |
0.913 |
| Mēslošanas plānošana |
| Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana
kultūraugu rotācijā) |
| 2)
Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes |
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar:
- peldoša keramzīta granulu kārtu
- peldošs plastmasas plēves pārsegumu
- betona pārsegumu
- teltsveida pārklājumu
|
0.177 |
1.056 |
1.069 |
| Lagūnu aizstāšana ar cilindriskajām
krātuvēm |
| Biogāzes ražošanas veicināšana |
|
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar:
- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu
- tiešas iestrādes izkliedētāju
- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm
- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas
aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem
|
| Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks
(4 h) |
| Pakaišu vai bezpakaišu kūtsmēslu samazināts
iestrādes laiks (4 h) |
| Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks
(12 h) |
| 3) Lauksaimniecības
dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP
nosacījumiem |
Nodrošināt slāpekļa satura ziņā sabalansētu
izbarojamo barību mājputnu un cūku ēdināšanā |
0.223 |
0.425 |
0.434 |
| 4) Bioloģiskās
lauksaimniecības attīstība |
Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana |
0.307 |
0.624 |
0.686 |
| Pasākumu grupu
summārā ietekme |
0.92 |
2.61 |
3.10 |
Detalizētāka informācija par pasākuma ietekmes novērtēšanai
izmantotajiem pieņēmumiem un saimniecībām, kurām plānots
noteiktos pasākumus piemērot sniegta plāna 4. pielikumā. Plāna 6.
tabulā minētie pasākumi tiek plānoti specifiskām saimniecību
grupām (klasteriem), kuri uzskaitīti 4. pielikuma 23. un 24.
tabulā.
Izvērtējot minēto papildus pasākumu grupu ietekmi uz emisiju
samazināšanu, jāsecina, ka vislielākais ietekmes potenciāls ir
aprēķināts papildus pasākumiem slāpekļa patēriņa samazināšanai no
minerālmēslu izmantošanas, paredzot, ka izmantotā slāpekļa
patēriņš ar minerālmēsliem 2030. gadā ir jāsamazina par 20,2 %
attiecībā pret bāzes scenāriju.
Būtisku emisiju samazinājumu dod arī bioloģiskās piena
lopkopības attīstība un veicināšana. Pasākuma grupa par
bioloģiskās piena lopkopības attīstīšanu ietver pieņēmumus, ka
bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo
govju no kopējā govju skaita 2020. gadā. 2016. gadā bioloģiskās
piena lauksaimniecības grupā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo
govju skaita. Prognozēts, ka atbalsta saņemšanas gadījumā,
slaucamo govju skaits bioloģiskās lauksaimniecības sektorā varētu
palielināsies līdz 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā.
Aprēķini, kuros izmantota arī pieejamā informācija par
emisijas apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās
un konvencionālās lauksaimniecības sistēmās, norāda, ka šāds
bioloģiskās piena lopkopības attīstības modelis nodrošinātu
papildus amonjaka emisiju samazinājumu par 4 %.
Efektīvs pasākums ir arī ēdināšanas pārvaldība intensīvās
mājputnu vai cūku audzēšanas kompleksos. Samazināts kopproteīna
saturs barībā un slāpekļa satura ziņā sabalansēta izbarojamā
barība samazina lauksaimniecības dzīvnieku izdalīto slāpekli, kas
savukārt veido mazāku emisijas apjomu no kūtsmēslu
apsaimniekošanas. Samazinot lauksaimniecības dzīvnieku izdalītā
slāpekļa daudzumu un nodrošinot pasākumus amonjaka emisiju
samazināša vai kūtsmēslu uzglabāšanas laikā ir iespējams panākt
lielāku emisijas samazinājuma efektu.
Integrēta minēto četru pasākumu kopa ļaus lauksaimniecības
sektorā sasniegt 2025. un 2030. gadam noteikto amonjaka emisiju
mērķi.
Ņemot vērā, ka amonjaka emisijas samazināšanai paredzēto
pasākumu īstenošanā ir nepieciešami ievērojami finansiāli
ieguldījumi, kuri pašlaik nav paredzēti Latvijas Lauku attīstības
programmā 2014. - 2020. gadam, tad šos pasākumus pakāpeniski ir
plānots īstenot pēc 2020. gada, paredzot tiem finansiālu atbalstu
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (2021.-2027.
gads) ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši aprēķinātajām prognozēm,
2020. gadā noteiktais emisiju mērķis tiks sasniegts tikai pirms
2025. gada. Īstenojot visu četru grupu pasākumus, aprēķinātās
emisiju prognozes ir par 2,1 % mazākas nekā 2030. gadam
noteiktais emisiju mērķis. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir 3,1
kt, salīdzinot ar bāzes scenāriju.
17. attēls.
Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu
pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam
5.6. Secinājumi
Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem parāda, ka
īstenojot plāna 8. sadaļā iekļautos pasākumus kopumā tiek sekmēta
noteikto emisiju mērķu izpilde 2025. un 2030. gadā. Tai pat
laikā netiek sasniegti 2020. gadam noteiktie NOx un
NH3 emisiju samazināšanas mērķi, jo emisiju
samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām
investīcijām, kā arī to īstenošana ir laikietilpīga, tādēļ
rezultāti būs redzami tikai laikā pēc 2020. gada.
• aprēķinātās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir
par apmēram 2 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030.
gadu, bet tās par apmēram 11 % pārsniedz noteikto mērķa
trajektoriju 2020. gadā. Ņemot vērā, ka NOx emisiju
samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām
investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa elektrifikācija,
alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība) un arī patērētāju
uzvedības maiņu, to ietekme ir sagaidāma pēc 2020. gada;
• aprēķinātās SO2 emisiju prognozes uz 2030. gadu
ir par apmēram 7,8 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz
2030. gadu;
• aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par
apmēram 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030.
gadu;
• aprēķinātās NH3 emisiju prognozes ir par apmēram
2,1 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu, bet
par apmēram 6,4 % pārsniedz noteikto emisiju mērķa trajektoriju
2020. gadā;
• aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā ir
par apmēram 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030.
gadu.
6. Saskaņotība un sasaiste ar citu
jomu politikām
Detalizēts esošo plānošanas dokumentu satura apraksts sniegts
6. pielikumā.
6.1. Nacionālā klimata politika
Vides Politikas Pamatnostādņu 2014.-2020. gadam klimata
pārmaiņu sadaļa kā vienu no klimata politikas vispārīgajiem
mērķiem nosaka: nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata
pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un
ekonomiskās intereses. SEG emisiju samazināšanas mērķi 2020.
gadam ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.
gada 23. aprīļa lēmumam Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu
pasākumiem SEG emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas
saistības SEG emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. SEG
emisiju ierobežošana tiek veikta, īstenojot SEG emisijas
samazinošus pasākumus enerģētikas, transporta, rūpniecības,
atkritumu apsaimniekošanas un lauksaimniecības sektoros. SEG
emisiju un gaisa emisiju savstarpējās saiknes vērtējums ir
sniegts zemāk šajā nodaļā, sektoru politiku raksturojumā. SEG
emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam ir noteikti atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulai
2018/842/ES par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz
2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā,
lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko
groza Regulu (ES) Nr. 525/2013. Pasākumi minēto saistību izpildei
tiks noteikti Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā
2021.-2030. gadam.
2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas
Pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz
2030.gadam. Savukārt izstādē ir Stratēģija Latvijas oglekļa
mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kuras stratēģiskais
mērķis ir klimatneitralitāte uz 2050.gadu.
6.2. Enerģētikas sektors
Politikas virziens:
1) Energoefektivitātes paaugstināšana visos posmos - enerģijas
ražošana, pārvade un sadale, enerģijas gala patēriņš publiskā un
dzīvojamā sektora ēkās;
2) AER izmantošanas palielināšana centralizētajā siltumapgādes
sistēmā;
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
|
Ar finansiālu atbalstu20 veicināt:
- energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā
siltumapgādes sistēmā;
- energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās;
AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē, aizstājot
vecākas un neefektīvākas biomasu izmantojošu tehnoloģiju
izmantošanu ar jaunākām.
|
- Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana
centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER
jeb biomasu.
Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas.
Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas
efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to
ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides
dienesta puses.
|
|
Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu ieviešana:
- energopārvaldības sistēmas ieviešana un
energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts pārvaldes
iestādēs;
- energopārvaldības sistēmas ieviešana un
energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldībās
- ēku energosertifikācijas veikšana;
- ļoti zema enerģijas patēriņa jeb gandrīz nulles
enerģijas ēku būvniecība.
|
Nav |
6.3. Transporta sektors
Politika:
1) Videi draudzīgs sabiedriskais transports (infrastruktūra un
transportlīdzekļi), pasažieru pārvirze no privātā uz sabiedrisko
transportu;
2) Ne-motorizētās (ar velosipēdiem, pārvietošanās ar kājām)
pārvietošanās veicināšana;
3) Ilgtermiņā pārejas veicināšana uz videi draudzīgāku
transporta līdzekļu izmantošanu (piemēram, transportlīdzekļi, kas
atbilst emisiju klasei EURO6 un EURO6+, transportlīdzekļi, kas
izmanto saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai sašķidrināto dabasgāzi
jeb LNG, hibrīdtransportlīdzekļi, kas tiek uzlādēti no
elektrotīkla un transportlīdzekļi ar elektrodzinēju un bateriju,
kuru var uzlādēt no elektrotīkla, kā arī ūdeņraža degvielas
automobiļi);
4) Dzelzceļa elektrifikācija;
5) Autoceļu sasaistes sistēmas uzlabošana, autoceļu kvalitātes
uzturēšana un paaugstināšana.
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
|
Ar finansiālu atbalstu21:
- attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta
infrastruktūru - tramvaju tīkla paplašināšana un esošo
sabiedrisko autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai
darbībai;
- ETL uzlādes infrastruktūras attīstība Latvijā.
|
Nav |
|
Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam:
- Latvijas standarta "Ceļu projektēšanas noteikumi.
9.daļa: Velosatiksme LVS 190-9;2015" aktualizācija,
iekļaujot papildus nosacījumus velosatiksmes integrēšanai
kopējā transporta sistēmā;
- pašvaldību attīstības programmās iekļautie
velosatiksmes infrastruktūras attīstības projekti
|
Nav |
|
Ar finansiālu atbalstu22:
- nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T
dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un
kapacitāti (elektrifikācija kā pasākums sastāvdaļa);
- nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana uz Rīgas
maģistrālajiem pārvadiem, maģistrālo ielu fragmentārā
rakstura novēršana
- pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaiste ar
TEN-T tīklu;
- valsts galveno autoceļu seguma pārbūve, nestspējas
palielināšana;
- valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošana
|
Nav |
| Autoceļu transportlīdzekļu motoru emisijas
tehniskā kontrole. |
Nav |
6.4. Nodokļu politika transporta
sektorā
"Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017-2020.
gadam"23 nosaka veikt šādas darbības:
• izvērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei kā
degvielas veidam;
• mainītu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tuvinot to
benzīna likmei;
• ar nodokļu politiku veicināt alternatīvām degvielām
piemērotu jeb ekoloģisko transportlīdzekļu iegādi un to
izmantošanu.
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
|
- Spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes pārskatīšana, lai
veicinātu tādu degvielu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu
piesārņojošo vielu emisijas. Dabasgāzei, kuras izmantošanas
rezultātā rodas mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas
nodokļa likme ir būtiski zemāka, salīdzinot ar akcīzes
nodokļa likmēm (tās pārrēķinot uz 1 MWh) naftas produktiem.
- ETL atbrīvošana no transporta ekspluatācijas nodokļa
maksāšanas;
- zemāka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa
noteikšana ETL.
- transporta ekspluatācijas nodokļa papildlikmes
noteikšana 300 euro apmērā vieglajiem automobiļiem,
kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500
cm3.
|
- Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes
noteikšana, balstoties uz CO2 izmešu daudzumu uz
1 km.
Esošās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes
vieglajiem automobiļiem, kuras ir noteiktas tikai atkarībā
no CO2 izmešu daudzuma uz 1 km, lai gan veicina
izmantot vieglo transportlīdzekli ar mazāku specifisko
degvielas patēriņu, nepietiekami motivē izvēlēties tādus
degvielu veidus, kas rada zemākas emisijām gaisā (pie
citiem vienādiem automašīnas parametriem). Rezultātā var
notikt izvēle par labu dīzeļdegvielu izmantojošai
automašīnai, kas rada lielākas emisijas salīdzinājumā ar
citiem degvielas veidiem.
|
6.5. Rūpniecības sektors
Politika: Energointensitātes samazinājums
(energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi) un atjaunojamo
enerģijas resursu izmantošanas palielināšana ražošanas
sektorā.
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
|
Ar finansiālu atbalstu veicināt apstrādes rūpniecības
nozarē un pārtikas pārstrādes sektorā24:
- efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas
patēriņa samazināšanos;
- pāreju uz bez-emisiju (nededzināmo) AER
izmantošanu
|
- Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana
centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER
jeb biomasu.
Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas.
Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas
efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to
ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides
dienesta puses.
|
|
Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi:
- Energoaudita un energopārvaldības sistēmas ieviešana
ar sekojošu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
īstenošanu lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas
patērētājos.
|
|
6.6. Atkritumu apsaimniekošanas
joma
Politika: Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu
izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.
|
Pasākumi ar pozitīvu ietekmi
uz gaisa kvalitāti
|
Pasākumi ar negatīvu ietekmi
uz gaisa kvalitāti
|
| Ar finansiālo atbalstu25 veicināt
bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu
tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, tādējādi nodrošinot arī
metāna atgūšanu un lietderīgu izmantošanu. |
Tādu iekārtu izveides veicināšana, kurās var
reģenerēt atkritumus. Negatīvo ietekmi var samazināt,
nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas
tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no
Valsts vides dienesta puses. |
6.7. Lauksaimniecība
Politika: Ražošanas efektivitātes paaugstināšana un
vidi saudzējošas saimniekošanas metodes lauksaimniecības
sektorā.
| Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz
gaisa kvalitāti |
|
Pasākumi, kas veicina:
- ražošanas efektivitātes paaugstināšanu (jaunu un
energoefektīvāku iekārtu ieviešanu);
- vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes (optimizējot
minerālmēslu lietošanu, attīstot bioloģisko
lauksaimniecību);
- plānotu mēslojuma izmantošanu (precīzo tehnoloģiju
izmantošana, mēslošanas plānošana, tieša organiskā
mēslojuma iestrāde augsnē;
- kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu (jaunu
kūtsmēslu krātuvju būvniecību)
|
|
7. Gaisa aizsardzības politikas
veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes
VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde vides
aizsardzības jomā izstrādā gaisu piesārņojošo vielu emisiju
samazināšanas rīcības plānu un koordinē tā īstenošanu, lai
nodrošinātu noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi. Valsts
vides dienests un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs" piedalās nacionālās gaisa
aizsardzības politikas īstenošanā savas kompetences ietvaros.
VVD kontrolē vides aizsardzības normatīvajos aktos
noteikto prasību ievērošanu, izdod atļaujas piesārņojošo darbību
veikšanai un ietver tajā nosacījumus, kas operatoram jāievēro
veicot piesārņojošo darbību, kā arī atbilstoši normatīvajiem
aktiem par kārtību kādā izdod tehniskos noteikumus paredzētajai
darbībai izdod tehniskos noteikumus, kuros izvirza vides
aizsardzības prasības konkrētā vietā paredzētajai piesārņojošai
darbībai.
LVĢMC ir nacionālās references laboratorija Latvijā
gaisa kvalitātes jomā.
Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM, FM, Veselības
ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to pieņemtajiem
lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo
vielu emisiju. Šo ministriju padotībā un pārraudzībā esošās
iestādes veic konkrētus pienākumus normatīvo aktu izpildes
nodrošināšanā, kas saistīti ar emisiju samazināšanu. Īpaši
nozīmīga ir mobilo emisiju avotu dzinēju atbilstības un emisijas
kontrole.
Vietējās pašvaldības, ja ir konstatēta gaisa kvalitātes
neatbilstība, izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības
programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilstoši prasībām,
kuras ir noteiktas MK noteikumu par gaisa kvalitāti IV
nodaļā.
7. tabula. Pārskats par valsts,
reģionālajām un vietējām iestādēm un tām uzticētiem
pienākumiem
|
Attiecīgo
iestāžu saraksts
|
Iestādes
nosaukums
|
Uzticēto pienākumu apraksts gaisa
kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā |
| Valsts (nacionālās)
iestādes |
VARAM |
Politikas veidošana;
Politikas īstenošana;
Koordinēšana;
Saskaņo pašvaldības rīcības programmas gaisa kvalitātes
uzlabošanai.
|
| LVĢMC |
Ziņošana un monitorings;
Nacionālās references laboratorija Latvijā gaisa
kvalitātes jomā.
|
| Vides pārraudzības valsts birojs |
Koordinē un pārrauga paredzēto darbību
ietekmes uz vidi novērtējumu. |
| Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes
drošības direkcija" |
Autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu motoru
emisijas tehniskā kontrole |
|
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
Valsts dzelzceļa administrācija
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas jūras
administrācija"
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības
direkcija"
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
|
MK 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1047
"Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas
iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju
gaisā" izpildes kontrole, lai nepieļautu neatbilstošu
motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā,
atbilstoši katras minētās institūcijas kompetencei |
|
VVD
Veselības inspekcija
Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde
biedrība "Latvijas Antīko automobiļu
klubs"
|
MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231
Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas
ierobežošanu no noteiktiem produktiem" V nodaļā noteikto
prasību izpilde |
| Valsts ieņēmumu dienests |
Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzība,
dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšanu komersantiem, kuri
to realizē, nodrošināšana, ziņošana LVĢMC par dīzeļdegvielas
(gāzeļļas) kvalitātes pārbaužu rezultātiem. |
| Veselības inspekcija |
Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības
atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu;
Gatavo informāciju par gaisa kvalitātes ietekmi uz
cilvēku veselību atbilstoši MK noteikumu par gaisa
kvalitāti 44. punktam.
|
| Reģionālās
iestādes |
VVD |
Kontrolē normatīvajos aktos par piesārņojošo
vielu emisiju gaisā noteikto prasību ievērošanu, izdod
atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ietver tajā
nosacījumus, kas operatoram jāievēro, veicot piesārņojošo
darbību, kā arī izdod tehniskos noteikumus, kuros izvirza
vides aizsardzības prasības konkrētā vietā paredzētajai
piesārņojošai darbībai. |
| Valsts augu aizsardzības dienests |
Veic kontroli attiecībā uz mēslošanas
līdzekļu lietošanu noteiktā laikā pēc to izkliedes. |
| Pašvaldības |
Pašvaldības |
Izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu
gaisa piesārņojuma samazināšanai, ja ir konstatēta gaisa
kvalitātes neatbilstība, atbilstoši prasībām, kuras ir
noteiktas MK noteikumu par gaisa kvalitāti IV un V nodaļā;
Atbilstoši Pašvaldību likuma 15. pantam saskaņā ar
attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu nosaka zemes
izmantošanas un apbūves kārtību, kā arī organizē
sabiedriskā transporta pakalpojumus;
Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības
atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu.
|
8. Plāna mērķis, rīcības virzieni un plānotie
pasākumi
8.1. Plāna mērķis un sasniedzamie
rādītāji:
Plāna mērķis:
samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un
cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba
laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa
piesārņojums.
Mērķis 1:
Nodrošināt Latvijai noteikto kopējo gaisu piesārņojošo vielu
emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodā no 2020.-2030.
gadam.
Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa
rādītāji:
| Nr. |
Progresa rādītājs |
Mērķa vērtība 2020 |
Mērķa vērtība 2025 |
Mērķa vērtība 2030 |
Situācija 2016. gadā salīdzinot ar 2005.
gadu |
Datu avots |
|
1. |
NH3 samazinājums % pret 2005. gadu |
1 % |
1 % |
1 % |
Palielinās par 9 % |
LVĢMC veikto emisiju aprēķinu
dati |
|
2. |
NOx samazinājums % pret 2005. gadu |
32 % |
33 % |
34 % |
Samazinās par 17 % |
|
3. |
Daļiņu PM2,5 samazinājums %
pret 2005. gadu |
16 % |
30 % |
43 % |
Samazinās par 28 % |
|
4. |
NMGOS samazinājums % pret 2005. gadu |
27 % |
33 % |
38 % |
Samazinās par 29 % |
|
5. |
SO2 samazinājums % pret 2005. gadu |
8 % |
27 % |
46 % |
Samazinās par 59 % |
Mērķis 2:
Panākt cilvēku veselības aizsardzībai atbilstošu gaisa kvalitāti
pilsētās, kur tiek veikti gaisa kvalitātes mērījumi.
Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa
rādītāji:
| Nr. |
Progresa rādītājs |
Situācija laikā no 2013.-2017.
gadam |
Mērķa vērtība 2020. -2030.
gadam |
Datu avots |
|
6. |
Rīgā netiek pārsniegts gaisa
kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis
nevienai gaisu piesārņojošajai vielai26 |
Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām
vielām:
- slāpekļa dioksīds
- daļiņas PM10 un PM2,5
- benzola
|
Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
LVĢMC un pašvaldību monitoringa
stacijās veikto mērījumu rezultāti. |
|
7. |
Rēzeknē netiek pārsniegts gaisa
kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis
nevienai gaisu piesārņojošajai vielai |
Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām
vielām:
- daļiņas PM10 un PM2,5
|
Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
|
8. |
Liepāja netiek pārsniegts gaisa
kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis
nevienai gaisu piesārņojošajai vielai |
Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām
vielām:
- daļiņas PM10 un PM2,5
- benz(a)pirēns
|
Netiek pārsniegts augšējais slieksnis |
8.2. Plānotie pasākumi izvirzīto
mērķu sasniegšanai
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Galvenās ietekmētās vielas |
Rezultatīvais rādītājs (Veicamie
uzdevumi) |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš |
Piešķirtais finansējums, papildus
nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma
avots |
| 1. Rīcības
virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām
darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās
izmantotās) |
| 1.1. |
Nodrošināt jaunajos secinājumos par
labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto
prasību ieviešanu27. |
Samazinās gaisa piesārņojums, ko rada A
kategorijas piesārņojošās darbības |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
Vismaz 37 esošo A kategorijas
piesārņojošajām darbībām noteiktās emisiju robežvērtības
nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem
paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kā arī tiek veikta šo
prasību izpildes kontrole |
VVD |
|
1) 2020. gads: koksnes plātņu ražošana (1 iekārta);
2) 2020. gads: notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas
sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (5 iekārtas);
3) 2021. gada II pusgads: lielās sadedzināšanas iekārtas
(15 iekārtas), lielapjoma organisko ķimikāliju ražošana (1
iekārtas);
4) 2022. gada II pusgads: atkritumu pārstrāde (15
iekārtas).
|
Nav nepieciešams |
| 1.2. |
Administratīvo sodu pārskatīšana,
paaugstinot sodu likmes par neatļautu darbību veikšanu un
normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tai skaitā, prasības
attiecībā uz atļauto gaisu piesārņojošo vielu emisiju. |
Noteiktas efektīvas un mūsdienu prasībām
atbilstošas sodu likmes par gaisa aizsardzības normatīvo aktu
pārkāpumiem |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
Veikti grozījumi likumā "Par
piesārņojumu" un iekļautas aktualizētas sodu
likmes. |
VARAM |
VVD |
2020. gada II pusgads |
Nav nepieciešams |
| 1.3. |
Aktualizēt emisiju robežvērtības un citas
vides prasības, kas izvirzītas mazas jaudas sadedzināšanas
iekārtām ar jaudu no 0,2-1 MW. |
Aktualizētas emisiju robežvērtības un citas
vides prasības iekārtām ar jaudu 0,2 - 1 MW, ko neregulē ES
tiesību akti par emisiju samazināšanu no sadedzināšanas
iekārtām |
NOx
PM2,5
|
Aktualizētas MK 2004. gada 14. decembra
noteikumos Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlu māju
apsaimniekošanai" noteiktās prasības |
VARAM |
VVD
LVĢMC
|
2021. gada I pusgads |
Nav nepieciešams |
| 1.4. |
Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām
(0,2-50 MW) noteikto prasību izpildi, tai skaitā:
1) izstrādāt efektīvu kontroles plānu, tai skaitā,
integrēt sadedzināšanas iekārtu robežvērtību normēšanu un
kontroli piesārņojošo darbību atļaujās un C kategorijas
iekārtām izsniegtajos lēmumos, papildinot un pilnveidojot
VVD informācijas sistēmu "TULPE";
2) veikt operatoru kontroles un pārbaudīt iesniegto
mērījumu rezultātus;
3) ja pastāv aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem,
organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju
mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu
piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi.
|
Pārbaudīta un nodrošināta sadedzināšanas
iekārtām noteikto prasību ievērošana, kā rezultātā samazināts
šo iekārtu radītās emisijas |
NOx
PM2,5
|
1) Izstrādāts kontroles plāns, kā arī veiktas izmaiņas VVD
informācijas sistēmā "TULPE" un saskaņots ar
VARAM;
2) regulāri tiek veiktas vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām,
kurās pārsniegti augšējie gaisu piesārņojošo vielu
sliekšņi, kā arī veikta visu operatoru iesniegto mērījumu
pārbaude;
3) Nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu
veikšanai (laikā no 2021.-2024. gadam katru gadu veikti ap
30 iekārtu radīto emisiju mērījumi, bet laikā no
2025.-2030. gadam - 150 mērījumi).
|
VVD |
VARAM
(attiecībā uz finansējuma piešķiršanu)
|
1) Izstrādāt kontroles plānu un veikt izmaiņas sistēmā
"TULPE" - 2021. gada I pusgads
2) regulāri veiktas vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu pārbaudes - 2020.-2030.;
3) Nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu
veikšanai - 2021.-2030. gadam.
|
Mērījumiem papildus nepieciešamais
finansējums:
laikā no 2021.-2024. gadam - 8000 euro katru
gadu, bet laikā no 2025.-2030. gadam - 37 000 euro
katru gadu
(Finansējuma avots: valsts budžets)
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 1.5. |
Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti
un veikt efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju
kontroli. |
Valsts vides dienests efektīvi un
profesionāli veic normatīvajos aktos noteikto prasību
izpildes kontroli, kā rezultātā iedzīvotājiem tiek
nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā
vidē un tiek samazināts rūpniecības un enerģētikas sektora
radītais gaisa piesārņojums. |
NOx
NMGOS
PM2,5
NH3
SO2
|
1) ieviesti jauni paņēmieni un risinājumi, tortarp IT rīki,
efektīvākai piesārņojošo darbību radīto emisiju kontrolei
un VVD kapacitātes stiprināšanai;
2) nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu
veikšanai akreditētā laboratorijā dažādu piesārņojošo
darbību (izņemot sadedzināšanas iekārtu) kontrolei (katru
gadu veikti ap 100 iekārtu radīto emisiju mērījumi tām
gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi
vai emisiju limiti);
3) izveidot operatīvo vadības centru, kas ļautu
nodrošināt saņemto sūdzību izskatīšanu arī ārpus VVD darba
laika.
|
VVD |
VARAM |
1) 2021. gada I pusgads;
2) 2021. - 2030. gads.
|
Mērījumiem papildus nepieciešamais
finansējums:
25 000
euro katru gadu sākot ar 2021. gadu
(Finansējuma avots: valsts budžets).
Saistībā ar operatīvā vadības centra izveidi jaunu štata
vietu veidošana netiek plānota. Operatīvā vadības centra
darbības nodrošināšanai amata vietas tiks izveidotas,
reorganizējot pašreizējo darbības modeli citu funkciju
izpildē, tās centralizējot un efektivizējot.
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 1.6. |
Stiprināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta kapacitāti, lai mazinātu ugunsgrēku un citu
negadījumu rezultātā radīto gaisa piesārņojumu |
Tiek samazināts vides (gaisa) piesārņojums,
kas rodas ugunsgrēku un dažādu negadījumu rezultātā un
mazināta negatīvā ietekme uz sabiedrību, vidi un dzīves
kvalitāti iedzīvotājiem. |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
1) pilnveidot tehnisko bāzi (speciālo ugunsdzēsības un
glābšanas transportlīdzekļu, specialās tehnikas un
materiāltehniskā aprīkojuma iegāde un uzturēšana), lai var
efektīvāk novērst ugunsgrēku un negadījumu rezultātā radīto
piesārņojumu;
2) attīstīt reaģēšanas personāla gatavības taktiskās un
tehniskās spējas, kā arī pilnveidot esošās apmācību
programmas
|
VUGD |
|
2021. - 2030. gads |
Jautājumu par papildu nepieciešamo
finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai jāvērtē
atsevišķi skatot Ministru kabinetā likumprojektu par valsts
budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa
budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā
atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. |
| Apakšuzdevums: Veicināt
rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie
centralizētās vai lokālās siltumapgādes |
| 1.7. |
Veicināt rūpniecības objektu un publisko
būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes
sistēmai, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams vai
veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo
vielu emisijas (saistīts ar pasākumu 3.1.). Paredzēt, ka
pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo siltuma avotu
izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad pieslēgšanās
centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama. |
Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai
pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes
veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un
pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos
noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei.
Rezultātā samazināsies daļiņu un benz(a)pirēna emisijas,
ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana.
|
PM2,5
NMGOS
SO2
Benz(a)pirēns
|
Veikts izvērtējums par saistošo noteikumu
pārskatīšanas vai izstrādes nepieciešamību izvēli Daugavpilī,
Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā
un Jēkabpilī |
Liepājas pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils
Jelgava
Jūrmala
Ventspils
Ogre
Valmiera
Jēkabpils
|
|
1) Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt
vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna
izstrādi, kas minēts 8.3. punktā - 2020.-2021. gads;
2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1.
veiktā uzdevuma realizēšanas.
|
Nav zināms, jo tas atkarīgs no situācijas
konkrētajā pašvaldībā |
| 1.8. |
Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu
publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. Paredzēt, ka
atbalsts lokālajai siltumapgādei tiek sniegts tikai
gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav
tehniski iespējama. |
Veicināt publisko būvju pieslēgšanu
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei tādā veidā
samazinot daļiņu un benz(a)pirēna emisijas, ko rada
individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana. |
PM2,5
NMGOS
SO2
Benz(a)pirēns
|
Izveidota finansiālā atbalsta programma
publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai
siltumapgādei |
EM
pašvaldības
|
FM
VARAM
|
2021.-2027. gads |
Nav zināms, jo nav ievākti dati par to cik daudzām
publiskajām ēkām būtu iespējama pieslēgšanās
centralizētajai siltumapgādei
(iespējamais avots: pašvaldību un valsts budžets, ES fondu
finansējums)
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
|
Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. -
1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un
PM2,5 - 3,86 kt. |
| Apakšuzdevums: Ostu termināļu
radītā piesārņojuma samazināšana |
| 1.9. |
Nodrošināt, ka ostās veikto piesārņojošo
darbību operatori, kas noteiktos apjomos pārkrauj naftas
produktus un bīstamās ķīmiskās vielas uzstāda kravas
izgarojumu emisijas kontroles sistēmu |
Nodrošināta likumā "Par
piesārņojumu" 24.2 panta piektās daļas
prasību ieviešana un to ievērošanas kontrole attiecībā uz
prasībām par kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu
uzstādīšanu, darbību un monitoringu, kā rezultātā samazinās
ostas termināļu radītās smakas un gaisa piesārņojums. |
NMGOS |
Rīgas Brīvostas teritorijā uzstādītas
emisiju kontroles sistēmas 6 terminālos. |
VVD |
Rīgas Brīvostas pārvalde
Rīgas dome
|
2022. gada I pusgads |
Nav nepieciešams |
| 1.10. |
Izstrādāt priekšlikumus par iespējamajām
normatīvo aktu izmaiņām, kas būtu nepieciešamas, lai
samazinātu ostas terminālu radītās putekļu emisijas. |
Pasākuma rezultātā tiks izstrādāti
priekšlikumi, kas veicinātu ostu terminālu radītā gaisa
piesārņojuma samazināšanos. |
PM2,5
PM10
|
Izstrādāti priekšlikumi iespējamajām
izmaiņām normatīvajos aktos, lai samazinātu ostas terminālu
darbības rezultātā radīto putekļu daudzumu. |
VARAM |
VVD |
2021. - 2022. gads |
Papildus
nepieciešamais finansējums: ~ 30 000 euro
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros).
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes
paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana |
| 2.1. |
Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu
daudzdzīvokļu mājās, valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos,
kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu
valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kas rada zemas
emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu
veikšanai.
|
Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā rezultātā
samazinās mājsaimniecību un pakalpojumu sektora radītās
emisijas. |
PM2,5
NMGOS
NOx
|
1) Enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauti
papildus pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai;
2) Izveidota finansiālā atbalsta programma
energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī tiek sniegts
atbalsts esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai pret tādām
iekārtām, kas rada zemas gaisu piesārņojošo vielu
emisijas
|
EM |
FM
|
2021.-2027. gads |
Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais
finansējums tiks noteikts nacionālajā enerģētikas un
klimata plānā.
Papildus
nepieciešamais finansējums atbilstošu sadedzināšanas
iekārtu uzstādīšanai:
50 miljoni euro vienā plānošanas periodā
(iespējamais avots: nav zināms) (kopējais atbalsts
aprēķināts iekārtām ar jaudu no
0,2-50 MW, sniedzot kopā atbalstu iekārtām ar kopējo jaudu
355 MW).
|
| 2.2. |
Veicināt energoefektivitātes pasākumu
veikšanu pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu
sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada
zemas emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu
veikšanai. |
Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi pašvaldību ēkās, kā rezultātā samazinās pakalpojumu
sektora radītās emisijas. |
PM2,5
NMGOS
NOx
|
Izveidota finansiālā atbalsta programma
energoefektivitātes pasākumu veikšanai un tādu sadedzināšanas
iekārtu uzstādīšanai, kas rada zemas emisijas. |
VARAM |
Pašvaldības |
2021.-2027. gads |
Konkrēti veicamie pasākumi un papildus
nepieciešamais finansējums tiks noteikts "Nacionālajā
klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam" |
| 2.3. |
Sniedzot finansiālu atbalstu pārejai uz AER izmantošanu
noteikt, ka teritorijās, kur pārsniegti augšējie
piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi prioritāri tiek
finansiāli atbalstīta pieslēgšanās pie centralizētās vai
lokālās siltumapgādes sistēmas, kā arī sniegts finansiāls
atbalsts tādu AER tehnoloģiju izmantošanai, kas nerada
emisijas.
Pirms finansiāla atbalsta piešķiršanas veikt pasākuma
efektivitātes (atbilstības) novērtējumu, ņemot vērā
ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas.
|
Teritorijās, kurās konstatētas gaisa
kvalitātes problēmas finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem
siltumenerģijas ražošanas veidiem, kas nerada papildus
emisijas un gaisa kvalitātes problēmas, tādā veidā
nepasliktinot gaisa kvalitāti problemātiskajās
teritorijās. |
PM2,5
NMGOS
NOx
|
1) Izveidota finansiālā atbalsta programma un sniegts
atbalsts pārejai uz siltumapgādi, kas nerada papildus
emisijas.
2) Izstrādāti attiecīgie tiesību akti, kuros noteikts,
ka:
- teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes
problēmas finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem
siltumenerģijas ražošanas veidiem, kas nerada papildus
emisijas un gaisa kvalitātes problēmas;
- papildus pirms finansiālā atbalsta sniegšanas, jāveic
pasākuma efektivitātes novērtējums, ņemot vērā ekonomiskās,
tehniskās un juridiskās iespējas.
|
EM
Pašvaldības
|
FM
VARAM
|
2021.-2027. gads |
Konkrēti veicamie pasākumi un papildus
nepieciešamais finansējums tiks noteikts "Nacionālajā
klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam" |
| Kopējais
aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam
2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 -
0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt. |
| 3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no
sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā |
| Apakšuzdevums: veicināt
mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās
siltumapgādes |
| 3.1. |
Veikt izvērtējumu par nepieciešamajām
izmaiņām normatīvajos aktos un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu pašvaldībām īstenot
plāna 3.2., 3.5. un 3.6.punktā ietvertos pasākumus
(pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde par siltumapgādes
veida izvēli un informācijas apkopošanu par pašvaldībās
esošajām apkures iekārtām). |
Pašvaldības tiek pilnvarotas savā
administratīvajā teritorijā veikt papildus pasākumus un izdot
saistošos noteikumus, kas gaisa piesārņojuma samazināšanas
nolūkā nosaka stingrākas prasības, nekā citos augstāka
juridiskā spēka normatīvajos aktos. |
- |
Veikts esošo normatīvo aktu izvērtējums un
nepieciešamības gadījumā ierosinātas izmaiņas atbilstošajos
normatīvajos aktos |
VARAM |
EM |
2021. gada II pusgads |
Nav nepieciešams |
| 3.2 |
Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt
jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par
siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas)
pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu (saistīts ar
pasākumu 3.1.). Veicināt mājsaimniecību pieslēgšanu
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes sistēmai, ja tas
ir tehniski un ekonomiski iespējams vai veicināt tādu AER
izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.
Paredzēt, ka pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo
siltuma avotu izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad
pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski
iespējama (saistīts ar pasākumu 3.1.). |
Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt
jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par
siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas)
pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos
noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. |
PM2,5
NMGOS
SO2
Benz(a)pirēns
|
Veikts izvērtējums par saistošo noteikumu
pārskatīšanas vai izstrādes nepieciešamību izvēli Daugavpilī,
Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā
un Jēkabpilī. Sniegts finansiālais atbalsts pieslēgšanās
veicināšanai un tādu AER izmantošanai, kas nerada gaisu
piesārņojošo vielu emisijas. |
Liepājas pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils dome
Jelgavas dome
Jūrmalas dome
Ventspils dome
Ogres dome
Valmieras dome
Jēkabpils dome
|
|
1) Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt
vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna
izstrādi, kas minēts 8.3.punktā -
2020.-2021. gads;
2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1.
veiktā uzdevuma realizēšanas.
|
Papildus nepieciešamais finansējums: 130 000 euro
(Nav ietverts izvērtējums par Rīgu, Liepāju un Rēzekni, jo
to var veikt vienlaikus ar gaisa kvalitātes rīcības plānu
izstrādi)
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros
vai no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem).
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 3.3. |
Veicināt un finansiāli atbalstīt mājsaimniecību pieslēgšanu
centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tai skaitā,
ierosināt piešķirt finansiālo atbalstu:
1) mājsaimniecībām pieslēgšanai pie centralizētās
siltumapgādes sistēmas vai lokālās siltumapgādes sistēmas,
ja pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski
iespējama;
2) centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu
paplašināšanai individuālās (mazdzīvokļu) apbūves
pieslēgšanai
|
Tiek sniegts finansiāls atbalsts
centralizētās vai lokālās siltumapgādes izmantošanas
veicināšanai kā rezultātā samazinās piesārņojums no
mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām un tiek
efektīvāk izmantota biomasa. |
PM2,5
NOx
|
Izveidota finansiālā atbalsta
programma. |
EM (priekšlikuma iesniedzējs)
Pašvaldības |
FM
|
2021.-2027. gads |
1) Nav iespējams noteikt cik liels atbalsts būtu
nepieciešams, lai veicinātu pieslēgšanos centralizētajai
vai lokālajai siltumapgādei, jo nav zināms cik
mājsaimniecības būtu tehniski un ekonomiski pamatoti
pieslēgt centralizētajai siltumapgādes sistēmai;
2) Kopējais nepieciešamais finansējums atbilstoši
"Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā
2021.-2030.gadam" noteiktajam AER izmantošanas
veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai
centralizētajā siltumapgādē, kā arī jaunu siltumtīklu
izbūvei novērtēts kā 550 milj. euro
|
| 3.4. |
Izvērtēt nodokļu, piemēram, nekustamā
īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām
centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgumu veicināšanai
un veikt atbilstošas izmaiņas pašvaldību saistošajos
noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. |
Iedzīvotāji tiek motivēti izvēlēties
ilgtspējīgāku un videi draudzīgāko apkures veidu un
pieslēgties centralizētajai siltumapgādei. |
PM2,5
NOx
|
Veiktas izmaiņas saistošajos noteikumos un
paredzētas NĪN atlaides tiem iedzīvotājiem, kas izvēlas
pieslēgties centralizētajai siltumapgādei |
RD
Liepājas pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils dome
Jelgavas dome
Jūrmalas dome
Ventspils dome
Ogres dome
Valmieras dome
Jēkabpils dome
|
FM |
1) Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt
vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna
izstrādi, kas minēts 8.3.punktā -
2020.-2021. gads;
2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1.
veiktā uzdevuma realizēšanas.
Viena gada laikā pēc 3.1. veiktā uzdevuma
realizēšanas.
|
Nav nepieciešams |
| Apakšuzdevums: veicināt apkures
iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu
nomaiņu |
| 3.5. |
Informācijas apkopošana par Rīgas, Liepājas
un Rēzeknes mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām (to
veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo) un risinājumu izstrāde
par šādas informācijas ievākšanu nākotnē. |
Apkopota informācija par Rīgā, Liepājā un
Rēzeknē esošajām apkures iekārtām, kas ļautu tālāk plānot
pasākumus šī avota radītā piesārņojuma samazināšanai un
apkures iekārtu kontrolei. |
- |
1) Veikta citu iestāžu pārziņā esošo datu apkopošana un
informācijas ievākšana;
2) Informācijas apmaiņa starp iestādēm, kuru pārziņā ir
dažādi dati par apkures iekārtām, kā arī ēku
būvniecību;
3) Trūkstošo datu ievākšana, veicot mājsaimniecību
aptaujas;
4) Informācijas apkopošana par mājsaimniecībās
izmantotajām apkures iekārtām;
5) Priekšlikumi par to, kādā veidā iespējams iegūt un
uzkrāt minēto informāciju nākotnē.
|
Rīgas dome
Liepājas pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas dome
|
VARAM
Valsts Zemes dienests, Latvijas skursteņslaucītāju amata
brālība, Centrālās statistikas pārvalde
VUGD
|
1) - 3) 2020.gada II pusgads
4) un 5) 2021.gads
|
Papildus nepieciešamais finansējums: ~ 100 000 euro
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros)
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 3.6. |
Veikt to iedzīvotāju informēšanu, par kuru
īpašumā esošas iekārtas darbību tiek saņemtas sūdzības un
pašvaldības policijai atbilstoši kompetencei pēc
nepieciešamības pārbaudīt mājsaimniecībās izmantotās
sadedzināšanas iekārtas un to atbilstību saistošajos
noteikumos noteiktajām prasībām |
Nodrošināta saistošajos noteikumos noteikto
prasību izpilde. |
PM2,5
NMGOS
|
Veikti informatīvie pasākumi, kā arī
nepieciešamības gadījumā atbilstoši pašvaldības policijas
kompetencei pārbaudīts, vai mājsaimniecībās izmantotajās
iekārtās netiek dedzināti atkritumi. |
RD
Liepājas pilsētas dome
Rēzeknes pilsētas dome
|
|
2020. gada II pusgads - 2030. gads |
Nav zināms (iespējamais avots: LVAF vai
pašvaldību budžeta pieejamā finansējuma ietvaros) |
| 3.7. |
Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām
veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, tai
skaitā, izstrādājot atbalsta piešķiršanas kritērijus,
noteikt, ka atbalsts tiek sniegts tikai tām mājsaimniecībām,
kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt
centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. |
Veikta vecu un neefektīvu iekārtu nomaiņa
periodā no 2021.-2027. gadam |
PM2,5
NMGOS
|
Tiek sniegts finansiāls atbalsts esošo
sadedzināšanas iekārtu nomaiņai un attīrīšanas iekārtu
uzstādīšanai, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko
rada mājsaimniecības un tiek efektīvāk izmantota
biomasa. |
VARAM
EM
|
FM
Pašvaldības
|
2021.-2027. gads |
Papildus
nepieciešamais finansējums:
Indikatīvi sākotnēji varētu būt nepieciešami ap 110
miljoni euro
(Iespējamais avots: valsts un pašvaldības
līdzfinansējums, ES fondu finansējums).
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| Apakšuzdevums: Sabiedrības
informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures
iekārtām |
| 3.8. |
Sabiedrības informēšana par individuālo
apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā
sadedzināšanas praksi, par koksnes kurināmā dedzināšanas
ietekmi uz veselību un vidi. |
Panākta iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņa, panākot,
ka:
- iedzīvotāji iegādājoties jaunas apkures iekārtas,
aizdomātos par to radīto ietekmi uz vidi un veselību un
izvēlētos efektīvākās iekārtas;
- esošās iekārtas tiktu atbilstoši uzturētas un tām
tiktu veikta apkope;
- iedzīvotāji izvēlētos atbilstošu kurināmo un
atbilstoši to uzglabātu;
- iedzīvotāji nekurinātu savās krāsnīs vai kamīnos
atkritumus;
- tiktu samazinātas iedzīvotāju sūdzības;
- uzlabojas gaisa kvalitāte Latvijas lielākajās
pilsētās.
|
PM2,5
NMGOS
|
Organizēta efektīva informācijas
komunikācija nacionālajā un pašvaldību līmenī |
VARAM |
Pašvaldības
VUGD
|
2020. gada II pusgads
(turpmāk - ik pēc 2 gadiem)
|
Papildus
nepieciešamais finansējums ~ 50 000 euro
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros)
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
|
Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem
3.1.; 3.4. - 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt
un NMGOS - 1,08 kt.
Kopējais aprēķinātais emisiju
samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5
- 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt.
|
| 4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana
transporta sektorā |
| 4.1. |
Alternatīvo degvielu infrastruktūras
izveidošana. |
Izveidots ETL uzlādes infrastruktūras tīkls.
