1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā (turpmāk – nelaimes gadījums), kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (turpmāk – iestāde) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona).

1.¹ Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darbdienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura amatpersonai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās amatpersonas nāve. Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu dienesta pienākumu pildīšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar amatpersonas saslimšanu.

(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 354 redakcijā)

2. Nelaimes gadījumus izmeklē un uzskaita, lai:

2.1. noskaidrotu nelaimes gadījuma cēloņus un apstākļus, kā arī personas, kuras pieļāvušas normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, un novērstu nelaimes gadījuma riska faktorus;

2.2. dokumentāri noformētu notikušo nelaimes gadījumu un nodrošinātu amatpersonai vai amatpersonas nāves gadījumā tās laulātajam un lejupējiem radiniekiem, bet, ja lejupējo radinieku nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem iespējas saņemt sociālās garantijas.

3. Nelaimes gadījumu izmeklē, ja:

3.1. nelaimes gadījums izraisījis amatpersonai tūlītēju darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti;

3.2. amatpersonu sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), amatpersona saskārusies ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir vai, iespējams, ir inficēti, un pēc šīs saskares ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;

3.2.¹ amatpersona guvusi sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;

3.3. konstatēta amatpersonas nāve.

(Grozīts ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 463)

4. Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz visiem šo noteikumu 3. punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar amatpersonu:

4.1. pildot dienesta pienākumus, tai skaitā:

4.1.1. mācību, stažēšanās vai mācību prakses laikā;

4.1.2. komandējuma laikā;

4.1.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība ir saistīta ar dienesta pienākumiem;

4.1.4. glābjot personas dzīvību, nodrošinot sabiedrisko kārtību, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, – arī tad, ja nelaimes gadījums noticis no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā;

4.2. atrodoties iestādes vai pārvaldes valdījumā esošā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba vai maiņu starplaikā (piemēram, lidaparātu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji);

4.3. darba laikā, tai skaitā:

4.3.1. ja amatpersona prettiesiski nonāvēta (tīši vai aiz neuzmanības) vai viņai nodarīti miesas bojājumi, pildot dienesta pienākumus;

4.3.2. ar dienesta pienākumu pildīšanu saistīta strīda (konfliktsituācijas) laikā;

4.3.3. ar iestādes vai pārvaldes priekšnieka rakstisku rīkojumu izmantojot personisko transportlīdzekli dienesta vajadzībām vai iestādes vai pārvaldes uzdevumā;

4.3.4. veicot jebkuru darbību iestādes vai pārvaldes interesēs, arī ja nav bijis iestādes vai pārvaldes rīkojums;

4.4. iestādes teritorijā vai citā darba vietā darba laikā un noteiktajos pārtraukumos (piemēram, pusdienas pārtraukumos), amatpersonai sakārtojot darba vietu, lietojot darba aprīkojumu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atrodoties sanitārajās un sadzīves telpās, kā arī iekārtu avārijas laikā un amatpersonai pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām;

4.5. ja, amatpersonai pildot dienesta pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu slimību, darba vides riska faktoru iedarbība izraisījusi hronisko saslimšanu saasināšanos, dabas katastrofa (piemēram, zemestrīce, nogruvums, plūdi, vētra), dzīvnieki vai kukaiņi izraisījuši amatpersonas veselības traucējumus;

4.6. saskaņā ar iestādes priekšnieka rakstisku rīkojumu veicot dienesta pienākumus pie cita darba devēja.

5. Ārvalstī izsniegtos dokumentus, kas apliecina, ka ar amatpersonu komandējuma, stažēšanās vai mācību laikā ir noticis nelaimes gadījums, pielīdzina šo noteikumu 20. punktā minētajam aktam par nelaimes gadījumu darbā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

5.1. dokumentos ietvertā informācija nepārprotami apliecina, ka amatpersona, kurai tie izsniegti, ir cietusi nelaimes gadījumā;

5.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;

5.3. amatpersona, kurai izsniegti dokumenti, apliecinot attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstumu, ir ievērojusi starptautiskajos līgumos un citos normatīvajos aktos par dokumentu īstuma apliecināšanu noteikto kārtību.

