1. Būvnormatīvs nosaka prasības kādas jāievēro, veicot inženierizpēti, jaunbūvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju projektēšanā, kā arī būvdarbu un ekspluatācijas laikā.

2. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver:

2.1. ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;

2.2. ģeotehnisko izpēti;

2.3. hidrometeoroloģisko izpēti.

3. No jauna būvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju projektēšanā inženierizpēti veic, izstrādājot:

3.1. būvniecības ieceres dokumentāciju:

3.1.1. būves tehniski ekonomisko pamatojumu;

3.1.2. būves iespējamās ietekmes uz vidi būvdarbu un ekspluatācijas laikā prognozei;

3.2. būvprojektu:

3.2.1. no jauna būvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām būvēm;

3.2.2. projektējamajiem ārējiem inženiertīkliem.

4. Būvdarbu un ekspluatācijas laikā ģeotehniskās uzraudzības ietvaros veic speciālus inženierizpētes darbus, lai:

4.1. kontrolētu zemes darbu, kā arī būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam;

4.2. laikus prognozētu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu) un nodrošinātu iespējas to novēršanai;

4.3. noteiktu būves deformācijas.

5. Pirms inženierizpētes uzsākšanas pasūtītājs sagatavo nepieciešamo dokumentāciju (piemēram, tehnisko uzdevumu, līgumu). Ja nepieciešams, inženierizpētes darbus saskaņo ar attiecīgo inženiertīklu vai būves īpašnieku.

6. Inženierizpētes pamats ir tehniskais uzdevums, ko inženierizpētes darbu izpildītājam izsniedz pasūtītājs.

7. Tehniskajā uzdevumā ietveramas šādas ziņas:

7.1. projektējamās būves nosaukums un vieta (adrese);

7.2. pasūtītāja atbildīgā pārstāvja uzvārds, adrese un tālruņa numurs;

7.3. būvprojekta izstrādātāja uzvārds (nosaukums), adrese un tālruņa numurs;

7.4. projektējamās būves būvniecības veids;

7.5. darbu izpildes termiņi;

7.6. ziņas par agrāk veikto inženierizpēti būvvietā;

7.7. topogrāfiskie plāni, kartes vai shēmas ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu;

7.8. būvlaukuma robežas, inženiertīklu trases un to iespējamie varianti;

7.9. topogrāfiskās uzmērīšanas mērogs;

7.10. būvju tehniskais raksturojums (piemēram, konstrukcija, slodzes, līmeņu atzīmes);

7.11. nepieciešamā veicamo darbu precizitāte un ticamības pakāpe;

7.12. vides tehniskie noteikumi, ja tādi ir nepieciešami saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

7.13. citas īpašas vai papildu prasības un ziņas par citiem izpētes veidiem (piemēram, ūdensapgādes jautājumi, derīgo izrakteņu atradņu izpēte).

8. Pasūtītājs ir atbildīgs par tehniskajā uzdevumā sniegto ziņu pareizību un atbilstību paredzētajiem būvdarbiem. Ja tiek mainīti inženierizpētes tehniskie noteikumi, izdevumus par papildu inženierizpēti sedz pasūtītājs.

9. Inženierizpētes darbu laikā nedrīkst piesārņot grunti, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus vai nodarīt citu kaitējumu videi, kā arī kultūras pieminekļiem. Pēc izpētes darbu pabeigšanas urbumi jātamponē vai jālikvidē un izpētes teritorija jārekultivē.

10. Darbu izpildes laikā sagatavotā dokumentācija tiek glabāta inženierizpētes darbu izpildītāja arhīvā, ievērojot Arhīvu likuma prasības.

11. Inženierizpētes darbu kvalitāti nodrošina inženierizpētes darbu izpildītājs, kas ir atbildīgs par veikto darbu atbilstību tehniskā uzdevuma un normatīvo aktu prasībām.

12. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes uzdevums ir sniegt digitālo, grafisko un teksta informāciju par apvidus objektu novietojumu un īpašībām būvju projektēšanai un būvdarbu veikšanai.

13. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbu saturu un apjomu nosaka tehniskajā uzdevumā. Ģeodēziskajā un topogrāfiskajā izpētē veicami šādi darbi:

13.1. būvlaukumu un trašu horizontālā un vertikālā uzmērīšana;

13.2. apakšzemes inženiertīklu uzmērīšana;

13.3. speciālie izpētes darbi, ko reglamentē attiecīgo nozaru normatīvie akti.

14. Topogrāfisko uzmērīšanu veic saskaņā ar normatīvajā aktā par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju un tās centrālo datubāzi noteiktām prasībām.