Izveidota publiski pieejama saspiestās dabasgāzes
uzpildīšanas infrastruktūra pilsētu/piepilsētu
aglomerācijās. |
PM2,5
NOx
|
Uzstādīto ETL uzlādes staciju skaits
(līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW) -
139 stacijas. |
SM |
EM
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
VARAM
|
2020.-2022. gads |
Tiks īstenots "Alternatīvo degvielu
attīstības plāna 2017.-2020. gadam" ietvaros |
| 4.2. |
Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu
transporta sektorā |
Tiek veikti pasākumi alternatīvo degvielu
izmantošanas veicināšanai, kā rezultātā samazinās transporta
radītās emisijas |
PM2,5
NOx
|
1) Aktualizēts alternatīvo degvielu attīstības plāns un
iekļauti papildus pasākumi transporta sektora radīto
emisiju samazināšanai un alternatīvo degvielu izmantošanas
veicināšanai;
2) tiek īstenoti papildus pasākumi, kas izriet no
aktualizētā alternatīvo degvielu plāna.
|
SM |
FM
EM
VARAM
|
1) 2020. gada II pusgads
2) 2020. - 2030. gads
|
Konkrēti veicamie pasākumi un papildus
nepieciešamais finansējums tiks noteikts alternatīvo degvielu
attīstības plānā |
| 4.3. |
Veicināt tīro (zaļo) publisko
transportlīdzekļu izmantošanu |
Tiek veicināta tādu publisko
transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemas gaisu
piesārņojošo vielu emisijas. |
PM2,5
NOx
|
Tiek sniegts finansiāls atbalsts tīro (zaļo) publisko
transportlīdzekļu iegādei
|
SM
VARAM
|
FM
EM
|
2021. - 2027. gads |
Nav zināms, kāda ir esošā situācija un kādas izmaiņas
esošajā publiskā transporta autoparkā būtu nepieciešamas,
lai ieviestu Direktīvā 2009/33/EK par tīro "tīro"
un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas
veicināšanu noteiktās prasības (Iespējamais avots: valsts
un pašvaldības līdzfinansējums, ES fondu finansējums).
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 4.4. |
Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi
draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to
videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās
degvielas veidiem. |
Tie veicināta tādu autobusu iegāde, kas rada
mazāku gaisa piesārņojumu. |
PM2,5
NOx
|
1) līdz 2023. gadam iepirkti 50 jauni un pārbūvēti videi
draudzīgi sabiedriskā transporta autobusi.
2) laikā no 2021.-2027. gadam izveidota jauna finansiālā
atbalsta programma jaunu autobusu iegādei vai esošo
pārbūvei.
|
SM |
Pašvaldības
FM
|
2020.-2027. gads |
1) Nav nepieciešams, jo finansējums no ES fondiem piešķirts
2014.-2020. gada plānošanas periodā28;
2) Nav zināms nepieciešamais finansējums, jo nav
apzināts esošais autobusu parks un cik daudz no autobusiem
būtu jānomaina ar videi draudzīgākiem.
(Iespējamais avots: ES fondu finansējums)
|
| 4.5. |
Dzelzceļa tīkla elektrifikācija. |
Tiek samazinātas dzelzceļa radītās
emisijas. |
PM2,5
NOx
|
Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa
līniju kopējais garums - 300 km. |
SM |
VAS "Latvijas dzelzceļš" |
2027. - 2030.gads |
Projekta īstenošana atkarīga no kravu
pārvadājuma apjomiem tuvākajos gados un pieejamā finansējuma
projekta īstenošanai nākošajā ES fondu plānošanas periodā no
2021.-2027.gadam |
| 4.6. |
Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu
transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku,
sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie
dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa
pieturu satuvināšanai. |
Tiek sniegts finansiāls atbalsts multimodālu
transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai, kā
rezultātā tie veicināta sabiedriskā un velotransporta
izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa
piesārņojums. |
PM2,5
NOx
|
Izveidota finansiālā atbalsta
programma. |
SM
FM
|
Pašvaldības
AS "Pasažieru Vilciens"
VAS "Latvijas dzelzceļš"
|
2020. - 2030. gads |
Nav zināms |
| 4.7. |
Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai
skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu
pēcapstrādes sistēmu demontēšanu |
Satiksmē piedalās tikai tādi
transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un
nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasības. |
PM2,5
NOx
|
1) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz
ceļiem;
2) Izvērtēti tehniskie risinājumi un pie pirmreizējās
reģistrācijas Latvijā ieviesta papildus kontrole, lai
turpmāk novērstu tādu transportlīdzekļu reģistrāciju,
kuriem ir demontēta vai defektīva atgāzu pēcapstrādes
sistēma;
3) Ieviesta atgāzu pēcapstrādes sistēmas marķēšana un
papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē
4) Veiktas atbilstošas izmaiņas Ministru kabineta
noteikumos par transportlīdzekļu tehnisko apskati, kontroli
uz ceļiem un transportlīdzekļu reģistrāciju.
|
SM
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Valsts Policija
|
|
1) 2021. - 2030. gads
2) - 4) 2021.gads
|
Papildus
nepieciešamais finansējums
~ 250 000 euro gadā (iespējamais avots: valsts
budžets)
Aprēķināts, pieņemot, ka kopumā valstī tiek organizētas
apmēram 5 papildus kontroles ekipāžas. Vienas papildus
ekipāža kontrole ar 2 cilvēku pilnu darba slodzi
~ 50 000 euro.
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
|
Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5.
2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt,
NOx - 0,69 kt. |
| 5. Rīcības virziens: Nodokļu
sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo
vielu emisiju samazināšanu |
| 5.1. |
Izvērtēt iespēju palielināt novirzāmo daļu no visiem
ieņēmumiem no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu
jautājumu risināšanai, tai skaitā:
1) veikta izpēte par šāda pasākumu īstenošanas
iespējām;
2) veiktas izmaiņas atbilstošajos normatīvajos aktos,
lai lielāku daļu no DRN maksājumiem novirzītu vides (tai
skaitā, gaisa kvalitātes problēmu) risināšanai.
|
Novirzīt lielāku ieņēmumu daļu no DRN
maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai,
kas veicinātu vietējo primāro enerģijas resursu ekonomiski
efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu, kā arī
finansiāli nodrošināta vides aizsardzības pasākumu
īstenošana. |
PM2,5
NOx
|
1) veikts pētījums;
2) veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un lielāka
ieņēmumu daļa no DRN maksājumiem tiek novirzīta vides
aizsardzības un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai (tai
skaitā, gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai
pašvaldībās).
|
FM |
VARAM |
1) 2020. gada II pusgads
2) 2021. gada II pusgads
|
Nav nepieciešams |
| 5.2. |
Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa
ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu
nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu
transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu
piesārņojošo vielu (daļiņu un slāpekļa oksīdu) emisijas un
ierosināt atbilstošas izmaiņas Transportlīdzekļa
ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu
nodokļa likumā. |
Tiek veicināta Latvijā izmantoto automašīnu
vidējā vecuma samazināšanās un veicināta tādu
transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemāku gaisa
piesārņojumu. |
PM2,5
NOx
|
1) veikts pētījums par to vai šobrīd noteiktās nodokļa
likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada
zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas;
2) ņemt vērā veiktā pētījuma rezultātus, kad nākošreiz
tiks rosināta esošo nodokļa likmju pārskatīšanu.
|
SM |
FM
VARAM
|
1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads
2) ierosinātas esošo likmju izmaiņas - 2021. gada I
pusgads
|
Nav nepieciešams |
| 5.3. |
Veikt pētījumu par gaisu piesārņojošajām
vielām noteikto DRN likmju paaugstināšanas nepieciešamību un
nepieciešamības gadījumā ierosināt DRN likmju
paaugstināšanu. |
Apzināta esošā situācija un nepieciešamības
gadījumā veikti grozījumi dabas resursu nodokļa likumā. |
PM2,5
NOx
|
Sagatavots analītisks ziņojums un
nepieciešamības gadījumā sagatavots likumprojekts
"Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" |
VARAM |
|
1) veikts pētījums - 2020.gads;
2) grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā 2020. gada II
pusgads
|
Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma
īstenošanai jau piešķirts (avots: LVAF) |
| 5.4. |
Izvērtēt benzīnam un dīzeļdegvielai
noteiktās nodokļu likmes un atbilstoši izvērtējumā
secinātajam ierosināt grozījumus likumā "Par akcīzes
nodokli", izlīdzinot benzīnam un dīzeļdegvielai
noteiktās likmes |
Tiek veicināta tādu autotransporta līdzekļu
izmantošana, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu
emisijas. |
PM2,5
NOx
|
1) Sagatavots analītisks izvērtējums ar rekomendācijām.
Veicot ietekmes izvērtējumu, ņemt vērā ne tikai ietekmi
uz sabiedrību un tautsaimniecību, bet arī finansiālos
zaudējumus, kas var rasties no neatbilstošas gaisa
kvalitātes (zaudētie dzīves gadi, biežāki ārstu
apmeklējumi, zaudētās darba stundas u.c.), kā arī Latvijai
noteikto klimata mērķu un alternatīvo degvielu veicināšanas
mērķu nesasniegšanas.
2) atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosinātas
izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli".
|
FM |
VARAM |
1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads
2) atbilstoši izvērtējuma rezultātiem ierosinātas
izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli", lai
samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu - 2022.
gads
|
Nav nepieciešams |
| 5.5. |
Izvērtēt iespēju no 2022.gada uz noteiktu
laiku samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei transportā
(ieviest terminēto atcelšanu) |
Saspiestās dabas gāzes patēriņa pieaugums
autotransporta sektorā. |
PM2,5
NOx
|
Veikts izvērtējums un izstrādāti atbilstoši
grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" |
SM
EM
|
FM |
2022. gads |
Nav nepieciešams |
|
Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1,
4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un
NOx 0,55 kt. |
| 6. Rīcības virziens: Emisiju
samazināšana lauksaimniecības sektorā |
| Apakšuzdevums: Slāpekļa
mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana |
| 6.1. |
Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai
nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu. |
Tiek veicināta efektīva slāpekļa
minerālmēslojuma lietošana. |
NH3 |
Pasākumu plānots ieviest graudkopības
saimniecībās ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un
attiecināt uz 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 %
no kopējās rapšu platības valstī. |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.2. |
Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus kas
nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās,
kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas |
Tiek veicināta efektīva slāpekļa
minerālmēslojuma lietošana. |
NH3 |
Pasākums attiecināms uz visām saimniecībām,
bet īpaši uz jauktas specializācijas saimniecībām, kas
apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.3. |
Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu
audzēšanu |
Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma
samazinātu apjomu izmantošana. |
NH3 |
Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek
iekļauti 9 % no kopējās LIZ platības valstī. |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| Apakšuzdevums: Videi draudzīga
kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes |
| 6.5. |
Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar:
- peldošu keramzīta granulu kārtu,
- peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona
pārsegumu,
- teltsveida pārklājumu.
|
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana veicina
slāpekļa savienojumu zudumu ierobežošanu. |
NH3 |
Attiecas uz saimniecībām, kurās tiek
audzētas vismaz 1000 cūkas, 300 slaucamās govis vai 200
liellopi. |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.6. |
Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar
cilindriskajām krātuvēm |
Pakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa
krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka
emisijas |
NH3 |
Paredzēts, ka 2025. gadā 19 % un 2030. gadā
29 % slaucamo govju šķidrmēslu apsaimniekošanai tiktu
izmantotas cilindriskās krātuves. Cūkkopības saimniecībās
pasākumam jābūt ieviestam 2025. gadā 31 % cūku šķidrmēslu
apsaimniekošanai un 2030. gadā - 42 % cūku šķidrmēslu
apsaimniekošanai. |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.7. |
Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar:
- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu,
- tiešas iestrādes izkliedētāju,
- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm,
- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas
aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem)
|
Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek
samazināti slāpekļa savienojumu zudumi. |
NH3 |
Pasākums attiecināms uz šādām saimniecībām:
1) ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu
(attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem,
vairāk nekā 300 slaucamām govīm vai vairāk nekā 1000
cūkām);
2) ar tiešas iestrādes izkliedētāju
(attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem,
vairāk nekā 300 slaucamām govīm un vairāk nekā 1000
cūkām);
3) ar lentveida izkliedētāju (attiecas uz saimniecībām,
kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha, liellopu skaits
līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, vai cūku skaits
līdz 1000);
4) ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas
aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, iestrādi veic
saimniecībās, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha
(liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300,
cūku skaits līdz 1000).
|
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.8. |
Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4
h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 h |
Pasākums ļauj samazināt gan smakas, gan
amonjaka emisijas |
NH3 |
Šķidrie kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A
kategorijas cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas
uzņēmumos un saimniecībās, kurās liellopu skaits pārsniedz
300 dzīvniekus. Pakaišu/bezpakaišu kūtsmēsli augsnē tiek
iestrādāti 4 h laikā A kategorijas mājputnu intensīvās
audzēšanas uzņēmumos.
Pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiks tiek samazināts līdz
12 h. visās saimniecībās
|
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Nav nepieciešams |
| 6.9. |
Biogāzes ražošanas veicināšana |
Tiek samazinātas smakas un amonjaka
emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšana |
NH3 |
Pasākums orientēts uz kūtsmēslu
apsaimniekošanu, nosakot maksimāli iespējamo potenciālu, kāds
iespējams kūtsmēslu pārstrādei saimniecībās. |
ZM |
|
2021.-2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| Apakšuzdevums: Citi pasākumi
lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai |
| 6.10. |
Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas
pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem |
Nodrošināt, ka A kategorijas mājputnu un
cūku intensīvās audzēšanas uzņēmumi izstrādā mājputnu un cūku
ēdināšanas pārvaldības plānus un ievēro pārējo secinājumos
par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto
prasību izpildi29. |
NH3 |
Vismaz 35 esošo A kategorijas iekārtu
atļaujās noteiktās emisiju robežvērtības nepārsniedz ar
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos
emisiju līmeņus, kā arī tiek veikta šo prasību ieviešanas
kontrole |
VVD |
|
2021. gada II pusgads |
Nav nepieciešams |
| 6.11. |
Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība |
Bioloģiskās piena lopkopības radītās
NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā
konvencionālās lauksaimniecības sistēmā. |
NH3 |
Bioloģiskās piena lopkopības grupā
jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020.
gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā. |
ZM |
|
2021. - 2027. gads |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
| 6.12. |
Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra
noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību
veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes
kontroli. |
Tiek izbūvētas normatīvo aktu prasībām
atbilstošu mēslu krātuvju izbūve, kā rezultātā samazinās
amonjaka emisijas |
NH3 |
Veikta regulāra dzīvnieku novietņu
pārbaude |
VVD |
|
nepārtraukti |
Nav nepieciešams |
| 6.13. |
Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra
noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa
aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta
piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli. |
Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta
atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas
citas noteikumos noteiktās prasības |
NH3 |
Veikta regulāra normatīvo aktu izpildes
kontrole |
Valsts Augu aizsardzības dienests
VVD
|
|
nepārtraukti |
Nav nepieciešams |
| 6.14. |
Labas lauksaimniecības prakses amonjaka
emisijas samazināšanai izstrāde |
Apkopoti pasākumi, kurus lauksaimnieki var
veikt, lai samazinātu savas darbības rezultātā radītās
emisijas |
NH3 |
Izstrādāti labas lauksaimniecības prakses
nosacījumi un publicēti ZM mājaslapā internetā. |
ZM |
|
2020. gada II pusgads |
Nav nepieciešams |
| 6.15. |
Apmācību un konsultāciju pakalpojumu
sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas
iespējām lauksaimnieciskajā darbībā |
Panākta lauksaimnieku uzvedības un paradumu
maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada
lauksaimniecība |
NH3 |
Regulāri tiek veikta lauksaimnieku
izglītošana un informēšana par pasākumiem, ko var veikt
amonjaka emisiju samazināšanai |
ZM |
|
2021. - 2027. gadam |
Iespējamais avots: atbalsts Kopējās
lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros
(2021.-2027. gads). |
|
Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju
samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt
|
| 7. Rīcības virziens : Nacionālās
emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu
pētījumu veikšana |
| 7.1. |
Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes
visos ziņošanas sektoros. |
Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes,
pārejot uz augstākas detalizācijas pakāpi enerģētikas,
transporta, lauksaimniecības un šķīdinātāju izmantošanas
sektoros. |
Nav attiecināms |
Pilnveidotas vismaz četras metodikas |
VARAM |
LVĢMC |
Regulāri laika periodā no 2021. -
2030.gadam |
Papildus
nepieciešamais finansējums: 60 000 euro
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma
ietvaros)
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 7.2. |
Veikt pētījumus inventarizācijas augstākas
detalizācijas pakāpes aprēķināšanas metožu pielietošanai
nepieciešamo aktivitāšu datu nodrošināšanai. |
Pilnveidotu emisiju aprēķināšanas metožu
pielietošanai sagatavoti vēsturiskie aktivitātes dati
augstākas detalizācijas aprēķiniem |
Nav attiecināms |
Precizēta informācija vēsturiskajiem
aktivitātes datiem. |
VARAM |
LVĢMC |
Regulāri laika periodā no 2021. -
2030.gadam |
Papildus
nepieciešamais finansējums: 60 000 euro
(Iespējamais avots: valsts budžets).
Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta
aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
|
| 7.3. |
Pilnveidot esošās datu bāzes informācija
(datu bāze Gaiss-2) apkopošanai par stacionārās
sadedzināšanas iekārtās izmantotajām tehnoloģijām, lai
nodrošinātu detalizētāku emisiju aprēķināšanas metožu
izmantošanu. Paaugstināt datu kvalitāti datu bāzē. |
Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes,
pārejot uz augstākas detalizācijas aprēķiniem. |
Nav attiecināms |
Precizēta, papildināta informācija datu
bāzē |
VARAM
LVĢMC
|
VVD
(iesniegto datu kontrole)
|
2020.gads |
Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma
īstenošanai jau piešķirts. |
| 8. Rīcības virziens: Gaisa
kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde
pašvaldībās |
| 8.1. |
Izvērtēt vai esošais valsts monitoringa
tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas ir
atbilstošas un vai nav nepieciešams veikt mērījumus un
novērtēt gaisa kvalitāti arī citās pilsētas teritorijās. |
Veikts esošā gaisa kvalitātes monitoringa
tīkla izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi par to vai
nepieciešama jaunu staciju uzstādīšana |
|
Sagatavots pārskats par esošo monitoringa
tīklu un sagatavoti priekšlikumi esošā tīkla
pilnveidošanai |
LVĢMC |
|
2020. gada II pusgads |
Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma
īstenošanai jau piešķirts. |
| 8.2. |
Pamatojoties uz LVĢMC veikto monitoringa
staciju izvērtējumu, identificēt vai papildus gaisa
kvalitātes mērījumi nav jāveic arī citās Latvijas pilsētās,
kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti. |
Nepieciešamības gadījumā paplašināts esošais
monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās
lielākajās Latvijas pilsētās |
|
Sagatavoti priekšlikumi esošā tīkla
pilnveidošanai un atrasts nepieciešamais finansējums |
VARAM
LVĢMC
Attiecīgās pašvaldības
|
|
2022. gada II pusgads |
Nav zināms, jo tas ir atkarīgs no 8.1.minētā
pasākuma izvērtējuma rezultātiem |
| 8.3. |
Veikt izvērtējumu par galvenajiem gaisa
piesārņojuma avotiem un gaisa kvalitātes pārsniegumiem
Liepājā un Rēzeknē un izstrādāt rīcības programmu gaisa
kvalitātes uzlabošanai. |
Izstrādāti pasākumi, kuri sekmē gaisa
kvalitātes uzlabošanos Liepājā un Rēzeknē |
|
Veikts izvērtējums un izstrādātas pašvaldību
rīcības programmas Liepājai un Rēzeknei |
Liepājas pilsētas dome (benz(a)pirēns)
Rēzeknes pilsētas dome (daļiņas PM)
|
VARAM |
2020. gada II pusgads |
Papildus
nepieciešamais finansējums: ap 100 000 euro
(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros,
kā arī no pašvaldību budžeta līdzekļiem)
|
| 8.4. |
Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus
pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi,
kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas. |
Izstrādājot pašvaldību teritoriālos
plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus
tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības
gadījumā tā palielināta |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
1) Izstrādājot pašvaldību teritorijas plānojumos tiek
izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības
gadījumā tā palielināta
2) pašvaldības saistošajos noteikumos par apstādījumu
uzturēšanu paredz mehānismus koku stādījumu atjaunošanai
attīstības teritorijās
|
Pašvaldības |
VARAM
Dabas aizsardzības pārvalde
|
2020.-2030. gads |
Nepieciešamais finansējums: nav zināms, jo atkarīgs no
konkrētās situācijas pašvaldībā.
(Iespējamais avots: pašvaldības budžets, ES fondu
finansējums)
|
| 8.5. |
Pilnveidot koku ciršanas kārtību pilsētās un
precizēt esošo regulējumu |
Pilsētās tiek izvērtēta esošās zaļās zonas
platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas
regulē apstādījumu ierīkošanu pilsētās un koku ciršanu ārpus
meža, paredzot pašvaldībai tiesības aizstāt zaudējumu
atlīdzību par nocirsto koku ar dižstāda stādīšanu, kā arī
paredzot pašvaldībai tiesības izdot saistošus noteikumus par
iestādīto koku uzturēšanas (saglabāšanas) pienākuma
uzraudzību. |
ZM |
VARAM
Pašvaldības
|
2020. gada II pusgads |
Nav nepieciešams |
| 9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi
gaisa kvalitātes uzlabošanai |
| Apakšuzdevums: Rīgā esošo
sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures
iekārtu radīto emisiju samazināšana |
| 9.1. |
Izstrādāt Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes
uzlabošanas rīcības programmu 2021. -2025. gadam. |
Izstrādāta jaunā rīcības programma,
iesniegta saskaņošanai VARAM un apstiprināta RD |
PM10
PM2,5
NOx
C6H6
Benz(a)pirēns
|
Rīcības programma saskaņota ar VARAM un
apstiprināta RD |
RD |
VARAM |
2020. gada II pusgads |
Papildus nepieciešamais
finansējums:
~ 80 000 euro (iespējamais avots: LVAF pieejamā
finansējuma ietvaros vai no pašvaldību budžeta
līdzekļiem). |
| 9.2. |
Pārskatīt RD 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus
Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu
un siltumapgādes veida izvēli" noteikto zonu
iedalījumu un noteikt zonas, ne tikai pēc gaisa
kvalitātes modelēšanas rezultātiem, bet arī iedzīvotāju
blīvuma, teritorijas izmantošanas veida un centralizētās
siltumapgādes pieejamības
|
Lai ievērotu piesardzības principu,
noteiktas nemainīgas zonas, kurās nedrīkst uzstādīt jaunas
sadedzināšanas iekārtas, kas palielina kopējo putekļu
daudzumu vai kurās vecās iekārtas jāaizstāj ar efektīvākām.
