Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.279

Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 35.§)
Ceļu satiksmes noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
3.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbraukšana – braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;

2.2. apdzīšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.3. apdzīvota vieta – apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 520. vai 556. ceļa zīmi;

2.4. apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

2.5. apsteigšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.6. bīstama krava – krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

2.7. braukšanas josla – jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

2.8. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

2.9. dot ceļu – prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

2.10. dzelzceļa pārbrauktuve – ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, – no 134. vai 135. ceļa zīmes;

2.11. dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi;

2.12. elektromobilis – transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas;

2.13. faktiskā masa – transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;

2.14. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

2.15. gājēju ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar 415. ceļa zīmi;

2.16. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 535. un 536. ceļa zīmi un (vai) 931. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

2.17. gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu un apzīmēta ar 419. vai 421. ceļa zīmi;

2.18. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

2.19. kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju un velosipēdu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi;

2.20. krustojums – vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā;

2.21. nomale – ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;

2.22. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis – autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu;

2.23. piespiedu apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

2.24. priekšroka – tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

2.25. sadalošā josla – ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

2.26. satiksmes regulētājs – persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

2.27. stāvēšana – transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

2.28. transportlīdzekļu sastāvs – mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

2.29. velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un no citu transportlīdzekļu satiksmes ir atdalīta ar 920. ceļa apzīmējumu (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar 413. un 824. ceļa zīmi);

2.30. velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.

3. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta tikai tad, ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajā kārtībā vai ja attiecīgie transportlīdzekļi tiek pavadīti aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

4. Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, bet kurus to izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Braucot pa ceļu, kā arī ārpus tā, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

5. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

5.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas vai kontroles tehniskos līdzekļus;

5.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

6. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

7. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu).

8. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

9. Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.

10. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

11. Organizētas cilvēku grupas drīkst virzīties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

12. Bērnu grupas drīkst virzīties tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.

13. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

14. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk – luksofors) signāli.

15. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

16. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme.

17. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, ja iespējams, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

18. Gājējiem aizliegts:

18.1. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;

18.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas;

18.3. pārvietoties pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi;

18.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transport­līdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

19. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

20. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales.

21. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai pēc tam, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

22. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transport­līdzekļu braukšanai.

23. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve) braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

24. Pasažieriem aizliegts:

24.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;

24.2. atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

24.3. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma.

3. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi

25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētajām prasībām;

25.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);

25.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);

25.5. vadot mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, braukt ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve);

25.6. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem;

25.7. apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona dod norādījumu:

25.7.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir standartā LVS 63:2009 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums un aprīkojums" noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;

25.7.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis;

25.8. palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma;

25.9. pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tai skaitā policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētā aprīkojuma apskati.

4. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

26. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

27. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, – iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad garām ir pabraucis transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

28. Tuvojoties stāvošam operatīvajam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

29. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

29.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;

29.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);

29.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

29.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

29.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas);

29.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

30. Šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos operatīvo transport­līdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

31. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatī­vajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.

32. Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amat­personu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai.

33. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 98. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem.

34. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāso­jums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.10., 121.11., 121.12., 122.2., 122.3., 122.4. un 292.15. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem paredzētajām joslām.

35. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bet nav speciāla krāsojuma un kuri pilda šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētos dienesta uzdevumus, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.11., 121.12., 122.3. un 122.4. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām.

36. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

36.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

36.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai stipras iedarbības indīgas vielas;

36.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas darbus, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;

36.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm;

36.5. pavada velosipēdu vadītājus treniņnodarbību laikā.

37. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadī­juma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 85., 86., 87., 88., 92., 93., 95. un 97. punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, – arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

38. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u. tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u. tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u. tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

5. Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

39. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

39.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

39.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;

39.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;

39.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

40. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

40.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

40.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

41. Ja šo noteikumu 40. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

41.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

41.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

42. Ja šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzek­ļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

43. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transport­līdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.

6. Ceļu satiksmes regulēšana

44. Satiksmi regulē:

44.1. ar luksoforiem (1. pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši standartu LVS EN 12368:2008 L "Satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2010 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām;

44.2. satiksmes regulētāji.

45. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

45.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;

45.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

45.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļa darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu;

45.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti;

45.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;

45.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta;

45.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

45.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos;

45.9. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls.

46. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu vai velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Šo noteikumu 202. punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais – aizliedz.

47. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus un velosipēdu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.

48. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme:

48.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu.

49. Ja šo noteikumu 48. punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts.

50. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais – taisni, labais – pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

51. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

51.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

51.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem – taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

51.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

51.2. labā roka iztaisnota priekšā:

51.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem – visos virzienos;

51.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

51.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

51.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

51.3. roka pacelta augšā – transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus.

52. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli. Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

53. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 48. punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes, transport­līdzeklis jāaptur šādās vietās:

53.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos – pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, – pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, – pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transport­līdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

53.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm – saskaņā ar šo noteikumu 155. punktu.

54. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 53. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transport­līdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas".

55. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.

56. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 25.7.1. apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti.

7. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

57. Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.

58. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

59. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

60. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. Velosipēda vadītājam atļauts nerādīt bremzēšanas signālu.

61. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.

62. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

63. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

64. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

65. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.

66. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

67. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētās pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.

68. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

69. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

70. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409. ceļa zīme). Mopēdu vadītājiem nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām atļauta arī no brauktuves labās malas, dodot ceļu tajā pašā un pretējā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem.

71. Ja braukšanas joslas kreisajā pusē vienā līmenī ar to atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.

72. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 513.–518. ceļa zīme, uz tramvaja sliežu klātnes uzbraukt aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā.

73. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

74. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

75. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

76. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

77. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

78. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

79. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transport­līdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

80. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

81. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

81.1. uz gājēju pārejām;

81.2. tuneļos;

81.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

81.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

81.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

82. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transport­līdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība. Aizliegts braukt atpakaļgaitā pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi.

8. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

83. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

84. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, iebraukt aizliegts, izņemot gadījumus, ja tā tiek šķērsota kreisā pagrieziena vai apgriešanās manevra laikā.

85. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

86. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

86.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

86.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

86.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

87. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

88. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, un traktortehnikai jābrauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem un traktortehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

89. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.

90. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 513.–518. ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni krustojumā aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā.

91. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

92. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 507., 509. vai 510. ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem aizliegts braukt un apturēt transportlīdzekli šajā joslā, izņemot taksometrus, attiecīgi reģistrētus elektromobiļus, kuriem uzstādītas speciālas nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, un, ja kāda no minētajām zīmēm uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdus.

93. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505. ceļa zīmi un 940. ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu.

94. Ja uz brauktuves ierīkota ar 941. ceļa apzīmējumu (un (vai) arī ar 413. ceļa zīmi un 824. papildzīmi) apzīmēta velojosla, kas no pārējās brauktuves atdalīta ar platu 920. ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem pa velojoslu braukt aizliegts un to šķērsot atļauts tikai 920. ceļa apzīmējuma pārtraukumu vietās.

95. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transport­līdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.

96. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 748. ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 48. punktā minētajam luksoforam.

97. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.

98. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, kā arī velojoslām mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus, un specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm). Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju un velosipēdu vadītāju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transport­līdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots.

9. Braukšanas ātrums, distance un intervāls

99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

100. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

101. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

101.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 90 km/h;

101.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automo­biļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 80 km/h.

102. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99. punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

103. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 101. un 102. punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

103.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, – 60 km/h;

103.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, – 50 km/h;

103.3. velkot šo noteikumu 182. punktā minētos tehnoloģiskos agregātus – piekabes, – 40 km/h;

103.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, – 110 km/h, autobusiem – 100 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 90 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam visiem minētajiem transportlīdzekļiem – 90 km/h;

103.5. braucot pa ceļu ar grants vai šķembu segumu, – 80 km/h;

103.6. mopēdiem – 45 km/h.

104. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

104.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;

104.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 238. punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

104.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

105. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

106. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 241. un 243. punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja transport­līdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

10. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

107. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

107.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;

107.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

107.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

107.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.

108. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u. tml.).

109. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

109.1. regulējamos krustojumos;

109.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, ja apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

109.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

109.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u. tml.;

109.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuneļos.

110. Lai, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, drīkst pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tai ir asfalta vai asfaltbetona segums. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, kā arī, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

111. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111. ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transport­līdzekļa vadītājs.

112. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 170. punktā minētajām prasībām.

113. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, ja tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

11. Apstāšanās un stāvēšana

114. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

115. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:

115.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

115.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, – tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

116. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

117. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 529., 537. vai 539. ceļa zīmi un 830.–839. papildzīmi, tajās norādītajā veidā atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 830. vai 831. papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, divriteņu mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

118. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

119. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli –, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.

120. Aizliegts atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

121. Aizliegts apstāties un stāvēt:

121.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

121.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

121.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

121.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

121.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuvāk par 5 m no šīm vietām;

121.6. krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.);

121.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 541. vai 542. ceļa zīmes, kā arī ar 543. ceļa zīmi apzīmētās taksometru stāvvietās, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

121.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

121.9. uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, velosipēdu ceļiem un velojoslām, izņemot šo noteikumu 117. punktā minētos gadījumus;

121.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām;

121.11. 326. ceļa zīmes darbības zonā;

121.12. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. vai 947. ceļa apzīmējumu;

121.13. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu tuvumā un citās vietās, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

122. Aizliegts stāvēt:

122.1. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk­tuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 m no tās;

122.2. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

122.3. 327. ceļa zīmes darbības zonā un – attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328. vai 329. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. ceļa zīmi;

122.4. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar 945. ceļa apzīmējumu.

