1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā izmantojami Carnikavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie publiskie ūdeņi: Rīgas jūras līča piekrastes josla (159,51 ha), ezeri – Dzirnezers (128,88 ha) un Garezeri (25,5 ha), Gaujas upes daļa (119,67 ha), ar tiem saistītās teritorijas, salas un krasti (turpmāk – publiskie ūdeņi);

1.2. pludmales, peldvietas, peldēšanās vietas un atpūtas vietas pie ūdeņiem lietošanas kārtību;

1.3. sezonas objektu saskaņošanas, izvietošanas un izmantošanas kārtību publiskajos ūdeņos un to krastos;

1.4. kuģošanas līdzekļu – atpūtas kuģu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu, peldošu konstrukciju vai citu peldošu objektu lietošanu publiskajos ūdeņos;

1.5. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. Aģentūra – Carnikavas novada pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss".

2.2. Aktīvā zona ūdens teritorijā – paredzēta aktīvai atpūtai ar motorlaivu, ūdens motocikliem, ūdens slēpošanai, veikbordam un citām saistītām nodarbēm.

2.3. Aktīvās atpūtas zona pludmalē – paredzēta bumbas, badmintona un citu pludmalei piemērotu spēļu spēlēšanai; tajā var atrasties arī bērnu rotaļu laukumi un īpaši aprīkotas sporta zonas. Aktīvās atpūtas zonās pēc attiecīgas pašvaldības atļaujas saņemšanas pieļaujama arī publisku pasākumu organizēšana (diskotēkas, vasaras koncerti u.c. uzvedumi un pasākumi).

2.4. Atpūtas vieta pie ūdeņiem – teritorija ūdens objekta krastā un tā tuvumā, kurā nodrošināta publiska piekļuve un publiskas funkcijas.

2.5. Būvvalde – Carnikavas novada pašvaldības būvvalde.

2.6. Gājēju koridori – speciāli ierīkoti gājēju celiņi un teritorija 5 m uz abām pusēm no celiņa ass apmeklētāju netraucētai un drošai nokļūšanai pludmalē.

2.7. Kāpu aizsargstādījumi – mākslīgi veidoti kārklu, kāpu niedru vai citi stādījumi, lai ierobežotu kāpu eroziju un novērstu smilšu pārvietošanos.

2.8. Kāpu zona – pludmalei pieguloša teritorijas daļa, ko veido smilts pauguri, ieplakas un veģetācija.

2.9. Labiekārtota pludmale – atpūtai paredzēta iezīmēta un labiekārtota pludmales daļa piekrastes vai krasta joslā.

2.10. Mazizmēra kuģošanas līdzeklis – airu laiva, ūdensmotocikls, motorlaiva un kuteris, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajai reģistrācijas kārtībai.

2.11. Mierīgās atpūtas zona – paredzēta apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un/vai atpūsties kopā ar bērniem. Šajā zonā var atrasties rotaļu laukumi, kafejnīcas un/vai saldējuma un atspirdzinošu dzērienu tirdzniecības objekti.

2.12. Nūdistu pludmale – iezīmēta pludmales daļa, paredzēta apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un atpūsties kaili.

2.13. Paaugstinātas ledus bīstamības periods – laika periods, kuru pašvaldība, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, noteikusi ar rīkojumu, kas izsludināts, publicējot pēc iespējas informāciju informatīvajā izdevumā "Carnikavas Novada Vēstis" un/vai pašvaldības mājaslapā internetā.

2.14. Pašvaldības policija – Carnikavas novada pašvaldības administrācijas struktūrvienība.

2.15. Peldēšanās vieta – labiekārtota vieta pie publiskajiem ūdeņiem, kas paredzēta peldēšanai.

2.16. Peldsezona – laika periods no 1. maija līdz 30. septembrim.

2.17. Peldvieta – vieta pie publiskajiem ūdeņiem, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām prasībām.

2.18. Pludmale – publiski pieejama teritorija, tai skaitā pie publiskai izmantošanai paredzētām ēkām, viesu namiem, kas atrodas publisko ūdeņu krastā un ir paredzēta izmantošanai publiskām aktivitātēm.