Mainīta esošā pieeja, kas paredzēja, ka zonas tiek noteiktas
tikai balstoties uz gaisa kvalitātes modelēšanas
rezultātiem. |
PM10
PM2,5
Benz(a)pirēns
|
1) veikts izvērtējums par iespējamo zonu iedalījumu, kā arī
tehniski ekonomiskais izvērtējums;
2) balstoties uz izvērtējuma rezultātiem pārskatīt
izstrādātos saistošos noteikumus.
|
RD |
VARAM |
1) 2020. gada II pusgads (var īstenot, izstrādājot Rīgas
rīcības programmu atbilstoši plāna 9.1.pasākumam)
2) 2022. gada II pusgads
|
Nav nepieciešams |
| 9.3. |
Saistošajos noteikumos paredzēt konkrētas zonas Rīgā, kur
būtu nepieciešams veikt papildus pasākumus apkures iekārtu
radītā piesārņojuma samazināšanai. Šajās zonās:
- aizliegt jaunu individuālo
emisijas avotu būvniecību vai ierīkošanu un veicināt
jauno un
perspektīvo apbūves teritoriju pieslēgšanu
centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd
izbūvētās siltumtrases;
- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam
veicināt esošo iekārtu
pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj
jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski
pamatoti;
- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam
veicināt esošo neefektīvo
iekārtas nomainīšanu ar efektīvākām iekārtām, kuras atbilst
apkures iekārtām noteiktajām ekodizaina prasībām un
veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu
piesārņojošo vielu emisijas.
- izvērtēt nepieciešamo finansējumu un sniegt finansiālo
atbalstu, lai veicinātu esošo iekārtu
pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai arī esošo
neefektīvo iekārtu nomaiņu.
|
Samazināts gaisa piesārņojums un noteiktas
stingrākas prasības teritorijās, lai samazinātu kopējo
putekļu un benz(a)pirēna emisiju piesārņojumu Rīgā, ko rada
apkures iekārtas |
PM10
PM2,5
Benz(a)pirēns
|
1) veikts izvērtējums un nodefinēts iespējamais zonu
iedalījums, kā arī katrā no zonām veicamie pasākumi. Veikts
tehniski ekonomiskais izvērtējums par jauno prasību
īstenošanas iespējām;
2) Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, veikt izmaiņas
RD saistošajos noteikumos, nosakot atbilstošu pārejas
periodu esošo iekārtu nomaiņai vai sniegt datos balstītu
pamatojumu, kādēļ izmaiņas nav iespējamas vai
nepieciešamas.
|
RD |
VARAM
EM
|
1) 2020. gada II pusgads (var īstenot, izstrādājot Rīgas
rīcības programmu atbilstoši plāna 9.1. pasākumam)
2) 2022. gada II pusgads
|
Pasākumu iespējams īstenot, ja tiek
piešķirts papildus finansējums šī plāna 3.3., 3.4., 3.7. un
3.8. punktā minēto pasākumu īstenošanai |
| 9.4. |
Veikt regulāras uzstādīto apkures iekārtu
inspekcijas, novērtējot vai uzstādītas atbilstošas iekārtas
un izmantots atbilstošs kurināmais. |
Veikta regulāra iekārtu kontrole un
nodrošināta atbilstība noteiktajām prasībām, tādā veidā
uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot sūdzības par
neatbilstošu apkures iekārtu vai kurināmā izmantošanu |
PM10
PM2,5
Benz(a)pirēns
|
1) veikts izvērtējums par nepieciešamajiem papildus
resursiem šādas funkcijas veikšanai un pašvaldību budžetā
ieplānoti nepieciešamie līdzekļi;
2) Izstrādāts atbilstošs kontroles plāns un veikta
regulāra uzstādīto iekārtu inspekcija
|
RD |
|
1) veikts izvērtējums par nepieciešamajiem papildus
resursiem - 2020. gada II pusgads
2) izstrādāts kontroles plāns un veikta regulāra
uzstādīto iekārtu kontrole - 2022. gada II pusgads
|
Nav zināms, jo pašvaldībai jāveic atsevišķs
izvērtējums par to vai tiešām nepieciešamas jaunas štata
vietas vai arī to varētu realizēt esošo resursu
ietvaros. |
| 9.5. |
Ogļu izmantošanas aizliegums. |
Saistošajos noteikumos tieši iekļauts ogļu izmantošanas
aizliegumu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā gan
mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās, gan visās
pārējās sadedzināšanas iekārtās, kas tiek izmantotas
siltumenerģijas ražošanai.
Noteikta atbildība par kontroles veikšanu.
|
PM10
PM2,5
Benz(a)pirēns
|
Prasība iekļauta RD saistošajos noteikumos
un tiek veikta noteikumu izpildes kontrole |
RD |
|
1) Saistošo noteikumu izstrāde 2020. gada II pusgads
(esošajām iekārtām paredzot atbilstošu pārejas periodu
prasības ieviešanai)
2) Noteikto prasību izpildes kontrole sākot ar 2022.gada
II pusgadu.
|
Nav nepieciešams |
| Apakšuzdevums: transporta
piesārņojuma samazināšana Rīgā |
| 9.6.1 |
Izstrādāt koncepciju stāvparku koordinētai
attīstībai Rīgā un Pierīgā |
Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas
pašvaldībās darbojas stāvparki |
- |
Izstrādāta vienota koncepcija par Rīgā un
Pierīgā nepieciešamajiem stāvparkiem |
Rīgas plānošanas reģions |
RD
Pierīgas pašvaldības
SM
AS "Pasažieru Vilciens"
VAS "Latvijas dzelzceļš"
|
2021.gada I pusgads |
Nav zināms |
| 9.6. |
Stāvparku (Park & Ride) attīstība Rīgas
pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās |
Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas
pašvaldībās darbojas stāvparki |
PM10
PM2,5
NOx
Benz(a)pirēns
|
1) Izstrādāta efektīva transporta modelēšanas sistēma un
izpētīti iespējamie risinājuma varianti stāvparku
ieviešanai (Rīgas pilsētā ir veikta stāvparku ieviešanas
izpēte un izstrādāta "Rīgas domes autonovietņu
politikas un attīstības koncepcija, kas ietver sadaļu par
stāvparku izveidi.")
2) balstoties uz RD veikto izpēti, kā arī Rīgas
plānošanas reģiona veikto izpēti uzsākta stāvparku
izveide.
|
RD
Pierīgas pašvaldības
|
SM |
1) 2020. gada II pusgads
2) stāvparki izveidoti sākot ar 2024. gada II pusgadu un
turpināta to izveide līdz 2027.gada II pusgadam
|
1) finansējums jau piešķirts
2) nav zināms, jo tas atkarīgs no minētā pētījuma
rezultātiem un paredzētā risinājuma
|
| 9.7. |
Veloinfrastruktūras būvniecība |
Rīgas pilsētā un Pierīgā papildināta
veloinfrastruktūra |
PM10
PM2,5
NOx
Benz(a)pirēns
|
Izveidoti papildus esošajiem 50 km
veloceļu |
RD |
SM
Pierīgas pašvaldības
|
2021.-2027.gads |
Nav zināms |
| 9.8. |
Zemās emisiju zonas izveide Rīgas
pilsētā |
Zemās emisiju zonas izveide, ņemot vērā
emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību |
PM10
PM2,5
NOx
Benz(a)pirēns
|
1) aktualizēt pašvaldības rīcībā esošo transporta
simulācijas modeli un gaisa piesārņojuma izkliedes modeli;
2) modelēšanas rezultātā pamatot izvēlēto scenāriju zemo
emisijas zonu ieviešanai;
3) balstoties uz izvēlēto scenāriju izstrādāt Rīcības
programmu zemo emisiju zonas izveidei Rīgas pilsētā;
4) rīcības programmas ieviešana.
|
RD |
|
1) 2020. gada II pusgads, bet gaisa piesārņojuma izkliedes
modelim - 2021. gada II pusgads;
2) 2021.gada II pusgads
3) 2022. gada II pusgads
4) 2023. - 2027. gada II pusgads
|
1) un 2) finansējums jau piešķirts
3) un 4) nav zināms, jo tas atkarīgs no minētā pētījuma
rezultātiem un paredzētā risinājuma
|
| 9.9. |
Nocirsto koku stādījumu atjaunošana
Rīgā |
Tiek atjaunoti pēdējo gadu laikā nocirsto
koku stādījumi un tam paredzēts atbilstošs finansējums, kā
rezultātā tiek attīrīts gaiss un samazināta gaisa
piesārņojuma ietekme uz cilvēku veselību |
NOx
NMGOS
PM2,5
SO2
|
1) veikt izmaiņas RD 2013. gada 15. janvāra saistošajos
noteikumos Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu
uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi",
paredzot nosacījumu, ka jaunas apbūves teritorijas
attīstītājam viena nocirstā koka vietā jāiestāda 3 jauni
dižstādi;
2) paredzēt finansējumu nocirsto koku atjaunošanai
Rīgā.
|
RD |
|
1) 2020. gada II pusgads
2) 2020.-2030. gads
|
1) nav nepieciešams, jo var noteikt, ka izmaksas par koku
atjaunošanu būtu jāsedz projekta attīstītājam;
2) nav zināms, jo pašvaldībai būtu jāizvērtē kāds ir
pēdējo gadu laikā Rīgā nocirsto koku skaits un cik liels
finansējums būtu nepieciešams to atjaunošanai.
(Iespējamais avots: pašvaldības budžets)
|
9. Izmaksu efektivitātes
novērtējums
Rīcības plāna īstenošanas ietekmes
novērtējums
Plāna 8. sadaļā iekļauto pasākumu īstenošanas izmaksas ir
lielā mērā atkarīgas no esošās tiesiskā regulējuma piemērošanas
efektivitātes, izvēlētiem politikas īstenošanas instrumentiem un
plānoto papildus pasākumu īstenošanas efektivitātes. Kopējās
emisiju samazināšanas izmaksas sadalīsies starp privātpersonām,
komersantiem, valsti un pašvaldībām. Jāatzīmē, ka daudzi no šajā
Rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem ir sinerģijā ar
"Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā
2021.-2030. gadam" plānotajām aktivitātēm, līdz ar to
īpatnējās izmaksas uz katru plānu atsevišķi samazinās.
Starptautisko pētījumi30 parāda, ka kopējās gaisu
piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas izmaksas ir apmēram 197
miljoni euro/gadā.
Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa
piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī
samazināt izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu
un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Pamatojoties uz
2.3. nodaļā sniegto informāciju par esošo gaisa piesārņojuma
radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselibu Latvijā (skatīt
1.tabulu) un Eiropas Vides aģentūras pētījumos31 un
citos veiktos pētījumos32 pieejamo informāciju, 8.
tabulā ir novērtēts Plānā paredzēto pasākumu īstenošanas
ekonomiskie ieguvumi no samazinātās ietekmes uz cilvēku
veselību.
8. tabula. Gaisu
piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildīšanas
ekonomiskie ieguvumi
|
|
PM |
NOx |
NMGOS |
SO2 |
NH3 |
Kopā |
| Novērsto zaudēto dzīves gadu
ekonomiskā vērtība |
Vidēji miljoni euro/gadā
|
128,37 |
26,42 |
6,63 |
0 |
15,94 |
166,29 |
| Novērstie zaudētie dzīves
gadi |
dzīves gadi/gadā |
5669 |
1167 |
293 |
0 |
704 |
7343 |
Novērtējums parāda, ka gaisa piesārņojošo vielu emisiju
samazināšana ļaus novērsts vidēji gadā 7343 potenciāli zaudētos
dzīves gadus. Tas nozīmē, ka zaudētie dzīves gadi 2030. gadā tiks
samazināti par 37,6 %, salīdzinot ar 2015. gadu.
Lai novērtētu novērsto zaudēto dzīves gadu monetārās vienībās,
tika izmantots rādītājs dzīves statistiskā vērtība (angliski:
value of a statistical life). Gaisa piesārņojošo vielu
emisiju samazināšana ļaus ietaupīt gadā vidēji apmēram 166,3
miljonus euro. Tas ir apmēram papildus 0,7 % ienākumi no
IKP.
Emisiju samazināšanas īpatnējās
izmaksas
Daļai no plašāk zināmiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju
samazināšanas tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Plānā, ir
novērtētas emisiju samazināšanas īpatnējās izmaksas
(samazināšanas izmaksas uz vienu samazināto emisiju vienību,
piemēram, euro/t). Šīs izmaksas nav atkarīgas no
finansēšanas avota (privātais, valsts, pašvaldības u.c.) un
ietver izmaksas par iekārtu, ekspluatācijas izmaksas, izmaksas
par kurināmo, tajā skaitā, samazinātās izmaksas par kurināmo,
ņemot vērā iekārtas efektivitātes paaugstināšanos. Jāatzīmē, ka
daudzi no emisiju samazināšanas pasākumiem iedarbojas uz vairākām
gaisu piesārņojošo vielu emisijām, tāpēc atsevišķos gadījumos ir
aprēķinātas izmaksas uz piesārņojošo vielu emisiju ekvivalento
vienību. Piesārņojošo vielu ekvivalenta aprēķināšanai tika
izmantots emisiju kompensēšanas mehānisms33, kas ļauj
savstarpēji salīdzināt dažādu piesārņojošo vielu emisijas.
9. tabula. Gaisu
piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumu īpatnējās
izmaksas
| Sektors |
Pasākums |
Piesārņojošās vielas emisiju samazināšanas
izmaksas, euro/t |
Piesārņojošās vielas emisiju ekvivalenta
samazināšanas izmaksas, euro/tek. |
Piezīmes |
| Mājsaimniecības |
Neefektīvu koksnes katlu nomaiņa uz efektīvākiem un
jaunajām ekodizaina prasībām atbilstošiem |
2600 - 6100 euro/t PM2,5 |
|
Atkarībā no izmantojamā katla tehnoloģijas un kurināmā
veida |
| Enerģijas pārveidošanas
sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība |
Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa
atbilstoši noteiktām prasībām |
18 353 euro/t NOx |
|
Dabas gāzes kurināmais |
| Enerģijas pārveidošanas
sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība |
Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa
atbilstoši noteiktām prasībām |
13 785 euro/t PM2,5
45 624 euro/t NOx
|
13 511 euro/ t PMek
|
Cietā biomasa |
| Autotransports |
Alternatīvo degvielu veidu plašāka izmantošana |
|
89 214 euro/t PMek
|
Novērtējumā ņemtas vērā sistēmas kopējās izmaksas, tajā
skaitā elektroenerģijas ražošanas izmaksas |
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
1. pielikums. Tiesiskais regulējums
gaisa aizsardzības jomā
Vides aizsardzības likums ir vides sektora darbību
visaptverošs ("jumta") likums. Likuma mērķis ir
nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu un dabas
resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tajā skaitā likumā ir noteiktas
sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā. Likums nosaka vides
aizsardzības principus: vides politiku valstī veido un lēmumus,
kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot
"piesārņotājs maksā" principu, piesardzības principu,
novēršanas principu, izvērtēšanas principu.
Likuma "Par piesārņojumu" mērķis ir novērst,
vai, ja tas nav iespējams, samazināt piesārņojošu darbību
izraisīta piesārņojuma rašanos, tajā skaitā emisijas gaisā, un
novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam
un videi nodarīto kaitējumu un tā radītās sekas. Likums nosaka
piesārņojošo darbību iedalījumu kategorijās. Likums nosaka
prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas A un B kategorijas
darbību veikšanai, un kārtību C kategorijas darbības uzsākšanai.
Tādējādi likuma "Par piesārņojumu" normas ir pamats,
saskaņā ar kurām ir izstrādāti un izdoti zemāk raksturotie MK
noteikumi, lai samazinātu emisiju gaisā no stacionārajiem
avotiem. 2018. gada 12. aprīlī pieņemtie likuma grozījumi iekļāva
divus jaunus pantus: 161. pants "Gaisu
piesārņojošo vielu emisiju uzskaite valsts līmenī" un
162. pants "Gaisa piesārņojuma samazināšana
valsts līmenī".
MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām nosaka emisiju
robežvērtības lielas (virs 50 MW) un vidējas (no 1 līdz 50 MW)
jaudas sadedzināšanas iekārtām, kārtību, kādā novērš, ierobežo un
kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no šādām iekārtām, tajā
skaitā operatora veikto kontroli un monitoringu. Vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām jauno normatīvu ieviešana ir paredzēta
divos posmos. Sākot ar 2018. gada 20. decembri prasības
attiecināmas uz jaunām iekārtām (jaunas iekārtas ir visas vidējas
jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru darbība tiek uzsākta pēc
2018. gada 20. decembra), bet no 2025. gada - uz esošām
sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 5-50 MW, un no 2030. gada - uz
esošām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 1-5 MW. Īpašas prasības
attiecas uz iekārtām, kuru uzstādīšana tiek līdzfinansēta no ES
fondu līdzekļiem.
ES vispārīgo ietvaru mazo sadedzināšanas iekārtu (zem 500
kW) emisiju robežvērtību ieviešanai nosaka Eiropas Parlamenta
un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko
izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju
saistītiem ražojumiem (pārstrādāta versija). Tiesību normas,
kuras izriet no šīs direktīvas, ir iekļautas attiecīgajos MK
2011. gada 6. decembra noteikumos Nr. 941 "Noteikumi par
ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm
(produktiem)". Attiecībā uz noteiktas jaudas cietā kurināmā
telpu sildītājiem un kurināmā katliem ir pieņemtas iepriekš
minētās direktīvas īstenošanas regulas, kuras ietekmē tuvākajā
nākotnē prognozējamās emisijas no mājsaimniecībās izmantotajām
sadedzināšanas iekārtām:
• Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar
ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno
attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu
sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda
par 50 kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2022. gada 1.
janvāra);
• Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar
ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno
attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, kuru
nominālā siltuma jauda ir 500 kW vai mazāka vai vienāda par 500
kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2020. gada 1.
janvāra).".
Latvijā ir pieņemti MK 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr.
1015 "Vides prasības mazo katlumāju
apsaimniekošanai", kas attiecas uz mazajām katlumājām,
kuru jauda atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai. Tie
nosaka īpašās vides prasības tādu sadedzināšanas iekārtu
apsaimniekošanai, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda
ar vai lielāka par 0,2 MW, bet mazāka par 1 MW, neatkarīgi no
tajās izmantotā kurināmā veida.
MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082
"Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" nosaka B un
C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstu, konkretizē noteikumu
nosaukumā norādīto kārtību, konkretizē labāko pieejamo tehnisko
paņēmienu lietošanas nosacījumu ievērošanu A kategorijas
atļaujās, kā arī C kategorijas piesārņojošas darbības iesnieguma
un apliecinājuma izsniegšanas kārtību.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas lēmumus,
pamatojoties uz Labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem,
kas ir saistoši dažādām tautsaimniecības nozarēm un kuri ir
jāievieš četru gadu laikā no publicēšanas datuma.
MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi
par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu
izstrādi" nosaka kārtību, kādā šo projektu izstrādā un
projekta saturu, lai iekārtai, kura paredz emisiju gaisā, saņemtu
atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.
MK 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 401 "Prasības
atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu
darbībai" nosaka noteikumu nosaukumā minētās, tajā
skaitā bīstamiem atkritumiem, prasības un robežvērtības emisijai
gaisā.
MK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi
par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām,
naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" nosaka prasības
benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmām
degvielas uzpildes stacijās (DUS); benzīna tvaiku uztveršanai,
pārstrādāšanai un uzglabāšanai naftas bāzēs un transportējot
degvielu no DUS uz naftas bāzi; vides prasības DUS, kas
paredzētas mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar
degvielu; DUS un naftas bāzes rezervuāru un cauruļvadu
darbināšanas nosacījumus un darbināšanas vispārīgās vides
aizsardzības prasības.
MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 186 "Kārtība,
kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no
iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" nosaka
kārtību, nosacījumus un prasības iesniegumam atļaujas saņemšanai
un atļaujas nosacījumiem, lai darbinātu šādu iekārtu.
MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi
par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no
noteiktiem produktiem" attiecas uz produktiem, kas tiek
ražoti laišanai tirgū. Noteikumi nosaka:
• kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu
emisija no krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares
materiāliem (turpmāk - produkts);
• prasības produktu marķējumam;
• īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā
ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.
Pieņemti arī vairāki MK noteikumi atsevišķu C kategorijas
darbību veikšanai:
• MK 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 "Vides
prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām";
• MK 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 726 "Vides
prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai
(impregnēšanai)";
• MK 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 380 "Vides
prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un
darbībai".
Prasības kurināmā un
degvielas atbilstībai
• MK 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801
"Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem
šķidrās degvielas veidiem" nosaka atļauto sēra saturu
šķidrajā degvielā, kuru izlaiž brīvam apgrozījumam vai realizē,
kā arī vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida
kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto šo degvielu.
• MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772
"Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām,
atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju
informēšanas kārtību". MK 2000. gada 26. septembra
noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un
dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Noteikumos ir
iekļautas normas par sēra, svina, kā arī ogļūdeņražu maksimālo
procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT maksimālo saturu
benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo
procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību
dīzeļdegvielā. Tāpat minētie noteikumi nosaka obligāto
biodegvielas piejaukumu.
Emisiju no mobilās tehnikas
kontrole
• MK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi
par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko
kontroli uz ceļa" nodrošina ekspluatēto ceļa
transportlīdzekļu dzinēju emisijas atbilstības normatīviem
kontroli.
• MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30
"Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts
tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem"
nodrošina ekspluatētās traktortehnikas dzinēju emisiju
atbilstības normatīviem kontroli.
• prasības autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes
motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo
iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo
motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību nosaka
MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi
par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru
radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā".
Emisiju ierobežošana no
lauksaimniecības darbībām
Attiecībā uz lauksaimniecisko darbību, normas, kas veicina
amonjaka emisiju samazināšanu, ir iekļautas MK 2014. gada 23.
decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un
gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta
piesārņojuma" un MK 2014. gada 23. decembra noteikumos
Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai
dzīvnieku novietnēs".
Fiskālais normatīvais
regulējums, ar ietekmi uz emisiju gaisā veidošanu
Šajā pielikumā ir raksturots fiskālais regulējums, saskaņā
ar:
• Dabas resursu nodokļa likumu
• Likumu "Par akcīzes nodokli"
• Pievienotās vērtības nodokļa likums
Dabas resursu nodokļa likums nosaka nodokļa par
piesārņojošo vielu emisiju gaisā piemērošanu un nodokļa konkrētas
likmes. Nodokļa maksātājs ir persona, kura ir saņēmusi vai tai
saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem bija pienākums
tajos noteikto atļauju, vai C kategorijas piesārņojošas darbības
apliecinājumu. Ar nodokli tiek apliktas daļiņas PM10,
oglekļa monoksīds (CO), SO2, NOx,
NH3, sērūdeņradis (H2S) un pārējie
neorganiskie savienojumi, gaistošie organiskie savienojumi un
citi ogļūdeņraži (CnHm), smagie metāli (Cd,
Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, vanādija
pentoksīds.
