1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iepriekš noteiktais projekts — projekts, kurš nav atlasāms konkursa kārtībā un par kura īstenošanu ir vienojušās visas programmas partnervalstis, un kuru ir apstiprinājusi Eiropas Komisija;

2) izdevumu atbilstības pārbaude — programmas ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma atbilstības attiecīgās programmas nosacījumiem pārbaude;

3) nacionālā apakškomiteja — Latvijā izveidota koleģiāla institūcija, kas nodrošina padomdevēja funkciju nacionālajai atbildīgajai iestādei attiecībā uz programmu vadību un kontroli un kas darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu;

4) nacionālā atbildīgā iestāde — attiecīgās programmas partnervalsts nacionālā iestāde, kas nodrošina programmas partnervalsts uzņemto saistību izpildi attiecībā uz programmas dokumenta izstrādi un programmas vadību un kontroli;

5) neatbilstība — pārkāpums saskaņā ar Komisijas 2014.gada 18.augusta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014, ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (turpmāk — Regula Nr. 897/2014) 2.pantu;

6) programma — Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programma, kas īstenojama Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros;

7) programmas finansējums — kopīgā programmas budžeta daļa, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums un programmas partnervalstu finansējums;

8) programmas finansējuma likme — programmas finansējums procentos pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

9) programmas finansējuma saņēmējs — publisko vai privāto tiesību juridiskā persona, kurai piešķirts programmas finansējums atbilstoši programmas nosacījumiem;

10) programmas partnervalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kuras reģioni programmā ir noteikti kā attiecināmā teritorija;

11) valsts budžeta līdzfinansējums — nacionālā finansējuma daļa, kas tiek plānota no valsts budžeta papildus programmas finansējumam kopējo attiecināmo izdevumu segšanai;

12) valsts budžeta līdzfinansējuma likme — valsts budžeta līdzfinansējums procentos pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

13) virssaistības — papildu saistības veikt maksājumus no valsts budžeta to kopējo attiecināmo izdevumu segšanai, kuri pārsniedz programmas finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu programmu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka šādu programmu vadību:

1) Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programma;

2) Latvijas—Lietuvas—Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma.

(2) Likums attiecas uz 2014.—2020.gada plānošanas periodu.

4.pants. Valsts budžeta līdzfinansējuma likme

(1) Valsts budžeta līdzfinansējuma likme programmu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai nav augstāka par programmas dokumentā noteikto Latvijai minimālo iespējamo likmi, ar kuru var nodrošināt Eiropas Komisijas lēmumā par programmas apstiprināšanu attiecīgajam programmas prioritārajam virzienam noteikto programmas finansējuma likmi, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par valsts budžeta līdzfinansējuma likmes palielināšanu virs šā panta pirmajā daļā noteiktā limita iepriekš noteiktajiem projektiem un lielajiem infrastruktūras projektiem, ja programmas īstenošanas laikā programmas pieejamais finansējums nav pietiekams projekta mērķa sasniegšanai.

5.pants. Virssaistības

(1) Vadošā iestāde ir tiesīga uzņemties virssaistības, ja par to vienojas visas programmas partnervalstis.

(2) Virssaistības nedrīkst pārsniegt piecus procentus no programmas finansējuma apjoma, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par virssaistību palielināšanu virs šā panta otrajā daļā noteiktā limita, ja tas ir nepieciešams programmas finansējuma pilnīgai izmantošanai un nerada risku, ka būs nepieciešami papildu izdevumi valsts budžetā plānoto kopējo attiecināmo izdevumu segšanai.

(4) Virssaistību uzņemšanās gadījumā Ministru kabinets nosaka virssaistību piešķiršanas kārtību.

6.pants. Programmas vadības institucionālā struktūra

Programmas vadību nodrošina šādas institūcijas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde;

4) revīzijas iestāde;

5) apvienotā uzraudzības komiteja;

6) apvienotais tehniskais sekretariāts.