2.19. Pludmales kafejnīca – pludmalē vai kāpu zonā ar Carnikavas novada pašvaldību saskaņota komersanta izveidota valdījumā vai lietojumā esoša teritorija, kurā komersants tiesīgs veikt normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem atbilstošu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu.

2.20. Sezona – pavasara/vasaras sezona – laika periods no 1. maija līdz 30. septembrim un rudens/ziemas sezona – laika periods no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.

2.21. Sezonas objekti – terases, nojumes, paviljoni, tirdzniecības kioski un āra kafejnīcas – viegli uzstādāmas konstrukcijas vai elementi, kas paredzēti lietošanai konkrētā sezonā.

2.22. Ūdenstilpe – upe, ezers, jūra.

2.23. Ūdenssporta zonas – akvatorijas, kurās iespējams rīkot ar ūdenssportu saistītu pasākumu vai sacensību organizēšanu vai izmantot sporta treniņiem.

3. Noteikumu mērķis ir saglabāt publisko ūdeņu un tiem piegulošās teritorijas vides kvalitāti atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt personu drošību publiskās atpūtas vietās un publiskos ūdeņos.

4. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Carnikavas novada teritorijas plānojumu un vadoties no Carnikavas novada administratīvās teritorijas esošo publisko ūdeņu un jūras piekrastes joslas apsaimniekošanas plāna 2017.–2026. gadam.

5. Publisko ūdeņu un to krastu, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (dabas parks "Piejūra"), izmantošanu nosaka šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti.

6. Pludmales funkcionālais zonējums ir noteikts Carnikavas novada teritorijas plānojumā. Carnikavas novada teritorijas robežās Rīgas jūras līča pludmales un peldvietas funkcionālie zonējumi (pielikums) atdalīti ar informatīvām zīmēm. Atpūtas vietās pie ūdeņiem un peldēšanās vietās izvietojamas informatīvās zīmes.

7. Pludmales, peldvietas, atpūtas vietas pie ūdeņiem un peldēšanās vietas sagatavošana peldsezonas uzsākšanai tiek veikta katru gadu līdz 15. maijam.

8. Peldsezonas laikā sakopšanas darbi un atkritumu izvešana notiek katru nedēļu.

9. Piesārņojuma gadījumā (neatkarīgi no sezonas) peldvietas un/vai pludmales sakopšana tiek uzsākta nekavējoties.

10. Pludmales un/vai peldvietas piesārņojuma gadījumā pašvaldības policija par piesārņojumu nekavējoties brīdina tās apmeklētājus un ziņo aģentūrai vai Valsts vides dienestam vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kuri atkarībā no piesārņojuma veida organizē tā savākšanu.

11. Aģentūra nodrošina un atbild par pašvaldības iekārtotu peldvietu, peldēšanās vietu, atpūtas vietu pie ūdeņiem, pludmales, kāpu zonas apsaimniekošanu, t.sk. tualešu, koka celiņu, pludmales inventāra uzturēšanu.

12. Aģentūra nodrošina un atbild par piekrastes kāpu aizsargstādījumu kopšanu un informatīvo zīmju izvietošanu, kā arī ir tiesīga veikt piekrastes kāpu aizsargstādījumu veidošanu.

13. Apmeklētāju drošību peldvietā un sabiedrisko kārtību, neatkarīgi no sezonas, nodrošina un par to atbild pašvaldības policija.

14. Publiskie ūdeņi paredzēti ikviena brīvai lietošanai un ir publiski pieejami, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

15. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa Carnikavas novada teritorijas plānojumā norādītajām nozīmīgākajām piekļuvēm iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, paredzēt ne mazāk kā trīs metru platu celiņu apmeklētāju netraucētai un drošai nokļūšanai tauvas joslā.

16. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Carnikavas novada administratīvās teritorijas robežās.

17. Labiekārtotas pludmales peldvietas, peldēšanās vietas un atpūtas vietas pie ūdeņiem un to krastos var izveidot pašvaldība, kā arī jebkura cita juridiska vai fiziska persona, saskaņojot ar pašvaldību.

