Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 800

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 70. §)
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 3. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt:

2.1. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs;

2.2. dokuments, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība;

2.3. vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence) vai tiek nosaukts tās numurs.

3. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

4. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.

5. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajiem nosacījumiem.

6. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

6.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību organizētājs sacensību dalībnieku reģistrācijas dokumentos norāda sacensību dalībnieka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru vai ieraksta atzīmi, kāpēc saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu karte nav nepieciešama.

(MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 106 redakcijā)

7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā.

II. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā

8. Aizliegts atrasties ūdeņos vai to tiešā tuvumā:

8.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;

8.2. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju un vēžu garumam.

9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums, un šo noteikumu 16.8. apakšpunktā minēto zivju ķidāšanu un sadalīšanu. Zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts svara ierobežojums, izņemot reņģes un salakas.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

10. Aizliegtas šādas darbības:

10.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;

10.2. piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai;

10.3. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22. pantā noteiktās prasības;

10.4. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus;

10.5. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kanālos un caurtecēs;

10.6. piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī;

10.7. bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes;

10.8. apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un iegūt no laivas zivis un vēžus.

11. Personai ir šādi pienākumi:

11.1. uzrādīt kontrolei šo noteikumu 2. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu;

11.2. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes vai ūdeņu apsaimniekotāja (ja tas ir iezīmējis zivi vai vēzi) nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par attiecīgās zivs vai vēža sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku;

11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem;

11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas.

III. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi

12. Makšķerēšanā izmanto rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi (āķiem) vai makšķerkāta ar makšķerauklu ar āķi (āķiem). Citu rīku lietošana zivju ieguvei makšķerēšanas laikā (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētā tīkliņa izmantošanu un trīsuļodu kāpuru un sānpelžu ieguvi) ir aizliegta.

13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka:

13.1.1. vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – tai āķa izmērs nav noteikts);

13.1.2. vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru;

13.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņu piekrastē un neierobežotu makšķerēšanas rīku skaitu, ja tos izmanto vismaz divu jūras jūdžu attālumā no krasta. Katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot to, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

14. Atļauts iegūt zivis ēsmai ar tīkliņu, kurš nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem) un kura linuma acis nav lielākas par 10 milimetriem, ievērojot, ka iegūtās zivis makšķerēšanai atļauts lietot ēsmai tikai tajos ūdeņos, kuros tās iegūtas.

15. Makšķerēšanā aizliegts:

15.1. izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;

15.2. izmantot dabisko ēsmu lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei;

15.3. izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);

15.4. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai (izņemot makšķerēšanu no ledus);

15.5. izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas);

15.6. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem.

16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):

16.1. 20 repšus;

16.2. 10 mencas;

16.3. pa piecām akmeņplekstēm, līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem;

16.4. pa trim ālantiem, salatēm (meža vimbām), samiem, sīgām un zušiem;

16.5. pa vienam lasim un taimiņam (abu zivju sugu atšķirīgās pazīmes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā), kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, kā arī pa vienai alatai un strauta forelei;

16.6. asarus, kas noķerti:

16.6.1. iekšējos ūdeņos, – piecus kilogramus;

16.6.2. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos, – 10 kilogramus;

16.7. reņģes, salakas un plekstes – 10 kilogramu no katras sugas;

16.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

17. Vienai personai ūdeņos atļauts iegūt ēsmai ne vairāk kā 100 gramu trīsuļodu kāpuru un sānpelžu.

18. Vienai personai atļauts lomā paturēt zivis, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

18.1. 60 centimetru – lasim un samam;

18.2. 50 centimetru – līdakai, taimiņam un zutim;

18.3. 45 centimetri – salatei (meža vimbai) un zandartam;

18.4. 35 centimetri – strauta forelei, mencai un vēdzelei;

18.5. 30 centimetru – akmeņplekstei, alatai, ālantam, sapalam, sīgai un vimbai (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts);

18.6. 25 centimetri – līnim;

18.7. 19 centimetru – asarim, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;

18.8. 16 centimetru – repsim;

18.9. bez garuma ierobežojuma – pārējo sugu zivis.

19. Katras sugas zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

20. Katra persona savas iegūtās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

21. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.

