1. Noteikumi nosaka vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju (turpmāk – eksporta kredīta garantijas) izsniegšanas nosacījumus komersantiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām komercdarbību un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu izpratnē (turpmāk – saimnieciskās darbības veicēji), Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāju savstarpējās saistības un paziņošanas procedūras Eiropas Komisijai un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšuzņēmuma līgums – galvenā līgumslēdzēja un apakšuzņēmēja noslēgts līgums par noteiktas eksporta līguma daļas izpildes nodošanu apakšuzņēmējam;

2.2. apakšuzņēmējs – saimnieciskās darbības veicējs, kurš ir apņēmies nodrošināt noteiktas eksporta līguma daļas izpildi;

2.3. Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājs – Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu institūcija, kas sniedz eksporta kredītu apdrošināšanas vai garantēšanas pakalpojumus;

2.4. eksporta kredīta garantija – garantija, kas sedz garantijas saņēmējam radušos zaudējumus, ja pircējs nav veicis samaksu par preci vai pakalpojumu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu;

2.5. eksporta kredīts:

2.5.1. kredīts, ko eksportētājs piešķir pircējam, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus, par kuriem pircējs veic maksājumus eksportētājam atbilstoši eksporta līguma noteikumiem. Šā kredīta riska periods, ieskaitot ražošanas periodu, pārsniedz divus gadus, bet nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulas (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK (turpmāk – Regula Nr. 1233/2011), II pielikumā norādīto termiņu;

2.5.2. kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas piešķirts kredīts pircējam par maksājumu veikšanu eksportētājam atbilstoši eksporta līguma noteikumiem. Šā kredīta atmaksas periods pārsniedz divus gadus, bet nepārsniedz Regulas Nr. 1233/2011 II pielikumā norādīto termiņu;

2.6. eksporta līgums – eksportētāja un pircēja starpā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru eksportētājam ir pienākums piegādāt preci vai sniegt pakalpojumu un pircējam ir pienākums veikt samaksu par to;

2.7. eksportētājs – saimnieciskās darbības veicējs, kurš izgatavo un piegādā preci vai sniedz pakalpojumu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu;

2.8. eksports – preces piegāde vai pakalpojuma sniegšana atbilstoši eksporta līgumam;

2.9. galvenais līgumslēdzējs – saimnieciskās darbības veicējs, kurš ir apņēmies nodrošināt eksporta līguma izpildi un piegādāt preces vai pakalpojumus;

2.10. garantētājs – akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum";

2.11. garantijas saņēmējs – šo noteikumu 2.5.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – eksportētājs, šo noteikumu 2.5.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – kredītiestāde vai cita finanšu institūcija;

2.12. garantijas līgums – garantētāja un garantijas saņēmēja noslēgts līgums par eksporta kredīta garantiju;

2.13. kopgarantija – garantija, kas sedz garantijas saņēmējam radušos zaudējumus par eksporta kredīta eksportētāja daļu;

2.14. pārgarantija – garantija, kas sedz cita eksporta kredīta garantijas, apdrošināšanas sniedzēja sniegtas eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas zaudējumu daļu apmērā, kādā garantētājs un cits eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas sniedzējs ir vienojušies uz savstarpēju līgumu pamata;

2.15. pircējs – ārvalstī reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kas atbilstoši eksporta līgumam ir apņēmies samaksāt par piegādāto preci vai saņemto pakalpojumu;

2.16. prece – Latvijas Republikā izgatavota prece, tās izgatavošanas būtiska daļa vai tās izgatavošanas tiesības;

2.17. pakalpojums – pakalpojums, ko sniedz eksportētājs, kura primārā saimnieciskās darbības vieta ir Latvijas Republikā un kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto savus vai cita Latvijā noteiktā kārtībā reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja aktīvus vai darbaspēku;

2.18. prasības nogaidīšanas periods – termiņš, kas sākas, kad garantijas saņēmējs ir paziņojis garantētājam par:

2.18.1. līguma saistību neizpildi preces ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas gadījumā;

2.18.2. maksājumu kavējumu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

3. Garantiju izsniegšanai un garantētāja pārvaldības izmaksu segšanai izmanto Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros atmaksāto publisko finansējumu 5 000 000 euro apmērā, kas noteikts atbilstoši programmas novērtējumam, kurš izstrādāts saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likumu. Garantētāja pārvaldības izmaksas nosaka atbilstoši garantētāja vadības izmaksu aprēķināšanas metodikai.