Likums "Par akcīzes nodokli" nosaka procedūru
un nodokļu likmes naftas produktiem un dabasgāzei, kas tiek
izmantoti kā kurināmais.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumi, kuri
var ietekmēt galapatērētāja izvēli attiecībā uz
energoefektivitātes pasākumu veikšanu un kurināmo:
• nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro koksnes
kurināmā piegādēm, ja tā faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs,
kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības
vajadzībām;
• nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro
siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir
iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības
vajadzībām.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
2. pielikums. Informācija par esošo
gaisa kvalitāti un noteiktajiem normatīviem
2.1. Daļiņas PM10
10. tabula.
Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM10
| Veids |
Noteikšanas periods |
Skaitliskā vērtība |
| MK
noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums cilvēka
veselības aizsardzībai (Rg) |
Kalendāra gads |
40 µg/m3 |
| Dienas robežlielums cilvēka
veselības aizsardzībai (Rg) |
24 stundas |
50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā
35 reizes kalendārajā gadā |
| PVO
Vadlīnijas |
| Gada robežlielums |
Kalendāra gads |
20 µg/m3 |
| Dienas robežlielums |
24 stundas |
50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3
reizes kalendārajā gadā |
18. attēls.
Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības,
µg/m3, Rīgā, 2013.-2017. gados (s -atskaitot
sāls/smilts kaisīšanas ietekmi)
19. attēls.
Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības,
µg/m3, Latvijā (ārpus Rīgas aglomerācijas),
2013.-2017. gados
20. attēls.
Daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas robežlielum
pārsniegšanas gadījumu skaits stacijās Rīgā, 2013.-2017. gados
(s- atskaitot sāls/smilts kaisīšanas ietekmi)
2.2. Daļiņas PM2,5
11. tabula.
Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM2,5
| Veids |
Noteikšanas periods |
Skaitliskā vērtība |
| MK
noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums
cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) |
Kalendāra gads |
25 µg/m3, jānodrošina līdz 2020. gada 1.
janvārim |
| 20 µg/m3, jānodrošina sākot ar 2020. gada 1.
janvāris |
| PVO
Vadlīnijas |
| Gada robežlielums |
Kalendāra gads |
10 µg/m3 |
| Dienas robežlielums |
24 stundas |
25 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3
reizes kalendārajā gadā |
21. attēls.
Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas
µg/m3 gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa
stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados
2.3. Slāpekļa dioksīds
12. tabula.
Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām slāpekļa dioksīdam
| Veids |
Noteikšanas periods |
Skaitliskā vērtība |
| MK
noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gada robežlielums cilvēka
veselības aizsardzībai (Rg) |
Kalendāra gads |
40 µg/m3 |
| Stundas robežlielums cilvēka
veselības aizsardzībai (Rh) |
1 stunda |
200 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā
18 reizes kalendārajā gadā |
| PVO
Vadlīnijas |
| Gada robežlielums |
Kalendāra gads |
40 µg/m3 |
| Stundas robežlielums |
1 stunda |
200 µg/m3 |
13. tabula.
Novērojamu stacijās Rīgā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada
vidējās koncentrācijas 2013.-2017. gads
| Gads |
"Ķengarags" |
"Parks" |
"Kr.Valdemāra iela" |
"Brīvības iela" |
| 2013 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3
34 |
31,8 µg/m3 |
50,6 µg/m3 |
43,4 µg/m3 |
| 2014 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
28,4 µg/m3 |
44,8 µg/m3 |
47,9 µg/m3 |
| 2015 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
27,1 µg/m3 |
51,1 µg/m3 |
49,7 µg/m3 |
| 2016 |
26,08 µg/m3 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
Mērījumi netika veikti |
Mērījumi netika veikti |
| 2017 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
Nav pārsniegts 26 µg/m3 |
Mērījumi netika veikti |
Mērījumi netika veikti |
2.4. Benz(a)pirēns
14. tabula.
Gaisa kvalitātes mērķlielums benz(a)pirēnam
| Veids |
Noteikšanas periods |
Skaitliskā vērtība |
| MK
2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par
gaisa kvalitāti" |
| Gaisa kvalitātes mērķlielums
cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) |
Kalendāra gads |
1 ng/m3 |
22. attēls.
Benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas, ng/m3,
gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā,
2013.-2017. gados
2.5. Benzols
(C6H6)
15. tabula.
Gaisa kvalitātes mērķlielums benzolam
| Veids |
Noteikšanas periods |
Skaitliskā vērtība |
| MK
noteikumi par gaisa kvalitāti |
| Gaisa kvalitātes mērķlielums
cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) |
Kalendāra gads |
5 µg/m3 |
16. tabula.
Benzola gada vidējās koncentrācijas µg/m3, gaisa
kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā,
2013.-2017. gados
|
|
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā |
| "Brīvības iela" |
4,1 |
3,5 |
|
|
1,2 (dif.) |
| "Ķengarags" |
4.2 |
3,3 |
2,7 |
2,7 |
2,9 |
| "Parks" |
|
|
3,5 |
4,0 |
3,7 |
| Rūpniecības stacija
"Mīlgrāvis" |
|
|
|
4,7 |
4,9 |
|
Novērojumu stacijas pārējā Latvijā |
| "Liepāja, Liepāja:
2.stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) |
3,8 |
3,3 |
2,4 |
2,9 |
3,4 |
| "Rēzekne, Rēzekne: 2
stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) |
4,3 |
4,0 |
2,6 |
3,0 |
3,3 |
| Lauku fona stacija
"Rucava" |
0.6 (dif.) |
0,5 (dif.) |
0,5 (dif.) |
0,3 (dif.) |
0,5 (dif.) |
| Gaisa
kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai
(Mg) = 5 |
| EVA
atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai =
1,7 |
2.6. Gaisa kvalitātes rādītāji lauku
fona jeb EMEP35 stacijās
17. tabula.
Gaisa kvalitātes rādītāji atmosfēras gaisā EMEP stacijā
"Rucava" 2013.-2017.g., µg/m3, gada vidējās
koncentrācijas
|
|
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
| Sēra dioksīds |
0.62 |
0.54 |
0.44 |
0.40 |
0.34 |
| Slāpekļa dioksīds |
2.59 |
2.66 |
2.38 |
2.46 |
2.14 |
| PM10 |
14.3 |
18.1 |
15.5 |
13.18 |
11.08 |
| PM2,5 |
9.2 |
12.2 |
10.5 |
9.1 |
7.82 |
| Benzols (mēneša
ekspozīcija) |
0.63 |
0.49 |
0.49 |
0.29 |
0.49 |
| Pb |
2.32 |
1.62 |
1.11 |
1.58 |
1.02 |
| Cd |
0.11 |
0.18 |
0.11 |
0.08 |
0.05 |
| As |
0.45 |
0.58 |
0.32 |
0.40 |
0.19 |
| Ni |
1.04 |
1.77 |
1.71 |
0.78 |
0.50 |
| Benz(a)pirēns |
0.23 |
0.32 |
0.25 |
0.23 |
0.23 |
Gaisa kvalitātes rādītāji lauku fona stacijā
"Rucava" pēdējo 5 gadu periodā parāda salīdzinoši
augstas daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas
vērtības (robežās 55-90 % no PVO rekomendētās robežvērtības) un
daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas vērtības
(robežās 78-122 % no PVO rekomendētās vērtības). Daļiņas ir
galvenais problēmaspekts, kuru parāda mērījumi stacijā
"Rucava". Monitoringa dati parāda daļiņu
PM10 un PM2,5 gada vidējo koncentrāciju
samazināšanos pēc 2014. gada, vienlaikus ir nepieciešami 2018.
gada monitoringa dati, lai apstiprinātu šīs tendences
turpināšanos.
Attiecībā uz ozonu, maksimālā astoņu stundu vidējā
vērtība novērojumu stacijās "Rucava" un
"Zosēni" ir tuvu ilgtermiņa mērķim cilvēka veselības
aizsardzībai. Maksimālais šī ilgtermiņa mērķa pārsniegums, par 28
%, ir bijis 2015. gadā. Savukārt šajās stacijās ir fiksēts ļoti
mazs maksimālās astoņu stundu vidējās koncentrācijas pārsnieguma
gadījumu skaits (zem 10 % no pieļautā skaita
"sliktākajos" gados)
Jāatzīmē, arī Rīgā ir fiksēts ļoti mazs šo pieļaujamo
pārsniegumu skaits (tikai 3 pārsniegumu reizes kopumā 2013.-2017.
gadu periodā), bet pārējās novērojumu stacijās Latvijas pilsētās
šie pārsniegumi nav reģistrēti.
Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai ir izpildīts abās
stacijās "Rucava" un "Zosēni". Tomēr stacijā
"Rucava" šī mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu
gadu vidējā vērtība nedaudz, par 28 %, pārsniedz ilgtermiņa mērķi
veģetācijas aizsardzībai. Stacijā "Zosēni" reģistrētā
mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu gadu vidējā vērtība ir
nozīmīgi, vairāk par 50 %, zemāka kā minētais ilgtermiņa
mērķis.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
3. pielikums. Aprēķināto emisiju
ģeogrāfiskā izplatība Latvijā
Zemāk sniegto karšu sagatavošanai izmantoti dati par emisijām
2015. gadā.
NOx emisijas
NMGOS emisijas
SO2 emisijas
PM2,5 emisijas
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
4. pielikums. Emisiju prognozēs
izmantotie pieņēmumi
Emisiju prognozes ir aprēķinātas 2020., 2025. un 2030. gadam.
Emisiju prognozes bāzes scenārijā ietver un paredz to politiku un
pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas izstrādātajos tiesību
aktos un politikas plānošanas dokumentos līdz 2018. gadam.
Sekojošā tabulā sniegts gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas
esošo rīcību uzskaitījums un īss raksturojums. Rīcības ir
grupētas pa pasākumu grupām un sektoriem. Minētie pasākumi ir
ietverti emisiju prognožu aprēķināšanai bāzes scenārijā.
18. tabula.
Gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas esošās un plānotās
rīcības
| Rīcības
virziens |
Rīcība |
Rīcības īss
apraksts |
| EMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI |
| Emisiju robežvērtības lielas jaudas
sadedzināšanas iekārtām (virs 50 MW) |
MK noteikumi par
sadedzināšanas iekārtām |
Normatīvais regulējums.
Minētie MK noteikumi nosaka minimālās prasības, kuras
piemēro tikai atkāpju gadījumā, jo pamats emisiju
robežvērtību noteikšanai lielajām sadedzināšanas iekārtām
ir Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu Atsauces dokumentā
iekļautās robežvērtības.
|
| Īpašās vides prasības A kategorijas piesārņojošām
darbībām |
Secinājumi par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem |
Normatīvais regulējums.
Emisiju līmeņi, kas jāievēro un noteiktie labākie
pieejamie tehniskie paņēmieni dažādām A kategorijas
darbībām noteikti šādos Eiropas Komisijas īstenošanas
lēmumos:
- Komisijas 2016. gada 30. maija Īstenošanas
lēmums (ES) 2016/902, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu
attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības
nozarē
- Komisijas 2016. gada 13. jūnija Īstenošanas
lēmums (ES) 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu;
- Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums
(ES) 2017/2117, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu;
- Komisijas 2015. gada 20. novembra
Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2119, ar ko saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko
pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes
materiālu plātņu ražošanu;
- Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas
lēmums , ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu
(LPTP) secinājumus par minerāleļļas un gāzes pārstrādi
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu
2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
- Komisijas 2013. gada 9. decembra Īstenošanas
lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu
(LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par
rūpnieciskajām emisijām;
- Komisijas 2017. gada 15. februāra
Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka
secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem
paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo
audzēšanu;
- Komisijas 2018. gada 10. augusta Īstenošanas
lēmums (ES) 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
attiecībā uz atkritumu apstrādi
|
| Emisiju robežvērtības JAUNĀM vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) |
MK noteikumi par
sadedzināšanas iekārtām |
Normatīvais regulējums.
Emisiju robežvērtības jaunajām iekārtām stājas spēkā
2018. gada 20. decembrī.
|
| Emisiju robežvērtības ESOŠĀM vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) |
MK noteikumi par
sadedzināšanas iekārtām |
Normatīvais regulējums.
Vispārīgā gadījumā attiecībā uz jaunām iekārtām stājas
spēkā 2018. gada 20. decembrī, bet esošajām -
2025. un 2030. gadam atkarībā no iekārtas jaudas.
|
| Emisiju robežvērtības mazas jaudas (C
kategorijas) sadedzināšanas iekārtām |
MK 2004. gada
14. decembra Noteikumi Nr. 1015 "Vides
prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" |
Normatīvais regulējums.
Esošais regulējums: emisija no mazajām katlumājām
nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas
esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
|
|
Gaistošo organisko savienojumu emisiju izplatīšanās no
darbībām ostu teritorijās |
Likums "Par
piesārņojumu" 24. pants. |
Normatīvais regulējums.
Tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas
kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un
monitoringam36
|
| Vides
aizsardzības prasības degvielas uzpildīšanas stacijām, naftas
bāzēm un pārvietojamām cisternām |
MK 2012. gada
12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par
vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām,
naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" |
Normatīvais regulējums.
Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu
un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides
aizsardzības prasības.
|
| ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMI |
| Kurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana
centralizētajās siltumpiegādes sistēmās |
MK 2016. gada
19. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Noteikumi par
energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta
energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām
siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes
kārtību" |
Normatīvais regulējums
Noteikumi nosaka normatīvās prasības centralizētās
siltumapgādes sistēmu enerģijas ražošanas tehnoloģiju un
tīklu efektivitātei
|
|
Atbalsts investīcijām:
ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda, DP
"Izaugsme un nodarbinātība",
4.3.1. SAM "Veicināt energoefektivitāti un vietējo
AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē"
|
| Nodokļu piemērošana par gaisa
piesārņošanu |
Dabas resursu nodoklis par gaisa
piesārņošanu |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes
paaugstināšana |
MK 2013. gada
9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku
energosertifikāciju" |
Normatīvais regulējums.
Nosaka energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām,
Nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos
gadījumus
F klases ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei
pārsniedz 150 kWh/m2 gadā) ir nepieciešama
energoefektivitātes uzlabošana
Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo
līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām dzīvojamām ēkām un
jaunbūvēm
No 01.01.2021 ir noteikta jauno dzīvojamo ēku atbilstība
gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem37
|
|
Atbalsts investīcijām daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātei:
ES ERAF līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP
"Izaugsme un nodarbinātība",
4.2.1.1. pasākums "Veicināt energoefektivitātes
paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".
|
| Informatīvā kampaņa |
Informatīvais instruments.
Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk"
|
|
Īpašniekam individualizēta siltumenerģijas patēriņa
uzskaite, pamatojoties uz galalietotāju telpās uzstādīto
mērierīču (mēriekārtu) rādījumiem.
MK 2008. gada 21. oktobra noteikumi
Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas
noteikumi"
|
Informatīvais instruments.
Veicina siltumenerģijas taupību un efektīvu izmantošanu.
Prasības attiecas uz ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc
2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir
nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās
siltumapgādes sistēmas, un kuras: (i) ir jaunbūves vai tiek
pārbūvētas, (ii) tiek atjaunotas par ES fondu, valsts vai
pašvaldību budžeta līdzekļiem. Prasība tiek piemērota ar
2016. gada 31. decembri.
|
| Nodokļu atlaižu politika |
Fiskālais instruments.
Vairākas Latvijas pašvaldības ir noteikušas nekustamā
īpašuma nodokļa atlaidi par veiktu daudzdzīvokļu dzīvojamās
ēkas energoefektīvu renovāciju
|
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku,
energoefektivitātes paaugstināšana |
Energopārvaldības sistēmas
valsts tiešās pārvaldes iestādēs (Energoefektivitātes likums:
5. panta trešā daļa) |
Normatīvais regulējums.
valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru īpašumā vai
valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai
lielāku kopējo apkurināmo platību, ievieš energopārvaldības
sistēmu.
|
| Energopārvaldības sistēmas
pašvaldībās (Energoefektivitātes likums: 5. panta otrā
un trešā daļa) |
Normatīvais regulējums.
Energopārvaldības sistēmu ievieš:
republikas pilsētu pašvaldības;
novadu pašvaldības, kuru teritorijas attīstības līmeņa
indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000
vai lielāks;
pārējās novadu pašvaldības var ieviest energopārvaldības
sistēmu brīvprātīgi
|
| MK Noteikumi Nr. 383 (2013)
"Noteikumi par ēku energosertifikāciju" |
Normatīvais regulējums.
Nosaka energoefektivitātes klases nedzīvojamām ēkām,
nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos
gadījumus.
Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo
līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām un
jaunbūvēm.
No 01.01.2021 ir noteikta jauno nedzīvojamo ēku
atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem,
savukārt ēkām, kuras ir valsts īpašumā un valsts
institūciju valdījumā šī atbilstība ir noteikta no
2019. gada 1. janvāra.
|
|
Atbalsts investīcijām valsts ēku energoefektivitātei:
ES ERAF līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP
"Izaugsme un nodarbinātība",
4.2.1.2. pasākums "Veicināt
energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās".
|
|
Atbalsts investīcijām pašvaldības ēku energoefektivitātei:
ES ERAF līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periods, DP
"Izaugsme un nodarbinātība",
4.2.2. SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām
attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes
paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību
ēkās".
|
| Atbalsts investīcijām augstas
energoefektivitātes ēku būvniecībai: nacionālais ar emisiju
kvotu izsolīšanas instrumenta instruments |
Ekonomiskais instruments.
Ar Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu
jaunceltajām vai pārbūvētajām zema (gandrīz nulles)
enerģijas patēriņa ēkām ir nozīmīga demonstrācijas vērtība
un tiek veikti sabiedrības informēšanas pasākumi
|
| Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas
sektorā |
Uzņēmumu, kuri atbilst dalības
kritērijiem, dalība ES ETS |
ES ETS sistēmas attīstība ir
vērsta uz bezmaksas SEG emisiju kvotu piešķiršanas
samazināšanu. SEG emisiju samazināšanas pasākumi, ko veic
uzņēmumi, ir saistāmi ar energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumiem vai AER izmantošanu. |
|
Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas
pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektrības
patērētājiem
(Energoefektivitātes likums, IV nodaļa)
|
Energoefektivitātes likums
nosaka pienākumu ieviest vismaz trīs energoauditā vai
sertificētas energopārvaldības sistēmas ierosinātos
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus: lielajam uzņēmumam
ieviest līdz 2020. gada 1. aprīlim, lielajam
elektrības patērētājam - līdz 2022. gada
1. aprīlim. Minētie uzņēmumi katru gadu ziņo par
ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to
rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu |
|
Atbalsts investīcijām apstrādes rūpniecības sektora
energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas)
paaugstināšanai
ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums
|
2014-2020. plānošanas periods, DP "Izaugsme un
nodarbinātība",
4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu
izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz
AER apstrādes rūpniecības nozarē"
|
|
Atbalsts investīcijām pārtikas pārstrādes sektora
energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas)
paaugstināšanai
Lauku attīstības programmas līdzfinansējums
|
Lauku Attīstības programma
2014.-2020. gadam, 4.pasākuma "Ieguldījumi
materiālajos aktīvos" 4.2 apakšpasākuma "Atbalsts
ieguldījumiem pārstrādē" ietvarā. |
| TRANSPORTA SEKTORS |
| Emisiju ierobežošana no esošajiem
transportlīdzekļiem |
MK 2017. gada
30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par
transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko
kontroli uz ceļa" |
Normatīvais regulējums
Sistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude,
nodrošina ekspluatēto transportlīdzekļu dzinēju emisiju
atbilstības normatīviem kontroli.
|
| MK 2009. gada
13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par
traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un
tehnisko kontroli uz ceļiem" |
Normatīvais regulējums
nodrošina ekspluatēto traktortehnikas dzinēju emisiju
atbilstības normatīviem kontroli.
|
| MK 2017. gada
28. marta noteikumi Nr. 180 "Tiešās pārvaldes
iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu
energoefektivitātes prasības" |
Normatīvais regulējums.
Publiskais iepirkums riepām: energoefektīvu riepu
iegāde
|
|
Emisiju ierobežošana no autoceļiem neparedzētās mobilās
tehnikas motoriem |
MK 2005. gada
27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par
autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru
radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" |
Normatīvais regulējums. |
|
Prasības transportlīdzekļos izmantojamām degvielām |
Degvielas kvalitātes nodrošināšana
MK 2000. gada 26. septembra noteikumi
Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas
atbilstības novērtēšanu"
MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772
"Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām,
atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju
informēšanas kārtību "
|
Normatīvais regulējums.
Iekļautas normas par sēra maksimālo robežvērtību, svina
maksimālo robežvērtību, kā arī ogļūdeņražu maksimālo
procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT
(metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils) maksimālo
saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu
maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo
robežvērtību dīzeļdegvielā
|
| Tīro transportlīdzekļu izmantošanas
veicināšana |
Nodokļu politika |
Fiskālie instrumenti.
Fiskālo instrumentu mērķis ir veicināt strukturālas
izmaiņas transportlīdzekļu parkā, to rezultātā sekmējot
degvielas patēriņa ekonomiju un emisiju samazināšanu:
Akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabasgāzei (Likums
"Par akcīzes nodokli")
Transportlīdzekļa ikgadējais ekspluatācijas nodoklis
(Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu
vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums)
|
| Informatīvais instruments MK
2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr. 608
"Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās
patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo
automobiļu degvielas patēriņu un CO2
izplūdi" |
Informatīvais instruments.
Informācija par jaunu vieglo automobiļu degvielas
patēriņu un specifiskajām oglekļa dioksīda emisijām
|
|
Atbalsts investīcijām ETL uzlādes infrastruktūrā:
ES ERAF līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
2014-2020. gadu plānošanas periods, DP
"Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. SAM
"Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā",
nosakot 150 līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu
vismaz 50 kW ieviešanu un nodrošinot vienota nacionāla
līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un ETL lietošanas
iespēju visā Latvijas teritorijā.
|
| Videi draudzīga sabiedriskā transporta
veicināšana |
Tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iepirkums
(Publisko iepirkumu likums, Sabiedriskā transporta
likums)
|
Normatīvais regulējums un
Informatīvais instruments.
Veicot iepirkumu, izvērtē emisiju gaisā apjomu.
|
|
Atbalsts investīcijām sabiedriskajam transportam:
ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums
|
Ekonomiskais instruments.
ES fondu 2014-2020. gadu plānošanas periods, DP
"Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1.
SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā
transporta infrastruktūru" paredz: (i) tramvaju
maršrutu tīklu attīstību Daugavpilī un Liepājā, (ii)
nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju
maršrutu tīkla - jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde,
esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai,
saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveidi.
|
| Nodokļu politika |
Fiskālais instruments.
Elektroenerģijas nodokļa likums nosaka: no nodokļa ir
atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto preču pārvadājumiem
un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā
dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru
pārvadājumos
|
| LAUKSAIMNIECĪBA |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana un iestrāde augsnē |
MK 2014. gada
23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās
prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku
novietnēs" |
Normatīvais regulējums.
