Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Patvēruma likumā

Izdarīt Patvēruma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 2. nr.) šādus grozījumus:

1. 9. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Iekšlietu ministrija nodod tās valdījumā esošās patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpas un to iekārtas bezatlīdzības lietošanā pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, un nodrošina patvēruma meklētājiem viņu izmitināšanas laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību nepilngadīgajiem, citu patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanu. Bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija.";

izteikt astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pašvaldības faktiskos izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(9) Pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu audžuģimenē, tas ir, pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā izmaksāto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kā arī pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem."

2. Papildināt 12. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

3. Izslēgt 22. panta otrās daļas otro teikumu.

4. Izteikt 34. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pastāv vērā ņemams iemesls uzskatīt, ka patvēruma meklētājs ir netieši atsaucis savu iesniegumu vai atteicies no tā, jo nav pildījis šā likuma 12. panta pirmās daļas 1., 2. vai 5. punktā minētos pienākumus, vai bez iepriekšēja brīdinājuma ir atstājis patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, vai ir aizbēdzis no Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpām."

5. Izteikt 53. pantu šādā redakcijā:

"53. pants. Atbalsts bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai

(1) Ja bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pietiekamu līdzekļu, tai ir tiesības saņemt:

1) vienreizējo finansiālo atbalstu;

2) pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai (turpmāk - pabalsts).

(2) Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir un izmaksā Pārvalde. Pārvaldes amatpersona lēmumu par vienreizējā finansiālā atbalsta izmaksu pieņem vienas nedēļas laikā no dienas, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona iesniegusi iesniegumu tā saņemšanai un ievēroti šādi noteikumi:

1) persona iesniegusi iesniegumu viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu;

2) persona neatrodas šā panta septītās daļas 1. vai 2. punktā minētajās institūcijās;

3) persona personīgi iesniegusi iesniegumu Pārvaldei.

(3) Pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir darbspējīgā vecumā (personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam), piešķir šādos gadījumos:

1) persona strādā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");

2) persona nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, izņemot šā panta sestajā daļā minētos gadījumus, tai ir bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss un tā pilda bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās.

(4) Pabalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegts iesniegums par pabalsta piešķiršanu.

(5) Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas. Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu septiņus mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas. Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no dienas kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

(6) Nodarbinātības valsts aģentūrā nav jāreģistrējas šā panta trešajā daļā minētajai personai:

1) kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu;

2) kura klātienē iegūst izglītību akreditētā izglītības iestādē Latvijā.

(7) Pabalstu neizmaksā par laikposmu, kad persona:

1) atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā;

2) atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kuras pakalpojumu pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta;

3) nav pildījusi bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus.

(8) Ja alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir saņēmusi vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu, piešķir bēgļa statusu, tai ir tiesības saņemt pabalstu kā bēglim par laikposmu, kas kopā ar iepriekš izmaksātā pabalsta laikposmu nepārsniedz 10 mēnešus.

(9) Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir pienākums nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu labprātīgi atmaksāt valsts budžetā, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikumus.

(10) Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona labprātīgi neatmaksā nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo summu atgūst, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikumus.

(11) Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, to piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets."

6. Papildināt likumu ar 70. pantu šādā redakcijā:

"70. pants. Pasākumi pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismu ietvaros

(1) Pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismu ietvaros uzņemtā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju no dienas, kad tā ir uzņemta Latvijas Republikā un iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process par tās iesniegumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais personas iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatāms šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lemjot par personas atbilstību starptautiskās aizsardzības kritērijiem un tās uzņemšanu pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu ietvaros, Pārvalde var pieņemt lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja vai citu sadarbības partneru iesniegto informāciju, ja tā ir pietiekama minētā lēmuma pieņemšanai.

(4) Lai pārmitināšanas mehānisma ietvaros persona ieceļotu Latvijas Republikā, tai, ja nepieciešams, izsniedz pagaidu ieceļošanas dokumentu.

(5) Pagaidu ieceļošanas dokumenta paraugu un šā dokumenta izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"4. Grozījumi šajā likumā par 53. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017. gada 1. jūnijā.

5. Pabalstu, kuru Pārvalde piešķīrusi bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai līdz 2017. gada 31. maijam, tai skaitā pabalstu valsts valodas apguvei, pēc 2017. gada 1. jūnija turpina izmaksāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kārtībā, kāda bija spēkā, pabalstu piešķirot.

6. Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kurai pabalsts piešķirts līdz 2017. gada 31. maijam, pabalstu izmaksā atbilstoši lēmumā par pabalsta piešķiršanu noteiktajam termiņam un uz to neattiecas šā likuma 53. panta trešajā daļā minētie nosacījumi, kas stājas spēkā 2017. gada 1. jūnijā.

7. Līdz šā likuma 12. panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 30. novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumi Nr. 620 "Kārtība, kādā veic aizturētā patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī reģistrē to rezultātus"."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 20. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 10. maijā