18. Privātā nekustamā īpašumā iekārtotai publiskajai peldvietai var tikt izstrādāti peldvietas lietošanas noteikumi, kuri jāsaskaņo ar pašvaldību.

19. Aizauguma ar ūdensaugiem samazināšana pieļaujama tauvas joslā, peldēšanās vietās un atpūtas vietās pie ūdeņiem, rakstiski saskaņojot ar Aģentūru, norādot plānotās darbības vietu un veidu:

19.1. aizaugumu ar ūdensaugiem atļauts samazināt, izpļaujot laika posmā no 1. jūlija līdz 31. martam, ja netiek apdraudēta dabas un ainavisko vērtību saglabāšanās;

19.2. neveicot ūdenstilpes gultnes padziļināšanu;

19.3. izpļautais augājs utilizējams vai izvedams uz kompostēšanas laukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

19.¹ Ja darbība paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (piemēram, dabas parks "Piejūra"), tā papildus saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

20. Peldvietas īpašniekam un/vai valdītājam ir pienākums:

20.1. nodrošināt teritorijas sakopšanu (atkritumu urnu iztukšošanu, zāles pļaušanu u.tml.);

20.2. izvietot un/vai izbūvēt laipu(-as), ja tas ir nepieciešams peldvietas apmeklētāju drošai un ērtai piekļūšanai peldvietai vai publiskajiem ūdeņiem;

20.3. neveikt darbības, kas veicina krasta eroziju;

20.4. uzstādīt atkritumu urnas un tualetes;

20.5. uzturēt tehniskā kārtībā teritorijas labiekārtojuma elementus;

20.6. izvietot norobežojošas zīmes (bojas), vizuāli atdalot peldēšanas zonu, to novietojumu iepriekš saskaņojot ar aģentūru;

20.7. izvietot aizlieguma un/vai brīdinājuma zīmes pie ūdenstilpēm, ja ir noteikts aizliegums personām atrasties to tuvumā un/vai aizliegums peldēties konkrētajā ūdenstilpē.

21. Peldēšanās vietai un atpūtas vietai pie ūdeņiem izvietojami un/vai izbūvējami labiekārtojuma elementi pēc nepieciešamības.

22. Peldvietā, pludmalē un kāpu zonā aizliegts:

22.1. peldēt tālāk par peldvietas norobežojošām zīmēm (bojām) un speciāli izveidotajos ūdens koridoros;

22.2. izvietot šautuves, autodromus un piepūšamus rotaļu laukumus;

22.3. izmantot radiovadāmus lidmodeļus (dronus un citas ierīces), izņemot publisku pasākumu laikā, kā arī pašvaldības vajadzībām;

22.4. staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, izraut vai bojāt tos;

22.5. iebraukt ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot apsaimniekošanas un glābšanas darbiem paredzētos transportlīdzekļus, izņemot tam speciāli paredzētās vietās;

22.6. ierīkot naktsmītnes, celt teltis, kurināt ugunskurus, izņemot speciāli paredzētās vietās, saskaņot ar pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajām prasībām;

22.7. braukt ar vējdēļiem, sērfošanas un kaitošanas dēļiem, ūdensmotocikliem, izņemot tam speciāli paredzētās vietās.

23. Publiskajos ūdeņos un to krastmalās, atpūtas vietās aizliegts:

23.1. iebraukt ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot apsaimniekošanas un glābšanas darbiem paredzētos transportlīdzekļus, izņemot tam speciāli paredzētās vietās;

23.2. mazgāties, izmantojot ķīmiskos mazgāšanās līdzekļus;

23.3. mazgāt veļu, sadzīves priekšmetus un transportlīdzekļus;

23.4. ierīkot un kurināt ugunskurus, izņemot īpaši tam ierīkotās un paredzētās vietās.

24. Pludmales, peldvietas, peldēšanās vietas un atpūtas vietas pie ūdeņiem un kāpu zonas teritorijā, tai skaitā pludmales kafejnīcā, aizliegts tirgot un lietot alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtā spirta daudzums pārsniedz 15 tilpumprocentus.

