LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas kriminālkodeksa 59. panta piemērošanu

Sakarā ar jautājumiem, kas rodas, piemērojot Latvijas Republikas 1991. gada 22. augusta likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālkodeksā un Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 33/34) 1. pantu, ar kuru izdarīti grozījumi un papildinājumi Latvijas kriminālkodeksa 59. pantā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Izskaidrot, ka saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 6. pantu Latvijas Republika nevar uzņemties pildīt tiesību normas, kas nosaka citu valstu likumīgo interešu aizsardzību, ja par šādu sadarbību nav noslēgts starpvalstu līgums. Līdz ar to laika posmā no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 22. augustam bija spēkā un tika piemērota tikai tā Latvijas PSR kriminālkodeksa 59. panta dispozīcijas daļa, kas nosaka atbildību par sazvērestību nolūkā sagrābt varu, ja nozieguma objekts bija Latvijas Republika.

Kriminālkodeksa 59. panta minētā dispozīcijas daļa, nemainot tas būtību, bet izsakot to citā redakcijā, ar Latvijas Republikas 1991. gada 22. augusta likumu ir iekļauta Latvijas PSR (Latvijas) kriminālkodeksa 59. pantā, tāpēc darbības, kuras vērstas uz valsts varas gāšanu un kuras notikušas pēc 1990. gada 4. maija, kvalificējamas pēc Latvijas kriminālkodeksa 59. panta Latvijas Republikas 1991. gada 22. augusta likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālkodeksā un Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā» redakcijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 26. martā