Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 800

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 70. §)
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 3. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt:

2.1. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs;

2.2. dokuments, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība;

2.3. vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence) vai tiek nosaukts tās numurs.

3. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

4. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.

5. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajiem nosacījumiem.

6. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā.

II. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā

8. Aizliegts atrasties ūdeņos vai to tiešā tuvumā:

8.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;

8.2. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju un vēžu garumam.

9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums, un šo noteikumu 16.8. apakšpunktā minēto zivju ķidāšanu un sadalīšanu. Zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).

10. Aizliegtas šādas darbības:

10.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;

10.2. piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai;

10.3. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22. pantā noteiktās prasības;

10.4. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus;

10.5. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kanālos un caurtecēs;

10.6. piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī;

10.7. bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes;

10.8. apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un iegūt no laivas zivis un vēžus.

11. Personai ir šādi pienākumi:

11.1. uzrādīt kontrolei šo noteikumu 2. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu;

11.2. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes vai ūdeņu apsaimniekotāja (ja tas ir iezīmējis zivi vai vēzi) nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par attiecīgās zivs vai vēža sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku;

11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem;

11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas.

III. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi

12. Makšķerēšanā izmanto rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi (āķiem) vai makšķerkāta ar makšķerauklu ar āķi (āķiem). Citu rīku lietošana zivju ieguvei makšķerēšanas laikā (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētā tīkliņa izmantošanu un trīsuļodu kāpuru un sānpelžu ieguvi) ir aizliegta.

13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka:

13.1.1. vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – tai āķa izmērs nav noteikts);

13.1.2. vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru;

13.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas.

14. Atļauts iegūt zivis ēsmai ar tīkliņu, kurš nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem) un kura linuma acis nav lielākas par 10 milimetriem, ievērojot, ka iegūtās zivis makšķerēšanai atļauts lietot ēsmai tikai tajos ūdeņos, kuros tās iegūtas.

15. Makšķerēšanā aizliegts:

15.1. izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;

15.2. izmantot dabisko ēsmu lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei;

15.3. izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);

15.4. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai (izņemot makšķerēšanu no ledus);

15.5. izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas);

15.6. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem.

16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):

16.1. 20 repšus;

16.2. 10 mencas;

16.3. pa piecām akmeņplekstēm, līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem;

16.4. pa trim ālantiem, salatēm (meža vimbām), samiem, sīgām un zušiem;

16.5. pa vienam lasim un taimiņam (abu zivju sugu atšķirīgās pazīmes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā), kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, kā arī pa vienai alatai un strauta forelei;

16.6. asarus, kas noķerti:

16.6.1. iekšējos ūdeņos, – piecus kilogramus;

16.6.2. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos, – 10 kilogramus;

16.7. plekstes un salakas – 10 kilogramus no katras sugas;

16.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma.

17. Vienai personai ūdeņos atļauts iegūt ēsmai ne vairāk kā 100 gramu trīsuļodu kāpuru un sānpelžu.

18. Vienai personai atļauts lomā paturēt zivis, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds::

18.1. 60 centimetru – lasim un samam;

18.2. 50 centimetru – līdakai, taimiņam un zutim;

18.3. 45 centimetri – salatei (meža vimbai) un zandartam;

18.4. 35 centimetri – strauta forelei, mencai un vēdzelei;

18.5. 30 centimetru – akmeņplekstei, alatai, ālantam, sapalam, sīgai un vimbai (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts);

18.6. 25 centimetri – līnim;

18.7. 19 centimetru – asarim, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;

18.8. 16 centimetru – repsim;

18.9. bez garuma ierobežojuma – pārējo sugu zivis.

19. Katras sugas zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

20. Katra persona savas iegūtās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

21. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.

22. Lomā paturamās zivis nogalina:

22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

22.2. makšķerējot aizsalušos ūdeņos no ledus – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus.

23. Aizliegts lomā paturēt:

23.1. nēģus – visu gadu;

23.2. lašus un taimiņus:

23.2.1. iekšējos ūdeņos – visu gadu, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Buļļupē, Sausajā Daugavā, Daugavā un vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana;

23.2.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos – no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O, līdz 20 metru dziļumam;

23.3. alatas – no 1. februāra līdz 30. aprīlim;

23.4. līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim;

23.5. salates (meža vimbas) – no 1. marta līdz 15. maijam;

23.6. zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;

23.7. akmeņplekstes – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam;

23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;

23.9. sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

24. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

24.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;

24.2. kanālos un caurtecēs, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.

25. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.

26. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve:

26.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:

26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;

26.1.2. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;

26.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

26.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

26.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

27. Turpmāk minētajos ūdeņos zivju ieguve atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana:

27.1. Aiviekstē – 500 metru posmā lejup pa straumi no Aiviekstes HES aizsprosta;

27.2. Braslā – 1000 metru posmā lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta;

27.3. Daugavā – 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta un 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta;

27.4. Salacā – visā garumā;

27.5. Mērsraga kanālā – visā garumā;

27.6. Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi.

28. Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

IV. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi

29. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.

30. Vēžot ir atļauts, ja vēžus (to atšķirīgās pazīmes un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 5. pielikumā) šajos noteikumos norādītajās vietās vai licencētās vēžošanas vietās ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru konstrukcija aprakstīta un attēlota šo noteikumu 6. pielikumā. Citu vēžu ieguves rīku vai ieguves paņēmienu lietošana vēžošanas laikā ir aizliegta.

31. Katrs krītiņš ir aprīkots ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas – krītiņa īpašnieka – vārds un uzvārds, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numurs (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas). Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī.

32. Aizliegts ķert:

32.1. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm;

32.2. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

33. Vienai personai atļauts lomā paturēt:

33.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;

33.2. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;

33.3. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.

34. Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

34.1. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;

34.2. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.

35. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.

36. Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

V. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi

37. Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, ar īpašnieka atļauju – privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, šo noteikumu 7. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

38. Zemūdens medībās izmanto tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru. Citu rīku lietošana zemūdens medību laikā ir aizliegta.

39. Zemūdens medību laikā ievēro šādas prasības:

39.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;

39.2. bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauts izmantot zemūdens medību rīkus;

39.3. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;

39.4. zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens;

39.5. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī;

39.6. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā;

39.7. zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

40. Katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

41. No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

42. Personai zemūdens medību laikā papildus jāievēro šo noteikumu 16., 18., 19., 23. un 26. punktā, kā arī 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētās prasības.

VI. Personu atbildība par šo noteikumu neievērošanu

43. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.

44. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 8. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

44.1. trīskāršā apmērā:

44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;

44.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.3. apakšpunktā;

44.2. pieckāršā apmērā:

44.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā vai vietā;

44.2.2. ja izmanto šiem noteikumiem neatbilstošus vai aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus vai rīkus;

44.2.3. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm (alatām, lašiem, repšiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem), kā arī strauta forelēm;

44.2.4. par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto prasību;

44.2.5. ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu un zivju vai vēžu ieguves rīkus;

44.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.

VII. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildu pārvaldība un noteikumu ievērošanas uzraudzība

45. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē.

46. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja:

46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;

46.2. tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem un atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem ir nepieciešami tādi papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kuri nav pamats licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kārtības organizēšanai. Šādā gadījumā pašvaldībai saskaņā ar institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta atzinumu ir tiesības noteikt:

46.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā;

46.2.2. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minētos ierobežojumus;

46.2.3. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī;

46.2.4. zivju ieguves aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām attiecībā uz šo noteikumu 23. punktā minētajām zivju sugām, ievērojot vietējos hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendāra gadā;

46.2.5. lomā paturamā līdaku un zandartu skaita samazinājumu, kas atšķiras no šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētā skaita.

47. Atbilstoši šo noteikumu 46. punktam pieņemtos pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka no šiem noteikumiem atšķirīgus nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, pašvaldība publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izvieto attiecīgu informāciju ūdeņu publiskās piekļuves vietās. Pieņemtos saistošos noteikumus pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļvietnē.

48. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 45. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams ar šo noteikumu 46.2.3., 46.2.4. un 46.2.5. apakšpunktu saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

49. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas.

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr.; 2013, 7., 159. nr.).

51. Līdz 2017. gada 1. janvārim šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā persona drīkst uzrādīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 19. punktā minēto makšķerēšanas karti.

52. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. februārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Zivju sugas, kurām ir noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, un to latīniskie nosaukumi

Piezīme. * Ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama zivju suga saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 2. pielikuma 5. punktu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Laša un taimiņa atšķirīgās pazīmes

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās

Nr.
p. k.