4. Eksporta kredīta garantiju izsniegšanas kārtību, garantiju prēmijas likmes apmēru un tās piemērošanas kārtību, garantiju periodu, garantiju segto zaudējumu samazināšanas pasākumus un šo zaudējumu atlīdzības apmēra aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī parāda atgūšanas darbības nosaka līgumos, kas noslēgti starp garantētāju un garantijas saņēmēju vai citu finanšu institūciju, ar kuru noslēgts kopgarantijas vai pārgarantijas līgums.

5. Garantētājs eksporta kredīta garantiju izsniegšanā ievēro Regulas Nr. 1233/2011 nosacījumus.

6. Garantija paredz atlīdzības izmaksāšanu par zaudējumiem (vai to daļu), kas ir radušies, jo iestājies kāds no šādiem riskiem:

6.1. ražošanas perioda risks, kas iestājas, pircējam atsaucot preces pasūtīšanu pēc ražošanas uzsākšanas, bet pirms preces piegādes vai atsaucot pakalpojumu pēc sagatavošanas uzsākšanas, bet pirms pakalpojuma sniegšanas, ja tam pamatā ir kāds no šo noteikumu 7. vai 8. punktā minētajiem riskiem, kas garantijas saņēmējam radījis zaudējumus, un šādu saistību neizpilde no pircēja puses ilgst vismaz 180 dienas;

6.2. eksporta kredīta risks, kas iestājas, pircējam neveicot maksājumu par tam piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu, ja tam pamatā ir kāds no šo noteikumu 7. vai 8. punktā minētajiem riskiem, kas garantijas saņēmējam radījis zaudējumus, un maksājuma kavējums ilgst vismaz 90 dienas.

7. Komerciālais risks ir:

7.1. eksporta līguma pārkāpšana no pircēja puses, ja pircējs patvaļīgi pieņem lēmumu pārtraukt vai izbeigt eksporta līgumu bez tiesiska iemesla;

7.2. pircēja atteikums, ja tam nav tiesiska pamata, pieņemt atbilstoši eksporta līguma noteikumiem piegādātu preci vai sniegtu pakalpojumu pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas;

7.3. pircēja vai tā galvotāja maksātnespēja;

7.4. saistību neizpilde, ja pircējs un galvotājs neveic to parādu samaksu, kas izriet no eksporta līguma.

8. Politiskais risks ir:

8.1. jebkurš ārvalstu valdības pasākums vai lēmums, kas liedz izpildīt eksporta līgumu;

8.2. dažu vai visu maksājumu pārtraukšana vai to izpildes atlikšana (moratorijs), ko nosaka pircēja valsts vai citas valsts valdība, ar kuras starpniecību atbilstoši eksporta līgumam būtu jāveic maksājums;

8.3. politiskie notikumi, ekonomiskās grūtības, administratīvie pasākumi, kas aizkavē eksporta līgumā paredzēto maksājumu veikšanu;

8.4. pircēja vai tā galvotāja valstī spēkā stājušās tiesību normas, kas pircēja vai tā galvotāja veiktos maksājumus vietējā valūtā pasludina par spēkā esoša parāda dzēšanu, lai gan valūtas maiņas kursa svārstību dēļ šādi maksājumi, tos konvertējot eksporta līgumā noteiktajā valūtā, līdzekļu pārskaitīšanas dienā vairs nesedz parāda summu;

8.5. jebkurš garantētāja vai garantijas saņēmēja valsts valdības pasākums vai lēmums (tai skaitā pasākumi un lēmumi par tirdzniecību ar eksportētāja valsti), kas pircējam vai galvotājam liedz vai padara neiespējamu norēķinu veikšanu;

8.6. ārpus garantētāja valsts radušies nepārvaramas varas apstākļi – karš, pilsoņu karš, revolūcija, sacelšanās, pilsoņu nemieri – un šo apstākļu dēļ radītie zaudējumi.

9. Eksporta kredīta garantiju nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem:

9.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums;

9.2. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

10. Eksporta kredīta garantija sedz līdz 95 % no ražošanas perioda riska vai eksporta kredīta riska zaudējumiem, ja tie rodas, iestājoties kādam no šo noteikumu 7. punktā minētajiem riskiem, un līdz 100 % no eksporta kredīta riska vai ražošanas perioda riska zaudējumiem, ja tie rodas, iestājoties kādam no šo noteikumu 8. punktā minētajiem riskiem, bet ne vairāk par noteikto eksporta kredīta garantijas apmēru.