15. Ģeodēziskās izpētes un speciālie darbi ir:

15.1. ūdenstilpju un ūdensteču gultnes mērījumi;

15.2. būvju vertikālo un horizontālo deformāciju mērījumi;

15.3. būvju virszemes daļu vertikālā un horizontālā uzmērīšana;

15.4. līnijveida būvju trasēšana;

15.5. dzelzceļa mezglu uzmērīšana;

15.6. ģeotehniskās izpētes izstrādņu piesaiste.

16. Rezultātu precizitāti nosaka tehniskajā uzdevumā, ņemot vērā attiecīgās nozares tehniskos noteikumus.

17. Ūdenstilpju un ūdensteču gultnes mērījumi ietver:

17.1. uzmērīšanas tīkla izveidošanu;

17.2. krasta līnijas uzmērīšanu;

17.3. dziļumu mērīšanas punktu horizontālo uzmērīšanu;

17.4. dziļumu mērīšanu.

18. Ūdenstilpju un ūdensteču dziļumu mēra pa profilu līnijām. Atstatumus starp profiliem un augstuma (dziļuma) mērīšanas punktiem atkarībā no inženierizpētes mērķa nosaka tehniskajā uzdevumā.

19. Būvju deformāciju mēra attiecībā pret speciāli izveidota vertikālā vai horizontālā tīkla atbalsta punktiem, kuru precizitāte ir vismaz par kārtu augstāka nekā iespējamie deformācijas lielumi. Nepieciešami vismaz trīs pamatojuma punkti. Speciāli izveidoto tīklu piesaista valsts ģeodēziskajam tīklam. Deformāciju mērīšanas precizitāti, periodiskumu un ilgumu pasūtītājs nosaka atkarībā no deformācijas lieluma un rakstura, no būvniecības sākuma un beigu termiņiem, kā arī no nepieciešamības veikt mērījumus būves ekspluatācijas laikā.

20. Trasēšanas darbi ietver:

20.1. trases uzmērīšanas gājiena izveidi pa trases asi un reperu ierīkošanu;

20.2. joslas topogrāfisko uzmērīšanu;

20.3. pagrieziena punktu, piketu un līkņu elementu nostiprināšanu;

20.4. garenprofilu un šķērsprofilu līmetņošanu.

21. Veicot trasēšanas darbus neapbūvētās teritorijās, ar pagaidu zīmēm nostiprina trases sākuma, beigu un pagrieziena punktus. Taisnos posmos minētie punkti jānostiprina redzamības attālumā, bet ne retāk kā ik pēc viena kilometra. Apbūvētās teritorijās trasi nenostiprina, bet piesaista situācijas elementiem.

22. Ģeotehnisko izpēti veic un šī darba izpildes dokumentāciju sastāda ievērojot Latvijas būvnormatīvā par ģeotehnisko projektēšanu noteiktās prasības.

23. Būves pārbūves vai atjaunošanas vajadzībām paredzētās ģeotehniskās izpētes galvenais uzdevums ir noskaidrot ģeoloģiskās vides un grunts īpašību pārmaiņas, kas radušās būvju ekspluatācijas laikā, un prognozēt turpmākās pārmaiņas. Lai izpildītu minēto uzdevumu, noskaidro:

23.1. teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas tehnogēno faktoru ietekmē;

23.2. būves pamatnes grunts fizikālās un mehāniskās īpašības;

23.3. būves deformāciju raksturu, to iemeslu un novēršanas iespējas.

24. Tehniskajā uzdevumā papildus šī būvnormatīva 7.punktā noteiktajām ziņām ietver:

24.1. ziņas par novērotajām deformācijām;

24.2. objekta ekspluatācijas tehnoloģiskos noteikumus (piemēram, esošās un paredzamās slodzes lielums uz būves pamatiem, notekūdeņu apjoms un sastāvs, drenāžas sistēmu veids un dziļums);

24.3. ziņas par objektā notikušajām avārijām un atjaunošanas darbiem.

25. Ģeotehnisko izpēti būves pārbūves vai atjaunošanas vajadzībām veic iespējamo tehnogēno faktoru ietekmes zonā. Ģeotehniskajai izpētei jānodrošina nepieciešamo datu ieguve būves esošo pamatu nesošās slodzes pārrēķinam, ja tiek veikta pamatu nostiprināšana vai tiek palielināta slodze, kā arī jaunu pamatu aprēķiniem.