Noteikumi nosaka, ka šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un
vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai
mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu.
Peldošais segslānis nepārtraukti nosedz krātuves
virsmu.
|
| MK 2014. gada
23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības
ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās
darbības izraisīta" |
Normatīvais regulējums.
Noteikumi nosaka, ka pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas
atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro
frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu
laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu
fermentācijas atlieku šķidro frakciju - 12 stundu laikā.
Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas
(izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju)
neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu.
|
Izveidotais bāzes scenārijs ietver arī politikas un pasākumus,
kas ir ņemti vērā, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektu
un tā iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai", kas tika
apstiprināts MK 2018. gada decembrī38.
Makroekonomiskais
ietvars
Emisiju prognozes aprēķinātas par pamatu izmantojot Ekonomikas
ministrijas 2018. gadā izstrādātās makroekonomikas ilgtermiņa
prognozes 2030. gadam. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir
izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un
izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Galvenais izaugsmes
dzinējs ir ienākumi no eksporta un eksporta iespēju
paplašināšanās, spēja iekļauties starptautiskās produktu ķēdēs ar
augstākas pievienotās vērtības produkciju un vairāk radīt
kvalitatīvu gala produkciju. Vidējā un ilgtermiņā straujāka
attīstība ir sagaidāma nozarēs, kas spēs palielināt
produktivitāti, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana,
ražošanas modernizēšana un investīcijas, ieguldījumi
cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā u.c. piedāvājuma puses
faktori. Ekonomikas attīstības tempus bāzes scenārijā ietekmēs
arī negatīvās demogrāfijas tendences.
Tuvākajos gados sagaidāma salīdzinoši spēcīga ekonomikas
izaugsme. 2018. un 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES
fondu līdzekļu straujāka ieguldīšana. Saglabāsies spēcīgs privātā
patēriņa pieaugums, ko veicinās darba algu kāpums un pieaugošā
iedzīvotāju pirktspēja. Savukārt eksportu un uz ārējiem tirgiem
orientēto nozaru attīstību pozitīvi ietekmēs labvēlīgā
konjunktūra ārējā vidē un pieprasījuma pieaugums galvenajos
eksporta tirgos.
Vidējā termiņā (2023.g) un ilgtermiņā (2030.g) ekonomikas
izaugsmes tempi kļūs lēnāki. Pāreja uz augstākas pievienotās
vērtības ekonomiku noritēs pakāpeniski. Iedzīvotāju skaita
samazināšanās un lēnāki ienākuma pieauguma tempi ilgtermiņā
ietekmēs privātā patēriņa pieaugumu.
Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā
vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, pie tam darbaspējas
vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais
iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās
iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās,
kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības
un mirstības rādītājiem.
Nozaru attīstības
tendences
Bāzes scenārijā vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecībai
saglabājas straujāki pieauguma tempi, nekā vidēji
tautsaimniecībā. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek
prognozēt arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē -
kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru (piemēram,
pārtikas rūpniecība, poligrāfija) attīstību galvenokārt ietekmēs
iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas
nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm.
Bāzes scenārijs līdz 2030. gadam neparedz ļoti būtisku
tautsaimniecības nozaru struktūras maiņu, salīdzinājumā ar
pašreizējo situāciju. Tā saglabāsies tuva esošajai.
Komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2030. gadam varētu
palielināties par vienu procentpunktu. Pieaugums sagaidāms arī
IT, būvniecības un rūpniecības nozaru īpatsvaram tautsaimniecībā.
Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un
sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz
samazināties.
19. tabula.
Emisiju prognožu aprēķināšanā izmantotie makroekonomisko rādītāju
prognozes
|
|
2017 |
2020 |
2025 |
2030 |
| Iedzīvotāju
skaits, miljons |
1,986 |
1,884 |
1,759 |
1,638 |
| Privātais
patēriņš, salīdzināmās cenās (2010), miljardi
euro |
13,266 |
16,158 |
18,386 |
20,339 |
| IKP, salīdzināmās
cenās (2010), miljardi euro |
21,328 |
25,230 |
28,564 |
31,599 |
Emisiju prognožu aprēķināšanai enerģijas, transporta, kurināmā
izmantošana rūpniecībā, kurināmā izmantošana pakalpojumu sektorā
un mājsaimniecībās tiek izmantots izveidotais enerģētikas -
ekonomikas - klimata modelis MARKAL-Latvija (Fizikālās
enerģētikas institūts), kas dod iespēju sasaistīt
tautsaimniecības attīstību ar enerģijas patēriņu, enerģijas
ražošanu un emisiju aprēķināšanu. Modelis atrod optimālu
risinājumu katrā no definētiem scenārijiem, ievērojot mērķa
funkciju, kas nosaka, ka optimāls risinājums ir tāds, kas
nodrošina mazākās kopējās sistēmas izmaksu (enerģijas piegādes
izmaksas) pie noteiktās ierobežojuma kopas.
23. attēls.
Makroekonomisko rādītāju prognoze bāzes scenārijā
Emisiju aprēķināšanai lauksaimniecībā tiek izmantoti
aktivitātes dati, kas aprēķināti ar ekonometrisku modeļu kopu
(LASAM (Latvian Agricultural Sector Analysis Model - Latvijas
lauksaimniecības sektoranalīzes modelis)).
Īss apraksts par
emisiju prognožu aprēķināšanas nosacījumiem sektoros
Informācija par ikgadējiem emisiju aprēķiniem izmantotajām
aprēķinu metodēm dažādos sektoros pieejams LVĢMC gatavotajā
informatīvajā pārskata ziņojumā.39 Emisiju prognozes
dažādām kategorijām tiek aprēķinātas pamatojoties uz ikgadējā
nacionālā gaisa emisiju inventarizācijas ziņojumā izmatotām
metodēm un piemērotiem vidējiem emisiju faktoriem. Starptautiskās
emisiju aprēķināšanas vadlīnijas (EMEP/EEA 2016) noteic, ka var
izmantot trīs dažādu pakāpju detalizācijas emisiju aprēķināšanas
metodes. Agregētākā jeb vienkāršākā aprēķinu metodes pakāpe ir
Tier1, bet augstākā detalizācijas metodes pakāpe ir Tier3.
Enerģētikas sektorā izvēlētās emisiju aprēķināšanas metodes
pakāpe ir atkarīgas no sadedzinātā kurināmā daudzuma un
piemērojamā emisiju faktora, kas savukārt ir atkarīgs no
izmantotā kurināmā veida un izmantotās sadedzināšanas
tehnoloģijas. Tādā veidā tiek ņemts vērā atšķirības izmantotajās
tehnoloģijās un to ietekme uz gaisu piesārņojošo emisiju daudzumu
(iekārtas nodrošinājums ar gaisu piesārņojošo emisiju attīrīšanas
tehnoloģijām). Diemžēl visbiežāk informācija par izmantotajām
tehnoloģijām nav pieejama no statistikas pārskatiem
(energobilances), tāpēc emisiju aprēķināšanai pārsvarā tiek
izmantota Tier1 metode. Zemākajām emisiju aprēķināšanas metožu
pakāpēm EMEP/EEA 2016 vadlīniju emisiju faktors, pirmkārt, ņem
vērā izmantotā kurināmā veidu, bet izmantoto tehnoloģiju ietekme
tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju par attiecīgā
kategorijā tirgū plašāk pārstāvētajām tehnoloģijām.
Enerģētikas nozares kategorijai, pakalpojumu sektora
kategorijai, rūpniecības kategorijai, dzelzceļa transporta
kategorijai tika izmantota Tier1 metode, bet mājsaimniecību un
autotransporta kategorijai Tier2 emisiju aprēķināšanas metode.
Emisiju aprēķins lauksaimniecības sektorā veikts atbilstoši Tier
1 un Tier 2 metodoloģijas līmenim. Pārējos sektoros emisiju
prognožu aprēķināšanā tiek izmantoti izklājtabulu aprēķināšanas
modeļi, kas atbilst EMEP/EEA 2016 vadlīniju Tier 1 līmenim.
Tas nozīmē, ka kategorijām, kam emisiju prognožu aprēķināšanai
tika izmantota Tier2 metode, emisiju daudzums ir atkarīgs no
pieņēmumiem par tehnoloģiju izmaiņām nākotnē. Lai ņemtu vērā
tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz emisiju daudzumu arī kategorijām,
kurām pielietoja Tier1 metodi, emisiju prognozēšanā izmantotais
vidējais emisiju faktors pa gadiem tika aprēķināts, pamatojoties
uz pieņēmumiem par tehnoloģiju nomaiņu, kuru nosaka, piemēram,
pieņemtais tiesiskais regulējums.
Enerģētikas sektors
Enerģētikas sektora, ieskaitot transporta sektoru, emisiju
aprēķināšanas pamatā ir enerģētikas attīstības scenārija
izveidošana un modelēšana. Enerģētikas sektora bāzes scenārijs
paredz politikas un pasākumus, kas apkopoti šī pielikuma 18.
tabulā.
Izmantojot makroekonomisko prognozi un iepriekš aprakstīto
enerģētikas sektora modelēšanas metodi ir prognozēts enerģijas
gala patēriņš līdz 2040. gadam (sk. attēlu zemāk). Galvenās
enerģētikas scenāriju ietekmējošās politikas ir AER politika un
enerģijas efektivitātes politikas. Bāzes scenārijs paredz, ka
tiek īstenoti kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponente
atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai, tiek veicināta
energoefektivitātes paaugstināšana un vietējo AER izmantošana
centralizētajā siltumapgādē un tiek īstenoti dažādi instrumenti
enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumu
realizēšanai.
24. attēls.
Prognozētais enerģijas gala patēriņš pa sektoriem bāzes
scenārijā
Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030.
gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un
rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25 % un 25,3 % no kopējā
enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un
pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības
sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām.
Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot
ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz
rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo
pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā
laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts
enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi
par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par
iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas
galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā.
Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas
daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā
pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos,
transportā patērētās enerģijas daļa samazinās.
25. attēls.
Prognozētais primārās enerģijas patēriņš bāzes scenārijā, PJ
Pamatojoties uz modelī aprēķināto enerģijas galapatēriņa
prognozi, optimizācijas modelis atrod bāzes scenārijam optimālāko
risinājumu (minimālas sistēmas kopējās izmaksas) pie spēkā
esošiem pasākumiem un politikām primāro resursu bilancei līdz
2050. gadam.
• Aprēķinātais primārās enerģijas patēriņš 2030. gadā ir par
apmēram 1,3 % lielāks nekā 2016. gadā. Galvenais iemesls šim
palielinājumam ir elektroenerģijas importa samazināšanās 2030.
gadā un tā aizvietošana ar uz vieta saražoto elektroenerģiju;
• Bāzes scenārijā netiek paredzētas būtiskas izmaiņas primārās
enerģijas veidu struktūrā 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu.
Cietā fosilā kurināmā, dabas gāzes un naftas produktu daļa
samazinās kopējā primārās enerģijas patēriņā, bet pieaug cietās
biomasas daļa un pārējo (saules, vējš, hidro) AER veidu daļa
kopējā primāro energoresursu patēriņā.
Atjaunojamo energoresursu
izmantošana
Bāzes scenārijs paredz, ka ņemot vērā patreizējo politiku
pamazām tiek samazināts esošā atbalsta lielums elektroenerģijas
ražošanai no AER. Pie šāda nosacījuma un pieņēmumiem par fosilo
energoresursu cenām un tehnoloģiju izmaksām līdz 2030. gadam,
bāzes scenārijā aprēķinātā AER daļa līdz 2030. gadam svārstās ap
40 %, bet pēc tam 2050. gadā pieaug sasniedzot 55 %. Pieņēmumi
par fosilā kurināmā cenu prognozi un pieņēmumi par AER
tehnoloģiju izmaksu tendencēm nosaka to, ka pēc 2030. gada AER
izmantošana no enerģētikas sistēmas kopējo izmaksu viedokļa kļūst
arvien izdevīgāka.
26. attēls. AER
daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa bāzes scenārijā
Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030.
gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un
rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25,0 % un 25,3 % no kopējā
enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un
pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības
sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām.
Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot
ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz
rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo
pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā
laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts
enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi
par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par
iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas
galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā.
Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas
daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā
pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos,
transportā patērētās enerģijas daļa samazinās.
Lauksaimniecības sektors
Ievērtētie emisiju samazinošie pasākumi lauksaimniecības
sektorā atbilst 2016. gada ziņojumā ievērtētajiem: šķidrmēslu
krātuves ir nosegtas ar dabīgu pārklājumu (salmi) vai, ja nav
bieža krātuves iztukšošana, veidojos dabiska garoza (MK noteikumi
Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai
dzīvnieku novietnēs"), kā arī liellopu un cūku šķidrmēsli ir
iestrādāti 12 stundu, bet pakaišu kūtsmēsli 24 stundu laika
periodā (MK noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un
gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta
piesārņojuma").
Prognožu sagatavošanā izmantotas EMEP/EEA 2016 vadlīnijas, kas
atbilst pēdējā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai
izmantotajai metodikai. Detalizēts apraksts ir pieejam 2018. gada
informatīvajā ziņojumā. NH3 un NOx emisiju
aprēķins kūtsmēslu apsaimniekošanas kategorijā veikts atbilstoši
Tier 2 metodoloģijas līmenim, augkopības kategorijā - Tier 1 un
Tier 2.
Lauksaimnieciskās ražošanas rādītāju prognozes aprēķinātas ar
ekonometrisku modeļu kopu (LASAM (Latvian Agricultural Sector
Analysis Model - Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes
modelis)), kas izveidots sadarbībā ar Zemkopības ministriju un
sniegtas 20. tabulā. Darbību datu aprēķiniem izmantoti dati no
Lauku saimniecību datu uzskaites tīkla, DG-AGRI un Centrālās
Statistikas pārvalde.
20. tabula.
Lauksaimniecības sektora darbības datu prognoze emisiju prognožu
aprēķināšanai
| |
2020 |
2030 |
2040 |
2050 |
| Aramzeme, tūkst. ha |
1312 |
1327 |
1320 |
1316 |
| Slāpekļa min.mēsli,
tūkst.t |
83.3 |
90.5 |
93.7 |
96.2 |
| Slaucamās govis, tūkst.
skaits |
147.3 |
151.6 |
141.7 |
144.2 |
| Liellopi, tūkst. skaits |
443.9 |
480.2 |
460 |
465.1 |
| Aitas, tūkst. skaits |
124 |
154.9 |
178 |
196.5 |
| Cūkas, tūkst. skaits |
307.9 |
291.6 |
287.3 |
283.2 |
| Kazas, tūkst. skaits |
12.5 |
12.1 |
11.9 |
11.7 |
| Zirgi, tūkst. skaits |
7.8 |
5.9 |
5.3 |
5.6 |
| Mājputni, tūkst. skaits |
5011 |
5241 |
5406 |
5535 |
| Izslaukums, kg |
6898 |
8328 |
9272 |
10000 |
Plānojot pasākumus slāpekļa mēslojuma izmantošanas
samazināšanai, tika noteikti pasākumi un to potenciāls attiecībā
uz emisiju samazināšanu. Pieņēmumi par izmantotā slāpekļa
samazinājuma relatīvo daudzumu attiecībā pret bāzes scenāriju ir
apkopoti plāna 21. tabulā. Precīzā minerālmēslojuma lietošana
samazina amonjaka emisiju attiecībā pret bāzes scenāriju 2030.
gadā par 1,05 %, mēslošanas plānošana par 7,3 % un tauriņziežu
iekļaušana augu rotācijā augsekā par 11,9 %.
21. tabula.
Pieņēmumi, kas izmantoti veicot emisiju aprēķinus (avots: LLU
aprēķini)
| Indikators |
2020 |
2025 |
2030 |
|
Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem, kopā, tūkst.t.
(bāzes prognoze) |
83.3 |
87.8 |
90.5 |
|
Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem ar papildu
pasākumiem, tūkst.t. |
78.9 |
77.6 |
72.2 |
| Relatīvais slāpekļa
patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes
scenāriju) |
|
Precīzā minerālmēslojuma lietošana |
0.1 % |
0.4 % |
1.05 % |
|
Mēslošanas plānošana |
0.8 % |
3.3 % |
7.3 % |
|
Tauriņzieži augu rotācijā |
4.4 % |
7.9 % |
11.9 % |
|
Kopējais izmantotā slāpekļa samazinājums pasākumu
ietekmē |
5.3 % |
11.7 % |
20.2 % |
Emisijas prognožu aprēķinos, kas skaitāmi ar lauksaimniecības
dzīvnieku ēdināšanas pārvaldību, izmantoti ar LPTP saistītie
pieņēmumi par kopējo izdalīto slāpekli saimniecībās, kuru A
kategorijas piesārņojošo darbību atļaujās ir minēts konkrētais
pasākums. Ar LPTP saistītā kopējā slāpekļa izdalītās vērtības,
kas izmantotas emisijas aprēķiniem ir apkopotas 22. tabulā.
Pasākuma uzturēšana 2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no
lauksaimniecības sektora samazinājumu par 2,8 %.
22. tabula. Ar
LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis (avots: LPTP)
| Parametrs |
Dzīvnieku kategorija |
Ar LPTP saistītais kopējais izdalītais
slāpeklis
(kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā) |
| Kopējais izdalītais
slāpeklis, izteikts kā slāpekļa |
Atšķirtie sivēni |
1.5-4.0 |
| Audzējamās cūkas |
7.0-13.0 |
| Sivēnmātes (ar sivēniem) |
17.0-30.0 |
| Dējējvistas |
0.4-0.8 |
| Broileri |
0.2-0.6 |
| Pīles |
0.4-0.8 |
| Tītari |
1.0-2.3 |
Pasākuma bioloģiskā piena lopkopība novērtēšanai izmantoti
pētījuma "Lauksaimniecības sektora SEG emisiju aprēķina
metodoloģijas un datu analīzes ar modelēšanas rīku izstrāde,
integrējot klimata pārmaiņas" 2. apakšprojekta
"Liellopu un cūku zarnu fermentācijas procesā izdalītā
metāna un slāpekļa aprēķinu korekcijas un pilnveidošana"
rezultāti. Plāna 23. tabulā ir apkopota informācija par emisijas
apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās un
konvencionālās lauksaimniecības sistēmās. Pasākuma īstenošana
2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no lauksaimniecības sektora
samazinājumu par 4,4 %.
23. tabula.
Emisiju no vienas slaucamas govs salīdzinājums dažādu
lauksaimniecības sistēmu ietvaros (avots: LLU projekta
rezultāts)
| Indikators |
Bioloģiskā lauksaimniecība |
Konvencionālā lauksaimniecība |
Emisijas samazinājums bioloģiskajā
lauksaimniecībā |
|
Kopējā SEG emisija. kg CO2 ek. |
3636 |
4517 |
- 19,5 % |
|
NH3 emisija. kg NH3 |
16,2 |
53,3 |
- 69,7 % |
|
Izdalītais slāpeklis. kg slāpekļa |
74,3 |
119,24 |
- 37,6 % |
Lai varētu novērtēt papildus atlasīto pasākumu ietekmi uz
amonjaka emisiju samazināšanu, tika veikts pasākumu vispārējs
raksturojums, norādot pasākumu ieviešanas būtību, ierobežojumus
un indikatīvās izmaksas, kā arī to ietekmi uz amonjaka emisiju
samazināšanu, kas pamatā balstās uz Labas lauksaimniecības
prakses pamatkodeksu amonjaka emisiju samazināšanai, kuru 2014.
gadā izstrādāja ANO.
Lai novērtētu atlasīto amonjaka samazinošo pasākumu potenciālu
plāna 24. tabulā tika identificētas saimniecības, kurās būtu
ieviešami konkrētie pasākumi. Saimniecības ir iedalītas klasteros
un plāna 25. tabulā ir sniegts to vispārējs raksturojums.
24. tabula.
Pieņēmumi par amonjaka emisijas samazinošu pasākumu ieviešanu
saimniecībās
| |
Pasākums |
1. klasteris |
2. klasteris |
3. klasteris |
4. klasteris |
5. klasteris |
|
Slāpekļa mēslojuma izmantošana |
Precīzā minerālmēslojuma lietošana |
|
X |
|
|
|
| Mēslošanas plānošana |
|
|
X |
|
|
| Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu
rotācijā) |
X |
X |
X |
|
|
|
Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes |
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldoša keramzīta
granulu kārtu |
X |
|
|
|
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldošu plastmasas
plēves pārsegumu |
X |
|
|
|
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar betona
pārsegumu |
X |
|
|
|
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar teltsveida
pārklājumu |
X |
|
|
|
|
| Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām
krātuvēm |
X |
|
X |
|
|
| Biogāzes ražošanas veicināšana |
X |
|
|
|
|
| Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar cauruļvadu
izkliedēšanas sistēmu |
X |
|
|
|
|
| Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar tiešas
iestrādes izkliedētāju |
X |
|
|
|
|
| Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida
izkliedētāju ar nokarenām caurulēm |
|
|
X |
|
|
| Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida
izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar
izkliedes uzgaļiem |
|
|
X |
|
|
| Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) |
X |
|
|
|
|
| Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) |
X |
|
|
|
|
| Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h) |
|
|
X |
X |
|
|
Mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānu izstrāde |
X |
|
|
|
|
|
Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana |
|
|
|
X |
|
Saimniecību klasteru
skaidrojums:
1. klasteris - intensīvas jauktas specializācijas
saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus pamatā tur
iekštelpu novietnēs.
2. klasteris - intensīvas graudkopības saimniecības.
3. klasteris - vidēji lielas jauktas specializācijas
saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus laiž ganībās.
4. klasteris - bioloģiskās saimniecības.
5. klasteris - piemājas saimniecības.
25. tabula.