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauk­tuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

12. Braukšana krustojumos

124. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

125. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt trans­portlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

12.1. Regulējami krustojumi

126. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to trans­portlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

127. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

128. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

129. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 546. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

130. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

131. Ja luksofors ir izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērso­šanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības.

12.2. Neregulējami krustojumi

132. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

133. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.

134. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi atrodas uz savstarpēji vienādas nozīmes ceļa, tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.

135. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

136. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

137. Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa galveno ceļu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš to transport­līdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

138. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

13. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

139. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

140. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

141. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

142. Dzīvojamā zonā aizliegts:

142.1. mācīt vadīt transportlīdzekli;

142.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;

142.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņe­mot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā).

143. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

144. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

14. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas

145. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

146. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji vai velosipēdu vadītāji.

147. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

148. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem un velosipēdu vadītājiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

149. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju vai velosipēdu pārvietošanos.

150. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā.

151. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

152. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

153. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

154. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

155. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transport­līdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, – pirms 546. vai 207. ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par 5 m pirms barjeras; ja tās nav, – ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

156. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

156.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;

156.2. uz tās attiecīgajā braukšanas virzienā atrodas apturēts transport­līdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

157. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauk­tuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:

157.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs – 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, – tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

157.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

157.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā – turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī – iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trim īsiem signāliem.

158. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

158.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u. tml.);

158.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

158.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā;

158.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to.

159. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

159.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas – 4,5 m;

159.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

160. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tramvajiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

161. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

161.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

161.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

162. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

162.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

162.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

163. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

163.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

163.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;

163.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.

164. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

165. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

166. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem ir labi saredzams pietiekamā attālumā.

167. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

167.1. nepietiekamas redzamības apstākļos – atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

167.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos – kopā ar tuvās gaismas lukturiem.

168. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml.

169. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transport­līdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

170. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

170.1. diennakts gaišajā laikā – ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

170.2. diennakts tumšajā laikā – ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma – tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

171. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

172. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām – arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

173. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

173.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transport­līdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u. tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus ceļu satiksmes drošībai;

173.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;

173.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.

174. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:

174.1. ja transportlīdzekļa vadītājs tiek apžilbināts;

174.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim;

174.3. ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu 223. punktā minētajiem bojājumiem.

175. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citus transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

175.1. apdzīvotās vietās – ne mazākam par 15 m;

175.2. ārpus apdzīvotām vietām – ne mazākam par 100 m.

18. Transportlīdzekļu vilkšana

176. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

176.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

176.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

177. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transport­līdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, ja cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

178. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.

179. Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas divasu vai trīsasu piekabes, bet laikposmā no 1. oktobra līdz 1. novembrim – tikai diennakts gaišajā laikā.

180. Aizliegts vilkt:

180.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

180.2. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (šādu transportlīdzekli atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

180.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

180.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

180.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

180.6. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, ja to paredzējis motocikla izgatavotājs un ja motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi;

180.7. velosipēdu vai divriteņu mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa;

180.8. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 179. punktā minēto gadījumu;

180.9. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;

180.10. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos – šo noteikumu 182. punktā minēto tehnoloģisko agregātu – piekabi;

180.11. traktortehnikas piekabi ar automobili.

181. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

182. Tehnoloģiskā agregāta – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa) īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā vilkšanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.

19. Pasažieru pārvadāšana

183. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transport­līdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. Pasažierus vieglajos automo­biļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.

184. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u. tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 233. punktā minētajām prasībām.

185. Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

186. Pārvadājot personu ar invaliditāti riteņkrēslā, tai jābūt ar drošības jostu piesprādzētai pie transportlīdzeklī nostiprināta riteņkrēsla.

187. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes. Šis aizliegums neattiecas uz:

187.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļiem (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti);

187.2. speciāliem darbiem paredzētiem kravas automobiļiem, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti.

188. Šo noteikumu 187. punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

189. Aizliegts pārvadāt:

189.1. pasažierus ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;

189.2. bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām;

189.3. bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, kā arī ar divriteņu mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, ja bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša sēdeklīša.

20. Kravas pārvadāšana

190. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.

191. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu auto­pārvadājumos noteiktajām prasībām tā, lai krava:

191.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

191.2. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību;

191.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

191.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

191.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepie­gružotu apkārtējo vidi.

192. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu.

193. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 239. punktā minētajām prasībām, ja:

193.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

193.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

194. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadā­jumiem noteiktajā kārtībā.

195. Policijas darbinieki vai muitas amatpersonas var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi.

21. Mācību braukšana

196. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilsto­šās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi. Individuāli ceļu satiksmē vienlaikus atļauts apmācīt tikai vienu personu.

197. Personai, kura mācās braukt ar mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, automobili vai autobusu, jābūt klāt braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām vadīt mehāniskos transportlīdzekļus. Pēc policijas darbinieku pieprasījuma šis dokuments jāiedod pārbaudei.

198. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transport­līdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai pēc tam, kad apmācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas. Mācību braucienu laikā ar automobili vai autobusu apmācāmajai personai jāatrodas vadītāja sēdeklī, bet apmācītājam – priekšējā pasažiera sēdeklī. Apmācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības. Laikposmus un ceļus, pa kuriem laikā no plkst. 7.00 līdz 10.00 un no plkst. 16.00 līdz 20.00 aizliegti mācību braucieni, savā administra­tīvajā teritorijā nosaka pašvaldības dome.

199. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 235., 236. un 237. punktā minētajām prasībām.

22. Papildu prasības velosipēdu vadītājiem

200. Velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts:

200.1. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt šādos gadījumos:

200.1.1. lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu;

200.1.2. lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām, ja malējā labā josla ir iekārtota labajam pagriezienam;

200.1.3. pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem;

200.2. braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;

200.3. braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēdu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekš­roka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

201. Bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītāji, kas tos pavada, drīkst neievērot šo noteikumu 200. punktā minētās prasības par braukšanu pa velojoslu vai brauktuvi, un tiem atļauts braukt pa ietvi. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

202. Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

203. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

204. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās velosipēda vadītājam jāizvērtē ceļa veids (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās u. tml.), satiksmes intensitāte un jāizvēlas drošākais manevra veikšanas veids tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas:

204.1. vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velosipēda vadītājam brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka;

204.2. uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir viena josla katrā virzienā, nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā veicama 204.1. apakšpunktā minētajā veidā vai no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves;

204.3. ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir divas joslas un braukšanai pa kreisi iekārtota atsevišķa josla, nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā veicama 204.1. apakšpunktā minētajā veidā (izņemot gadījumu, ja labā malējā josla iekārtota braukšanai tikai pa labi) vai no kreisās malējās joslas labās malas.

205. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā apdzīvotās vietās ārpus krustojumiem velosipēda vadītājam atļauts no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves.

206. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām velosipēda vadītājam atļauts tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem trans­portlīdzekļiem.

207. Velosipēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm.

208. Velosipēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam.

209. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

210. Velosipēdu vadītājiem aizliegts:

210.1. braukt, neturot stūri;

210.2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

210.3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

210.4. vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav speciāli izgatavots šim nolūkam. Ar velosipēdu atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

210.5. vilkt citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam;

210.6. braukt pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi.

211. Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šo noteikumu 200., 207., 208. un 209. punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

212. Speciāli pasažieru pārvadāšanai vai reklāmas nolūkiem izgatavotiem velosipēdiem, kuru platums pārsniedz 1 m un kuri paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka pašvaldības dome.

23. Papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem

213. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 16 gadiem. Personas vecumā no 12 līdz 16 gadiem drīkst palīdzēt dzīt dzīvniekus.

214. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, – pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

215. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē – sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

216. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u. tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

217. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganām­pulkus, aizliegts:

217.1. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām;

217.2. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

217.3. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tos šķērsot;

217.4. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

217.5. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, esot slimam, medikamentu iespaidā vai nogurušam tādā mērā, ka tas ietekmē spējas droši vadīt pajūgu vai dzīt ganāmpulku, veikt noteiktos ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus un var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

24. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums

218. Autobusam, vieglajam un kravas automobilim jābūt aprīkotam ar:

218.1. avārijas zīmi;

218.2. medicīnisko aptieciņu (autobusam, kurā ir vairāk nekā 25 sēdvietas, – ar divām aptieciņām);

218.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusam, kurā ir vairāk nekā deviņas sēdvietas, – ar diviem aparātiem).

219. Laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm.

220. Motociklam ar blakusvāģi jābūt aprīkotam ar avārijas zīmi un medicīnisko aptieciņu.

221. Mopēdam jābūt uzstādītām izgatavotāja paredzētajām iekārtām, mehānismiem un ierīcēm, tām jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, priekšā ar tuvās gaismas lukturi, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotāju, skaņas signālu, stāvbalstu un trokšņu slāpētāju. Mopēdam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, papildus jābūt aprīkotam ar pakaļējo bremžu signāllukturi, gaismas virzienrādītājiem, numura apgaismojuma lukturi, atpakaļ­skata spoguļiem un ātruma mērīšanas ierīci (spidometru).

222. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:

222.1. diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;

222.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;

222.3. lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;

222.4. stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;

222.5. darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;

222.6. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;

222.7. transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud ceļu satiksmes drošību;

222.8. riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu.

223. Ja transportlīdzeklim ir kāds no šādiem ārējās apgaismes ierīču bojājumiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā):

223.1. nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

223.2. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

223.3. diennakts tumšajā laikā nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem;

223.4. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem.

224. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam trans­portlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 175. punktā minētajām prasībām.

225. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:

225.1. priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u. tml., kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Attiecībā uz stiklu pārklājumiem par būtisku redzamības ierobežojumu transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonā tiek uzskatīti stiklu pārklājumi, kas padara priekšējā stikla (vējstikla) gaismas caurlaidību mazāku par 75 % vai priekšējo sānstiklu (priekšējo durvju stiklu) gaismas caurlaidību mazāku par 70 %;

225.2. ierīcēm (antiradaru u. tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

225.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u. tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar standartu LVS 63:2009 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums" ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem ir paredzēti taksometriem un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus;

225.4. apgaismes ierīcēm, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par trans­portlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem.

226. Aizliegts veikt izmaiņas transportlīdzekļa odometra datos.

25. Transportlīdzekļu numura zīmes, pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

227. Numura zīmes atbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas doku­mentiem. Numura zīmēm jābūt tīrām, stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transport­līdzekļa ārējās apgaismes ierīces, – vismaz no 20 m attāluma.

228. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmi izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsarg­materiāliem, mehāniski bojāt, locīt vai to apslēpt citā veidā.

229. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk – pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija, vai šo noteikumu 3. pielikumu.

230. Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt.

231. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar standartu LVS 77–1:2014 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes" noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

232. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei – 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (3. pielikuma 1. punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst standarta LVS 20:2009 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām.

233. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma) un 121. ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (3. pielikuma 2. punkts).

234. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēloti trīs melni apļi (diametrs 40 mm), kas veido vienādmalu trijstūri ar lejup vērstu virsotni (3. pielikuma 3. punkts).

235. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – baltam vienādmalu trijstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (3. pielikuma 4. punkts).

236. Izgaismota šo noteikumu 235. punktā minētā pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

237. Automobiļiem, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, šo noteikumu 235. punktā minēto pazīšanas zīmi atļauts piestiprināt pie priekšējā un aizmugures stikla. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

238. Transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu 101. punktā (izņemot šo noteikumu 244. punktā minētos transportlīdzekļus), transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei – 323. ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums – 1/10 no diametra garuma) (3. pielikuma 5. punkts).

239. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu 193. punktā minētajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (3. pielikuma 6. punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietieka­mas redzamības apstākļos – ar minētajām gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē – baltiem, aizmugurē – sarkaniem, sānos – oranžiem (dzelteniem).

240. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – oranžam taisnstūrim, kas atbilst Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām (3. pielikuma 7. punkts).

241. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus – seglu vilcējus), un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm – taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (3. pielikuma 8. punkts).

242. Šo noteikumu 241. punktā minētās pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala – ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam – no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm, un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.

243. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm – dzelteniem gaismu atstarojošiem taisn­stūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu 242. punktā minētajām prasībām (3. pielikuma 9. punkts).

244. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – sarkanam fluorescējošam vienādmalu trijstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trijstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (3. pielikuma 10. punkts).

245. Avārijas zīme – sarkans gaismu atstarojoša materiāla vienādmalu trijstūris ar malas garumu no 450 līdz 550 mm un apmales platumu vismaz 50 mm (3. pielikuma 11. punkts).

246. Automobiļiem, kurus vada personas ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem (personas ar invaliditāti, kurām ir tiesības uz valsts sociālo pabalstu – pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās), un automobiļiem, kuru pasažieri ir personas ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem vai 1. grupas redzes invalīdi, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija vai, pamatojoties uz šīs komisijas sniegto informāciju, – Ceļu satiksmes drošības direkcija. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (3. pielikuma 12. punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm, augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs, kartes sērijas numurs, zem tā attēlota invalīda pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē – Latvijas atšķirības zīme "LV", zem tās uzraksts latviešu valodā "Eiropas Kopienas modelis", zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā "Invalīdu stāvvietu izman­tošanas karte", zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē – kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds un paraksts, labajā pusē – informācija latviešu valodā "Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs".

26. Ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi un to raksturojums

247. Ceļa zīmēm (turpmāk – zīmes) (4. pielikums) jāatbilst standartam LVS 77–1:2014 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2014 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2014 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības".

248. Maināmām informācijas zīmēm (zīmes, kurās sniegto teksta un (vai) simbolu informāciju var mainīt) jāatbilst standartam LVS 77–1:2014 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2014 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2014 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības".

249. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, transport­līdzekļa vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības. Darbu vietu aprīkošanai uz ceļiem ir atļauta pagaidu zīmju baltā fona nomaiņa pret dzeltenu.

26.1. Brīdinājuma zīmes

250. Brīdinājuma zīmes brīdina transportlīdzekļu vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, transportlīdzekļa vadītājam jārīkojas atbilstoši apstākļiem. Brīdinājuma zīmes ir šādas:

250.1. 101. zīme "Vienādas nozīmes ceļu krustojums";

250.2. 102. zīme "Lokveida krustojums";

250.3. 103. un 104. zīme "Bīstams pagrieziens". Ceļa pagrieziens (103. zīme – pa labi; 104. zīme – pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u. tml.;

250.4. 105. un 106. zīme "Bīstami pagriezieni". Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105. zīme – pirmais pagrieziens pa labi; 106. zīme – pirmais pagrieziens pa kreisi);

250.5. 107., 108. un 109. zīme "Ceļa sašaurinājums" (107. zīme – no abām pusēm; 108. zīme – no labās puses; 109. zīme – no kreisās puses);

250.6. 110. zīme "Stāvs lejupceļš";

250.7. 111. zīme "Stāvs augšupceļš";

250.8. 112. zīme "Nelīdzens ceļš". Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa un tilta salaiduma vietas u. tml.);

250.9. 113. zīme "Ātrumvalnis". Ceļa posms, kur uz brauktuves izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai;

250.10. 114. zīme "Ceļa seguma maiņa". Ceļa posms, kur asfaltbetona vai cementbetona segums mainās uz grants segumu un otrādi;

250.11. 115. zīme "Slidens ceļš";

250.12. 116. zīme "Uzbērta grants vai šķembas". Ceļa posms, kurā no riteņu apakšas var tikt izsviesta grants, šķembas u. tml. materiāli;

250.13. 117. zīme "Akmeņu nogruvumi". Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi;

250.14. 118. zīme "Uz ceļa strādā". Ceļa posms, kur uz ceļa, blakus tam vai virs tā tiek veikti jebkādi darbi, kas aizņem ceļu vai ietekmē satiksmes apstākļus;

250.15. 119. zīme "Ceļš ar bīstamām nomalēm";

250.16. 120. zīme "Gājēju pāreja". Tuvošanās ar 535. un 536. zīmi apzīmētai gājēju pārejai, kur jādod ceļš gājējiem;

250.17. 121. zīme "Bērni". Ceļa posms, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni;

250.18. 122. zīme "Divvirzienu satiksme". Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur ceļu satiksme notiek abos virzienos;

250.19. 123. zīme "Luksofors". Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur ceļu satiksmi regulē luksofors;

250.20. 124. zīme "Mājdzīvnieki";

250.21. 125. zīme "Savvaļas dzīvnieki";

250.22. 126. zīme "Paceļams tilts". Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve;

250.23. 127. zīme "Krastmala". Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu;

250.24. 128. zīme "Sānvējš";

250.25. 129. zīme "Zemu lidojošas lidmašīnas";

250.26. 130. zīme "Velosipēdu ceļa šķērsošana". Vieta, kur ceļu šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš, kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velojosla vai uz ceļa bieži izbrauc velosipēdi;

250.27. 131. zīme "Tramvaja sliežu šķērsošana";

250.28. 132. zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru";

250.29. 133. zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras";

250.30. 134. zīme "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar vienu sliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera;

250.31. 135. zīme "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera;

250.32. 136., 137., 138., 139., 140. un 141. zīme "Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve". Papildu brīdinājums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām;

250.33. 142. zīme "Bīstami". Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm;

250.34. 143. zīme "Sastrēgums".

251. Ārpus apdzīvotām vietām 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 142. un 143. zīmi uzstāda 150–200 m pirms bīstamā ceļa posma, bet apdzīvotās vietās – 50–60 m pirms tā. Ja nepieciešams, zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801. zīmi.

252. Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133. zīmi uzstāda atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

253. Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118. zīmi var uzstādīt tieši ceļa darbu vietas sākumā. Ja ceļa darbi ir īslaicīgi, 118. zīmi (bez 801. zīmes) var uzstādīt 10–15 m pirms ceļa darbu vietas.

254. 113. zīme var nebūt uzstādīta dzīvojamās zonās, kā arī vietās, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h.