6. Dokumentus, kas apliecina ar amatpersonu ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu, amatpersona iesniedz attiecīgi Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā (turpmāk – ministrija). Ministrija piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas nosūta to kopijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai un iestādei vai pārvaldei.

7. Izdevumus, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu, sedz iestāde vai pārvalde, kuras amatpersona ir cietusi nelaimes gadījumā.

8. Par nelaimes gadījuma savlaicīgu un kvalitatīvu izmeklēšanu un akta vai atzinuma noformēšanu ir atbildīgs iestādes vai pārvaldes nodarbinātais, kuram ar iestādes vai pārvaldes priekšnieka rīkojumu ir uzdots vadīt nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju (turpmāk – komisija), vai ministrijas nodarbinātais, kuram ar ministrijas valsts sekretāra rīkojumu ir uzdots vadīt speciālo izmeklēšanas komisiju.

8.¹ Ja šajos noteikumos minētais akts vai atzinums ir noformēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, aktu vai atzinumu noformē kā vienu elektroniskā dokumenta oriģinālu.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

9. Ministrija kontrolē, kā iestāde vai pārvalde veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

10. Iestādes vai pārvaldes amatpersona, amatpersonas tiešais darba vadītājs vai iestādes vai pārvaldes nodarbinātais, kas kļuva par nelaimes gadījuma liecinieku, nekavējoties par notikušo nelaimes gadījumu ziņo amatpersonas tiešajam priekšniekam vai iestādes operatīvajam dežurantam, kurš pakļautības kārtībā par notikušo nelaimes gadījumu ziņo iestādes vai pārvaldes priekšniekam.

11. Nodarbinātajam, kas kļuva par nelaimes gadījuma liecinieku, ir pienākums nekavējoties sniegt amatpersonai pirmo palīdzību un nogādāt viņu ārstniecības iestādē vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

12. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud citu cilvēku dzīvību vai vidi, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē dienesta norisi vai darba procesu.

13. Ja nav iespējams notikuma vietu saglabāt neskartu, iestāde vai pārvalde uzreiz pēc nelaimes gadījuma nodrošina nelaimes gadījuma vietā esošās situācijas dokumentāru fiksēšanu, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts) un norādot dokumenta sagatavošanas datumu un laiku, kā arī dokumenta sagatavotāja vārdu, uzvārdu un parakstu.

14. Divu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu tās iestādes (iestādes teritoriālās struktūrvienības) vai pārvaldes priekšnieks, ar kuras amatpersonu noticis nelaimes gadījums, no ārstniecības iestādes rakstiski pieprasa izziņu par amatpersonas nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi (1. pielikums), lai noteiktu, vai amatpersonas darbspēju zaudējums vai nāve ir tiešā cēloņsakarībā ar nelaimes gadījumu un konkrētu darba vides riska faktoru ietekmi.

15. Ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir smagi vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 16. punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajai klasifikācijai).

16. Smagi veselības traucējumi ir:

16.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):

16.1.1. bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

16.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

16.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;

16.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

16.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

16.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas pēc klīniskās izpausmes lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

16.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

16.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

16.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

16.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

16.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (piemēram, smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija);

16.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

16.2. garo cauruļkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;

16.3. iegurņa kaulu lūzumi;

16.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

16.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

16.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

16.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

16.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

16.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

16.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

16.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

16.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumu, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi (piemēram, mātes organisma individuālās īpatnības, endokrīnie, imunoloģiskie faktori, mātes lietotie medikamenti vai viņas hroniska slimība).

17. Piecu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas par nelaimes gadījumu saņemšanas iestādes (iestādes teritoriālās struktūrvienības) vai pārvaldes priekšnieks ar rakstisku rīkojumu izveido komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

18. Komisijas sastāvā iekļauj iestādes vai pārvaldes personāla struktūrvienības pārstāvi un darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus.