Saimniecību klasteru raksturojums
| Rādītājs |
1.klasteris |
2.klasteris |
3.klasteris |
4.klasteris |
5.klasteris |
| Saimniecības, % no kopējā
skaita |
0,4 % |
0,1 % |
25,4 % |
4,3 % |
69,8 % |
| Izmantotā LIZ, % no kopējās
platības |
15 % |
9 % |
46 % |
10 % |
20 % |
| LIZ platība saimniecībā,
ha |
>400 vai
040 |
>200 |
<400 |
x |
<10 ha |
|
Lauksaimniecības dzīvnieki |
| Liellopi (bez sl.govīm), % no
kopējā skaita |
24 % |
x |
37 % |
28 % |
11 % |
| Liellopu skaits (bez sl.govīm)
saimniecībā |
>200 |
x |
<200 |
N.S. |
<5 |
| Slaucamās govis, % no kopējā
skaita |
66 % |
x |
21 % |
8 % |
5 % |
| Slaucamo govju skaits
saimniecībā |
>300 |
x |
<300 |
N.S. |
<5 |
| Aitas, % no kopējā skaita |
x |
x |
65 % |
26 % |
9 % |
| Aitu skaits saimniecībā |
x |
x |
>10 |
N.S. |
<10 |
| Cūkas, % no kopējā skaita |
91 % |
x |
5 % |
1 % |
3 % |
| Cūku skaits saimniecībā |
>1000 |
|
<1000 |
N.S. |
<10 |
| Mājputni, % no kopējā
skaita |
88 % |
x |
11 % |
0,6 % |
0,4 % |
| Mājputnu skaits
saimniecībā |
>10 000 |
x |
<10 000 |
N.S. |
<50 |
| Kazas, % no kopējā skaita |
x |
x |
42 % |
18 % |
39 % |
| Zirgi, % no kopējā skaita |
x |
x |
41 % |
9 % |
50 % |
| Vidējais piena izslaukums, t
gadā-1 dzīvn. |
8,5 |
x |
7,0 |
5,0 |
4,5 |
| Izslaukums, kg dienā |
41,3 |
x |
27,8 |
21,6 |
18,3 |
| Ganību sezonas garums
liellopiem, dienas |
x |
x |
160 |
180 |
160 |
| LIZ
izmantošana |
| Pļavas un ganības, % no kopējās
platības |
3 % |
x |
64 % |
14 % |
19 % |
| Ilggadīgie stādījumi, % no
kopējās platības |
x |
x |
51 % |
11 % |
38 % |
| Aramzeme, % no kopējās
platības |
21 % |
13 % |
57 % |
3 % |
6 % |
| t.sk. graudaugu sējumu platība,
% no kopējās platības |
19 % |
21 % |
54 % |
4 % |
2 % |
| Izmantotie slāpekļa
minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), % no
kopējā daudzuma valstī |
13 % |
25 % |
60 % |
0 |
2 % |
| Iestrādātais organiskais
mēslojums, t ha-1 |
9 |
0 |
2 |
5 |
2,6 |
Amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanai ir
svarīgi zināt uz pasākuma ieviešanu attiecināmās platības un
dzīvnieku skaitu (mērķplatības un mērķdzīvnieku skaits noteikts
2030. gadam, pieņemot, ka šī mērķa sasniegšana notiek
pakāpeniski, sākot no 2021. gada, kad sākas ES jaunais plānošanas
periods). Aprēķinos izmantotie pieņēmumi pamatojas uz Valsts
pētījuma programmas "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās
dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT) 3.2. apakšprojekta
"Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju
samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums" rezultātiem
un uzkrāto pieredzi. Lai noskaidrotu amonjaka emisijas samazinošo
pasākumu ieviešanas iespējas saimniecībā, tika sagatavota
aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par
atlasīto pasākumu ieviešanas grūtības pakāpi saimniecībā. Aptaujā
piedalījās 8 lauksaimniecības eksperti un iegūtie rezultāti
apkopoti 26. tabulā. Ņemot vērā, ka pētījumā tika analizētas
pasākumu grupas, kas saistāmas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu un
kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus krātuves 5 saimniecību grupu
(klasteru) ietvaros, dotajā vērtējumā neietilpst lauksaimniecības
dzīvnieku ēdināšanas pārvaldības pasākumi atbilstoši LPTP un
bioloģiskās lauksaimniecības attīstības novērtējums.
Pasākumu ieviešanas novērtēšanai izmantoti trīs
raksturojumi:
| Viegli ieviešams |
- pasākums ir viegli ieviešams, jo nav nepieciešamas
specifiskas zināšanas, un pasākuma ieviešana neprasa lielas
investīcijas. |
|
|
| Vidēji grūti ieviešams |
- pasākums ir vidēji grūti ieviešams, jo zināšanas ir
nepieciešamas, bet tās ir viegli apgūstamas, un investīcijas
ir samērīgas. |
|
|
| Grūti ieviešams |
- pasākums ir grūti ieviešams, jo nepieciešamas
specifiskas zināšanas un ļoti lielas investīcijas. |
26. tabula.
Pasākumi, kas definēti saimniecību grupām
| Pasākums |
Attiecināmais pasākuma īstenošanas
potenciāls |
Pasākuma ieviešanas novērtējums |
Amonjaka emisiju samazinājums, %
NH3 2030 |
| Veicināt jauno tehnoloģiju
izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu
lietošanu |
Mērķsaimniecības: 2. klasteris, kas veido 0,1 % no
visām saimniecībām, apsaimnieko 9 % no LIZ, apsaimnieko 23
% no visām kviešu un 16 % no visām rapša platībām valstī,
patērē 25 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.
Mērķkultūras: kvieši, rapsis.
Platības mērķis 2025. gadam: ~27 000 ha kviešu
platības jeb ~5 % no kopējās kviešu platības valstī, ~1000
ha rapšu platības jeb ~1 % no kopējās rapšu platības
valstī.
2030. gadam: ~61 000 ha kviešu platības jeb ~11 %
no kopējās kviešu platības valstī, ~4000 ha rapšu platības
jeb ~4 % no kopējās rapšu platības valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.232 %
|
| Izstrādāt un praktiski ieviest
kultūraugu mēslošanas plānošanu, kas balstās uz augšņu
agronomiskās izpētes rezultātiem un nodrošina optimālu
kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas
prasības nav noteiktas |
Mērķsaimniecības: SEG emisiju samazinājuma
potenciāla aprēķinam tika izmantoti tikai 3. klastera dati,
jo pārējos klasteros slāpekļa patēriņš nav tik liels, lai
mēslošanas plānošanas rezultātā veidotos slāpekļa
ietaupījums. 3. klasteris veido 25 % no kopējā saimniecību
skaita valstī, apsaimnieko 46 % no LIZ, izlieto 60 % no
visiem slāpekļa minerālmēsliem.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Platības mērķis 2025. gadam: ~109 000 ha LIZ jeb
~6 % no kopējās LIZ platības valstī.
2030. gadam: ~246 000 ha LIZ jeb ~12 % no kopējās
LIZ platības valstī.
|
Viegli ieviešams, jo
pasākums neprasa lielas investīcijas |
2.317 %
|
| Veicināt tauriņziežu iekļaušanu
kultūraugu rotācijā, lai nodrošinātu atmosfēras slāpekļa
piesaisti un samazinātu slāpekļa minerālmēslojuma
lietošanu |
Mērķsaimniecības: 1., 2. un 3. klastera
saimniecības, kas kopā patērē 98 % no visiem slāpekļa
minerālmēsliem.
Platības mērķis 2025. gadam: ~111 000 ha LIZ jeb
~6 % no kopējās LIZ platības valstī.
2030. gadam: ~172 000 ha LIZ jeb ~9 % no kopējās
LIZ platības valstī.
|
Viegli ieviešams, jo
pasākums neprasa lielas investīcijas |
3.244 %
|
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu
iestrādi augsnē (1. variants - ar cauruļvadu izkliedēšanas
sistēmu) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no
visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti
tiešajai iestrādei ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu
(mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~1000
sl.govis jeb 1 % no visām sl.govīm valstī; cūkas ~3 000
cūkas jeb 1 % no visām cūkām valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.072 %
|
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu
iestrādi augsnē (2. variants - ar tiešas iestrādes
izkliedētāju) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no
visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti
tiešajai iestrādei ar tiešas iestrādes izkliedētāju
(inžektoru) (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās
govis ~9 000 jeb 6 % no visām sl.govīm; cūkas ~24 000 jeb 8
% no visām cūkām.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.418 %
|
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu
iestrādi augsnē (3. variants - ar lentveida
izkliedētāju) |
Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas
veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko
46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm
valstī.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti
tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju (mērķis 2025.
un 2030. gadam): slaucamās govis ~13 000 jeb 8 % no
visām slaucamām govīm valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.147 %
|
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu
iestrādi augsnē (4. variants - ar lentveida izkliedētāju ar
nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem) |
Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas
veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko
46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm
valstī.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti
tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām
caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem (mērķis 2025.
un 2030. gadam): slaucamās govis ~3 000 jeb 2 % no
visām slaucamām govīm valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.131 %
|
| Samazināt šķidro kūtsmēslu
iestrādes laiku (līdz 4 h) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no
visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 %
no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek
izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam:
slaucamās govis ~52 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām
govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~30 % no visām cūkām
valstī;
2030. gadam: slaucamās govis ~50 000 jeb ~33 % no
visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~31 % no
visām cūkām valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc
saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas
parkam |
1.855 %
|
| Samazināt pakaišu / bezpakaišu
kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no
visiem mājputniem.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek
izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam:
mājputni ~2 260 000. jeb ~44 % no kopējā mājputnu skaita
valstī;
2030. gadam: mājputni ~2 304 000 jeb ~44 % no
visiem mājputniem valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc
saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas
parkam |
0.096 %
|
| Samazināt pakaišu kūtsmēslu
iestrādes laiku (līdz 12 h) |
Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas
veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko
46,2 % no LIZ, audzē 23,4 % no visiem liellopiem, 20,7 % no
visām slaucamām govīm, 10,7 % no visiem mājputniem, 6,5 %
no visām aitām, 5,3 % no visām cūkām, 42 % no visām kazām,
41 % no visiem zirgiem valstī.
4. klastera saimniecības, kas veido ap 4,2 % no visu
saimniecību skaita, apsaimnieko 9,9 % no LIZ, audzē 27,9 %
no visiem liellopiem 7,5 % no visām slaucamām govīm, 6,1 %
no visiem mājputniem, 26,4 % no visām aitām, 1,4 % no visām
cūkām, 18,2 % no visām kazām, 8,8 % no visiem zirgiem
valstī.
Mērķkultūras: visas kultūras.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek
izmantoti ātrajai iestrādei (12h). Mērķis 2025. gadam:
liellopi ~171 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī,
mājputni ~863 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~46 000
jeb ~33 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām
kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem.
2030. gadam: liellopi ~169 000 jeb ~51 % no
visiem liellopiem valstī, mājputni ~880 jeb ~17 % no visiem
mājputniem, aitas ~51 000 jeb ~36 % no visām aitām, kazas
~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no
visiem zirgiem.
|
Vidēji grūti
ieviešams |
0.868 %
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju
nosegšana (1. variants - peldoša keramzīta granulu kārta vai
Hexa-Cover materiāls) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no
visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 %
no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās
govis un cūkas.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek
nosegti ar peldošu keramzīta granulu kārtu. Mērķis 2025.
gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām
slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām
cūkām valstī;
2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no
visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no
visām cūkām valstī.
|
Vidēji grūti
ieviešams |
0.517 %
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju
nosegšana (2. variants - peldošs plastmasas plēves
pārsegums) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no
visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 %
no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās
govis un cūkas.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek
nosegti ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu. Mērķis
2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām
slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām
cūkām valstī;
2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no
visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no
visām cūkām valstī.
|
Vidēji grūti
ieviešams |
0.517 %
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju
nosegšana (3. variants - betona pārsegums) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no
visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 %
no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās
govis un cūkas.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek
nosegti ar betonu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis
~3000 jeb ~2 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~8000
jeb ~3 % no visām cūkām valstī;
2030. gadam: slaucamās govis ~5000 jeb ~3 % no
visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~13 000 jeb ~4 % no
visām cūkām valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām |
0.637 %
|
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju
nosegšana (4. variants - teltsveida pārklājums) |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no
visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 %
no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.
Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās
govis un cūkas.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek
nosegti ar teltsveida pārklājumu. Mērķis 2025. gadam:
slaucamās govis ~9000 jeb ~6 % no visām slaucamām govīm
valstī; cūkas ~24 000 jeb ~8 % no visām cūkām valstī;
2030. gadam: slaucamās govis ~15 000. jeb ~10 %
no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~34 000 jeb ~12 % no
visām cūkām valstī.
|
Vidēji grūti
ieviešams |
0.557 %
|
| Lagūnas tipa krātuvju
aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm |
Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas
veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 90,4 % no
visām cūkām valstīm. 3. klastera saimniecības, kas veido ap
69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no
LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.
Mērķdzīvnieki: cūkas, slaucamas govis.
Mērķdzīvnieku skaits: 1. klastera un 3. klastera
saimniecības, kas nav ieviesušas iepriekš minētos pasākumus
un apsaimnieko lagūnas tipa krātuves.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.724 %
|
| Biogāzes ražošanas
veicināšana |
Mērķsaimniecības: 1. klasteris, kas veido ap 0,3 %
no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem
mājputniem.
Mērķdzīvnieki: mājputni.
Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek nodoti
biogāzei. Mērķis: 2025. gadam: mājputni ~408 000 jeb ~8
% no visiem mājputniem valstī;
Mērķis 2030. gadam: mājputni ~922 000 jeb 18 % no
visiem mājputniem valstī.
|
Grūti ieviešams, jo
pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu
zināšanu apgūšanu |
0.231 %.
|
| Bioloģiskās lauksaimniecības
attīstība |
Mērķsaimniecības: 4. klasteris, kurā 2016. gadā
iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita.
Mērķdzīvnieki: slaucamās govis.
Mērķdzīvnieku skaits: bioloģiskās piena
lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā
govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030.
gadā.
|
Vidēji grūti
ieviešams |
4.353 %
|
Šķīdinātāju izmantošanas sektors
NMGOS emisijas no Šķīdinātāju sektora tiek aprēķinātas,
izmantojot lejupejošo metodi "no augšas uz leju",
galvenokārt pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu izmaiņām un
piemērojot vienotu metodoloģiju visai laikrindai. Aprēķini veikti
saskaņā ar EMEP/EEA 2016 vadlīnijām un atbilsts metodoloģijas
pirmajam līmenim (Tier1). Pamatojoties uz iedzīvotāju skaita
prognozi līdz 2030. gadam, tiek prognozēts, ka NMGOS emisijas no
Šķīdinātāju sektora samazināsies laikposmā no 2016. līdz 2030.
gadam, attiecīgi 2020. gadā par 3,4 %, 2030., gadā par 15,8 %.
Prognozētās emisijas 2030. gadā ir par 18,6 % mazākas nekā 2005.
gadā.
Jutīguma analīze
Kā jau iepriekš minēts, pieņēmumi par makroekonomisko rādītāju
izmaiņām nākotnē ir viens no svarīgākajiem parametriem emisiju
projekciju aprēķināšanā. Lai novērtētu makroekonomisko parametru
ietekmi uz emisijām Enerģētikas sektorā, tika aprēķinātas
emisijas alternatīvam scenārijam (Bāzes scen._AP), kurā tika
izmantotas Ekonomikas ministrijas "optimistiskā
scenārija" makroekonomiskie rādītāji (IKP, iedzīvotāju
skaits, pievienotā vērtība, privātais patēriņš). Jutīguma analīze
tika veikta NOx, SO2, NMGOS un
PM2,5 emisijām 1A1; 1A2; 1A3 un 1A4 NFR formāta
ziņošanas sektoriem (enerģijas pārveidošanas sektors, rūpniecība,
transports, mājsaimniecības un pakalpojuma sektors).
27. attēls.
Izmantoto makroekonomisko rādītāju salīdzinājums modelētajos
scenārijos
Alternatīvajā scenārijā tiek pieņemts, ka IKP 2030. gadā ir
par apmēram 20 % lielāks nekā bāzes scenārijā un iedzīvotāju
skaits ir par apmēram 12 % lielāks.
Kā redzams attēlā zemāk, tad pieņēmumi par straujākiem IKP
pieauguma tempiem un iedzīvotāju skaita samazināšanās
stabilizēšanās jeb apturēšana palielina aprēķinātās enerģijas
galapatēriņa prognozes 2030. gadam par 10 % pret bāzes scenāriju,
bet enerģijas galapatēriņš alternatīvajā scenārijā pa sektoriem
pret bāzes scenāriju 2030. gadā pieaug amplitūdā no 5-17 %.
Lielākā ietekme ir mājsaimniecību sektorā, kur iedzīvotāju skaita
palielināšanās pret bāzes scenāriju rada 16,9 % enerģijas
galapatēriņa pieaugumu alternatīvajā scenārija uz 2030. gadu pret
bāzes scenāriju. Transporta sektorā enerģijas galapatēriņš pieaug
par 14,2 % pret bāzes scenāriju.
28. attēls.
Aprēķinātās enerģijas gala patēriņa prognozes bāzes un
alternatīvajā scenārijā
Lielāks enerģijas galapatēriņš rada arī lielākas emisijas pie
nosacījuma, ja netiek piemērotas papildus politikas, kas vērstas
uz emisiju samazināšanu.
29. attēls.
Aprēķinātās NOx emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā
scenārijā
Enerģijas galapatēriņa un līdz ar to arī kopējais primārās
enerģijas patēriņa pieaugums rada lielākas NOx
emisijas. Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās NOx
emisijas 2030. gadā ir par 9,8 % lielākas nekā bāzes scenārijā.
Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju ir enerģijas
pārveidošanas sektorā un transportā (13 %), kā arī rūpniecībā (10
%).
30. attēls.
Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā
scenārijā
Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada apmēram 45 % no
kopējām NMGOS emisijām, tad alternatīvajā scenārijā kopējās
aprēķinātās NMGOS emisijas, salīdzinot ar bāzes scenāriju, tiek
ietekmētas mazāk nekā citām piesārņojošām vielām. Emisijas
alternatīvajā scenārijā 2030. gadā ir par 5,9 % lielākas nekā
bāzes scenārijā. Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju
ir enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecībā (12 %), bet
pakalpojumu un transporta sektorā kā arī rūpniecībā (10 %).
31. attēls.
Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes bāzes un
alternatīvajā scenārijā
Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada gandrīz 95 % no
kopējām PM2,5 emisijām un biomasa ieņem nozīmīgu daļu
no patērētā kurināmā, tad alternatīvajā scenārijā, kas
raksturojas ar lielāku enerģijas galapatēriņu un kopējo primārās
enerģijas patēriņu, emisiju pieaugums 2030. gadā pret bāzes
scenāriju ir par 12,2 %. Lielākais pieaugums pret bāzes scenāriju
ir rūpniecībā (21 %), transportā un enerģijas pārveidošanas
sektoros (13 %).
32. attēls.
Aprēķinātās SOx emisiju prognozes bāzes un
alternatīvajā scenārijā
Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās SOx emisijas
2030. gadā ir par gandrīz 7 % lielākas nekā bāzes scenārijā.
Emisiju pieaugumu nosaka galvenokārt enerģijas pārveidošanas
sektors un rūpniecība, kur pieaug galvenokārt cietā kurināmā
izmantošana. Kā redzam attēlā tad lielākais pieaugums pret bāzes
scenāriju ir 2020. gadā, jo alternatīvajā scenārijā izmantotā
kurināmā daudzuma pieaugums enerģijas pārveidošanas sektorā pret
bāzes scenāriju ir vislielākais. Iemesls ir elektroenerģijas
importa samazināšanās un saražotās elektroenerģijas pieaugums,
tajā skaitā izmantojot cieto biomasu.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
5. pielikums. Plāna sasaiste ar
spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem
Pielikumā ir raksturoti Latvijas politikas plānošanas
dokumentu mērķi un tie galvenie virzieni mērķu sasniegšanai,
kuriem ir ietekme uz emisiju gaisā veidošanos.
| Dokumenta nosaukums |
Mērķis |
Galvenie virzieni mērķa sasniegšanai, kuriem
ir ietekme uz emisijām gaisā |
|
Enerģētikas jomas (ieskaitot ēku sektoru) plānošanas
dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas
politikas prioritātēm |
| Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030. gadam |
Stratēģijas sadaļa "Atjaunojama un droša
enerģija":
Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot
energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES
enerģijas tirgos
|
Plaša vietējo AER izmantošana siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanai:
visa veida biomasas (cietā, biogāze, biodegvielas)
resursi
nededzināmie AER - vējš, saule, hidro
Energoefektivitātes pasākumi:
siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana,
centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes
paaugstināšana
daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
paaugstināšana
elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu
samazināšana
energoefektīvs ielu apgaismojums pilsētās,
racionāla enerģijas patēriņa veicināšana
mājsaimniecībās
energoefektivitātes un produktu dzīves cikla analīzes
apsvērumu iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumu
konkursu kritērijos
Enerģijas starpsavienojumu izveide
|
| Informatīvais ziņojums
"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 -
konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai " |
Konkurētspējīga ekonomika, veidojot sabalansētu, efektīvu,
uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku,
kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās
konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības
labklājību. Tiek nodrošināti energoapgādes drošības
mērķi.
Indikatīvie mērķi 2030:
- 50 % AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā;
- Samazināts vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
par 50 %;
- Par 50 % samazināts enerģijas un energoresursu importu
no esošajiem trešo valstu piegādātājiem
|
īstermiņā noteikt ievērojami augstākas, un vienlaikus
izmaksu ziņā efektīvas, obligātas būvnormatīvu klases jaunu
un renovētu ēku siltumnoturībai,
noteikt brīvprātīgas ēku energoefektivitātes klases,
t.sk., nulles-enerģijas patēriņa ēkas;
intensīva atbalsta programma esošā dzīvojamā fonda un
sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, īpaši
daudzdzīvokļu ēku sektorā,
viedo skaitītāju ieviešanu, galapatērētāju izpratnes
veidošana par sava enerģijas patēriņa samazināšanas
iespējām,
centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu efektivitātes
paaugstināšana, 2030. gadā šo zudumu līmeņatzīmi tuvinot 10
%
jaunu patērētāju pieslēgšanas stimulēšana efektīvām
centralizētās siltumapgādes sistēmām,
Zaļā iepirkuma plašāka ieviešana
noteikt prasības un atbalsta mehānismus decentralizēto
AER tehnoloģiju izmantošanai jaunās un renovētās ēkās, tā
veicinot šo sistēmu integrāciju centralizētajās
siltumapgādes sistēmās,
efektīva regulējuma izstrāde sauszemes un jūras vēja
enerģijas attīstībai
jauna AER elektroenergijas ražošanas atbalsta
instrumenta izstrāde
pasākumi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu
tālākai attīstībai
|
| Ēku atjaunošanas ilgtermiņa
stratēģija |
Mobilizēt ieguldījumus gan valsts, gan privāto dzīvojamo
ēku un komercplatību fonda atjaunošanā |
Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana, izmantojot
jaunas finansēšanas pieejas (ESKO u.c) - nepieciešama šo
jauno pieeju izstrāde
Regulāri pārskatīt minimālās ēku energoefektivitātes
prasības -ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju
būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām, lai
panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp finanšu
ieguldījumiem un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām
enerģijas izmaksām, vēlams papildus pasākums
Veidot atbalsta instrumentu gandrīz nulles enerģijas
patēriņa ēku būvniecībai, vēlams papildus pasākums
|
| Latvijas Nacionālā Reformu
programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai |
Energoefektivitātes palielināšanas mērķis
AER īpatsvara palielināšanas mērķis
SEG emisiju samazināšanas mērķis
|
Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās,
sabiedriskajās un ražošanas ēkās,
Efektīva apgaismojuma infrastruktūra pašvaldību
publiskajās teritorijās
Energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas
ražošanā
Tiesiskās bāzes sakārtošana un Finanšu resursu
pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas
ražošanai
SEG emisiju ierobežošana
|
| Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam |
Nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamo energoresursu
ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību,
sektoru energointensitātes un emisiju intensitātes
samazināšanos un vietējo AER īpatsvara palielināšanos
kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām
enerģijas cenām.