255. 134. un 135. zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

256. Ja stāvs lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. vai 111. zīme var tikt uzstādītas pirms otrā vai tam sekojošā lejupceļa vai augšupceļa sākuma attālumā, ko norāda ar 801. papildzīmi.

257. 136., 138. un 140. zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141. zīmi – kreisajā pusē. 136. un 137. zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133. zīmi; 140. un 141. zīmi – ar otro 132. vai 133. zīmi. 138. un 139. zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132. zīmi vai pirmo un otro 133. zīmi.

26.2. Priekšrocības zīmes

258. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas:

258.1. 201. zīme "Galvenais ceļš". Ceļš, pa kuru braucot ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus;

258.2. 202. zīme "Galvenā ceļa beigas";

258.3. 203., 204. un 205. zīme "Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu" (203. zīme – no abām pusēm; 204. zīme – no labās puses; 205. zīme – no kreisās puses). Uz vienas zīmes var būt attēloti divi savstarpēji tuvu esoši krustojumi, un attālumu starp tiem nenorāda. Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150–200 m attālumā no krustojuma;

258.4. 206. zīme "Dodiet ceļu". Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 847. zīme, – jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaju vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 134. punktu šajā gadījumā ir priekšroka;

258.5. 207. zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts". Aizliegts braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli tieši pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav, – tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 847. zīme, – jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 134. punktu šajā gadījumā ir priekšroka. 207. zīmi var uzstādīt arī pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi apstādina ar barjeru vai citādi. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav, – tieši pirms zīmes;

258.6. 208. zīme "Priekšroka pretim braucošajiem". Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretim braukšanu. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā;

258.7. 209. zīme "Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem". Šaurs ceļa posms, pa kuru braucot transportlīdzekļa vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

26.3. Aizlieguma zīmes

259. Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:

259.1. 301. zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem trans­portlīdzekļiem;

259.2. 302. zīme "Braukt aizliegts". Aizliegts braukt jebkādiem transport­līdzekļiem;

259.3. 303. zīme "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts";

259.4. 304. zīme "Motocikliem braukt aizliegts". Aizliegts braukt divriteņu mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem;

259.5. 305. zīme "Velosipēdiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt velosi­pēdiem;

259.6. 306. zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai;

259.7. 307. zīme "Ar piekabi braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transportlīdzekli;

259.8. 308. zīme "Traktoriem braukt aizliegts". Aizliegts braukt traktor­tehnikai;

259.9. 309. zīme "Gājējiem iet aizliegts";

259.10. 310. zīme "Platuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto;

259.11. 311. zīme "Augstuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto;

259.12. 312. zīme "Masas ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto;

259.13. 313. zīme "Ass slodzes ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto;

259.14. 314. zīme "Garuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto;

259.15. 315. zīme "Nogriezties pa labi aizliegts";

259.16. 316. zīme "Nogriezties pa kreisi aizliegts";

259.17. 317. zīme "Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts";

259.18. 318. zīme "Minimālās distances ierobežojums". Distance starp braucošiem transportlīdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto;

259.19. 319. zīme "Apdzīt aizliegts". Aizliegts apdzīt jebkurus transport­līdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h;

259.20. 320. zīme "Apdzīšanas aizliegums beidzas";

259.21. 321. zīme "Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts". Kravas auto­mobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus;

259.22. 322. zīme "Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas";

259.23. 323. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums". Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto;

259.24. 324. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas";

259.25. 325. zīme "Skaņas signālu lietot aizliegts";

259.26. 326. zīme "Apstāties aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt;

259.27. 327. zīme "Stāvēt aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt;

259.28. 328. zīme "Nepāra datumos stāvēt aizliegts";

259.29. 329. zīme "Pāra datumos stāvēt aizliegts";

259.30. 330. zīme "Visi ierobežojumi beidzas". Vienlaikus apzīmē 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonas beigas;

259.31. 331. zīme "Muita". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) amat­persona;

259.32. 332. zīme "Policija". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks vai robežsargs (uz valsts robežas);

259.33. 333. zīme "Tālāk braukt bīstami". Aizliegts tālāk braukt visiem (bez izņēmuma) transportlīdzekļiem ceļu satiksmes negadījuma, avārijas u. tml. iemeslu dēļ;

259.34. 334. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts".

260. Ja 328. un 329. zīme attiecīgi uzstādīta vienā un otrā ceļa pusē, tad laikposmā no plkst. 21.00 līdz 24.00 transportlīdzekļi, kam nākamajā dienā būs aizliegts stāvēt attiecīgajā ceļa pusē, jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

261. 301., 302., 303., 315., 316. un 317. zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.

262. 302., 303., 304., 306., 307. un 308. zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu, un speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, autoceltņiem), kas brauc veikt darbus zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303. zīmes darbība neattiecas arī uz velosipēdiem, mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri, bet 304. un 305. zīmes darbība neattiecas arī uz to transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kuri šajā zonā dzīvo vai strādā. 306. zīmes darbība neattiecas arī uz transportlīdzekļiem, ar kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā notiek vadīšanas iemaņu pārbaude.

263. 302., 303. un 327. zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

264. 312. un 313. zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem, izvērtējot sabiedrisko drošību un bīstamību, lai veiktu speciālus pārvadājumus (piemēram, pārvadātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam), izsniegta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atļauja.

265. 315. un 316. zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

266. 326. zīmes darbības zonā atļauta:

266.1. pasažieru iekāpšana taksometros – vieglajos automobiļos – vai izkāpšana no tiem;

266.2. taksometru – vieglo automobiļu – ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī;

266.3. personu ar invaliditāti iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no tiem;

266.4. pasažieru iekāpšana un izkāpšana pasažieru sabiedriskajos trans­portlīdzekļos to pieturās;

266.5. taksometru – vieglo automobiļu – stāvēšana ar 543. zīmi apzīmētā stāvvietā;

266.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam, iekraušana transportlīdzekļos.

267. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonā.

268. 309., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbība attiecas tikai uz to brauktuves pusi, kurā tā uzstādīta.

269. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 520. vai 556. zīmei. Ja 323. zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, minētās zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz 519. vai 555. zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei.

270. Zīmju darbības zonu var samazināt:

270.1. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmei – uzstādot 330. vai 803. zīmi;

270.2. 319., 321. un 323. zīmei – uzstādot attiecīgi 320., 322. vai 324. zīmi;

270.3. 323. zīmei – uzstādot 323. zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu;

270.4. 326., 327., 328. un 329. zīmei – darbības zonā atkārtoti uzstādot 326., 327., 328. vai 329. zīmi kopā ar 810. zīmi. 326. zīmi var lietot kopā ar 943. ceļa apzīmējumu, bet 327. zīmi – ar 944. ceļa apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas uz brauktuves vai daļēji uz tās ierīkota un ar 529., 537. vai 539. zīmi apzīmēta stāvvieta.

26.4. Rīkojuma zīmes

271. Rīkojuma zīmes ir šādas:

271.1. 401. zīme "Braukt taisni";

271.2. 402. zīme "Braukt pa labi";

271.3. 403. zīme "Braukt pa kreisi";

271.4. 404. zīme "Braukt taisni vai pa labi";

271.5. 405. zīme "Braukt taisni vai pa kreisi";

271.6. 406. zīme "Braukt pa labi vai pa kreisi";

271.7. 407. zīme "Braukt pa labi";

271.8. 408. zīme "Braukt pa kreisi";

271.9. 409. zīme "Braukt pa loku";

271.10. 410. zīme "Šķērsli apbraukt pa labo pusi";

271.11. 411. zīme "Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi";

271.12. 412. zīme "Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi";

271.13. 413. zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī, ja zīme netiek lietota, lai apzīmētu velojoslu, atļauts pārvietoties gājējiem, izmantojot šo noteikumu 8. punktā minēto sporta vai atpūtas inventāru, ja netiek traucēta velosipēdu braukšana;

271.14. 414. zīme "Velosipēdu ceļa beigas";

271.15. 415. zīme "Gājēju ceļš". Atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

271.16. 416. zīme "Gājēju ceļa beigas";

271.17. 417. zīme "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Velosipēdu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu;

271.18. 418. zīme "Kopīga gājēju un velosipēdu ceļa beigas";

271.19. 419. un 421. zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Pa gājēju un velosipēdu ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, bet pa otru pusi – pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam);

271.20. 420. un 422. zīme "Gājēju un velosipēdu ceļa beigas";

271.21. 423. zīme "Minimālā ātruma ierobežojums". Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto;

271.22. 424. zīme "Minimālā ātruma ierobežojuma beigas";

271.23. 425. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni";

271.24. 426. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi";

271.25. 427. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi".

272. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408. un 409. zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407. un 408. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

273. 401., 402., 403., 404., 405. un 406. zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 425., 426. un 427. zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

274. Ja 401. zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes vai līdz apdzīvotās vietas beigām. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās blakusteritorijās.

275. 407. un 408. zīme norāda, ka jānogriežas pirms šīs zīmes.