Upe, ezers

Upes posms vai ezera daļa

Lieguma periods

I. Daugavas baseina apgabals

1. Aiviekste no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam no 16. marta līdz 31. maijam
2. Akaviņa visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
3. Alūksne visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
4. Arona visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
5. Bērzaune visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
6. Buļļupe visā garumā no 1. maija līdz 31. maijam
7. Daugava
7.1. no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā no 1. maija līdz 31. maijam
7.2. Loču kanālā visā garumā no 1. maija līdz 31. maijam
7.3. Sarkandaugavā visā garumā no 1. maija līdz 31. maijam
8. Ievedne visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
9. Kuja augšup pret straumi no tilta uz Cesvaines–Gulbenes autoceļa no 1. oktobra līdz 30. novembrim
10. Lubāna ezers
10.1. 100 metru ezerā no Aiviekstes slūžām no 16. marta līdz 15. maijam
10.2. Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 metru posmā gar krastu un ezerā 600 metru posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) no 1. oktobra līdz 30. aprīlim
11. Lielā Jugla augšup pa straumi līdz Ropažu HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
12. Līčupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
13. Mazā Jugla augšup pa straumi līdz Dobelnieku HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
14. Mergupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
15. Nāruža visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
16. Rēzeknes upe no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti" no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, izņemot makšķerēšanu no krasta un no ledus
17. Sumulda visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
18. Taukātne visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
19. Taleja visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
20. Vedze visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
21. Veseta lejup no tilta pie Lejaskroga Vietalvā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
22. Virgulica visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim

II. Gaujas baseina apgabals

23. Aģe no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
24. Amata no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos no 1. oktobra līdz 31. decembrim
25. Azanda visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
26. Brasla no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
27. Gauja no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
28. Glāžupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
29. Īģe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
30. Inčupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
31. Jaunupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim
32. Korģe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
33. Kumada no ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai no 1. oktobra līdz 31. decembrim
34. Ķirele visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
35. Ķīšupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
36. Lenčupe no ietekas Gaujā līdz Kalna dzirnavu aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
37. Loja no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
38. Liepupe no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejai no 1. oktobra līdz 30. novembrim
39. Līgatne no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Šķēpeļu dzirnavu aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
40. Noriņa visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
41. Melnupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
42. Piģele visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
43. Pēterupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim
44. Rauna no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunā no 1. oktobra līdz 31. decembrim
45. Raunis no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai no 1. oktobra līdz 31. decembrim
46. Rauza visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
47. Ramata visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
48. Strīķupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim
49. Svētupe no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pie Krūzmaņu mājām (autoceļš uz Ērgļu purvu) no 1. oktobra līdz 31. decembrim
50. Šepka visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
51. Vaive no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim
52. Vecpalsa visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
53. Vilaune visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
54. Vitrupe no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižos no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
55. Vizla no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 30. novembrim
56. Zaķupīte visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim

III. Lielupes baseina apgabals

57. Lielupe no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām no 1. aprīļa līdz 31. maijam
58. Mēmele no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā no 1. aprīļa līdz 31. maijam
59. Mūsa no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa no 1. aprīļa līdz 31. maijam
60. Slocene (Pulkaine) starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru no 1. aprīļa līdz 31. maijam
61. Vecslocene un Slocene starp Slokas ezeru un Lielupi no 1. aprīļa līdz 31. maijam

IV. Ventas baseina apgabals

62. Abava no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbai no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
63. Durbe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
64. Ciecere no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostam no 1. oktobra līdz 30. novembrim
65. Ēda visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
66. Dzelda visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
67. Irbe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
68. Koja visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
69. Lāčupīte visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
70. Lētīža visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
71. Melnsilupe (Mellsilupe) visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
72. Mellupīte visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
73. Ostupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
74. Pilsupe visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
75. Raķupe visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
76. Rinda visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
77. Rīva no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
78. Roja no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostam no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
79. Saka visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
80. Stende visā garumā no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
81. Šķēde visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
82. Šķērvelis visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
83. Tebra līdz aizsprostam Aizputē no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
84. Užava no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandē no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
85. Valgale no ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
86. Venta no tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas–Lietuvas robežai no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
87. Virbupe (Kārone) visā garumā no 1. oktobra līdz 30. novembrim
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve

Nr. p. k.