19. Ja nelaimes gadījums noticis ar amatpersonu, kura saskaņā ar iestādes priekšnieka rakstisku rīkojumu veica dienesta pienākumus pie cita darba devēja, komisiju izveido iestāde, kuras amatpersona cieta, bet tās sastāvā papildus šo noteikumu 18. punktā minētajām personām iekļauj tās iestādes pilnvarotu personu, kurā amatpersona pildījusi dienesta pienākumus.

20. Komisija pēc tās izveidošanas nekavējoties uzsāk un 10 darbdienu laikā pabeidz nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā arī noformē aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts) saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu vai atzinumu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – atzinums) saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Izņēmuma gadījumā, ja noteiktajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus (piemēram, aizkavējas izziņu saņemšana, veselības stāvokļa vai prombūtnes dēļ nevar saņemt amatpersonas, liecinieku, iestādes vai pārvaldes nodarbināto paskaidrojumus), izmeklēšanas termiņu ar iestādes vai pārvaldes priekšnieka rakstisku rīkojumu var pagarināt līdz vienam mēnesim.

21. Aktā norāda traumēšanas faktorus saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, nelaimes gadījuma cēloņus, kā arī pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

22. Atzinumu noformē, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

22.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar amatpersonas atrašanos alkohola, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu atkarību izraisošu vielu vai to produktu ietekmē nelaimes gadījuma brīdī, un šo vielu izmantošana nebija saistīta ar dienesta pienākumu izpildi vai attiecīgo vielu neatbilstošu glabāšanu vai pārvietošanu;

22.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertu atzinums vai ārstniecības iestādes izziņa;

22.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;

22.4. nelaimes gadījums noticis, amatpersonai izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess;

22.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumu, ja amatpersona glābusi citu personu vai īpašumu un novērsusi draudošās briesmas;

22.6. nelaimes gadījums noticis strīda vai konfliktsituācijas laikā, kas radusies, pildot dienesta pienākumus, taču nelaimes gadījuma tiešais cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu;

22.7. nelaimes gadījums ir noticis, bet nav konstatējama darba vides riska faktoru iedarbība un nav konstatējama cēloņsakarība starp notikušo nelaimes gadījumu un tajā gūto veselības bojājumu.

(Grozīts ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 463)

23. Šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja kriminālprocess pret amatpersonu pabeigts pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ vai ja tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, aktu noformē 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kriminālprocesa pabeigšanu vai attaisnojoša sprieduma stāšanās spēkā.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

24. Ja nepārvaramas varas vai citu iemeslu dēļ par nelaimes gadījumu nav paziņots darbdienas laikā vai nelaimes gadījumā cietušajai amatpersonai darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, komisija izmeklē nelaimes gadījumu un mēneša laikā pēc komisijas izveidošanas noformē aktu vai atzinumu par nelaimes gadījumu.

25. Aktu noformē piecos eksemplāros, ja amatpersona nelaimes gadījuma brīdī nav bijusi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē, kā arī ja konstatēta šādu vielu ietekme, bet nav konstatēta cēloņsakarība ar nelaimes gadījuma iestāšanos, izņemot, ja minētās vielas izmantotas dienesta pienākumu izpildei. Atzinumu noformē četros eksemplāros.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

26. Pirmajam akta vai atzinuma eksemplāram pievieno izmeklēšanas materiālus (rīkojumu par komisijas izveidošanu, ārstniecības iestādes izziņu, amatpersonas, liecinieku un iestādes vai pārvaldes nodarbināto paskaidrojumus, plānus, shēmas un dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījuma notikuma vietu, mašīnas, mehānismus, iekārtas, dienesta pārbaudes atzinumu).