26.5. Norādījuma zīmes

276. Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

276.1. 501. zīme "Vienvirziena ceļš". Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transportlīdzekļiem vienā virzienā;

276.2. 502. zīme "Vienvirziena ceļa beigas";

276.3. 503. un 504. zīme "Izbraukšana uz vienvirziena ceļa". Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā – zīmē norādītajā – virzienā;

276.4. 505. zīme "Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem". Josla, kas paredzēta tikai pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, takso­metriem un elektromobiļiem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu, bet, ja šī zīme uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdiem. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu. Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 506. zīmei;

276.5. 506. zīme "Joslas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas";

276.6. 507. zīme "Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem". Ceļš, pa kuru pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un elektromobiļu, bet, ja šī zīme uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdu, satiksme notiek pa atsevišķu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai;

276.7. 508. zīme "Ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem beigas";

276.8. 509. un 510. zīme "Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabied­riskajiem transportlīdzekļiem";

276.9. 511. zīme "Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un minimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

276.10. 512. zīme "Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

276.11. 513. zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 513. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 513. zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā. 513. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.12. 514., 515. un 516. zīme "Braukšanas virziens joslā". No joslas noteiktais braukšanas virziens krustojumā. Uz 514., 515. un 516. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 516. zīme atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas un atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 514., 515. un 516. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 514., 515. un 516. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.13. 517. un 518. zīme "Braukšanas virzieni joslā". No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 517. un 518. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 518. zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 517. un 518. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 517. un 518. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.14. 519. zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Vieta pilsētā vai ciemā, no kuras ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

276.15. 520. zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 519. zīmi apzīmētās apdzīvotās vietas beigas;

276.16. 521. zīme "Pilsētas vai ciema nosaukums". Zīme norāda pilsētas vai ciema robežu (sākumu);

276.17. 522. zīme "Pilsētas vai ciema nosaukums". Zīme norāda pilsētas vai ciema robežu (beigas);

276.18. 523. zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. zīmi;

276.19. 524. zīme "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas";

276.20. 525. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zona". Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 525. zīmi;

276.21. 526. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas";

276.22. 527. zīme "Gājēju ceļu zona". Gājēju ceļi – atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

276.23. 528. zīme "Gājēju ceļu zonas beigas";

276.24. 529. zīme "Stāvvietu zona". Zona, kurā ar papildzīmi norādīts vienveidīgs transportlīdzekļu novietojums;

276.25. 530. zīme "Stāvvietu zonas beigas";

276.26. 531. zīme "Ieteicamā ātruma zona". Zona, kurā ieteicams braukt ar zīmē norādīto ātrumu;

276.27. 532. zīme "Ieteicamā ātruma zonas beigas";

276.28. 533. zīme "Dzīvojamā zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās;

276.29. 534. zīme "Dzīvojamās zonas beigas";

276.30. 535. zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas;

276.31. 536. zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas;

276.32. 537. zīme "Stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 538., 520., 556., 326., 327., 328. vai 329. zīmei. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Ēkas jumta simbols apzīmē pazemes vai virszemes daudzstāvu stāvvietu. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 121.6. un 122.1. apakšpunktā minētie aizliegumi;

276.33. 538. zīme "Stāvvietas beigas";

276.34. 539. zīme "Maksas stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 540., 520., 556., 326., 327., 328. vai 329. zīmei. Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 121.6. un 122.1. apakšpunktā minētie aizliegumi;

276.35. 540. zīme "Maksas stāvvietas beigas";

276.36. 541. zīme "Autobusa un trolejbusa pietura";

276.37. 542. zīme "Tramvaja pietura";

276.38. 543. zīme "Vieglo taksometru stāvvieta";

276.39. 544. zīme "Tunelis";

276.40. 545. zīme "Tuneļa beigas";

276.41. 546. zīme "Apstāšanās vieta". Vieta, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

276.42. 547. zīme "Pierobežas sākums";

276.43. 548. zīme "Pierobežas beigas";

276.44. 549. zīme "Pierobežas joslas sākums";

276.45. 550. zīme "Pierobežas joslas beigas";

276.46. 551. zīme "Robežšķērsošanas vieta";

276.47. 552. zīme "Ātrgaitas ceļš". Izbraukšana uz ceļa, pa kuru atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;

276.48. 553. zīme "Ātrgaitas ceļa beigas";

276.49. 554. zīme "Piespiedu apstāšanās vieta". Norāda vietu tunelī, kas paredzēta transportlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā;

276.50. 555. zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Vieta pilsētā vai ciemā, no kuras ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

276.51. 556. zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 555. zīmi apzīmētās apdzīvotās vietas beigas.

277. 543. zīmes apakšdaļā ar ciparu var tikt norādīts taksometru skaits, kādam vienlaikus atļauts atrasties stāvvietā.

278. 547. un 549. zīme norāda vietu, no kuras sākot stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

279. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu ar 523. zīmi apzīmētajā teritorijā.

26.6. Servisa zīmes

280. Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu. Servisa zīmes ir šādas:

280.1. 601. zīme "Medicīniskās palīdzības punkts";

280.2. 602. zīme "Slimnīca";

280.3. 603. zīme "Degvielas uzpildes stacija";

280.4. 604. zīme "Stāvparks". Norāda stāvvietu, kas atrodas tiešā sabiedriskā transporta pieturas tuvumā;

280.5. 605. zīme "Tehniskās apkopes punkts";

280.6. 606. zīme "Automobiļu mazgātava";

280.7. 607. zīme "Telefons";

280.8. 608. zīme "Restorāns";

280.9. 609. zīme "Kafejnīca";

280.10. 610. zīme "Viesnīca, motelis vai viesu māja";

280.11. 611. zīme "Jaunatnes tūrisma mītne";

280.12. 612. zīme "Kempings";

280.13. 613. zīme "Kempingpiekabju stāvvieta";

280.14. 614. zīme "Kempings un kempingpiekabju stāvvieta";

280.15. 615. zīme "Atpūtas vieta";

280.16. 616. zīme "Gājēju maršruts";

280.17. 617. zīme "Tualete";

280.18. 618. zīme "Peldvieta vai peldbaseins";

280.19. 619. zīme "Tūrisma informācija";

280.20. 620. zīme "Policija";

280.21. 621. zīme "Ceļu policija";

280.22. 622. zīme "Pasts";

280.23. 623. zīme "Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai";

280.24. 624. zīme "Lidosta (lidlauks)";

280.25. 625. zīme "Autoosta";

280.26. 626. zīme "Dzelzceļa stacija";

280.27. 627. zīme "Jūras pasažieru stacija";

280.28. 628. zīme "Prāmis";

280.29. 629. zīme "Kravas osta";

280.30. 630. zīme "Informācijas bloks". Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet;

280.31. 631. zīme "Ievērojama vieta". Norāda vietu, kur pie ceļa atrodas tūrisma objekts;

280.32. 632. zīme "Ugunsdzēšamais aparāts". Norāda vietu tunelī, kur atrodas ugunsdzēšamais aparāts;

280.33. 633. zīme "Avārijas tālrunis". Norāda vietu tunelī, kur atrodas tālrunis, pa kuru var izsaukt glābšanas dienestu;

280.34. 634. zīme "Lauku tūrisma mītne".

281. Ar 613. vai 614. zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automo­biļus – vasarnīcas.

282. Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz attiecīgajam objektam, kā arī attiecīgo objektu nosaukumi.

26.7. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

283. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes ir šādas:

283.1. 701. un 702. zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702. zīmes var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par ceļu satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam;

283.2. 703. zīme "Virzienu rādītājs". Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz apdzīvotām vietām un citiem objektiem;

283.3. 704. un 705. zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz apdzīvotai vietai vai citam objektam;

283.4. 706. zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz tūrisma objektam (zīme ar brūnu fonu) vai braukšanas virziens uz viensētu (zīme ar pelēku fonu);

283.5. 707. zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (km) līdz maršrutā esošo apdzīvoto vietu centriem;

283.6. 708. zīme "Ūdensšķēršļa nosaukums". Tās upes, kanāla, ezera u. tml. ūdensšķēršļa nosaukums, kuru šķērso ceļš;

283.7. 709. zīme "Braukšanas shēma". Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā;

283.8. 710. zīme "Šķēršļa apbraukšanas virziens";

283.9. 711. zīme "Strupceļš". Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt;

283.10. 712. un 713. zīme "Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam";

283.11. 714. un 715. zīme "Joslas sākums". Bremzēšanas, augšupceļa u. tml. joslas sākums;

283.12. 716. un 717. zīme "Joslas beigas". Ieskrējiena, augšupceļa u. tml. joslas beigas;

283.13. 718., 719. un 720. zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits katrā virzienā ceļa posmā un braukšanas virzieni katrā joslā;

283.14. 721. un 722. zīme "Joslas piekļaušanās pamatjoslām". Vienas vai vairāku joslu piekļaušanās pamatjoslām ceļa pārvadu tuvumā;

283.15. 723. zīme "Apgriešanās vieta". Ceļa posmā starp krustojumiem norāda vietu vai pārtraukumu sadalošajā joslā, kur atļauta apgriešanās braukšanai pretējā virzienā. Nogriezties pa kreisi aizliegts;

283.16. 724. zīme "Satiksmes ierobežojumi Latvijā". Informē Latvijā iebraucošos transportlīdzekļu vadītājus par braukšanas ātruma vispārējiem ierobežojumiem un dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturu lietošanu;

283.17. 725. zīme "Ieteicamais ātrums". Ātrums, ar kādu ieteicams braukt turpmākajā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja 725. zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums;

283.18. 726., 727. un 728. zīme "Kravas automobiļu braukšanas virziens". Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem, to sastāviem un traktor­tehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamiem virzieniem;