25. Aizliegts lekt ūdenī no ūdenstilpes tiltiem.

26. Publiskajos ūdeņos aizliegts uzbraukt ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus, izņemot gadījumus, kad nepieciešams sniegt palīdzību vai apsaimniekot ūdenstilpi, kā arī publiska pasākuma ietvaros, kas saskaņots ar pašvaldību.

27. Publiski pasākumi pludmales teritorijā un uz publiskajiem ūdeņiem jāsaskaņo pašvaldībā atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajām prasībām.

28. Peldvietā, pludmalē un kāpu zonā pēc publiska pasākuma rīkošanas pasākumu organizatoram nekavējoties jāsakārto teritorija.

29. Būvniecības ierosinātājs peldvietā un/vai pludmalē izvietojamiem sezonas objektiem izstrādā projektu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

30. Sezonas objektu izvieto uz vienu sezonu atbilstoši saskaņotam konkrētās sezonas projektam.

31. Projekta dokumentāciju sezonas objektu izvietošanai būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē. Priekšlikumam pievieno šādus dokumentus un grafiskos pielikumus:

31.1. zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;

31.2. sezonas objekta ieceri ar izmēriem, piesaistēm un pēc nepieciešamības ar labiekārtojuma elementu izmēriem, piesaistēm;

31.3. darba organizācijas plānu (t.sk. nosakot sezonas objekta izvietošanas periodu, montāžas un demontāžas laika periodu).

32. Sezonas objektu ekspluatāciju var uzsākt pēc būvvaldes pozitīva lēmuma saņemšanas vai gadījumos, kad ierosināts būvniecības process, pēc būvvaldes atbildīgās amatpersonas atzīmes par būvdarbu pabeigšanu saņemšanas.

33. Sezonas objekts, pēc saskaņotā termiņa beigām, jādemontē 2 (divu) nedēļu laikā vai saskaņā ar projektā norādītajiem termiņiem, sakārtojot teritoriju.

34. Par sezonas objekta demontāžu jāpaziņo būvvaldei, lai saņemtu izziņu par demontāžas faktu.

35. Jebkuru sezonas objektu (t.sk. reklāmas slietņus, sauļošanās krēslus, saulessargus) novieto:

35.1. ne tuvāk kā 25 metrus no noejām uz pludmali;

35.2. ne mazāk kā 7 metru attālumā no pamatkrasta kāpu līnijas (piekrastes kāpu līnijas);

35.3. ne mazāk kā 5 metru attālumā no pludmalē esošās kāpu veģetācijas (pludmales zonā no priekškāpu un embrionālo kāpu fragmentiem);

35.4. ne mazāk kā 20 metrus no dabā esošās ūdenslīnijas;

35.5. vismaz 25 metru attālumā no pludmalē ierīkotiem pašvaldības bērnu spēļu laukumiem un/vai atpūtas vietām.

36. Sezonas objekti netiek izvietoti pret nobrauktuvēm, noejām/ielām, gājēju koridoru robežās, izņēmumi vietās, kur gājēju plūsma nenotiek.

37. Sezonas laikā jānodrošina sezonas objekta saimnieciskā darbība atbilstoši saskaņotajam projektam, saņemot pašvaldības izsniegtu atļauju.

38. Par kuģošanas līdzekļa ekspluatāciju un drošību atbildīgs ir kuģošanas līdzekļa īpašnieks.

39. Kuģošanas līdzekļa vadītājam, atrodoties publisko ūdeņu teritorijā, aizliegts:

39.1. iebraukt peldēšanai, kā arī sporta nodarbībām un citiem pasākumiem paredzētajos un ar bojām norobežotos ūdeņos;

39.2. no kuģošanas līdzekļiem piesārņot ūdeni ar atkritumiem un naftas produktiem;

39.3. braukt gar peldvietu norobežojošajām bojām tuvāk par 15 metriem, bet, ja bojas nav uzstādītas, tad ne tuvāk kā 30 metru attālumā no krasta, un/vai šķērsot peldēšanas zonu.

40. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums:

40.1. braukšanas un stāvēšanas (arī ārpus piestātnes) laikā gādāt par kuģošanas līdzekļa drošību;

40.2. pastāvīgi novērot apkārtējo situāciju, citu peldošo līdzekļu kustību un izvēlēties tādu ātrumu, lai kuģošanas līdzekļa radīto viļņu augstums un jauda neradītu bīstamību pārējiem ūdeņu izmantotājiem, neizskalotu upes un/vai ezeru krastus un saudzētu floru.

41. Atpūtas kuģiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļiem uzsākt un pabeigt braukšanu perpendikulāri krastam.

42. Atpūtas kuģu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu ielaišana ūdenī pieļaujama, izmantojot tam speciāli paredzētas nobrauktuves.

43. Ūdens slēpošana un tai pielīdzināmi ūdenssporta veidi atļauti no krasta tikai speciāli ierīkotās vietās, uzsākot un pabeidzot braukšanu perpendikulāri krastam.

44. Ja kuģošanas līdzekli iznomā, tad iznomātājs nodrošina nomniekam instruktāžu par kuģošanas līdzekļa drošu izmantošanu un normatīvajos aktos paredzēto drošības aprīkojumu. Nododot kuģošanas līdzekli nomā, iznomātājs iepazīstina nomnieku ar satiksmes kārtību akvatorijā un tās īpatnībām (piemēram, atvari, straumes).

45. Visi ūdenssporta pasākumi, ja tos nerīko pašvaldība, ir saskaņojami ar pašvaldību ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma.

46. Administratīvā atbildība par šajos noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura administratīvā atbildība vai kriminālatbildība nav paredzēta citos normatīvajos aktos vai Carnikavas novada domes 2010. gada 19. maija saistošajos noteikumos Nr. 2010/10 "Carnikavas novada sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi".

47. Par šo noteikumu prasību neievērošanu:

47.1. ja administratīvais pārkāpums izdarīts līdz 31.12.2019. – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 (trīs simti piecdesmit) eiro, bet juridiskajām personām līdz 1400 (viens tūkstotis četri simti) eiro;

47.2. ja administratīvais pārkāpums izdarīts, sākot no 01.01.2020. – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no 2 līdz 280 naudas soda vienībām.

48. punkts. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Carnikavas novada pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Carnikavas novada domes Administratīvā komisija.

(Carnikavas novada domes 20.11.2019. saistošo noteikumu Nr. SN/2019/40 redakcijā)

49. punkts. Carnikavas novada domes Administratīvās komisijas lēmumu, kas pieņemts līdz 31.12.2019., saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. panta pirmās daļas 1. punktu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā kārtībā un termiņos. Carnikavas novada domes Administratīvās komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc 01.01.2020., saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 166. panta otro daļu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesās Administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtībā un termiņos.

(Carnikavas novada domes 20.11.2019. saistošo noteikumu Nr. SN/2019/40 redakcijā)

50. Kontrolēt noteikumu izpildi, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgas būvvaldes un pašvaldības policijas amatpersonas.

51. Ja tiek konstatēts ūdenstilpē nogremdēta mazizmēra kuģošanas līdzekļa, mehāniskā transportlīdzekļa vai cita objekta (piemēram, laipa, pontons u.tml.) (turpmāk – objekti) neizcelšanas no ūdenstilpes un nenogādāšanas ārpus aizsargjoslas un/vai dabas parka teritorijas gadījums, pašvaldības policija nekavējoties ziņo aģentūrai. Aģentūra izvērtē radīto apdraudējumu un, nepieciešamības gadījumā, organizē objektu izcelšanu un nogādāšanu ārpus aizsargjoslas un/vai dabas parka teritorijas. Pārkāpējam vai transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus.

52. Noteikumu 6. punktā norādītās informatīvās zīmes izvietojamas līdz 2020. gada 15. maijam.

53. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas saistošie noteikumi "Carnikavas novada teritorijas plānojuma 2018.–2028. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".