11. Eksporta kredīta garantijas apmērs viena saimnieciskās darbības veicēja eksporta kredīta darījumiem ar vienu pircēju nepārsniedz 5 000 000 euro vai tā ekvivalentu citā valūtā pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa garantijas izsniegšanas dienā.

12. Garantētāja pienākums ir nodrošināt, ka izsniegtā garantijas prēmija, kas maksājama par eksporta kredīta garantiju:

12.1. atbilst segtajam riskam, tai skaitā katras valsts riska pakāpei un parādnieka kredītspējai;

12.2. atbilst izsniegtās garantijas apmēram, zaudējumu atlīdzības procentam, garantijas noteikumiem un citiem kredītrisku ietekmējošiem faktoriem, kas kalpo kā pircēja nodrošināta garantija vai cits darījuma ietvaros noteikts maksājumu saistību pastiprinājums;

12.3. ir pietiekama, lai segtu garantijas izsniegšanas izdevumus un garantētāja ilgtermiņa darbības izdevumus, kas saistīti ar iespējamo zaudējumu un ar garantijas līgumu saistīto izmaksu segšanu.

13. Garantijas ņēmējam ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību ne agrāk kā pēc prasības nogaidīšanas perioda beigām. Prasības nogaidīšanas perioda ilgums ir noteikts garantijas līgumā. Prasības nogaidīšanas periods netiek piemērots, ja pircēja saistību neizpildi izraisījis šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētais risks vai ja pieņemts divpusējs starpvaldību nolīgums par parādu pārstrukturēšanu.

14. Pēc prasības nogaidīšanas perioda beigām garantētājs garantijas līgumā paredzēto atlīdzību izmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti un informācija, kas apliecina zaudējumu atlīdzības izmaksas pamatotību.

15. Garantētājam ir tiesības atteikt zaudējumu atlīdzību atbilstoši garantijas līguma nosacījumiem, tostarp šādu iemeslu dēļ:

15.1. garantijas ņēmēja vai tā pilnvarotas personas darbība vai bezdarbība ir sekmējusi zaudējumu rašanos;

15.2. eksporta līgumā vai jebkurā ar to saistītā darījuma aktā ir noteikts garantijas ņēmēja tiesību ierobežojums pircēja parāda atgūšanai;

15.3. pēc aizdevuma līguma vai eksporta līguma noslēgšanas garantijas ņēmējs un pircējs ir vienojušies par noteikumiem, kas aizkavē parāda atmaksāšanu;

15.4. zaudējumus izraisījusi apakšuzņēmēja vai citu piegādātāju saistību neizpilde, ja šīs neizpildes pamatā nav šo noteikumu 8. punktā minētie riski.

16. Ja eksporta līgums paredz samaksu vienā vai vairākās ārvalstu valūtās, garantija var tikt izsniegta jebkurā attiecīgajā valūtā, ja to var konvertēt uz euro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto valūtas maiņas kursu.

17. Šo noteikumu 18. un 19. punktu piemēro šādos gadījumos:

17.1. galvenais līgumslēdzējs slēdz apakšuzņēmēja līgumu ar vienu vai vairākiem apakšuzņēmējiem no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm par eksporta līguma noteiktas daļas izpildi, ja pircējs neveic saimniecisko darbību valstī, kurā reģistrēts galvenais līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs;

17.2. galvenais līgumslēdzējs ir apņēmies daļu no pircēja samaksātās summas par eksporta līguma daļu, kuru izpilda apakšuzņēmējs, samaksāt apakšuzņēmējam un veic visas nepieciešamās darbības, lai samaksu veiktu;

17.3. starp apakšuzņēmēju un pircēju nav juridisku saistību;

17.4. galvenā līgumslēdzēja garantētājs un apakšuzņēmēja garantētājs sedz zaudējumu daļu, kas izriet no savas valsts garantijas saņēmēja eksporta līguma izpildes daļas.