27. Aktā izdara atbilstošu atzīmi par nelaimes gadījuma apstākļiem, ja nelaimes gadījums ir noticis:

27.1. aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot medicīnisko vai cita veida palīdzību atbilstoši amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumiem;

27.2. pārvietojoties specializētā transportlīdzeklī ar ieslēgtām bākugunīm, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, tai skaitā veicot meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un dzēšanu vai tehnisko līdzekļu paaugstināta riska sagatavošanas darbus, kā arī zemūdens meklēšanas darbus;

27.3. veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārvalstniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;

27.4. veicot reaģēšanas vai neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, kā arī veicot radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

27.5. tieši nodrošinot personu aizturēšanu, kā arī drošības līdzekļa (apcietinājums) vai kriminālsoda (brīvības atņemšana) izpildi;

27.6. veicot normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai;

27.7. apmeklējot militāros objektus, bruņoto spēku vienību dislokācijas vietas un mācību poligonus, kā arī apsekojot vietas, kur iespējama saskare ar nesprāgušu munīciju;

27.8. veicot amata (dienesta, darba) pienākumus ārvalstī, tai skaitā piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, un ciešot karadarbībā, pilsoņu karā, bruņotā konfliktā, terora aktā, ārvalsts sankcionētā vardarbībā, dabas vai citā katastrofā vai citos nepārvaramas varas apstākļos;

27.9. piedaloties iestādes vai pārvaldes priekšnieka noteiktajā speciālajā apmācībā, treniņnodarbībās vai sporta pasākumos, kas ir tieši saistīti ar iestādes vai pārvaldes pamatfunkciju veikšanu;

27.10. citos apstākļos.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

28. Ja nelaimes gadījumā cietušas vairākas amatpersonas, aktu vai atzinumu noformē par katru cietušo vai bojā gājušo amatpersonu.

29. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas un akta vai atzinuma noformēšanas iestādes (iestādes teritoriālās struktūrvienības) vai pārvaldes priekšnieks aktu vai atzinumu nosūta ministrijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai. Pēc akta vai atzinuma reģistrēšanas ministrija uzglabā vienu akta vai atzinuma eksemplāru.

30. Ja ministrija pēc akta vai atzinuma saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums izmeklēts un attiecīgie dokumenti noformēti, neievērojot šo noteikumu prasības, vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, ministrija ir tiesīga nereģistrēt nelaimes gadījumu. Šādā gadījumā aktu vai atzinumu triju darbdienu laikā nosūta atpakaļ iestādei vai pārvaldei, norādot neprecizitātes un pieprasot 10 darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu, vai norāda, ka notikušais gadījums neatbilst šo noteikumu 3. punktam, un pieņem lēmumu par akta atcelšanu.

31. Ja pēc atkārtotas izmeklēšanas ministrija konstatē, ka nav novērstas nepilnības nelaimes gadījuma izmeklēšanā un dokumentu sagatavošanā, ministrija ir tiesīga nelaimes gadījumu nereģistrēt un izveidot ministrijas komisiju atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

32. Pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas pirmais akta vai atzinuma eksemplārs un izmeklēšanas materiāli glabājas iestādē (iestādes teritoriālajā struktūrvienībā) vai pārvaldē. Vienu akta vai atzinuma eksemplāru nekavējoties nosūta:

32.1. iestāde vai pārvalde – amatpersonai;

32.2. iestāde vai pārvalde – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai;

32.3. iestāde – Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai (izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies amatpersonas nāve);

32.4. iestāde – Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai, pievienojot nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, ja tas nepieciešams vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai.

(Grozīts ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 463)

33. Amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, ir tiesības mēneša laikā pēc tā saņemšanas apstrīdēt to padotības kārtībā augstākā iestādē, iesniedzot iesniegumu iestādē vai pārvaldē, kurā izmeklēts nelaimes gadījums.