22. Lomā paturamās zivis nogalina:

22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

22.2. makšķerējot aizsalušos ūdeņos no ledus – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus.

23. Aizliegts lomā paturēt:

23.1. nēģus – visu gadu;

23.2. lašus un taimiņus:

23.2.1. iekšējos ūdeņos – visu gadu, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Buļļupē, Sausajā Daugavā, Daugavā un vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana;

23.2.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos – no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām N57° 05,165' E24° 07,156' un N56° 57,795' E23° 38,288', līdz 20 metru dziļumam;

23.3. alatas – no 1. februāra līdz 30. aprīlim;

23.4. līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim;

23.5. salates (meža vimbas) – no 1. marta līdz 15. maijam;

23.6. zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;

23.7. akmeņplekstes – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam;

23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;

23.9. sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

24. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

24.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;

24.2. kanālos un caurtecēs, kas minētas šo noteikumu 2.pielikumā.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

25. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.

26. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve:

26.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:

26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;

26.1.2. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;

26.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

26.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

26.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

27. Turpmāk minētajos ūdeņos zivju ieguve atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana:

27.1. Aiviekstē – 500 metru posmā lejup pa straumi no Aiviekstes HES aizsprosta;

27.2. Braslā – 1000 metru posmā lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta;

27.3. Daugavā – 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta un 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta;

27.4. Salacā – visā garumā;

27.5. Mērsraga kanālā – visā garumā;

27.6. Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi.

28. Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

IV. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi

29. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.

30. Vēžot ir atļauts, ja vēžus (to atšķirīgās pazīmes un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 5. pielikumā) šajos noteikumos norādītajās vietās vai licencētās vēžošanas vietās ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru konstrukcija aprakstīta un attēlota šo noteikumu 6. pielikumā. Citu vēžu ieguves rīku vai ieguves paņēmienu lietošana vēžošanas laikā ir aizliegta.

31. Katrs krītiņš ir aprīkots ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas – krītiņa īpašnieka – vārds un uzvārds, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numurs (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas). Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī.

32. Aizliegts ķert:

32.1. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm;

32.2. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

33. Vienai personai atļauts lomā paturēt:

33.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;

33.2. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;

33.3. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.

34. Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

34.1. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;

34.2. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.

35. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.

36. Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

V. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi

37. Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, ar īpašnieka atļauju – privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, šo noteikumu 7. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

38. Zemūdens medībās izmanto tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru. Citu rīku lietošana zemūdens medību laikā ir aizliegta.

39. Zemūdens medību laikā ievēro šādas prasības:

39.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;

39.2. bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauts izmantot zemūdens medību rīkus;

39.3. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;

39.4. zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens;

39.5. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī;

39.6. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā;

39.7. zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

40. Katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

41. No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

42. Personai zemūdens medību laikā papildus jāievēro šo noteikumu 16., 18., 19., 23. un 26. punktā, kā arī 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētās prasības.

VI. Personu atbildība par šo noteikumu neievērošanu

43. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.

44. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 8. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

44.1. trīskāršā apmērā:

44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;

44.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.3. apakšpunktā;

44.2. pieckāršā apmērā:

44.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā vai vietā;

44.2.2. ja izmanto šiem noteikumiem neatbilstošus vai aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus vai rīkus;

44.2.3. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm (alatām, lašiem, repšiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem), kā arī strauta forelēm;

44.2.4. par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto prasību;

44.2.5. ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu vai zivju (vai vēžu) ieguves rīkus;

44.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

VII. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildu pārvaldība un noteikumu ievērošanas uzraudzība

45. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē.

46. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja:

46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;

46.2. tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem un atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem ir nepieciešami tādi papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kuri nav pamats licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kārtības organizēšanai. Šādā gadījumā pašvaldībai saskaņā ar institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta atzinumu ir tiesības noteikt:

46.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā;

46.2.2. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minētos ierobežojumus;

46.2.3. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī;

46.2.4. zivju ieguves aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām attiecībā uz šo noteikumu 23. punktā minētajām zivju sugām, ievērojot vietējos hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendāra gadā;

46.2.5. lomā paturamā līdaku un zandartu skaita samazinājumu, kas atšķiras no šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētā skaita.