7.pants. Nacionālā atbildīgā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālā atbildīgā iestāde tiek izveidota atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 20.panta 6.punkta "a" apakšpunktam un darbojas saskaņā ar minētās Regulas 31.pantu.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmas dokumenta izstrādē, tā iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmas ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā;

2) pārstāvēt Latviju kā programmas partnervalsti programmas dokumenta grozījumu izdarīšanā;

3) attiecībā uz Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programmu papildus šā panta otrās daļas 1.punktam nodrošināt programmas dokumenta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā un nodrošināt pārstāvību sarunu procesā par programmas dokumenta apstiprināšanu;

4) nodrošināt vienošanās parakstīšanu par Latvijas līdzdalību programmā un programmas ieviešanu, kā arī nodrošināt tās izpildi, ja par to vienojušās programmas partnervalstis;

5) rakstveidā apstiprināt Latvijas piekrišanu programmas saturam atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 5.panta 1.punktam;

6) pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses, apstiprinot pārstāvjus un nodrošinot līdzdalību programmas apvienotajā uzraudzības komitejā, kā arī šā likuma 11.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņemšanā, ievērojot lietderības un efektivitātes principus;

7) nodrošināt nacionālās apakškomitejas darbību;

8) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un maksājumu veikšanu programmas tehniskās palīdzības budžetam vai programmas īstenošanai, ja par to vienojušās visas programmas partnervalstis;

9) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu, piešķiršanu un maksājumu veikšanu Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem atbilstoši šā likuma 14.panta 3.punktā noteiktajai kārtībai;

10) noteikt institūciju, kura pilda finanšu kontroles funkcijas un veic izdevumu atbilstības pārbaudi Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem, kā arī nodrošināt finanšu kontroles metodisko vadību saskaņā ar Regulas Nr. 897/2014 20.panta 6.punkta "a" apakšpunktu;

11) noteikt kontroles kontaktpunkta funkcijas izpildītāju saskaņā ar Regulas Nr. 897/2014 20.panta 6.punkta "b" apakšpunktu;

12) norīkot nacionālos pārstāvjus līdzdalībai programmas revidentu grupā;

13) pēc pieprasījuma sniegt programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un personām atzinumu par potenciālo Latvijā reģistrēto programmas finansējuma saņēmēju atbilstību līdzdalībai projektā saskaņā ar attiecīgās programmas dokumentā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

14) sniegt attiecīgās programmas vadošajai iestādei un revīzijas iestādei, kā arī Eiropas Komisijai informāciju par programmu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, kā arī sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai;

15) nodrošināt informatīvos un publicitātes pasākumus, veicinot projektu attīstību un Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju līdzdalību programmās;

16) veikt nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar programmas nosacījumiem atgūtu programmas finansējumu no Latvijā reģistrētā programmas finansējuma saņēmēja par tā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem.

(3) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju par ierosinātajiem programmas dokumenta grozījumiem, programmas ieviešanas uzraudzību, programmas ietvaros iesniegto projektu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, par risku saistībā ar projektu pārklāšanos ar citu nacionālo vai starptautisko programmu projektiem, kā arī par programmas ietvaros potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju iesniegto projektu iesniegumu virzību finansējuma saņemšanai attiecīgās programmas apvienotajā uzraudzības komitejā;

2) pieprasīt un saņemt informāciju no citām programmas vadības institūcijām un programmas finansējuma saņēmēja, lai nodrošinātu ar programmas vadību un kontroli saistīto lēmumu pieņemšanu;

3) paust viedokli par iesniegtā projekta apstiprināšanu programmas finansējuma saņemšanai vai noraidīšanu programmas apvienotajā uzraudzības komitejā;

4) ierosināt programmas vadībā iesaistītajām institūcijām veikt projekta īstenošanas pārbaudes vai citus kontroles pasākumus.

(4) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā nacionālā atbildīgā iestāde, tiek nodalītas no citām tās funkcijām.

8.pants. Nacionālā apakškomiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Nacionālās apakškomitejas sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde. Nacionālās apakškomitejas sastāvā ir:

1) pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra;

2) divi pārstāvji no nacionālās atbildīgās iestādes;

3) pa vienam pārstāvim no katra plānošanas reģiona;

4) pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir šādi pienākumi:

1) konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi viedokļa sagatavošanai par programmu ieviešanu un uzraudzību;

2) pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma un pamatojoties uz tās sniegto informāciju, konsultēt šo iestādi par potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par risku saistībā ar projektu pārklāšanos ar citu nacionālo vai starptautisko programmu projektiem;

3) pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma sniegt viedokli par programmas vadībā iesaistīto institūciju ierosinātajiem grozījumiem programmā;

4) savas kompetences ietvaros veicināt programmu publicitāti.