34. Augstākā iestāde, saņemot iesniegumu, ar kuru tiek apstrīdēts nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijas noformētais akts vai atzinums, izvērtē notikušā nelaimes gadījuma apstākļus un pieņem lēmumu atstāt negrozītu izmeklēšanas komisijas noformēto aktu vai atzinumu vai izveidot jaunu nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju. Atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai izveidotā komisija 10 darbdienu laikā izmeklē nelaimes gadījumu un noformē jaunu aktu vai atzinumu, par to paziņojot amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, ministrijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai. Atkārtotās izmeklēšanas aktu vai atzinumu nosūta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai (izņemot gadījumus, ja nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies amatpersonas nāve).

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

35. Ministrijas lēmumu atcelt aktu, augstākās iestādes lēmumu atstāt negrozītu komisijas noformēto aktu vai atzinumu vai pēc atkārtotas izmeklēšanas noformēto aktu vai atzinumu cietusī amatpersona vai persona, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

36. Iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) vai pārvalde pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā nonākuši jauni fakti par nelaimes gadījumu, vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus, anulēt iestādes vai pārvaldes izveidotās komisijas noformēto aktu vai atzinumu un noformēt citu aktu vai atzinumu, par to paziņojot amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, ministrijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai. Atkārtotās izmeklēšanas aktu vai atzinumu nosūta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai (izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies amatpersonas nāve).

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

37. Komisija, izmeklējot nelaimes gadījumu, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus amatpersonas, liecinieku un iestādes vai pārvaldes nodarbināto paskaidrojumus.

38. Iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) vai pārvalde pēc akta vai atzinuma reģistrēšanas:

38.1. informē amatpersonu par tiesībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt nelaimes gadījuma pabalstu;

38.2. aktā vai atzinumā noteiktajā termiņā veic pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījuma cēloņus;

38.3. iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) 15 darbdienu laikā pēc amatpersonas pārejošas darbnespējas beigām (darbnespējas lapas A noslēgšanas) nosūta ministrijai paziņojumu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem un iestādes zaudējumiem (7. pielikums). Paziņojumā norāda, vai darbnespēja ir beigusies vai turpinās. Ja darbnespēja turpinās, 15 darbdienu laikā pēc pārejošas darbnespējas lapas B noslēgšanas ministrijai paziņo kavēto dienu skaitu.

39. Aktu vai atzinumu un izmeklēšanas materiālus iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) vai pārvalde glabā 45 gadus un pēc tam nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

40. Ministrija elektroniski nosūta aktu vai atzinumu Nacionālajam veselības dienestam pēc tā pieprasījuma.

41. Ja amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas laikā sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce) vai amatpersona nonākusi saskarē ar inficētām asinīm vai citiem iespējami inficētiem šķidrumiem un nav radušies tūlītēji veselības traucējumi (vai ārstniecības persona nav konstatējusi darbspēju zaudējumu), bet ir iespējama inficēšanās varbūtība, amatpersona nekavējoties par to rakstiski ziņo tiešajam priekšniekam. Ziņojumā norāda notikuma vietu, laiku un apstākļus, kādos nelaimes gadījums noticis. Ziņojumu paraksta nelaimes gadījuma liecinieki (ja tādi ir) un apstiprina amatpersonas tiešais priekšnieks.

42. Ja amatpersona cietusi nelaimes gadījumā, nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem iespējami inficētiem šķidrumiem un pastāv inficēšanās risks, iestādei vai pārvaldei ir pienākums nekavējoties nosūtīt (8. pielikums) amatpersonu pie ārsta speciālista, lai piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma veiktu laboratorisku izmeklējumu un izslēgtu iespējamu iepriekšēju inficēšanos, kā arī atbilstoši ārsta rekomendācijai nosūtīt amatpersonu atkārtotai izmeklējumu veikšanai. Ārstu atzinumu un veikto izmeklējumu rezultātu kopijas ārstniecības iestāde nosūta Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai. Izmeklējumu rezultātus un, ja nepieciešams, rekomendācijas turpmākai ārstēšanai vai vakcinācijai amatpersona noskaidro ārstniecības iestādē vai pie ārsta speciālista.

43. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, šo noteikumu 12., 13., 14., 15. un 24. punktu neievēro.