Ūdenstilpe

Pašvaldība

Ieguvei atļautā vēžu suga

1. Āraišu ezers Vecpiebalgas novads Šaurspīļu vēzis
2. Daugava līdz Rīgas HES Rīgas pilsēta
Salaspils novads
Ķekavas novads
Dzeloņvaigu vēzis
3. Hapaka grāvis Rīgas pilsēta Dzeloņvaigu vēzis
4. Lielupe Rīgas pilsēta
Jūrmalas pilsēta
Babītes novads
Bauskas novads
Rundāles novads
Valgundes novads
Ozolnieku novads
Jelgavas novads
Jelgavas pilsēta
Dzeloņvaigu vēzis un šaurspīļu vēzis
5. Ķīšezers Rīgas pilsēta Dzeloņvaigu vēzis
6. Mazais Baltezers Rīgas pilsēta Šaurspīļu vēzis
7. Primmas ezers Salacgrīvas novads Signālvēzis
8. Sausā Daugava Ķekavas novads
Salaspils novads
Dzeloņvaigu vēzis
9. Vecdaugava Rīgas pilsēta Dzeloņvaigu vēzis
10. Venta Ventspils novads
Ventspils pilsēta
Kuldīgas novads
Skrundas novads
Saldus novads
Dzeloņvaigu vēzis
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžu sugu atšķirības pazīmes

1. Platspīļu vēzis (Astacus astacus) (1. attēls):

1.1. gluds ķermenis (norāde "a"), tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvas un krūšu savienojuma vietu (atšķirība no šaurspīļu vēža, svarīgākā atšķirība no dzeloņvaigu vēža);

1.2. zobainas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža);

1.3. sarkans plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no signālvēža);

1.4. gludas pieres dzelkšņa rievas (norāde "d") (svarīgākā atšķirība no šaurspīļu vēža).

1. attēls. Platspīļu vēzis

2. Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) (2. attēls):

2.1. gluds ķermenis bez dzeloņiem (norāde "a") (atšķirība no dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža);

2.2. raksturīgs gaišs plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "b") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža).

2. attēls. Signālvēzis

3. Šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) (3. attēls):

3.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") (atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);

3.2. gludas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no platspīļu vēža);

3.3. pieres dzelkšņa rievas ar zobiņiem (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža).

3. attēls. Šaurspīļu vēzis

4. Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) (4. attēls):

4.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);

4.2. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).

4. attēls. Dzeloņvaigu vēzis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžošanas krītiņa konstrukcijas shēma

Krītiņa linuma acu izmērs nepārsniedz 20 mm.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ezeri un upes vai to daļas, kurās atļautas zemūdens medības

Nr. 
p. k.

Ezers, upe vai tās posms

Pašvaldība (novads, pagasts, pilsēta)