(3) Nacionālajai apakškomitejai ir tiesības, pamatojoties uz šā panta otrās daļas 2.punktā minēto informāciju, ierosināt nacionālajai atbildīgajai iestādei potenciālo Latvijā reģistrētu programmas finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu programmas finansējuma saņemšanai vai tā noraidīšanu, vai papildu nosacījumu izvirzīšanu attiecībā uz iesniegto projektu.

9.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošā iestāde tiek izveidota atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 20.panta 1.punktam un 25.pantam, un tā pilda minētās Regulas 26.pantā noteiktās funkcijas.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas vadību saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, kas ietver efektīvas un precīzas vadības un kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, kā arī uz caurredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem balstītu programmas finansējuma piešķiršanu;

2) pēc pieprasījuma sniegt informāciju apvienotajai uzraudzības komitejai par programmas ieviešanas progresu;

3) nodrošināt pienācīgu programmas atpazīstamību atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 79.pantam.

(3) Vadošā iestāde ir atbildīga par neatbilstību novēršanu un izmeklēšanu atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 71.pantam, kā arī par programmas finansējuma atgūšanu neatbilstību gadījumā saskaņā ar minētās Regulas 74., 75. un 76.pantu.

(4) Vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no nacionālās atbildīgās iestādes, revīzijas iestādes, finanšu kontroles institūcijas un programmas finansējuma saņēmēja programmas vadības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

(5) Vadošā iestāde lēmumus par projektu apstiprināšanu publisko programmas mājaslapā Regulas Nr. 897/2014 44.pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(6) Vadošās iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(7) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā vadošā iestāde, ir nodalītas no citām tās funkcijām.

10.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestāde tiek izveidota atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 20.panta 2.punktam, un tā pilda minētās Regulas 28.pantā noteiktās funkcijas.

(2) Revīzijas iestādes pienākums ir nodrošināt revīzijas veikšanu par programmu vadības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un, pamatojoties uz atbilstošu izlasi, veikt revīzijas par programmas un projektu izdevumiem.

(3) Revīzijas iestādei ir pienākums sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai.

(4) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un programmas finansējuma saņēmēja to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(5) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kādu paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds ir nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(6) Revīzijas iestāde savu funkciju izpildei izveido revidentu grupu, kā arī nodrošina tās vadību.

(7) Revīzijas iestādes funkcijas attiecībā uz Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura nosaka par funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(8) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā revīzijas iestāde, ir nodalītas no citām tās funkcijām.

11.pants. Apvienotā uzraudzības komiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Apvienotā uzraudzības komiteja tiek izveidota atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 22.pantam, darbojas saskaņā ar tās apstiprināto nolikumu un pilda minētās Regulas 24.pantā noteiktās funkcijas.

(2) Apvienotā uzraudzības komiteja apstiprina vadlīnijas par projektu sagatavošanu, iesniegšanu, atlasi (arī projektu iesniegumu atlases kritērijiem) un īstenošanu, programmas izmaksu attiecināmību, kas ir saistošas programmas vadībā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un programmas finansējuma saņēmējiem.

(3) Apvienotā uzraudzības komiteja var lemt par iepriekš noteikto un lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un tiem piešķiramo programmas finansējumu saskaņā ar Regulu Nr. 897/2014.

(4) Apvienotās uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmas vadībā Latvijā iesaistītajām institūcijām, finanšu kontroles institūcijai, projektu iesniegumu iesniedzējiem un programmas finansējuma saņēmējiem.

12.pants. Apvienotais tehniskais sekretariāts

Lai nodrošinātu programmu ieviešanu, vadošā iestāde izveido apvienoto tehnisko sekretariātu un tā filiāles atbilstoši Regulas Nr. 897/2014 27.pantam un uzrauga tā darbību.