44. Noformējot aktu vai atzinumu, ievēro šādas prasības:

44.1. akta 8.2. apakšpunktā vai atzinuma 5.2. apakšpunktā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka konstatēts inficēšanās risks;

44.2. akta 13. punktā vai atzinuma 6. punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

44.3. akta 16. punktā vai atzinuma 7. punktā kā papildu ziņas norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.

45. Aktu vai atzinumu noformē trijos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

46. Aktu vai atzinumu nosūta reģistrēšanai ministrijai. Pēc akta vai atzinuma reģistrēšanas ministrija uzglabā vienu akta vai atzinuma eksemplāru.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

47. Pirmo akta vai atzinuma eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā iestāde vai pārvalde, bet otro akta vai atzinuma eksemplāru izsniedz vai nosūta amatpersonai.

48. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai aktu vai atzinumu nesūta.

49. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestāde vai pārvalde izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību un, ja nepieciešams, atkārtoti novērtē riskus, kā arī paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

50. Ja amatpersonai, kura saskārusies ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, vēlāk apstiprinās infekcijas slimība, ar kuru pastāvēja risks inficēties nelaimes gadījuma rezultātā, un iestājas darbspēju zaudējums, atkārtota nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic, bet noformēto akta vai atzinuma kopiju iesniedz ārstu komisijai arodslimības apstiprināšanai.

(Nodaļa MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.¹ Ja amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, guvusi sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu un nav radušies tūlītēji veselības traucējumi (vai ārstniecības persona nav konstatējusi darbspēju zaudējumu), amatpersona nekavējoties par to rakstiski ziņo tiešajam priekšniekam. Ziņojumā norāda notikuma vietu, laiku un apstākļus, kādos nelaimes gadījums noticis. Ziņojumu paraksta nelaimes gadījuma liecinieki (ja tādi ir) un apstiprina amatpersonas tiešais priekšnieks.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.² Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir gūts sejas sasitums ar traumatisku zobu zudumu, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, šo noteikumu 14., 15. un 24. punktu neievēro.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.³ Noformējot aktu vai atzinumu, ievēro šādas prasības:

50.³1. akta 8.2. apakšpunktā vai atzinuma 5.2. apakšpunktā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka ir zobu zudums;

50.³2. akta 13. punktā vai atzinuma 6. punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

50.³3. akta 16. punktā vai atzinuma 7. punktā kā papildu ziņas norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.⁴ Aktu vai atzinumu noformē četros eksemplāros. Pirmajam akta vai atzinuma eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.⁵ Aktu vai atzinumu nosūta reģistrēšanai ministrijai. Pēc akta vai atzinuma reģistrēšanas ministrija glabā vienu akta vai atzinuma eksemplāru.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.⁶ Pirmo akta vai atzinuma eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā iestāde vai pārvalde, otro akta vai atzinuma eksemplāru izsniedz vai nosūta amatpersonai, trešo akta vai atzinuma eksemplāru iesniedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai, kā arī zobu protezēšanas izdevumu apmaksai normatīvajos aktos par veselības aprūpes izdevumu apmaksu noteiktajā kārtībā, bet ceturto akta vai atzinuma eksemplāru nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.⁷ Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestāde vai pārvalde paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

50.⁸ Ja amatpersonai, kura guva sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu nelaimes gadījuma rezultātā, iestājas darbspēju zaudējums, atkārtota nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

51. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk – speciālā izmeklēšana) veic, ja nelaimes gadījumā:

51.1. konstatēta vienas vai vairāku amatpersonu nāve;

51.2. amatpersonai konstatēti smagi veselības traucējumi.

52. Par šo noteikumu 51. punktā minētajiem nelaimes gadījumiem (arī ja amatpersona mirusi nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā), iestāde vai pārvalde nekavējoties paziņo ministrijai un tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums. Paziņojumā norāda amatpersonas darbavietas nosaukumu, nelaimes gadījuma datumu, laiku un vietu, nelaimes gadījumā cietušo amatpersonu skaitu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, dzīvesvietu, profesiju, kā arī sniedz ziņas par nelaimes gadījuma apstākļiem.