47. Atbilstoši šo noteikumu 46. punktam pieņemtos pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka no šiem noteikumiem atšķirīgus nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, pašvaldība publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izvieto attiecīgu informāciju ūdeņu publiskās piekļuves vietās. Pieņemtos saistošos noteikumus pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļvietnē.

48. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 45. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams ar šo noteikumu 46.2.3., 46.2.4. un 46.2.5. apakšpunktu saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

49. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas.

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr.; 2013, 7., 159. nr.).

51. Līdz 2017. gada 1. janvārim šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā persona drīkst uzrādīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 19. punktā minēto makšķerēšanas karti.

52. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. februārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Zivju sugas, kurām ir noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, un to latīniskie nosaukumi

Piezīme. * Ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama zivju suga saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 2. pielikuma 5. punktu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Laša un taimiņa atšķirīgās pazīmes

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Makšķerēšanas aizliegums kanālos un caurtecēs no 1. marta līdz 30. aprīlim

(Pielikums MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 106 redakcijā)

Nr.
p. k.

Kanāls, caurtece

Ūdenstilpes, kuras savieno

Kanāla vai caurteces posms

Daugavas upju baseina apgabals

1.Juglas kanālsLielais Baltezers un Juglavisā garumā
2.Juglas upeJuglas ezers un Ķīšezersvisā garumā
3.Loču kanālsBuļļupe un Daugavavisā garumā
4.Mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaMazais Baltezers un Lielais Baltezersvisā garumā
5.MīlgrāvisĶīšezers un Daugavavisā garumā
6.SarkandaugavaDaugava un Mīlgrāvisvisā garumā

Gaujas upju baseina apgabals

7.Alūksnes ezeru un Pārmetņa ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAlūksnes ezers un Pārmetņa ezersvisā garumā
8.Alūksnes ezeru un Dzilnas ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAlūksnes ezers un Dzilnas ezersvisā garumā
9.Auciema ezeru un Raiskuma ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAuciema ezers un Raiskuma ezersvisā garumā
10.Ineša ezeru un Tauna ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaIneša ezers un Tauna ezersvisā garumā

Lielupes upju baseina apgabals

11.Starpiņupe (Kaņiera kanāls)Kaņiera ezers un Rīgas jūras līcisvisā garumā
12.Varkaļu kanālsBabītes ezers un Lielupevisā garumā

Ventas upju baseina apgabals

13.Mazo Nabas un Lielo Nabas ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaMazais Nabas un Lielais Nabas ezersvisā garumā
14.Nabas kanālsLielais Nabas ezers un Ventavisā garumā
15.Papes ezera kanālsPapes ezers un Baltijas jūravisā garumā
16.Tirdzniecības kanālsLiepājas ezers un Baltijas jūravisā garumā
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās

(Pielikums grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106; MK 07.01.2021. noteikumiem Nr. 20)

Nr.
p. k.

Upe, ezers

Upes posms vai ezera daļa

Lieguma periods

I. Daugavas baseina apgabals

1.Aivieksteno Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostamno 16. marta līdz 31. maijam
2.Akaviņavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
3.Alūksnevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
4.Aronavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
5.Bērzaunevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
6.Buļļupevisā garumāno 1. maija līdz 31. maijam
7.Daugava
7.1. no ietekas Rīgas jūras līcī sešu kilometru posmā augšup pret straumi līdz bijušajam augstsprieguma pārvadam Rīgas valstspilsētas teritorijā (kreisajā krastā N57° 01,116' E24° 05,156', labajā krastā N57° 01,099' E24° 05,692')no 1. maija līdz 31. maijam
7.2.Loču kanālā visā garumāno 1. maija līdz 31. maijam
7.3.Sarkandaugavā visā garumāno 1. maija līdz 31. maijam
8.Ievednevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
9.Kujaaugšup pret straumi no tilta uz Cesvaines–Gulbenes autoceļano 1. oktobra līdz 30. novembrim
10.Lubāna ezers
10.1. 100 metru ezerā no Aiviekstes slūžāmno 16. marta līdz 15. maijam
10.2.Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 metru posmā gar krastu un ezerā 600 metru posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam)no 1. oktobra līdz 30. aprīlim
11.Lielā Juglaaugšup pa straumi līdz Ropažu HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
12.Līčupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
13.Mazā Juglaaugšup pa straumi līdz Dobelnieku HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
14.Mergupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
15.Nāružavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
16.Rēzeknes upeno grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti"no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, izņemot makšķerēšanu no krasta un no ledus
17.Sumuldavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
18.Taukātnevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
19.Talejavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
20.Vedzevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
21.Vesetalejup no tilta pie Lejaskroga Vietalvāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
22.Virgulicavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim

II. Gaujas baseina apgabals

23.Aģeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
24.Amatano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļosno 1. oktobra līdz 31. decembrim
25.Azandavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
26.Braslano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
27.Gaujano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčosno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
28.Glāžupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
29.Īģevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
30.Inčupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
31.Jaunupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim
32.Korģevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
33.Kumadano ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejaino 1. oktobra līdz 31. decembrim
34.Ķirelevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
35.Ķīšupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
36.Lenčupeno ietekas Gaujā līdz Kalna dzirnavu aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
37.Lojano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
38.Liepupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejaino 1. oktobra līdz 30. novembrim
39.Līgatneno ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Šķēpeļu dzirnavu aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
40.Noriņavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
41.Melnupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
42.Piģelevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
43.Pēterupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim
44.Raunano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunāno 1. oktobra līdz 31. decembrim
45.Raunisno ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejaino 1. oktobra līdz 31. decembrim
46.Rauzavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
47.Ramatavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
48.Strīķupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim
49.Svētupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pār Svētupi uz autoceļa, kas atzarojas no autoceļa P12 un ved uz Ērgļu purvuno 1. oktobra līdz 31. decembrim
50.Šepkavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
51.Vaiveno ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim
52.Vecpalsavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
53.Vilaunevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
54.Vitrupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižosno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
55.Vizlano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostamno 1. oktobra līdz 30. novembrim
56.Zaķupītevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim

III. Lielupes baseina apgabals

57.Lielupeno Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupāmno 1. aprīļa līdz 31. maijam
58.Mēmeleno grīvas līdz gājēju tiltam Bauskāno 1. aprīļa līdz 31. maijam
59.Mūsano grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksano 1. aprīļa līdz 31. maijam
60.Slocene (Pulkaine)starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeruno 1. aprīļa līdz 31. maijam
61.Vecslocene un Slocenestarp Slokas ezeru un Lielupino 1. aprīļa līdz 31. maijam

IV. Ventas baseina apgabals

62.Abavano ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbaino 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
63.Durbevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
64.Ciecereno ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostamno 1. oktobra līdz 30. novembrim
65.Ēdavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
66.Dzeldavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
67.Irbevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
68.Kojavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
69.Lāčupītevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
70.Lētīžavisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
71.Melnsilupe (Mellsilupe)visā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
72.Mellupītevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
73.Ostupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
74.Pilsupevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
75.Raķupevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
76.Rindavisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
77.Rīvano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
78.Rojano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostamno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
79.Sakavisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
80.Stendevisā garumāno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
81.Šķēdevisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
82.Šķērvelisvisā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
83.Tebrano satekas ar Saku līdz aizsprostam Aizputēno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
84.Užavano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandēno 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
85.Valgaleno ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
86.Ventano tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas–Lietuvas robežaino 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu
87.Virbupe (Kārone)visā garumāno 1. oktobra līdz 30. novembrim
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve

(Pielikums MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 20 redakcijā)

Nr. p. k.

Ūdenstilpe

Pašvaldība

Ieguvei atļautā vēžu suga

1.

Āraišu ezersCēsu novadsŠaurspīļu vēzis

2.

Daugava līdz Rīgas HESRīgas valstspilsēta
Salaspils novads
Ķekavas novads
Dzeloņvaigu vēzis

3.

Hapaka grāvisRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis

4.

LielupeRīgas valstspilsēta
Jūrmalas valstspilsēta
Mārupes novads (Babītes pagasts)
Bauskas novads (Rundāles pagasts)
Jelgavas novads (Valgundes pagasts, Ozolnieku pagasts)
Jelgavas valstspilsēta
Dzeloņvaigu vēzis un šaurspīļu vēzis

5.

ĶīšezersRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis

6.

Mazais BaltezersRīgas valstspilsētaŠaurspīļu vēzis

7.

Primmas ezersLimbažu novads (Salacgrīvas pagasts)Signālvēzis

8.