283.19. 729. zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja";

283.20. 730. zīme "Apbraukšanas ceļa shēma". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas maršruts;

283.21. 731., 732. un 733. zīme "Apbraukšanas ceļa virziens". Apbrauk­šanas virziens ceļa posmam, kurā ceļu satiksme uz laiku slēgta vai ierobežota;

283.22. 734. zīme "Apbraukšanas ceļa beigas";

283.23. 735., 736., 737. un 738. zīme "Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta brauktuves posma vai braukšanas joslas apbraukšanas virziens;

283.24. 739. zīme "Kilometru rādītājs". Attālums (km) no ceļa sākuma;

283.25. 740. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmas ceļam (maršrutam);

283.26. 741. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam;

283.27. 742. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas reģionālajam valsts autoceļam;

283.28. 743., 744. un 745. zīme "Ceļa numurs un virziens". Zīmes fons norāda ceļa piederību pie attiecīgas šķiras autoceļa;

283.29. 746. zīme "Maiņvirziena satiksme". Tāda ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.30. 747. zīme "Maiņvirziena satiksmes beigas". Tāda ceļa posma beigas, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.31. 748. zīme "Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme". Izbraukšana uz ceļa, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.32. 749. zīme "Valsts nosaukums";

283.33. 750. zīme "Administratīvās teritorijas nosaukums";

283.34. 751. zīme "Tūrisma objektu teritorija". Iebraukšana teritorijā, kur atrodas daudzi savstarpēji tuvu esoši tūrisma objekti;

283.35. 752. zīme "Avārijas izeja". Norāda vietu tunelī, kur atrodas avārijas izeja;

283.36. 753. zīme "Avārijas izejas virziens". Norāda virzienu tunelī, kādā jādodas uz avārijas izeju, kā arī attālumu līdz tai.

284. 701., 702., 703., 704. un 705. zīmes (ja tā uzstādīta apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītais objekts atrodas ārpus attiecīgās apdzīvotās vietas, bet baltais fons –, ka norādītais objekts atrodas attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

26.8. Papildzīmes

285. Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Papildzīmes ir šādas:

285.1. 801. papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā ceļu satiksmes ierobežo­juma ieviešanas vietai;

285.2. 802. papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no 206. zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207. zīme;

285.3. 803. papildzīme "Darbības zona". Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmes darbības zonu, kā arī 537., 539. un 725. zīmes darbības zonu;

285.4. 804.–808. papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. ir aizliegta. Ar 804. un 808. papildzīmi norāda arī attālumu līdz objektam, kas ir apzīmēts ar 537. vai 539. zīmi, bet ar 805. papild­zīmi – 537. un 539. zīmes darbības zonu, ja tās ir uzstādītas paralēli stāvvietas malai;

285.5. 809. papildzīme "Darbības zona". Informē transportlīdzekļa vadītāju, ka viņš atrodas 326., 327., 328. vai 329. zīmes darbības zonā;

285.6. 810. papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonas beigas;

285.7. 811., 812. un 813. papildzīme "Darbības zona". Norāda pamatzīmes darbības virzienu uz kādu no ceļa daļām;

285.8. 814. papildzīme "Darbības virziens";

285.9. 815. papildzīme "Darbības virzieni";

285.10. 816. papildzīme "Darbības virziens";

285.11. 817. papildzīme "Braukšanas josla". Norāda braukšanas joslu vai tramvaja sliežu ceļa klātni, uz kuru attiecas zīmes darbība. Ja 817. papildzīme uzstādīta kopā ar aizlieguma zīmi, noteiktais aizliegums ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes;

285.12. 818.–824. papildzīme "Transportlīdzekļa veids". Norāda trans­portlīdzekļa veidu, uz kuru attiecas zīmes darbība. 818. papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem (arī uz kravas automobiļiem ar piekabēm (puspiekabēm)), kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t. 820. papildzīme attiecas uz vieglajiem automo­biļiem (arī uz vieglajiem automobiļiem ar piekabēm), kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t. 823. papildzīme attiecas uz mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. 824. papildzīme attiecas uz velosipēdiem;

285.13. 825. papildzīme "Darbdienās";

285.14. 826. papildzīme "Sestdienās, svētdienās un svētku dienās";

285.15. 827. papildzīme "Darbības laiks". Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

285.16. 828. un 829. papildzīme "Darbības laiks". Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

285.17. 830.–839. papildzīme "Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā". 832.–839. papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 830. un 831. papildzīme – arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās;

285.18. 840. papildzīme "Stāvēšanas laiks". Šo papildzīmi lieto kopā ar 537. zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā;

285.19. 841. papildzīme "Automobiļu apskates vieta". Norāda, ka ir ierīkota estakāde vai remontbedre automobiļu apskatei;

285.20. 842. papildzīme "Pilnas masas ierobežojums". Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto;

285.21. 843. papildzīme "Neredzīgi gājēji". Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji;

285.22. 844. papildzīme "Invalīdiem". Norāda, ka 537. zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

285.23. 845. papildzīme "Mitrs segums". Norāda, ka zīme attiecas uz laikposmu, kad brauktuves segums ir mitrs;

285.24. 846. papildzīme "Slidens segums". Norāda, ka priekšā ir slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu;

285.25. 847. papildzīme "Galvenā ceļa virziens". Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā;

285.26. 848. papildzīme "Strādā autoevakuators". Papildzīmi uzstāda kopā ar 326., 327., 328. un 329. zīmi, kā arī bez tās vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt vai izbraukt no pagalmiem u. tml. vietām;

285.27. 849. papildzīme "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto stāvvietas īpašnieka vai pārvaldītāja izdota attiecīga satura atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu);

285.28. 850. papildzīme "Ātrumvalnis". Norāda, ka gājēju pāreja ierīkota uz mākslīga paaugstinājuma braukšanas ātruma samazināšanai;

285.29. 851. papildzīme "Maksas stāvvietas darbības laiks". Norāda, ka ar 537. zīmi apzīmēta stāvvieta noteiktu laiku tiek lietota kā maksas stāvvieta, bet pārējā laikā tā ir bezmaksas;

285.30. 852. papildzīme "Izslēgt motoru". Norāda, ka stāvvietā aizliegts stāvēt ar ieslēgtu motoru;

285.31. 853. papildzīme "Fotoradars". Norāda, ka uz ceļa var būt uzstādīts fotoradars vai videoradars;

285.32. 854. papildzīme "Informācija par velosipēdu ceļu". Zīme tiek lietota kopā ar 206., 207., 503. vai 504. zīmi un norāda velosipēdu vadītājiem par vienvirziena vai divvirzienu velosipēdu satiksmes organizāciju uz velosi­pēdu ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai vienvirziena ceļa;

285.33. 855. papildzīme "Informācija par velosipēdu ceļu". Zīme norāda, ka uz ceļa, kas apzīmēts ar 501. zīmi, velosipēdu satiksme organizēta pa apzīmētu ceļa daļu velosipēdiem pretēji transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Ar bultām norāda vienvirziena vai divvirzienu velosipēdu satiksmi;

285.34. 856. papildzīme "Informācija par velosipēdu ceļu". Zīme velosipēdu vadītājiem norāda satiksmes organizācijas kārtību, kad velosipēdu satiksme organizēta pa abās ceļa malās esošiem velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem. Virzienā, kas pārsvītrots ar sarkanas krāsas krustu, braukt aizliegts;

285.35. 857. papildzīme "Velomaršruts". Zīme norāda velosipēdu maršruta tālāko virzienu;

285.36. 858. papildzīme ""EuroVelo" maršruts". Zīme norāda velosipēdu maršruta tālāko virzienu;

285.37. 859. papildzīme "Preču piegāde". Zīme norāda stāvvietu, kas paredzēta regulārai un organizētai preču piegādei.

286. 814., 815. un 816. papildzīme norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus vai braukšanas virzienu uz stāvvietu, kas apzīmēta ar 537. vai 539. zīmi un atrodas ceļa tiešā tuvumā.

287. 825. un 826. papildzīme norāda dienas, kurās zīme ir spēkā.

288. Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 848. vai 853. papildzīmi, ja tā uzstādīta bez pamatzīmes. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, nomales vai ietves, 809., 810. un 847. papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

27. Ceļa apzīmējumi

289. Ceļa apzīmējumiem (5. pielikums) jāatbilst standartu LVS 85:2010 "Ceļa apzīmējumi" un LVS 93:2006 "Ceļa signālstabiņi. Lietošanas noteikumi" prasībām. Gājēju pārejas tiek projektētas atbilstoši standartam LVS 190–10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".

290. Vertikālie apzīmējumi uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa darbu vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī par orientēšanās līdzekļiem. Vertikālie apzīmējumi ir šādi:

290.1. 901., 902., 903. un 904. ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u. tml., braukšanas virzienu trīsvirzienu krustojumos un ceļa darbu vietas apbraukšanas virzienu;

290.2. 905. ceļa apzīmējums apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbrau­camus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.);

290.3. 906. un 907. ceļa apzīmējums apzīmē pa kreiso pusi (906. ceļa apzīmējums) un pa labo pusi (907. ceļa apzīmējums) apbraucamus paaugsti­nājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u. tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem;

290.4. 908., 909., 910., 911., 912. un 913. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu vietas (908. un 910. ceļa apzīmējums – pa kreiso pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 909. un 911. ceļa apzīmējums – pa labo pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 912. ceļa apzīmējums – tālāka braukšana aizliegta; 913. ceļa apzīmējums – īslaicīgu ceļa darbu vietas);

290.5. 914. un 915. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u. tml.), kas var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem un kas apbraucami pa kreiso pusi (914. ceļa apzīmējums) vai pa labo pusi (915. ceļa apzīmējums);

290.6. 916. ceļa apzīmējums apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu;

290.7. 917. un 918. ceļa apzīmējums apzīmē signālstabiņus (917. ceļa apzīmējums – ceļa labajā pusē; 918. ceļa apzīmējums – ceļa kreisajā pusē);

290.8. 919. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu vietu.

291. Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas u. tml.), 917. un 918. ceļa apzīmējuma – signāl­stabiņa – apzīmējums var būt dzeltenā krāsā uz melna fona.

292. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948. ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:

292.1. 920. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija atdala velojoslu no pārējo mehānisko transportlīdzekļu brauktuves vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkota velojosla;

292.2. 921. ceļa apzīmējums – dubulta nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairākām braukšanas joslām;

292.3. 922. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām, kā arī apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā;

292.4. 923. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, – sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920., 921. vai 928. ceļa apzīmējuma līnijai;

292.5. 924. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums divas reizes pārsniedz atstarpes starp tām, – apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties un stāvēt;

292.6. 925. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, – apzīmē joslas vai velojoslas krustojuma robežās;

292.7. 926. ceļa apzīmējums – plata pārtraukta līnija – apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu, vai pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu un pamatjoslu;

292.8. 927. ceļa apzīmējums – dubulta pārtraukta līnija – apzīmē robežas braukšanas joslai, kurā braukšanas virziens var mainīties uz pretējo. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai tad, ja virs tās uzstādītajam šo noteikumu 48. punktā minētajam luksoforam iedegts signāls ar zaļu lejup vērstu bultu. Izbraukt no šīs joslas atļauts, tikai pārkārtojoties pa labi;

292.9. 928. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija kopā ar 923. ceļa apzīmējumu – sadala pretējā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas augšupceļos vai lejupceļos, sadala tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar vairākām braukšanas joslām vienā virzienā, kā arī apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u. tml. Šīs ceļa apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses. Ja apzīmējums sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmējumu no nepārtrauktās līnijas puses atļauts šķērsot, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē;

292.10. 929. ceļa apzīmējums – plata nepārtraukta šķērslīnija – stoplīnija – norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207. zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

292.11. 930. ceļa apzīmējums – plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām, – norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu;

292.12. 931. ceļa apzīmējums – vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas garenlīnijas – apzīmē gājēju pāreju;

292.13. 932. ceļa apzīmējums – divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas – apzīmē vietu, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļa velosipēdiem paredzētā daļa vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, vai velojoslu vietās, kur atļauts to šķērsot. Transportlīdzekļu vadītāju uzmanības pievēršanai starp apzīmējuma līnijām var tikt izmantots sarkanas krāsas segums;

292.14. 933. ceļa apzīmējums – divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas – apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinā­jumam – ātrumvalnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;

292.15. 934., 935. un 936. ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts;

292.16. 937. ceļa apzīmējums norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512., 513., 514., 515., 516. vai 517. zīmi. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

292.17. 938. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107., 108., 109., 716. vai 717. zīmi;

292.18. 939. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 920. vai 928. ceļa apzīmējuma līnijai, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas;

292.19. 940. ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un taksometriem;

292.20. 941. ceļa apzīmējums apzīmē velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļa velosipēdiem paredzēto daļu vai velojoslu;

292.21. 942. ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kura paredzēta transport­līdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

292.22. 943. ceļa apzīmējums – nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales – apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326. zīmi;

292.23. 944. ceļa apzīmējums – pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales – apzīmē ceļa posmu, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327. zīmi;

292.24. 945. ceļa apzīmējums apzīmē vietas, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts;

292.25. 946. ceļa apzīmējums apzīmē pasažieru sabiedrisko transport­līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu;

292.26. 947. ceļa apzīmējums – nepārtraukta dzeltena līnija – ir pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u. tml. vietās. Tas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas, apzīmē brauktuves posmus (piemēram, virzienu un drošības saliņas), kuros aizliegts iebraukt, kā arī apzīmē brauktuves malas, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Šo ceļa apzīmējuma līniju šķērsot ir aizliegts;

292.27. 948. ceļa apzīmējums – pārtraukta dzeltena līnija – pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u. tml. vietās. Apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas;

292.28. 949. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 930. ceļa apzīmē­jumam;

292.29. 950. ceļa apzīmējums apzīmē vietu tunelī, kas paredzēta trans­portlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā;

292.30. 951. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 929. ceļa apzīmē­jumam;

292.31. 952. ceļa apzīmējums norāda maksimālā ātruma ierobežojumu;

292.32. 953. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa numuru;

292.33. 954. ceļa apzīmējums apzīmē lidostu (lidlauku);

292.34. 955. ceļa apzīmējums apzīmē gājēju ceļu vai gājēju un velosi­pēdu ceļa gājējiem paredzēto daļu.

293. Transportlīdzekļa vadītājs ievēro ar 947. vai 948. ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības arī tad, ja minētās prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

294. Ja, braucot pa joslu, kas apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu, trans­portlīdzekļa vadītāja priekšā vairs nav šo noteikumu 48. punktā minētā luksofora vai tas ir izslēgts, vadītājs nekavējoties pārkārtojas pa labi.

295. 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920. ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē.

296. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļa vadītājs ievēro pagaidu zīmju prasības.

28. Noslēguma jautājumi

297. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumus Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 103. nr.; 2005, 100., 103. nr.; 2008, 26., 118., 178. nr.; 2009, 132., 177. nr.; 2010, 177. nr.; 2011, 48., 91., 205. nr.; 2012, 62. nr.; 2014, 179. nr.).

298. Ceļa īpašnieki (valdītāji) līdz 2018. gada 1. janvārim nomaina zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu, kā arī izbraukšanu no dzīvojamās zonas ar šo noteikumu 4. pielikumam atbilstošām zīmēm. Līdz zīmju nomaiņai tiek lietotas šādas ceļa zīmes:

533A Dzīvojamā zona
534A Dzīvojamās zonas beigas

299. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvas 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos pārvadājumos;

2) Komisijas 2014. gada 27. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/37/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/671/EEK par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
1.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.279
Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori
Kustībai visos atļautajos virzienos Kustībai visos atļautajos virzienos Kustībai noteiktos virzienos Kustībai noteiktos virzienos Izolētai kustībai noteiktos virzienos (bezkonflikta regulēšana)
Uzņēmumu pagalmiem un brauktuves pagaidu sašaurinājuma vietām Ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā
Tikai tramvaja kustībai
(bezkonflikta regulēšana)
Dzelzceļa pārbrauktuvēm Paceļamiem tiltiem, prāmju pārceltuvēm un speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām
Velosipēdu kustībai Gājēju kustībai Krustojumiem, gājēju pārejām, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, ceļa remontdarbiem u. tml. bīstamām vietām
     