53. Speciālo izmeklēšanu veic ar ministrijas valsts sekretāra rakstisku rīkojumu izveidota speciālās izmeklēšanas komisija vismaz triju locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj ministrijas personāla struktūrvienības pārstāvi un iestādes vai pārvaldes deleģētu pārstāvi. Izmeklējot nelaimes gadījumu, kas noticis ar iestādes amatpersonu, ja nepieciešams, komisijas sastāvā iekļauj Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra pārstāvi.

54. Speciālās izmeklēšanas komisija 15 darbdienu laikā veic speciālo izmeklēšanu un noformē aktu vai atzinumu. Izņēmuma gadījumā, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus (piemēram, sarežģīta un ilgstoša ekspertīze, aizkavējas izziņu saņemšana, veselības stāvokļa vai prombūtnes dēļ nevar saņemt amatpersonas, liecinieku, iestādes vai pārvaldes nodarbināto paskaidrojumus), speciālās izmeklēšanas termiņu ar ministrijas valsts sekretāra rakstisku rīkojumu var pagarināt, ievērojot saprātīgu termiņu, kurā jāveic speciālā izmeklēšana.

55. Ja amatpersona mirusi nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, speciālās izmeklēšanas laiku skaita no amatpersonas nāves dienas, ja iepriekš nav veikta speciālā izmeklēšana.

56. Veicot speciālo izmeklēšanu, speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

56.1. pieprasīt rakstiskus un mutiskus liecinieku, amatpersonas un citu iestādes vai pārvaldes nodarbināto paskaidrojumus;

56.2. pieaicināt speciālistus un ekspertus;

56.3. pieprasīt, lai iestāde vai pārvalde:

56.3.1. iesniedz speciālajai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

56.3.2. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, novērtēt drošības atbilstību, fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citas speciālajai izmeklēšanai nepieciešamās darbības;

56.3.3. ja nepieciešams, nodrošina speciālajā izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

56.4. pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto dokumentu kopijas;

56.5. izmeklējot ar ceļu satiksmes negadījumu saistītu nelaimes gadījumu, iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem Satiksmes uzraudzības birojā. Ja Satiksmes uzraudzības biroja pārziņā esošie dokumenti nav pieejami ilgāk par 15 darbdienām, speciālās izmeklēšanas komisijai, noformējot aktu vai atzinumu, ir tiesības nenorādīt ziņas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, iekļaujot atsauci, ka ziņas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pieejamas attiecīgajos Satiksmes uzraudzības biroja pārziņā esošajos dokumentos.

57. Pēc speciālās izmeklēšanas beigām speciālās izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, noformē aktu vai atzinumu sešos eksemplāros.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

58. (Svītrots ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 463)

59. Ja speciālās izmeklēšanas komisijas loceklis nepiekrīt akta vai atzinuma saturam, viņš paraksta aktu vai atzinumu, atsevišķi pievienojot iebildumus. Ja akts vai atzinums ir noformēts papīra dokumenta formā, komisijas loceklis izdara attiecīgu atzīmi akta vai atzinuma pirmajā eksemplārā un pievieno rakstveida iebildumus. Ja akts vai atzinums ir noformēts elektroniska dokumenta formā, iebildumus pievieno kā akta vai atzinuma atsevišķi parakstītu datni un iekļauj attiecīgā elektroniskā dokumenta sastāvā.