26. Hidroģeoloģisko darbu sastāvu un apjomu nosaka atkarībā no tehniskajā uzdevumā dotajiem norādījumiem (piemēram, prognozētais pamatu tips un ierīkošanas veids, pagraba telpu nepieciešamība), hidroģeoloģisko apstākļu sarežģītības (piemēram, ūdens noteces iespējas, slapjo tehnoloģisko procesu sekas, pazemes ūdeņu agresīvā iedarbība uz pazemes konstrukcijām) un apbūves blīvuma.

27. Veicot pamatu un pamatņu apsekošanu un izpēti, kā arī likvidējot izstrādes, nedrīkst pieļaut pamatnes grunts ģeotehnisko īpašību pasliktināšanos (piemēram, grunts uzirdināšanu, sasaldēšanu, izmērcēšanu).

28. Ģeotehniskās izpētes darbu izpildes dokumentācijā papildus iekļauj ziņas par esošo pamatu tehnisko stāvokli (pamatu konstrukciju, tipu un izmēriem), grunts fizikālajiem un mehāniskajiem raksturlielumiem ārpus pamatu robežām un pamatu ietekmes zonā, kā arī informāciju par būvniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi un apbūvi.

29. Hidrometeoroloģiskās izpētes uzdevums ir sniegt teritorijas plānošanai, ēku un inženierbūvju būvprojektēšanai, būvdarbu izpildei un būvju ekspluatācijai nepieciešamo informāciju un datus par klimatiskajiem apstākļiem būvobjektā un virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu.

30. Hidrometeoroloģisko izpēti veic, lai iegūtu datus par:

30.1. plānojamās teritorijas izmantošanas iespējām un attīstības perspektīvu;

30.2. projektējamo būvobjektu, inženierinfrastruktūras un transporta objektu izvietojumu un inženieraizsardzības nepieciešamību;

30.3. paaugstināta riska teritorijām (piemēram, applūšana, vēja un ūdens erozija);

30.4. nepieciešamajām būvju konstrukcijām, parametriem un noturības aprēķināšanu;

30.5. būvju ekspluatācijas apstākļiem;

30.6. ūdeņu un atmosfēras aizsardzību un monitoringa nepieciešamību.

31. Hidrometeoroloģiskajā izpētē noskaidro:

31.1. klimatiskos apstākļus un atsevišķus meteoroloģijas raksturlielumus;

31.2. hidroloģiskos apstākļus (piemēram, ūdensteču, ūdenstilpju, purvu un piekrastes zonas hidroloģisko režīmu);

31.3. hidrometeoroloģiskos procesus un parādības.

32. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbi ir:

32.1. būvobjektu raksturojošo hidrometeoroloģisko elementu un parādību raksturlielumu izvēle;

32.2. virszemes ūdensobjektu hidrometrisko raksturlielumu un novērojumu datu savākšana, analīze un apkopošana;

32.3. izpētes rajona rekognoscējoša apsekošana;

32.4. informācijas savākšana, analīze un apkopošana par ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām;

32.5. virszemes ūdensobjektu morfometriskie mērījumi;

32.6. ūdens kvalitātes noteikšana laboratorijā;

32.7. virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma novērojumi pagaidu novērošanas punktos vai posteņos;

32.8. hidroloģisko aplēses lielumu noteikšana;

32.9. ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesu novērošana (monitorings).

33. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu apjomu un sastāvu atkarībā no projektējamā būvobjekta veida, drošuma (nozīmības) pakāpes, teritorijas hidrometeoroloģiskās izpētes pakāpes nosaka tehniskajā uzdevumā.

34. Teritorijas plānošanai un ēku un inženierbūvju būvprojektēšanai nepieciešami 1.tabulā noteiktie meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumi un 2.tabulā noteiktie virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma raksturlielumi.

1.tabula

2.tabula

35. Informācijas iegūšanai par meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumiem izmanto Latvijas būvnormatīvu par būvklimatoloģiju, kā arī reprezentatīvu meteoroloģisko staciju un posteņu novērojumus.

36. Informācijas iegūšanai par virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu un ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām izmanto:

36.1. agrāk veikto inženierizpētes darbu pārskatus (atskaites), arhīvu materiālus un zinātniski tehniskās publikācijas;

36.2. publicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

36.3. jaunākos nepublicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

36.4. iedzīvotāju liecības;

36.5. būvju lietotāju un attiecīgo dienestu ziņas par avārijas situācijām, ko radījuši nelabvēlīgi hidrometeoroloģiskie apstākļi.