Sausā DaugavaĶekavas novads
Salaspils novads
Dzeloņvaigu vēzis

9.

VecdaugavaRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis

10.

VentaVentspils novads
Ventspils valstspilsēta
Kuldīgas novads (Skrundas pagasts)
Saldus novads
Dzeloņvaigu vēzis
5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžu sugu atšķirības pazīmes

1. Platspīļu vēzis (Astacus astacus) (1. attēls):

1.1. gluds ķermenis (norāde "a"), tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvas un krūšu savienojuma vietu (atšķirība no šaurspīļu vēža, svarīgākā atšķirība no dzeloņvaigu vēža);

1.2. zobainas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža);

1.3. sarkans plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no signālvēža);

1.4. gludas pieres dzelkšņa rievas (norāde "d") (svarīgākā atšķirība no šaurspīļu vēža).

1. attēls. Platspīļu vēzis

2. Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) (2. attēls):

2.1. gluds ķermenis bez dzeloņiem (norāde "a") (atšķirība no dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža);

2.2. raksturīgs gaišs plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "b") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža).

2. attēls. Signālvēzis

3. Šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) (3. attēls):

3.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") (atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);

3.2. gludas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no platspīļu vēža);

3.3. pieres dzelkšņa rievas ar zobiņiem (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža).

3. attēls. Šaurspīļu vēzis

4. Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) (4. attēls):

4.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);

4.2. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).

4. attēls. Dzeloņvaigu vēzis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžošanas krītiņa konstrukcijas shēma

Krītiņa linuma acu izmērs nepārsniedz 20 mm.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ezeri un upes vai to daļas, kurās atļautas zemūdens medības

(Pielikums MK 07.01.2021. noteikumu Nr. 20 redakcijā)

Nr. 
p. k.

Ezers, upe vai tās posms

Pašvaldība (novads, pagasts, pilsēta)

1.

Aijažu ezersSiguldas novads (Lēdurgas pagasts)

2.

Apguldes ezersDobeles novads (Naudītes pagasts)

3.

BaltezersAugšdaugavas novads (Vaboles pagasts)

4.

Baļotes ezersJēkabpils novads (Kūku pagasts)

5.

Briģenes ezersAugšdaugavas novads (Demenes pagasts)

6.

Brocēnu ezersSaldus novads (Brocēnu pilsēta)

7.

BuļļupeRīgas valstspilsēta

8.

Cieceres ezersSaldus novads (Brocēnu pilsēta)

9.

CirmsLudzas novads (Cirmas pagasts)

10.

Černostes ezersRēzeknes novads (Maltas pagasts)

11.

Daugava, tostarp Sarkandaugava, Sausā Daugava, Vecdaugava pie Dārziņiem un Vecdaugava (lejtecē – Audupe) pie Mangaļsalas, Mazā Daugava, Bieķengrāvis un ZundsAizkraukles novads (Pļaviņu pilsēta, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Staburaga pagasts, Seces pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Aizkraukles pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines pagasts, Skrīveru pagasts), Augšdaugavas novads (Daugavpils valstspilsēta, Laucesas pagasts, Kalkūnes pagasts, Sventes pagasts, Līksnas pagasts, Nīcgales pagasts), Jēkabpils novads (Jēkabpils valstspilsēta, Dunavas pagasts, Dignājas pagasts, Ābeļu pagasts, Vīpes pagasts, Kūku pagasts, Krustpils pagasts, Salas pagasts, Sēlpils pagasts), Krāslavas novads (Kalniešu pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta), Ķekavas novads (Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts), Līvānu novads (Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Turku pagasts), Ogres novads (Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles pilsēta), Rīgas valstspilsēta, Salaspils novads (Salaspils pilsēta, Salaspils pagasts)

12.

Demenes ezersAugšdaugavas novads (Demenes pagasts)

13.

DūņezersĀdažu novads (Ādažu pagasts)

14.

Dziļais ezersLudzas novads (Istras pagasts)

15.

DziļūtsRēzeknes novads (Stoļerovas pagasts)

16.

DzirnezersĀdažu novads (Carnikavas pagasts)

17.

Feimaņu ezersPreiļu novads (Rušonas pagasts), Rēzeknes novads (Feimaņu pagasts)

18.

Jersikas ezersLīvānu novads (Jersikas pagasts)

19.

