1. Pietiekamas pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodika elektronisko sakaru nozarē (turpmāk – metodika) nosaka:

1.1. kārtību, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) aprēķina elektronisko sakaru komersanta, kuram noteikta būtiska ietekme tirgū un noteikta tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistība par nepietiekamu cenu starpību (turpmāk – komersants), mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību (turpmāk – Cenu starpība);

1.2. termiņu, kādā komersants iesniedz Regulatoram Cenu starpības aprēķināšanai nepieciešamo informāciju.

2. Komersants, lai sagatavotu informāciju iesniegšanai Regulatoram Cenu starpības aprēķināšanai, veic šādas darbības:

2.1. nosaka galalietotājiem sniegto tarifu plānu, kuram bija lielākais abonentu skaits (turpmāk – virzošais produkts) iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrī, katrā no šīm elektronisko sakaru pakalpojumu grupām:

2.1.1. tarifu plāns, kurā iekļauts tikai balss telefonijas pakalpojums;

2.1.2. tarifu plāns, kurā iekļauts tikai publiskā interneta piekļuves pakalpojums;

2.1.3. tarifu plāns, kurā iekļauts tikai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums publiskajos elektronisko sakaru tīklos (turpmāk – televīzijas pakalpojums);

2.1.4. tarifu plāns, kurā iekļauti tikai balss telefonijas un televīzijas pakalpojumi;

2.1.5. tarifu plāns, kurā iekļauti tikai balss telefonijas un publiskā interneta piekļuves pakalpojumi;

2.1.6. tarifu plāns, kurā iekļauti tikai televīzijas un publiskā interneta piekļuves pakalpojumi;

2.1.7. tarifu plāns, kurā iekļauti tikai balss telefonijas, televīzijas un publiskā interneta piekļuves pakalpojumi;

2.2. aprēķina katra virzošā produkta kopējo abonentu skaitu gadā šādi: summē attiecīgā virzošā produkta abonentu skaitu iepriekšējā kalendārā gada katra mēneša pēdējā datumā;

2.3. nosaka jaunu virzošo produktu attiecīgajā pakalpojumu grupā, ja komersants informācijas iesniegšanas brīdī ir pārtraucis sniegt kādu no tarifu plāniem, kas iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrī bija virzošais produkts.

3. Komersants iesniedz Regulatoram Cenu starpības aprēķināšanai:

3.1. informāciju par virzošo produktu katrā no šīs metodikas 2.1.apakšpunktā noteiktajām pakalpojumu grupām;

3.2. ieņēmumus no katra virzošā produkta un katra virzošā produkta kopējo abonentu skaitu iepriekšējā kalendārajā gadā, ja pakalpojums ir sniegts iepriekšējā kalendārajā gadā;

3.3. virzošajam produktam noteikto tarifu bez tarifu atlaides informācijas sniegšanas brīdī, ja šis virzošais produkts nav sniegts iepriekšējā kalendārajā gadā vai komersants kopš iepriekšējā kalendārā gada 31.decembra ir mainījis virzošā produkta tarifu.

4. Komersants sagatavo un iesniedz Regulatoram Cenu starpības aprēķināšanai šīs metodikas 2. un 3.punktā noteikto informāciju šādos termiņos:

4.1. trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad komersantam ir stājusies spēkā Regulatora noteiktā tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistība par nepietiekamu cenu starpību;

4.2. 30 dienu laikā pēc komersanta piekļuves pamatpiedāvājuma publicēšanas vai piekļuves pakalpojumu tarifu izmaiņām;

4.3. pēc Regulatora pieprasījuma.

5. Komersants rakstiski informē Regulatoru par izmaiņām saistībā ar virzošajiem produktiem 30 dienu laikā no šo izmaiņu brīža:

5.1. virzošajam produktam noteikto tarifu, ja mainījies virzošā produkta tarifs;

5.2. jaunu virzošo produktu attiecīgajā pakalpojumu grupā, ja komersants ir pārtraucis sniegt kādu no tarifu plāniem, kas iepriekš Regulatoram paziņots kā virzošais produkts.

6. Regulators aprēķina katra virzošā produkta vidējo tarifu (turpmāk – mazumtirdzniecības cenu) šādi: dalot ieņēmumus no virzošā produkta ar virzošā produkta kopējo abonentu skaitu iepriekšējā kalendārajā gadā.