1. Aijažu ezers Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts
2. Apguldes ezers Dobeles novads, Naudītes pagasts
3. Baltezers Daugavpils novads, Vaboles pagasts
4. Baļotes ezers Krustpils novads, Kūku pagasts
5. Briģenes ezers Daugavpils novads, Demenes pagasts
6. Brocēnu ezers Brocēnu novads, Brocēnu pilsēta
7. Buļļupe Rīgas pilsēta
8. Cieceres ezers Brocēnu novads, Brocēnu pilsēta
9. Cirma ezers Ludzas novads, Cirmas pagasts
10. Černostes ezers Rēzeknes novads, Maltas pagasts
11. Daugava Krāslavas novads (Kalniešu pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta), Daugavpils novads (Laucesas pagasts, Kalkūnes pagasts, Sventes pagasts, Līksnas pagasts, Nīcgales pagasts, Daugavpils pilsēta), Līvānu novads (Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Turku pagasts), Jēkabpils novads (Dunavas pagasts, Dignājas pagasts, Ābeļu pagasts, Jēkabpils pilsēta), Krustpils novads (Vīpes pagasts, Kūku pagasts, Krustpils pagasts), Salas novads (Salas pagasts, Sēlpils pagasts), Pļaviņu novads (Aiviekstes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Klintaines pagasts), Jaunjelgavas novads (Staburaga pagasts, Seces pagasts, Jaunjelgavas pilsēta), Kokneses novads (Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta), Aizkraukles novads (Aizkraukles pilsēta, Skrīveru pagasts), Ogres novads (Ogresgala pagasts, Ogres pilsēta), Ķekavas novads (Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts), Ikšķiles novads (Tīnūžu pagasts, Ikšķiles pilsēta), Salaspils novads (Salaspils pilsēta, Salaspils pagasts), Rīgas pilsēta
12. Demenes ezers Daugavpils novads, Demenes pagasts
13. Dūņezers Ādažu novads
14. Dziļezers Ludzas novads, Istras pagasts
15. Dziļūta ezers Rēzeknes novads, Stoļerovas pagasts
16. Dzirnezers Carnikavas novads
17. Feimaņu ezers Riebiņu novads, Rušonas pagasts, Rēzeknes novads, Feimaņu pagasts
18. Jersikas ezers Līvānu novads, Jersikas pagasts
19. Juglas ezers Rīgas pilsēta
20. Juvera ezers Vecpiebalgas novads, Dzērbenes pagasts
21. Jūdažu ezers Siguldas novads, Siguldas pagasts
22. Kairīšu ezers Dagdas novads, Svariņu pagasts
23. Laudera ezers Zilupes novads, Lauderu pagasts
24. Lielais Gusena ezers Krāslavas novads, Robežnieku pagasts
25. Lielais Kalupes ezers (Salenieku ezers) Daugavpils novads, Kalupes pagasts; Vārkavas novads, Rožkalnu pagasts
26. Lielais Nabas ezers Kuldīgas novads, Padures pagasts
27. Liezēra ezers Madonas novads, Liezēres pagasts
28. Lizdoles ezers Smiltenes novads, Launkalnes pagasts
29. Līlastes ezers Ādažu novads
30. Ludza ezers Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts
31. Mazais Kalupes ezers (Keišu ezers) Daugavpils novads, Kalupes pagasts
32. Mazais Nabas ezers Kuldīgas novads, Padures pagasts
33. Mazais Virānes ezers Cesvaines novads, Cesvaines pilsēta
34. Meirānu ezers Rēzeknes novads, Bērzgales pagasts
35. Nauļānu ezers Krāslavas novads, Robežnieku pagasts
36. Odzes ezers Pļaviņu novads, Aiviekstes pagasts
37. Osvas ezers Dagdas novads, Bērziņu pagasts
38. Pabažu ezers Sējas novads
39. Pērkonu ezers Balvu novads, Kubulu pagasts
40. Plaužu ezers Ogres novads, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts
41. Plisūna ezers (Plusons, Dunduru ezers) Ludzas novads, Istras pagasts
42. Rāceņu ezers Madonas novads, Lazdonas pagasts
43. Remtes ezers Brocēnu novads, Remtes pagasts
44. Riebiņu ezers Pārgaujas novads, Straupes pagasts
45. Sasmakas ezers (Valdemārpils ezers, Ārlavas ezers) Talsu novads, Valdemārpils pilsēta
46. Skolas ezers (Drustu ezers) Raunas novads, Drustu pagasts
47. Sudalezers Alūksnes novads, Zeltiņu pagasts, Gulbenes novads, Lejasciema pagasts
48. Svētaunes ezers (Jorzavas ezers) Baltinavas novads, Baltinavas pagasts
49. Taurenes ezers Vecpiebalgas novads, Taurenes pagasts
50. Ušura ezers Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts
51. Vārzgūnes ezers Jēkabpils novads, Kalna pagasts
52. Viesītes ezers Viesītes novads, Viesīte
53. Vilgāles ezers Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts
54. Zvārtavas ezers Apes novads, Gaujienas pagasts
55. Zvirgzdenes ezers Ciblas novads, Zvirgzdenes pagasts
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
8. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus

Nr.
p. k.

Suga

Zaudējumu atlīdzība (euro)

Mērvienība

1. Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis

143

1 gab.

2. Zandarts, repsis, salate

36

1 gab.

3. Ālants, līdaka, vimba

29

1 gab.

4. Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, sapals, vēdzele

8

1 gab.

5. Akmeņplekste, menca

15

1 kg

6. Asaris, plekste

8

1 kg

7. Brētliņa, reņģe, salaka

1

1 kg

8. Zivis un vēži, kas nav minēti šajā tabulā

2

1 kg

9. Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes

29

100 g

10. Zivju ikri

143

100 g

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 800Pieņemts: 22.12.2015.Stājas spēkā: 01.02.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 9 (5581), 14.01.2016.OP numurs: 2016/9.15
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
279205
01.02.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)