Juglas ezersRīgas valstspilsēta

20.

JuverisCēsu novads (Dzērbenes pagasts)

21.

Jūdažu ezersSiguldas novads (Siguldas pagasts)

22.

Kairišu ezersKrāslavas novads (Svariņu pagasts)

23.

Laudera ezersLudzas novads (Lauderu pagasts)

24.

Lielais Gusena ezers
(Lielais Ūseņa ezers)
Krāslavas novads (Robežnieku pagasts)

25.

Lielais Kolupa ezersAugšdaugavas novads (Kalupes pagasts), Preiļu novads (Rožkalnu pagasts)

26.

Lielais Nabas ezersKuldīgas novads (Padures pagasts)

27.

LiezērisMadonas novads (Liezēres pagasts)

28.

Lizdoles ezersSmiltenes novads (Launkalnes pagasts)

29.

Līlastes ezersĀdažu novads (Ādažu pagasts)

30.

Ludza ezersGulbenes novads (Stāmerienas pagasts)

31.

Mazais Kolupa ezersAugšdaugavas novads (Kalupes pagasts)

32.

Mazais Nabas ezersKuldīgas novads (Padures pagasts)

33.

Mazais Virānes ezersMadonas novads (Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta)

34.

Meirānu ezersRēzeknes novads (Bērzgales pagasts)

35.

Nauļānu ezersKrāslavas novads (Robežnieku pagasts)

36.

Odzes ezersAizkraukles novads (Aiviekstes pagasts)

37.

Osvas ezersKrāslavas novads (Bērziņu pagasts)

38.

Pabažu ezersSaulkrastu novads (Sējas pagasts)

39.

Pārkūnu ezersBalvu novads (Kubulu pagasts)

40.

Plaužu ezersOgres novads (Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts)

41.

PlisūnsLudzas novads (Istras pagasts)

42.

Rāceņu ezers (Plaksnis)Madonas novads (Lazdonas pagasts)

43.

Remtes ezersSaldus novads (Remtes pagasts)

44.

Riebiņu ezersCēsu novads (Straupes pagasts)

45.

Sasmakas ezersTalsu novads (Valdemārpils pilsēta)

46.

Draudzesskolas ezersSmiltenes novads (Drustu pagasts)

47.

Sudals (Sudalezers)Alūksnes novads (Zeltiņu pagasts), Gulbenes novads (Lejasciema pagasts)

48.

Svātiunes ezersBalvu novads (Baltinavas pagasts)

49.

Taurenes ezersCēsu novads (Taurenes pagasts)

50.

UšursGulbenes novads (Jaungulbenes pagasts)

51.

Vārzgūnes ezersJēkabpils novads (Kalna pagasts)

52.

Viesītes ezersJēkabpils novads (Viesītes pilsēta)

53.

Vilgāles ezersKuldīgas novads (Kurmāles pagasts)

54.

Zvārtavas ezersSmiltenes novads (Gaujienas pagasts)

55.

Zviergzdines ezersLudzas novads (Zvirgzdenes pagasts)
8. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus

(Pielikums grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

Nr.
p. k.

Suga

Zaudējumu atlīdzība (euro)

Mērvienība

1.Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis, store

143

1 gab.

2.Zandarts, repsis, salate

36

1 gab.

3.Ālants, līdaka, vimba

29

1 gab.

4.Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, sapals, vēdzele

8

1 gab.

5.Akmeņplekste, menca

36

1 gab.

6.Asaris, plekste

8

1 kg

7.Brētliņa, reņģe, salaka

1

1 kg

8.Zivis un vēži, kas nav minēti šajā tabulā

2

1 kg

9.Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes

29

100 g

10.Zivju ikri

143

100 g

11.Sadalītas vai ķidātas zivis, kuru sadalīšana vai ķidāšana aizliegta saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu

143

1 kg
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 800Pieņemts: 22.12.2015.Stājas spēkā: 01.02.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 9, 14.01.2016. OP numurs: 2016/9.15
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
279205
{"selected":{"value":"01.07.2021","content":"<font class='s-1'>01.07.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2021","iso_value":"2021\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.02.2020","iso_value":"2020\/02\/21","content":"<font class='s-1'>21.02.2020.-30.06.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2016","iso_value":"2016\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2016.-20.02.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2021
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"