13.pants. Programmas finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumi

(1) Papildus Regulas Nr. 897/2014 46.pantā minētajam programmas finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas projekta efektīvu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši noslēgtajā līgumā par projekta īstenošanu ietvertajiem noteikumiem;

2) nodrošināt, lai projektam piešķirtais programmas finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar programmas un projekta mērķu sasniegšanu un lai izmaksas būtu attiecināmas saskaņā ar programmas nosacījumiem;

4) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram programmas projektam;

5) nekavējoties informēt programmas apvienoto tehnisko sekretariātu, vadošo iestādi un, ja nepieciešams, nacionālo atbildīgo iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu;

6) pēc pieprasījuma sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kā arī finanšu kontroles institūcijas pārstāvjiem piekļuvi visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī šā projekta īstenošanas vietai;

7) nodrošināt programmas rezultātu saglabāšanu, ievērojot programmas nosacījumus un termiņus.

(2) Programmas finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu programmas ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14.panta 3.punktu;

2) saņemt no nacionālās atbildīgās iestādes ar programmu saistīto informāciju;

3) saņemt no programmas apvienotā tehniskā sekretariāta informatīvu atbalstu projektu pasākumu īstenošanai.

15.pants. Apvienotās uzraudzības komitejas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu piešķirt finansējumu projekta iesnieguma iesniedzējam projekta īstenošanai.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu var apstrīdēt vadošajā iestādē, ja vadošā iestāde atrodas Latvijā.

(3) Vadošā iestāde atbilstoši projekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(4) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, vadošās iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(5) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums.

(6) Vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto apvienotās uzraudzības komitejas lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Vadošās iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto apvienotās uzraudzības komitejas lēmumu nav pārsūdzams.

(7) Šā panta otrajā daļā minēto apvienotās uzraudzības komitejas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(8) Ja vadošā iestāde neatrodas Latvijā, apvienotās uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek atbilstoši kārtībai, kāda noteikta programmas dokumentā, kas apstiprināts Eiropas Komisijā, vai saprašanās memorandā, kas noslēgts starp vadošo iestādi un partnervalstīm.

16.pants. Ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšana

(1) Ja vadošā iestāde atrodas Latvijā, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, arī programmas finansējuma izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina:

1) civiltiesiskā kārtībā, ja programmas finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona. Dokumenti, kas sagatavoti un pieņemti šīs daļas pirmajā teikumā minēto darbību veikšanai (piemēram, lēmumi, atzinumi, brīdinājumi, līgums), nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā;

2) vadošās iestādes lēmumu kā pārvaldes lēmumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona. Pārvaldes lēmums, ko pieņēmis tās valsts pārvaldes iestādes vadītājs, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, nav pārsūdzams tiesā.

(2) Ja vadošā iestāde neatrodas Latvijā, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tai skaitā programmas finansējuma izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu.

17.pants. Programmas finansējuma atgūšana neatbilstību gadījumā

(1) Neatbilstību gadījumā par programmas finansējuma atgūšanu no Latvijā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem ir atbildīga nacionālā atbildīgā iestāde atbilstoši attiecīgās programmas dokumentā noteiktajai kārtībai.

(2) Programmas finansējuma atgūšanu no Latvijā reģistrēta programmas finansējuma saņēmēja, kas ir privāto tiesību juridiskā persona, veic civiltiesiskā kārtībā.

(3) Programmas finansējuma atgūšanu no Latvijā reģistrēta programmas finansējuma saņēmēja, kas ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, veic atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14.panta 1.punktu.

18.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Ja prasība tiesā tiek celta šā likuma 7.panta otrās daļas 16.punktā, 9.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, nacionālā atbildīgā iestāde un vadošā iestāde ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas.

19.pants. Informācijas atklātība

Projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

Ministru kabinets:

1) līdz 2016.gada 1.maijam izdod noteikumus, kuros nosaka šā likuma 14.panta 4. un 5.punktā minēto kārtību;

2) līdz 2016.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros nosaka šā likuma 14.panta 1., 2. un 3.punktā minēto kārtību.