18. Galvenā līgumslēdzēja garantētājs, būdams visa riska (tai skaitā apakšuzņēmēja daļas) pārvaldītājs darījumā, garantijas līgumā apņemas:

18.1. garantēt galvenā līgumslēdzēja risku tikai uz tam attiecināmo eksporta līguma daļu;

18.2. bez visu garantētāju kopīgas piekrišanas neapstiprināt grozījumus eksporta līgumā vai galvenā līgumslēdzēja un apakšuzņēmēja līgumā par eksporta līguma izpildi;

18.3. nepārtraukt savas saistības pret galveno līgumslēdzēju, ja tas pārkāpis kādu no eksporta līguma noteikumiem, nepaziņojot par to apakšuzņēmēju garantētājam;

18.4. neatzīt garantiju par spēkā neesošu, nepaziņojot par to apakšuzņēmēju garantētājam;

18.5. informēt apakšuzņēmēju garantētājus par visiem faktiem, kas nonākuši galvenā līgumslēdzēja garantētāja rīcībā un var ietekmēt iespējamo zaudējumu rašanos un apjomu;

18.6. zaudējumu iestāšanās vai iespējamas iestāšanās gadījumā konsultēt apakšuzņēmēju garantētājus par veicamajiem soļiem. Lēmumus par zaudējumu segšanu iespēju robežās pieņem ar visu garantētāju piekrišanu, izmaksājamo summu un kārtību nosakot saskaņā ar katra garantētāja garantijas līgumā paredzēto;

18.7. pēc atlīdzības izmaksas veikt visas nepieciešamās darbības zaudējumu atgūšanai un no atgūtās summas atmaksāt apakšuzņēmēja garantētājiem tiem pienākošos daļu proporcionāli to garantētajai daļai darījumā;

18.8. galvenajam līgumslēdzējam izsniegtās garantijas pārtraukšanas gadījumā nodrošināt šo noteikumu 18. punktā minēto pienākumu izpildi.

19. Apakšuzņēmēja garantētājs garantijas līgumā apņemas:

19.1. garantēt savas valsts apakšuzņēmējam garantiju tikai par tam attiecināmo eksporta līguma daļu;

19.2. bez galvenā līgumslēdzēja garantētāja piekrišanas neapstiprināt nekādus grozījumus galvenā līgumslēdzēja un apakšuzņēmēju līgumā par eksporta līguma izpildi;

19.3. neatteikt zaudējumu atlīdzības izmaksas saskaņā ar garantijas līgumu par jebkuru apakšuzņēmēja saistību neizpildi, nepaziņojot par to galvenā līgumslēdzēja garantētājam;

19.4. neatzīt garantiju par spēku zaudējušu, nepaziņojot par to galvenā līgumslēdzēja garantētājam;

19.5. informēt galvenā līgumslēdzēja garantētāju par visiem faktiem, kas nonākuši apakšuzņēmēja garantētāja rīcībā un var ietekmēt iespējamo zaudējumu rašanos un apjomu;

19.6. apakšuzņēmējam piešķirtās garantijas pārtraukšanas gadījumā nodrošināt šajā punktā minēto pienākumu izpildi.

20. Lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apriti starp garantētāju, Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisiju, ir noteikti šādi paziņošanas procedūru veidi:

20.1. ikgadējais informatīvais paziņojums;

20.2. paziņojums lēmuma pieņemšanai;

20.3. informatīvais paziņojums par plānotajiem garantiju nosacījumiem;

20.4. informatīvais paziņojums pēc garantijas nosacījumu izmaiņām.

21. Šo noteikumu 20. punktā minētajos paziņojumos ietvertā informācija nav izpaužama trešajām personām.

22. Ikgadējo informatīvo paziņojumu sniedz šādā kārtībā:

22.1. līdz kārtējā gada 30. aprīlim garantētājs nosūta pārējiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai paziņojumu par savu darbību iepriekšējā gadā. Paziņojumā iekļauj informāciju par katru valsti, kurā darbojas pircēji, ar kuriem garantiju ņēmēji ir noslēguši eksporta līgumus un kuru iespējamo zaudējumu segšanu nodrošina garantētāja izsniegtās eksporta kredītu garantijas. Par katru valsti garantētājs ziņojumā norāda šādu informāciju:

22.1.1. garantētāja apstiprināto limitu kopsumma;

22.1.2. garantētāja spēkā esošo saistību kopsumma;

22.1.3. garantijas prēmiju ieņēmumu kopsumma;

22.1.4. atgūto līdzekļu kopsumma;

22.1.5. izmaksāto zaudējumu atlīdzības kopsumma;

22.2. līdz kārtējā gada 31. janvārim garantētājs ziņo pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai par attiecīgajā gadā plānotajiem standarta garantiju seguma nosacījumiem un ierobežojumiem.