(MK 11.08.2026. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

60. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

60.1. rīkojums par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu;

60.2. akts vai atzinums;

60.3. dienesta pārbaudes atzinums;

60.4. nelaimes gadījuma notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli, videomateriāli un citi materiāli;

60.5. cietušās amatpersonas, liecinieku un citu iestādes nodarbināto rakstiski paskaidrojumi;

60.6. rīkojumi (pavēles), lēmumi, instrukcijas un citi dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

60.7. ziņas par amatpersonas instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā;

60.8. objekta, ieroču, munīcijas, transportlīdzekļu, aparatūras un citu priekšmetu tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanas dokumenti, kā arī vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli, kas attiecas uz vietu, kur noticis nelaimes gadījums;

60.9. šo noteikumu 14. punktā minētā ārstniecības iestādes izziņa vai amatpersonas nāvi apliecinoša dokumenta kopija;

60.10. Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izziņa par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma iespējamo saistību ar amatpersonas veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma, ja tāda nepieciešama;

60.11. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājums, ja ir izdarīta pašnāvība;

60.12. speciālistu un ekspertu atzinumi;

60.13. izraksti no rīkojumiem (pavēlēm) un normatīvajiem aktiem, kuros norādīti pasākumi, kas garantē dienesta drošības apstākļus, un noteiktas par pasākumu izpildi atbildīgās amatpersonas.

61. Speciālās izmeklēšanas komisija triju darbdienu laikā pēc akta vai atzinuma reģistrēšanas nodod:

61.1. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma pirmo eksemplāru un izmeklēšanas materiālu oriģinālus – ministrijai;

61.2. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma otro eksemplāru un izmeklēšanas materiālu kopijas – iestādei, kuras amatpersona ir cietušais;

61.3. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma trešo eksemplāru un izmeklēšanas materiālu kopijas – tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums. Attiecīgā Valsts policijas pārvalde (nodaļa) pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu un informē par to ministriju;

61.4. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma ceturto eksemplāru – amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums;

61.5. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma piekto eksemplāru – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai;

61.6. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma sesto eksemplāru – Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai (izņemot gadījumus, ja nelaimes gadījuma rezultātā iestājusies amatpersonas nāve);

61.7. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma eksemplāru nosūta Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai, pievienojot nosūtījumu veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, ja tas nepieciešams vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai un izmaksai.

(Grozīts ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 463)

62. Speciālās izmeklēšanas komisijas noformēto aktu vai atzinumu amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, ir tiesības mēneša laikā pēc tā saņemšanas apstrīdēt ministrijā. Ministrija, izvērtējot apstākļus, pieņem lēmumu atstāt negrozītu speciālās izmeklēšanas komisijas noformēto aktu vai atzinumu vai izveido jaunu nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisiju, kas mēneša laikā atkārtoti izmeklē nelaimes gadījumu un noformē jaunu aktu vai atzinumu, par to paziņojot amatpersonai vai personai, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši amatpersonas deklarētajai dzīvesvietai.

63. Ministrijas lēmumu atstāt negrozītu speciālās izmeklēšanas komisijas noformēto aktu vai atzinumu vai pēc atkārtotas speciālās izmeklēšanas noformēto aktu vai atzinumu amatpersona vai persona, kuras tiesības skar noformētais akts vai atzinums, mēneša laikā pēc tā saņemšanas var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

64. Pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) vai pārvalde veic šo noteikumu 38. punktā minētās darbības un rakstiski paziņo ministrijai par veiktajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

65. Nelaimes gadījumus, par kuriem noformēts akts vai atzinums, iestāde (iestādes teritoriālā struktūrvienība) vai pārvalde reģistrē un uzskaita nelaimes gadījumu uzskaites žurnālā (9. pielikums).

66. Ministrija reģistrē un uzskaita visus nelaimes gadījumus, par kuriem noformēts akts vai atzinums un kas notikuši ar iestādes vai pārvaldes amatpersonām, un reizi gadā iesniedz informāciju Centrālajā statistikas pārvaldē.

67. Ārvalstīs notikušos nelaimes gadījumus ministrija reģistrē pēc tam, kad amatpersona saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu iesniedz dokumentus (to kopijas), kas apliecina nelaimes gadījumu.

68. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumus Nr. 914 "Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 193. nr.; 2009, 178. nr.; 2010, 160. nr.; 2013, 80. nr.).