1. pants. Likuma mērķis ir atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju saskaņā ar Starptautiskās tiesas Statūtu 36. panta otro daļu.

3. pants. Deklarācijā ietver šādus nosacījumus Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai:

1) atsauci uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību;

2) citu saistošu starptautisko strīdu risināšanas līdzekļu izmantošanu un starptautiskajos līgumos paredzēto strīdu risināšanas mehānismu prioritāti;

3) tādas obligātās jurisdikcijas neatzīšanu, kuru prasītājs atzinis tikai konkrētā strīda risināšanai;

4) laika ietvarus jurisdikcijas īstenošanai;

5) nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm;

6) prasītāja pienākumu vismaz sešus mēnešus iepriekš informēt Latvijas Republiku par nodomu vērsties pret to Starptautiskajā tiesā;

7) iespēju jebkurā laikā atsaukt deklarāciju vai izdarīt grozījumus tajā.

4. pants. Latvijas interešu pārstāvību Starptautiskajā tiesā īsteno Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis.

5. pants. Koordinējošā iestāde jautājumos, kas saistīti ar Starptautisko tiesu, ir Ārlietu ministrija.