23. Paziņojumu lēmuma pieņemšanai sniedz šādā kārtībā:

23.1. ja saņemts konkurējošs eksportējošu Eiropas Savienības komersantu vai banku piedāvājums, garantētājs nekavējoties atbild uz jebkuru Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāju informācijas pieprasījumu par attiecīgā eksporta līguma pircēja juridisko statusu;

23.2. ja rodas nesaskaņas par pircēja juridisko statusu, konkrētajā eksporta līgumā ieinteresētie Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji sniedz informāciju pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un kopīgi vienojas par pircēja juridisko statusu;

23.3. ja Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji 10 darbdienu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas nevar noskaidrot pircēja juridisko statusu, šo jautājumu un ar šo jautājumu saistīto informāciju nodod izskatīšanai Eiropas Komisijai.

24. Informatīvo paziņojumu par plānotajiem garantiju nosacījumiem sniedz šādā kārtībā:

24.1. ja garantētājs plāno piešķirt izdevīgākus garantijas nosacījumus konkrētam eksporta līgumam vai līgumu kopumam, nozarēm vai valstīm, tad garantētājs vismaz septiņas darbdienas pirms sava lēmuma stāšanās spēkā paziņo par savu nodomu pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai, norādot iecerētās atkāpšanās iemeslus un maksājamo garantijas prēmijas summu;

24.2. ja garantētājs plāno noteikt mazāku garantijas prēmiju, nekā noteikts šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā paziņojumā, tad garantētājs vismaz septiņas darbdienas pirms sava lēmuma stāšanās spēkā paziņo par savu nodomu pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai;

24.3. ja garantētājs, pamatojoties uz cita Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāja šo noteikumu 24.1. vai 24.2. apakšpunktā minēto paziņojumu, plāno piešķirt izdevīgākus garantijas nosacījumus, nekā piešķir šis Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājs, tad garantētājs vismaz septiņas darbdienas pirms sava lēmuma stāšanās spēkā paziņo par savu nodomu pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai, norādot plānoto garantijas prēmijas likmi;

24.4. ja garantētājs plāno garantēt iespējamo zaudējumu segšanu eksporta līgumos ar pircējiem valstīs, kurās tas nepiedāvā garantijas, tad garantētājs vismaz septiņas darbdienas pirms sava lēmuma stāšanās spēkā paziņo par savu nodomu pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai, norādot plānoto garantijas prēmijas likmi.

25. Informatīvo paziņojumu pēc garantijas nosacījumu izmaiņām sniedz šādā kārtībā:

25.1. ja garantētājs noteicis mazāk izdevīgus garantijas nosacījumus konkrētam eksporta līgumam vai līgumu kopumam, nozarei vai valstij, tad garantētājs līdz kārtējā gada 31. janvārim paziņo pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai par iepriekšējā gadā noteiktajiem mazāk izdevīgajiem garantijas nosacījumiem;

25.2. ja garantētājs izmaina vienu vai vairākus šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā paziņojumā noteiktos garantijas nosacījumus, tad garantētājs nekavējoties paziņo pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai par koriģētajiem nosacījumiem;

25.3. ja garantētājs, pamatojoties uz cita Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāja šo noteikumu 24.1. vai 24.2. apakšpunktā minēto paziņojumu, nosaka tādus pašus nosacījumus, kādus nosaka šis Eiropas Savienības eksporta garantētājs, tad garantētājs nekavējoties paziņo par to pārējiem Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem un Eiropas Komisijai;

25.4. garantētājs laikus sniedz detalizētas atbildes uz jebkuru pārējo Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāju vai Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt skaidrojumu vai informāciju par tā darbību.

26. Visi paziņojumi veicami rakstiski, izmantojot elektroniskā pasta sistēmu vai, ja nepieciešams, izmantojot citus piemērotus sakaru līdzekļus, kas nodrošina ātru informācijas apmaiņu.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998. gada 7. maija Direktīvas 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem;

2) Padomes 1984. gada 27. novembra Direktīvas 84/568/EEK par dalībvalsts vārdā vai ar tās atbalstu darbojošos eksporta kredītu apdrošināšanas organizāciju vai šādu organizāciju vietā darbojošos valsts struktūrvienību savstarpējām saistībām attiecībā uz kopīgām garantijām tāda līguma gadījumā, kurā iesaistīti viens vai vairāki apakšuzņēmēji vienā vai vairākās Eiropas Kopienu dalībvalstīs.