7. Ja komersants iepriekšējā kalendārā gadā nav sniedzis konkrēto virzošo produktu vai kopš iepriekšējā kalendārā gada 31.decembra ir mainījis virzošā produkta tarifu, Regulators pieņem, ka virzošā produkta mazumtirdzniecības cena ir komersanta virzošajam produktam noteiktais tarifs Cenu starpības aprēķināšanas brīdī.

8. Regulators aprēķina, kāda, atbilstoši komersanta piekļuves pamatpiedāvājumā publicētajiem tarifiem, būtu cita elektronisko sakaru komersanta maksa par komersanta sniegtajiem piekļuves pakalpojumiem, lai nodrošinātu savam galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumu, kas līdzvērtīgs komersanta virzošajam produktam (turpmāk – virzošajam produktam atbilstošā piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojuma cena), šādi: summējot komersanta piekļuves pakalpojumu tarifus, kas saskaņā ar šīs metodikas pielikumu ietilpst virzošajam produktam atbilstošā piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojuma cenā, izmantojot šādus piekļuves veidus:

8.1. piekļuve metāliskā vītā pāra abonentlīnijai vai abonentapakšlīnijai (vara pāris);

8.2. piekļuve augstas frekvences joslai (AF);

8.3. piekļuve optisko šķiedru kabelim līdz galalietotāja telpām (FTTH);

8.4. piekļuve optisko šķiedru kabelim līdz ēkai (FTTB);

8.5. piekļuve optisko šķiedru kabelim līdz sadales skapim (FTTN);

8.6. optisko šķiedru kabeļa līdz galalietotāja telpām virtuālā atsaistīšana (FTTH VULA);

8.7. optisko šķiedru kabeļa līdz ēkai virtuālā atsaistīšana (FTTB VULA);

8.8. piekļuve datu plūsmai.

9. Ja saskaņā ar komersanta piekļuves pamatpiedāvājumu virzošajam produktam atbilstošā piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojuma cenu var aprēķināt, izvēloties piekļuves elementus ar dažādiem tarifiem, dažādus tehniskos risinājumus, vai vairumtirdzniecības cena mainās atkarībā no pakalpojuma galalietotāju skaita, Regulators aprēķina un izmanto cenu starpības aprēķināšanai lētāko iespējamo virzošajam produktam atbilstošā piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojuma cenu.

10. Regulators aprēķina Cenu starpību šādi: atņemot no virzošā produkta mazumtirdzniecības cenas šim virzošajam produktam atbilstošā piekļuves vairumtirdzniecības pakalpojuma cenu.

11. Regulators aprēķina Cenu starpību katram šīs metodikas 8.punktā noteiktajam piekļuves veidam.

12. Cenu starpība nav pietiekama, ja aprēķinātā Cenu starpība ir negatīva.

13. Ja Cenu starpība nav negatīva, Regulators izvērtē, vai Cenu starpība ir pietiekama, šādi: vai Cenu starpības aprēķina rezultātā iegūtā vērtība sedz cita elektronisko sakaru komersanta izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru pakalpojuma nodrošināšanu galalietotājam, izmantojot komersanta nodrošinātos piekļuves pakalpojumus, ieskaitot samērīgu peļņu.

14. Regulators aprēķina Cenu starpību šādos gadījumos:

14.1. 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Regulators noteicis komersantam būtisku ietekmi tirgū un tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību par nepietiekamu cenu starpību;

14.2. trīs mēnešu laikā pēc komersanta piekļuves pamatpiedāvājuma publicēšanas vai piekļuves pakalpojumu tarifu izmaiņām;

14.3. trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas par virzošā produkta vai tā tarifa izmaiņām;

14.4. lai pārbaudītu, vai komersanta piekļuves tarifi ir tuvināti izmaksām.

15. Regulators 30 dienu laikā pēc Cenu starpības aprēķināšanas publicē informāciju par aprēķināto Cenu starpību savā mājaslapā internetā.

16. Komersants līdz 2016.gada 15.jūnijam sagatavo un iesniedz Regulatoram šīs metodikas 2. un 3.punktā noteikto informāciju.

17. Regulators triju mēnešu laikā pēc šīs metodikas 16.punktā noteiktās informācijas saņemšanas veic komersanta Cenu starpības aprēķinu.

18. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".