(Rīcības virziena "Energoefektivitāte un enerģijas
ražošana" 1.mērķis)
|
Pašvaldību energoplānu izstrāde, paredzot kompleksus
pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz
AER;
Energoefektivitātes programmas valsts un pašvaldību
sabiedrisko ēku sektorā
Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātei un
pārejai uz AER;
AER izmantošana enerģijas ražošanā
Energoefektivitātes veicināšana centralizētajā
siltumapgādē
Energoinfrastruktūras tīklu attīstība
Energoefektīvu preču un pakalpojumu nodrošināšana
publiskajos iepirkumos ("Zaļais publiskais
iepirkums")
|
| DP "Izaugsme un
Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas
periodam |
Prioritārais virziens "Pāreja uz ekonomiku ar zemu
oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" |
Atbalsts tiek sniegts
energoefektivitātes pasākumiem un vietējo AER
izmantošanai centralizētajā siltumapgādē,
energoefektivitātes pasākumiem valsts, pašvaldību un
(daudzdzīvokļu) dzīvojamās ēkās.
|
| Enerģētikas Attīstības
Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam |
Latvijas enerģētikas politikas galvenais ilgtermiņa
mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt
tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu,
brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un
enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un
patēriņu |
veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē,
piešķirot tam ES fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu
attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu
piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai,
izvērtēt citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas
iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā
tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi
centralizētās siltumapgādes siltumavotu un pārvades un
sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība
energoefektivitātes paaugstināšana valsts, pašvaldību un
daudzdzīvokļu ēkās
viedo skaitītāju ieviešanas veicināšana,
sabiedrības informēšana un izglītošana par dažādām
energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi, tajā
skaitā viedo skaitītāju piedāvātajām iespējām,
elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras
pilnveidošana,
elektroenerģijas sadales sistēmas drošuma uzlabošana un
elektrotīkla modernizācijas veikšana
|
| Energoefektivitātes politikas
alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma
mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanai |
Nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus
energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas
galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes
pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto
enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.-2020.
gadam |
Energoefektivitātes pasākumu īstenošana:
Energopārvaldības sistēmas valsts iestādēs un
pašvaldībās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšana
rūpniecības uzņēmumos
Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti
|
| Energoefektivitātes pienākuma
shēma |
Energoefektivitātes pienākuma shēma valsts obligātā
galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada
29. maijā un īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim. |
Energoefektivitātes pasākumi.
Līdz 2020. gada 31. decembrim pasākumus veic shēmā
iekļautie elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersanti
(līdz 2020. gada 31. decembrim). Var tikt pieņemts lēmums
par papildus nozaru iekļaušanu shēmā pēc 2020. gada 31.
decembra.
|
| Emisiju kvotu izsolīšanas
instrumenta darbības stratēģija |
Apzināt emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta darbības
iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu
izmantošanai. |
Indikatīvās investīciju projektu konkursu tēmas periodam
līdz 2020. gadam:
SEG emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos
arhitektūras pieminekļos (notiek),
SEG emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas
(notiek).
SEG emisiju samazināšana, izmantojot viedās pilsētvides
tehnoloģijas (notiek),
SEG emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski
pašpietiekamu ēku būvniecību (notiek)
SEG emisiju samazināšana ražošanas procesos, nodrošinot
izmantotās
enerģijas atgūšanu un atkārtotu izmantošanu (indikatīvi
paredzēts Stratēģijā)
SEG emisiju samazināšana, izmantojot AER tehnoloģijas
mājsaimniecībās (indikatīvi paredzēts Stratēģijā)
|
| Transporta jomas
plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma
samazināšanas politikas prioritātēm |
| Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030. gadam |
Attīstības virziens "Atjaunojama un droša
enerģija"
Prioritārais ilgtermiņa rīcības virziens
"Energoefektīva un videi draudzīga transporta
politika".
|
primāri jāuzlabo sabiedriskā transporta kvalitāte un
pieejamība un jāpalielina tā popularitāte sabiedrībā
attīstot sabiedriskā transporta infrastruktūru, tai
skaitā uzlabojot reģionālo un starptautisko satiksmi, par
prioritāti jānosaka sliežu transports
elektriskā transporta energoefektivitātes uzlabošana un
sasaiste ar citiem transporta veidiem
jāorganizē pakāpeniska sabiedrisko transportlīdzekļu
apkalpošana ar vietējiem AER veidiem
jāatbalsta degvielu ekonomējošu transportlīdzekļu
lietojums mājsaimniecību līmenī
jāveicina sabiedriskā transporta un privātā
autotransporta pāreja uz elektrisko piedziņu, ar biogāzi un
biodegvielu darbināmiem un hibrīddzinējiem aprīkotiem
automobiļiem,
ir jāveicina elektroautomobiļu un ar hibrīdzinējiem
aprīkotu automobiļu izmantošana, jo īpaši lielo pilsētu
centros un aglomerācijās
ir iespējami personīgā transporta lietošanas
ierobežojumi
jāveido gājējiem un velosipēdistiem piemērota vide un
infrastruktūra
lielo pilsētu centros jānosaka zemu emisiju zonas gaisa
kvalitātes normatīvu sasniegšanai;. jāīsteno pilotprojekti
par daļēju vai pilnīgu autotransporta kustības ierobežošanu
pilsētas daļās, par gājēju ielu veidošanu un integrētu
veloceliņu tīklu.
ar fiskālām metodēm ierobežot neracionālu kravas
transporta izmantošanu, un veicināt kravas transporta ar
mazāku piesārņojošo vielu emisiju uz pārvadātās kravas
vienību un transporta līdzekļa masu izmantošanu
kravu transportēšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto
dzelzceļš
platjoslas interneta un e-pakalpojumu pieejamība kā
instruments izvairīties no piespiedu pārvietošanās
|
| Informatīvais ziņojums
"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 -
konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" |
Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un
energoapgādes drošības paaugstināšanu. |
Plašāka AER izmantošana publiskajā transportā, tai skaitā
tālāka dzelzceļa transporta elektrifikācija,
veicināt sabiedriskā transporta pāreju uz biodegvielu
izmantošanu
vidējā termiņā saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu
fosilajai degvielai
izstrādāt valsts atbalsta mehānismu 2.paaudzes
biodegvielas ražošanas veicināšanai
nodrošināt vienota elektriskā autotransporta uzlādes
tīkla ieviešanu
|
| Enerģētikas Attīstības
Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam |
|
Izvērtēt biodegvielas 2.paaudzes un citu ilgtspējīgas
biodegvielu ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā,
tostarp e-degvielas ražošanu, izmantojot ūdeņraža
tehnoloģijas
Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta
infrastruktūru
Veicināt bezizmešu transporta attīstību Rīgas pilsētā
(atbildīgais - RD)
|
| Latvijas Nacionālā Reformu
programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai |
Energoefektivitātes palielināšanas mērķis
AR īpatsvara palielināšanas mērķis
|
Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā
Biodegvielas izmantošanas veicināšana transporta
sektorā
|
| Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam |
Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga
ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtermiņa attīstību nodrošinošu
vidē nonākošā piesārņojuma un SEG apjomus (samazinot
enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības,
zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās
piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu
daudzumu)
Rīcības virziens "Pakalpojumu pieejamība
līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu
radīšanai"
Mērķis 1 Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu
sasniedzamību
|
Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta
apjomu palielināšanai nepieciešama tajā skaitā ilgtspējīga
transporta infrastruktūra, kas nodrošina mobilitāti
iekšzemē un starptautisko sasniedzamību
Plāns uzsver tranzīta koridoru elektrifikācijas un
modernizācijas nozīmi.
Ir nepieciešamas atbalsta programmas pārejai uz AER
transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras
nodrošināšanai, atbalstot tikai tādus AER, kas ir
ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju, kuras
rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu AER
izmantošana/
Ir nepieciešams izveidot efektīvu un sabalansētu,
vienotu autobusu-vilcienu maršrutu, sabiedriskā transporta
sistēmu
|
| DP "Izaugsme un
nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas
periodam |
Prioritārie virzieni "Ilgtspējīga transporta
sistēma" un "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa
emisijas līmeni visās nozarēs" |
Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta
infrastruktūru, palielināt videi draudzīgu sabiedriskā
transporta līdzekļu un to maršrutu skaitu. Tiek
tālāk attīstīts pilsētas sliežu transports, kā arī
AER un elektrības izmantošana sabiedriskā transporta
autobusos.
elektromobilitātes veicināšana, izveidojot nacionāla
mēroga ātrās uzlādes tīklu (150 uzlādes vietas)
dzelzceļa elektrifikācija
|
| Transporta attīstības
pamatnostādnes (TAP) 2014.-2020. gadam |
Konkurētspējīgu, ilgtspējīga, komodāla transporta
sistēma, kas garantē augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi
izmantojot resursus (tajā skaitā ES fondus). |
valsts un reģionālo autoceļu infrastruktūras sakārtošana un
saglabāšana,
nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras
attīstība,
Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un
rekonstrukcija, tranzītielu sakārtošana pilsētās,
Rīgas attīstība par dinamiski augošu nozīmīgu
Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru, kā arī veicināt
reģionālo lidostu attīstību
ostu attīstība, paredzot kravu apgrozījuma pieaugumu
ostās straujāku nekā konkurējošo valstu ostās,
konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra, tajā skaitā
attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus,
jauna dzelzceļa elektrovilcienu ritošā sastāva
iegāde.
sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu
infrastruktūru, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem
nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt
darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā
darba laikā ar sabiedrisko transportu
elektromobilitātes veicināšana, izveidojot uzlādes
tīklu
velotransporta attīstības
Kā būtiski rezultāti ar pozitīvu ietekmi uz gaisa
kvalitāti:
samazināts valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un
ļoti sliktā stāvoklī garums par 57 %, salīdzinot ar 2012.
gadu
palielinājusies elektromobilitātes loma - 2020. gadā ETL
ir 2,3 % no jaunajiem transportlīdzekļiem
|
| Alternatīvo degvielu attīstības
plāns 2017-2020. gadam (ADAP) |
Noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru
rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībpolitika attiecībā uz
alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros,
lai mazinātu SEG emisijas. Attiecas uz autotransportu, gaisa
un jūras transportu |
Lai gan ADAP nav atsevišķi analizēta transporta sektora
ietekme uz gaisa kvalitāti, ir jāuzsver, ņemot vērā
autotransporta radīto emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti,
netieši secināms, ka, īstenojot Plānā paredzētos pasākumus,
iespējama pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo īpaši ņemot
vērā tādus Plānā skatītus alternatīvās degvielas veidus kā
ūdeņraža degviela un elektroenerģija, kuru uzlādes
infrastruktūras attīstība veicinās plašāku šo
transportlīdzekļa veidu izmantošanu. Tāpat uzsvērts, ka
dabasgāze un biometāns transportlīdzekļos var kļūt par
nozīmīgu degvielas veidu. |
| Velosatiksmes attīstības plāns
2018.-2020. gadam |
Integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā un
veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu |
Velosatiksmes infrastruktūras attīstība, rezultātā
palielinot velosipēdu ceļu kopgarumu valstī un procentuālais
velosipēdistu īpatsvars no kopējiem valsts iedzīvotājiem |
| Rūpniecības jomas
plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma
samazināšanas politikas prioritātēm |
| Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030. gadam |
|
Inovāciju un augstas pievienotās vērtības rūpniecības
attīstība, efektivitātes pieaugumu ražošanā.
Pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa
emisijas un energoietilpības līmeni, AER izmantošana un
tehnoloģiju attīstība.
Energointensitātes samazinājums ekonomikā tiek
prognozēts 2030. gadā aptuveni 2x salīdzinot ar bāzes
vērtību.
Tiek prognozēts, ka augsto tehnoloģiju nozaru eksporta
īpatsvars no visa eksporta gadā 2030. gadā pārsniedz 15 %,
inovatīvo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem 40 %.
|
|
Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas
ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika
sabiedrībai"
Enerģētikas Attīstības
Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam
|
Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un
energoapgādes drošības paaugstināšanu. |
Energoefektivitātes veicināšana rūpniecības sektorā
MVU darbības energoefektivitātes paaugstināšana,
veicinot energoauditu un energovadības sistēmu ieviešanu un
aktivizējot nozares asociāciju lomu energoefektivitātes
veicināšanai,
valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu ieviešanai rūpniecības sektorā
|
| Latvijas Nacionālā Reformu
programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai |
Ieguldījumu pētniecībā un attīstībā mērķis |
Inovāciju veicināšana, atbalsts inovatīvu komersantu
attīstībai |
| Nacionālās industriālās
politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam |
Veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas, palielinot
tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina
augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot
rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu
sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu |
Nosaka nepieciešamību izstrādāt valsts atbalsta programmu
energoefektivitātes paaugstināšanas un emisiju samazināšanas
risinājumiem rūpniecības sektorā, izmantojot finanšu
instrumentu darbības principu, ar mērķi uzlabot komersantu
energoefektivitāti. |
| Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam |
Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga
ražošana un starptautiski konkurētspējīgi
pakalpojumi" |
Attīstība ir jānodrošina, nepārsniedzot ilgtermiņa
attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un SEG
emisiju apjomus.
Plāns nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju
ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi
samazinot piesārņojošo vielu emisiju rūpniecības un citos
sektoros.
|
| DP "Izaugsme un
Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas
periodam |
Prioritārais virziens
"Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas
līmeni visās nozarēs"
|
Prioritārā virziena viens no SAM nosaka veicināt efektīvu
energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un
pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē. |
| Energoefektivitātes politikas
alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma
mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanai |
Nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus
energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas
galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes
pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto
uzkrāto1 enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi
2014.-2020. gadam |
Energoauditi un Energopārvaldības sistēmas lielajos
uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos
Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti
|
| Atkritumu
apsaimniekošanas jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar
gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm |
| Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam |
Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai
izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot
dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei
(Rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla
ilgtspējīga apsaimniekošana" 1.mērķis
|
Atkritumu šķirošana un daļēji savākto atkritumu
pārstrāde |
| Informatīvais ziņojums
"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 -
konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" |
Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un
energoapgādes drošības paaugstināšanu. |
Veicināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai |
| Enerģētikas Attīstības
Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam |
|
Izvērtēt iespējas atkritumu utilizācijas veicināšanai
enerģijas ražošanā un iespējas ieviest pilotprojektu |
| Atkritumu apsaimniekošanas
valsts plāns 2013.- 2020. gadam |
Samazināt apglabājamo atkritumu plūsmu, palielinot
atkritumu pārstrādi 50 % līdz 80 % apmērā atkarībā no
atkritumu veida.
Attīstīt un pilnveidot sabiedrības vides apziņu un zaļo
domāšanu
|
|
| Lauksaimniecības
jomas un mežsaimniecības jomas plānošanas dokumenti un to
saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas
prioritātēm |
| Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam |
Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga
ražošana un starptautiski konkurētspējīgi
pakalpojumi" |
nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju
ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi
samazinot piesārņojošo vielu emisiju tajā skaitā
lauksaimniecības nozarē. |
| Latvijas lauku attīstības
programma 2014.-2020. gadam |
|
Lauksaimniecībā prioritārie pasākumi ir efektivitātes
paaugstināšana, t.i. ražošanas un pārstrādes darbību
intensifikācija, lai samazinātu emisijas.
Plāns paredz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu
racionālu izmantošanu.
Investīciju atbalsts tiek piešķirts jaunu un
energoefektīvāku tehnoloģisko iekārtu iegādei un ražošanas
ēku efektivitātes paaugstināšanai pārtikas pārstrādes
uzņēmumos, kā arī enerģijas ražošanai, izmantojot
ekonomiski pamatotas AER tehnoloģijas un balstoties uz
ilgtspējības principiem atbilstošu AER izmantošana
lauksaimnieciskā ražošanā un pārstrādē.
Agrovides maksājumi ir instruments arī piesārņojuma
samazināšanai.
Programma uzsver sinerģiju starp SEG emisiju un
amonjaka emisiju samazināšanas darbībām. SEG un
amonjaka emisijas samazināšanu plānots sasniegt,
galvenokārt, atbalstot jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību,
precīzu tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu saimniecību
konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus.
Programmas pasākumi sekmē AER, blakusproduktu,
atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un
izmantošanu bioekonomikas vajadzībām.
|
| Latvijas bioekonomikas
stratēģija 2030 |
Bioekonomikas nozarēs tiek izstrādātas un ieviestas
inovatīvas pieejas dabas resursu efektīvai un ilgtspējīgai
izmantošanai, lai attīstītu tautsaimniecību, nodrošinot
augstu pievienoto vērtību, veicinot eksportu un
nodarbinātību, kā arī vienlaikus sabalansējot ekonomiskās
intereses ar vides kvalitātes nodrošināšanu, klimata pārmaiņu
mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu. |
Bioekonomikas attīstīšana ļauj izvairīties no fosilo
resursu izmantošanas dēļ radītām nevēlamām ietekmēm un panākt
bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu un ķīmisko vielu
aizstāšanu ar drošām alternatīvām. Lauksaimniecības un
mežsaimniecības produkcijas blakusproduktus un
atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas ražošanā un
kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības produktu
ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi aizstājot
fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto
efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu. |
Meža un saistīto nozaru
attīstības pamatnostādnes
2015.-2020. gadam |
Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar
augstu pievienoto vērtību |
Jaunu koksnes produktu un uzņēmumu attīstība - samazināt
apaļo kokmateriālu un kokapstrādes blakusproduktu eksporta
īpatsvaru
Tiek apskatīti risinājumus SEG un gaisu piesārņojošo
emisiju samazināšanai mežizstrādes procesā. Viens no
pasākumiem ir optimāls meža ceļu blīvums
|
1 Pārņemts ar MK 2009. gada 3. novembra
noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa
kvalitāti"
2 Vietne
https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/clean-air/
3 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018
"Air Quality in Europe -2018 Report", ISSN 1977-8449,
https://www.eea.europa.eu/
publications/air-quality-in-europe-2018
4 Sniegtā tabula ir sastādīta, izmantojot Eiropas
Vides Aģentūras ziņojuma No 12/2018 "Air Quality in Europe
-2018 Report" 10.2 tabulas datus.
5 Eiropas Vides aģentūras 2017.un 2018. gada
ziņojumos (Air Quality in Europe - 2017 & 2018 Reports) 3.1
nodaļā "Effects of air pollution" sniegtā
informācija, atsaucoties uz PVO pētījumiem
6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra 2015. gada 7. septembra rīkojums Nr. 277 "Par
gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu
valstī"
7 LVĢMC (2018). "Pārskats par gaisa
kvalitāti Latvijā 2017. gadā"
8 LVĢMC vietne
https://www.meteo.lv/lapas/vide/gaiss/gaisa-kvalitate/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati?id=1037&nid=509
9 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas
rīcības programma 2016.-2020. gadam, apstiprināta 2016. gada
12. decembrī (Rīgas Domes lēmums Nr. 4641).
10 Emisijas, ko rada Rīgas brīvostā ienākošie
kuģi (to dzinēji) to stāvēšanas laikā piestātnēs. Savukārt
emisijas no kuģu manevrēšanas ir iekļautas mobilo avotu
emisijās.
11 Pieejams:
http://emep.int/publ/reports/2016/Country_Reports/report_LV.pdf
12 Direktīva pārņemta ar MK 06.12.2011,
noteikumiem Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar
enerģiju saistītām precēm (produktiem)
13 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas
rīcības programma 2016.-2020. gadam, 97. lpp, attēli 8.2.7 un
8.2.8
14 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas
rīcības programma 2016.-2020. gadam, 98.l pp, attēli 8.2.9 un
8.2.10
15 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas
rīcības programma 2016.-2020. gadam, 77. lpp, attēli 7.2.5 un
7.2.6
16 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas
rīcības programma 2016.-2020. gadam, 96.lpp, attēli 8.2.5 un
8.2.6
17 Pieejams:
https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/nec_revised/inventories/envwqqufw/
18 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530
19 Pārveidošanas sektors ietver patērēto
energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas
ražošanai un pārdošanai.
20 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu
plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība"
ietvaros noteiktajiem SAM:
- 4.2.2. "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības
programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un
atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību
ēkās";
- 4.2.1. "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu
valsts un dzīvojamās ēkās";
- 4.3.1. "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER
izmantošanu centralizētajā siltumapgādē".
21 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu
plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība"
4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā
transporta infrastruktūru" un 4.4.1. SAM "Attīstīt
ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā"
22 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu
plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība"
prioritārais virziens "Ilgtspējīga transporta
sistēma" 6.2.1. SAM "Nodrošināt konkurētspējīgu un
videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību,
kvalitāti un kapacitāti", 6.1.3. SAM "Nodrošināt
nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem
un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu", 6.1.4.
SAM "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T
tīklu", 6.1.5. SAM "Valsts galveno autoceļu segu
pārbūve, nestspējas palielināšana", 6.3.1. SAM
"Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts
reģionālo autoceļu kvalitāti"
23 Apstiprināts ar MK 25.04.2017. rīkojumu Nr.
202 : Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020.
gadam"
24 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu
plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība"
ietvaros noteiktajam 4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu
energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un
pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē";
25 atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu
plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība"
prioritārais virziens "Vides aizsardzība un resursu
efektīva izmantošana" 5.2.1. SAM "Veicināt dažāda
veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un
reģenerāciju"
26 Augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi
noteikti MK 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290
"Noteikumi par gaisa kvalitāti"
27 Skatīt 4. pielikuma 18. tabulā minētos Eiropas
Komisijas īstenošanas lēmumus
28 Tiek īstenots atbilstoši DP "Izaugsme un
nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu
sabiedriskā transporta infrastruktūru"
29 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302
(2017. gada 15. februāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par
labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu
30 "Progress towards the achievement of the
EU's air quality and emissions objectives" International
Institute for Applied Systems Analysis (2018).
31 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums NO 20/2014
"Costs of air pollution from European industrial
facilities 2008-2012 - an updated assessment".
32 "Risku un ievainojamības novērtējums un
pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības
jomā", SIA Estonian, Latvian&Lithuanian Environment
(2016).
33 "A Flexibility Mechanism for Complying
with National Emission Ceilings" TSAP Report #15,
International Institute for Applied Systems Analysis
(2014).
34 Norādītā vērtība - 26 µg/m3 -
atbilst apakšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim:
piesārņojuma līmenim, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes
novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai citu objektīvu
novērtējuma metodi (saskaņā ar MK 2009. gada 3. novembra
noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa
kvalitāti")
35 Kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības
lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP- The
European Monitoring and Evaluation Programme)
36 ja naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un
maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais
apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas
teritorijā ir 200 000 tonnu gadā un vairāk
37 nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav
tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu
analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz
zaudējumiem
38 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530
39 Pieejams:
https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Piesarnojums/New/LV_IIR_2019.pdf
40 Cūku un mājputnu audzēšanas gadījumā
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