37. Informāciju par virszemes ūdensobjekta hidrogrāfisko tīklu, morfometriskajiem, hidrogrāfiskajiem un sateces baseina virsmas apstākļiem iegūst, veicot izpētāmās teritorijas rekognoscējošu apsekošanu un uzmērīšanu, kā arī lietojot attiecīga mēroga topogrāfiskās kartes un plānus.

38. Ūdens kvalitātes, ķīmisko, fizikālo un bakterioloģisko īpašību noteikšanai vai precizēšanai ņem ūdens paraugus, izvēlas laboratorijas analīžu metodes, veic analīzes un novērtē to rezultātus.

39. Lai noteiktu virszemes ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesus ilgstošā laikposmā, ierīko novērošanas tīklu un veic novērojumus (monitoringu).

40. Hidroloģisko parametru aplēses lielumus ar attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošos būvnormatīvos vai piemērojamos standartos noteikto ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) aprēķina, izmantojot 3.tabulā noteiktos paņēmienus vai citus pamatotus paņēmienus.

3.tabula

41. Lai upes līmeņa posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

41.1. ūdens līmeņa regulārie mērījumi (vismaz divas reizes diennaktī) ir veikti pietiekami ilgi (maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai nepārtraukta novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem);

41.2. sakarības starp ūdens līmeni pagaidu postenī un reprezentatīvajā postenī ir statistiski būtiskas (ticamības līmenis vismaz 95 %);

41.3. starp ūdens līmeni izpētāmajā vietā un postenī ir tieša hidrauliska saistība.

42. Lai upes hidroloģisko posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

42.1. būvobjekta un hidroloģiskā posteņa savstarpējais novietojums un hidroloģiskie apstākļi ir tādi, ka nepieciešamos raksturlielumus, kas iegūti postenī, var attiecināt uz izpētāmo vietu;

42.2. maksimālā caurplūduma noteikšanai nepārtrauktu novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem;

42.3. citu hidroloģisko parametru novērojumu rinda ir tik gara, ka iespējams izveidot drošas sakarības ar atbalsta posteni.

43. Izvēloties reprezentatīvu upes hidroloģisko posteni, ņem vērā:

43.1. noteces veidošanās viendabību (līdzību);

43.2. klimatisko apstākļu līdzību;

43.3. faktorus, kuri var mainīt upes dabiskās noteces lielumu (noteces regulēšana, ūdens ņemšana vai novadīšana). Izpētāmās ūdensteces baseina laukums un reprezentatīvā posteņa baseina laukums nedrīkst atšķirties vairāk kā 10 reizes.

44. Izvēloties reprezentatīvu jūras, ezera vai ūdenskrātuves hidrometeoroloģisko staciju, ņem vērā:

44.1. krastu orientāciju pret debespusēm un valdošo vēju virzienu;

44.2. krasta līnijas izrobotību;

44.3. piekrastes hidrogrāfisko raksturojumu;

44.4. akvatorijas būves.

45. Pagaidu novērošanas punktu (posteņu) skaitu būvobjektā izvēlas atkarībā no pētāmā virszemes ūdensobjekta iecirkņa garuma, hidroloģiskā režīma veidošanās apstākļiem un klimatiskajām īpatnībām, kā arī no projektējamo būvju izvietojuma.

46. Novērojumu ilgums pagaidu novērošanas punktos atkarīgs no laika, kāds nepieciešams, lai iegūtu raksturlielumu korelatīvas sakarības starp vienā laikā veiktajiem novērojumiem pagaidu novērošanas punktā (postenī) un reprezentatīvā hidrometeoroloģiskajā postenī. Nepieciešamais novērojumu ilgums, kas atkarīgs no novērojamā raksturlieluma veida, noteikts 4.tabulā.

4.tabula

47. Par kritēriju hidrometeoroloģisko aplēses lielumu noteikšanai pieņem attiecīgā lieluma ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu), bet procesiem — šo procesu prognozēto attīstību līdz aplēses perioda beigām. Hidrometeoroloģiskos aplēses lielumus un ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) vērtības nosaka attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošie būvnormatīvi vai piemērojamie standarti.

48. Ūdensobjekta hidroloģiskā režīma novērojumi un klimatisko apstākļu un hidrometeoroloģisko procesu izpēte būves ekspluatācijas laikā nepieciešami, ja konstatē:

48.1. būtiskas atšķirības starp būvprojektā izmantotajiem un faktiskajiem aplēses lielumiem vai klimatiskajiem apstākļiem;

48.2. hidrometeoroloģisko elementu vai parādību nelabvēlīgu iedarbību uz būvi;

48.3. būves neprognozētu iedarbību uz virszemes ūdensobjektu vai blakus teritorijas tehnisko stāvokli.