Informācijai par pretējā braukšanas virziena luksofora signālu      
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.279
Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze
1. Garums:
1.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem (izņemot autobusus un trolejbusus) 12 m
1.2. piekabēm 12 m
1.3. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no automobiļa ar puspiekabi 16,50 m
1.4. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no automobiļa ar piekabi 18,75 m
1.5. posmainajiem autobusiem 18,75 m
1.6. divasu autobusiem 13,50 m
1.7. autobusiem, kam ir vairāk nekā divas asis 15,00 m
1.8. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no autobusa ar piekabi 18,75 m
1.9. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no traktortehnikas un divām piekabēm 18,75 m
2. Platums:
2.1. visiem transportlīdzekļiem 2,55 m
2.2. transportlīdzekļiem ar izotermisko virsbūvi 2,60 m
3. Augstums 4 m
4. Transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam jāapgriežas riņķveida joslas robežās, kuras ārējais rādiuss ir 12,50 m, bet iekšējais rādiuss – 5,30 m
5. Attālums horizontālā plaknē no puspiekabes atbalsta – sakabes ierīces ass līdz puspiekabes aizmugurei 12 m
6. Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta līdz piekabes vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam, atņemot attālumu no automobiļa aizmugures līdz piekabes priekšai 15,65 m
7. Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta līdz piekabes vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam 16,40 m
8. Faktiskā masa:
8.1. divasu piekabēm 18 t
8.2. trīsasu piekabēm 24 t
8.3. transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un divasu piekabes 36 t
8.4. transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes 40 t
8.5. transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes vai trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes 40 t
8.6. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no traktortehnikas un divām divasu vai trīsasu piekabēm 40 t
8.7. transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kuri ved 40 pēdu (12,2 m) ISO konteineru 44 t
8.8. transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un divasu puspiekabes:
8.8.1. ja puspiekabes starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet nepārsniedz 1,8 m 36 t
8.8.2. ja puspiekabes starpasu attālums ir lielāks par 1,8 m 36 t
8.8.3. ja vilcēja faktiskā masa ir 18 t un puspiekabes, kuras starpasu attālums ir lielāks par 1,8 m, faktiskā masa ir 20 t un ja dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums 38 t
8.9. divasu automobiļiem 18 t
8.10. trīsasu automobiļiem 25 t
ja trīsasu automobiļa dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t 26 t
8.11. četrasu automobilim ar diviem stūrējamiem tiltiem, ja tā dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t 32 t
8.12. trīsasu posmainajiem autobusiem 28 t
9. Vienass tilta slodze:
9.1. dzītajam tiltam bez dubultriteņiem 10 t
9.2. dzītajam tiltam ar dubultriteņiem 10 t
9.3. dzenošajam tiltam 11,5 t
10. Divasu tilta asu slodzes summa:
10.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir:
10.1.1. mazāks par 1 m 11,5 t
10.1.2. 1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m 16 t
10.1.3. 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m 18 t
10.1.4. 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m un ja dzenošajai asij ir dubult­riteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi un katras ass slodze nepārsniedz 9,5 t 19 t
10.2. piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums ir:
10.2.1. mazāks par 1 m 11 t
10.2.2. 1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m 16 t
10.2.3. 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m 18 t
10.2.4. 1,8 m un lielāks 20 t
11. Trīsasu tilta asu slodzes summa piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums:
11.1. nepārsniedz 1,3 m 21 t
11.2. ir lielāks par 1,3 m, bet nepārsniedz 1,4 m 24 t
12. Transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) dzenošās(-o) ass(-u) slodze nedrīkst būt mazāka par 25 % no kopējās transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) faktiskās masas
13. Transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi attālums starp vilcēja pakaļējo asi un piekabes priekšējo asi nedrīkst būt mazāks par 3,00 m
14. Četrasu mehāniskā transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa tonnās nedrīkst būt lielāka par pieciem attālumiem metros starp tā priekšējo un pakaļējo asi
15. Attālums horizontālā plaknē starp puspiekabes atbalsta – sakabes ierīces asi un jebkuru punktu puspiekabes priekšpusē nedrīkst pārsniegt 2,04 m
16. Stāvošam autobusam uz zemes ar svītru atzīmē horizontālu sāna vertikālās pieskarplaknes projekciju, kas atrodas šā pielikuma 4. punkta minētā riņķa ārmalas pusē (posmaina autobusa abām daļām jālīdzinās pēc šīs svītras). Kad autobuss, kas sācis braukt taisnā virzienā, iebrauc šā pielikuma 4. punktā minētajā riņķa joslā, neviena tā daļa nedrīkst izvirzīties ārpus minētās vertikālās plaknes projekcijas vairāk par 0,6 m
17. Šā pielikuma 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā un 3. punktā minētās prasības uz autovedējiem attiecas, tiem ceļu satiksmē piedaloties bez kravas
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.279
Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes
Nr. Attēls Nosaukums
1

Latvijas valsts atšķirības zīme

2

Bērnu grupa

3

Nedzirdīgs vai kurlmēms vadītājs

4

Mācību transportlīdzeklis

5

Ātruma ierobežojums

6

Krava ārpus transportlīdzekļa gabarītiem

7 Bīstama krava
8

A)

  Kravas automobilis, kura pilna masa pārsniedz 12 t, posmains tūristu autobuss
B)    
C)   D)
 
9 A)   Piekabe (puspiekabe), kuras garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m vai pilna masa pārsniedz 10 t
B)  
   
C) D)
   
10

Lēngaitas transportlīdzeklis

11

Avārijas zīme

12 Priekšpuse (averss) Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte
Otra puse (reverss)
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.279
Ceļa zīmes

1. Brīdinājuma zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
101

Vienādas nozīmes ceļu krustojums

102

Lokveida krustojums

103

Bīstams pagrieziens

104

Bīstams pagrieziens

105

Bīstami pagriezieni

106

Bīstami pagriezieni

107

Ceļa sašaurinājums

108

Ceļa sašaurinājums

109

Ceļa sašaurinājums

110

Stāvs lejupceļš

111

Stāvs augšupceļš

112

Nelīdzens ceļš

113

Ātrumvalnis

114

Ceļa seguma maiņa

115

Slidens ceļš

116

Uzbērta grants vai šķembas

117

Akmeņu nogruvumi

118

Uz ceļa strādā

119

Ceļš ar bīstamām nomalēm

120

Gājēju pāreja

121

Bērni

122

Divvirzienu satiksme

123

Luksofors

124

Mājdzīvnieki

125

Savvaļas dzīvnieki

126

Paceļams tilts

127

Krastmala

128

Sānvējš

129

Zemu lidojošas lidmašīnas

130

Velosipēdu ceļa šķērsošana

131

Tramvaja sliežu šķērsošana

132

Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru

133

Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras

134

Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve

135

Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve

136

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

137

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

138

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

139

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

140

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

141

Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve

142

Bīstami

143

Sastrēgums

2. Priekšrocības zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
201

Galvenais ceļš

202

Galvenā ceļa beigas

203

Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu

204

Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu

205

Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu

206

Dodiet ceļu

207

Neapstājoties tālāk braukt aizliegts

208

Priekšroka pretim braucošajiem

209

Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem

3. Aizlieguma zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
301

Iebraukt aizliegts

302

Braukt aizliegts

303

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts

304

Motocikliem braukt aizliegts

305

Velosipēdiem braukt aizliegts

306

Kravas automobiļiem braukt aizliegts

307

Ar piekabi braukt aizliegts

308

Traktoriem braukt aizliegts

309

Gājējiem iet aizliegts

310

Platuma ierobežojums

311

Augstuma ierobežojums

312

Masas ierobežojums

313

Ass slodzes ierobežojums

314

Garuma ierobežojums

315

Nogriezties pa labi aizliegts

316

Nogriezties pa kreisi aizliegts

317

Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts

318

Minimālās distances ierobežojums

319

Apdzīt aizliegts

320

Apdzīšanas aizliegums beidzas

321

Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts

322

Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas

323

Maksimālā ātruma ierobežojums

324

Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas

325

Skaņas signālu lietot aizliegts

326

Apstāties aizliegts

327

Stāvēt aizliegts

328

Nepāra datumos stāvēt aizliegts

329

Pāra datumos stāvēt aizliegts

330

Visi ierobežojumi beidzas

331

Muita

332

Policija

333

Tālāk braukt bīstami

334

Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts

4. Rīkojuma zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
401

Braukt taisni

402

Braukt pa labi

403

Braukt pa kreisi

404

Braukt taisni vai pa labi

405

Braukt taisni vai pa kreisi

406

Braukt pa labi vai pa kreisi

407

Braukt pa labi

408

Braukt pa kreisi

409

Braukt pa loku

410

Šķērsli apbraukt pa labo pusi

411

Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi

412

Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi

413

Velosipēdu ceļš

414

Velosipēdu ceļa beigas

415

Gājēju ceļš

416

Gājēju ceļa beigas

417

Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš

418

Kopīga gājēju un velosipēdu ceļa beigas

419

Gājēju un velosipēdu ceļš

420

Gājēju un velosipēdu ceļa beigas

421

Gājēju un velosipēdu ceļš

422

Gājēju un velosipēdu ceļa beigas

423

Minimālā ātruma ierobežojums

424

Minimālā ātruma ierobežojuma beigas

425

Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni

426

Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi

427

Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi

5. Norādījuma zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
501

Vienvirziena ceļš

502

Vienvirziena ceļa beigas

503

Izbraukšana uz vienvirziena ceļa

504

Izbraukšana uz vienvirziena ceļa

505

Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem

506

Joslas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas

507

Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem

508

Ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas

509

Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem

510

Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem

511

Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās

512

Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās

513

Braukšanas virzieni joslās

514

Braukšanas virziens joslā

515

Braukšanas virziens joslā

516

Braukšanas virziens joslā

517

Braukšanas virzieni joslā

518

Braukšanas virzieni joslā

519

Apdzīvotas vietas sākums

520

Apdzīvotas vietas beigas

521

Pilsētas vai ciema nosaukums

522

Pilsētas vai ciema nosaukums

523

Stāvēšanas aizlieguma zona

524

Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas

525

Maksimālā ātruma ierobežojuma zona

526

Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas

527

Gājēju ceļu zona

528

Gājēju ceļu zonas beigas

529

Stāvvietu zona

530

Stāvvietu zonas beigas

531

Ieteicamā ātruma zona

532

Ieteicamā ātruma zonas beigas

533

Dzīvojamā zona

534

Dzīvojamās zonas beigas

535

Gājēju pāreja

536

Gājēju pāreja

537

Stāvvieta

538

Stāvvietas beigas

539

Maksas stāvvieta

540

Maksas stāvvietas beigas

541

Autobusa un trolejbusa pietura

542

Tramvaja pietura

543

Vieglo taksometru stāvvieta

544

Tunelis

545

Tuneļa beigas

546

Apstāšanās vieta

547

Pierobežas sākums

548

Pierobežas beigas

549

Pierobežas joslas sākums

550

Pierobežas joslas beigas

551

Robežšķērsošanas vieta

552

Ātrgaitas ceļš

553

Ātrgaitas ceļa beigas

554

Piespiedu apstāšanās vieta

555

Apdzīvotas vietas sākums

556

Apdzīvotas vietas beigas

6. Servisa zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
601

Medicīniskās palīdzības punkts

602

Slimnīca

603

Degvielas uzpildes stacija

604

Stāvparks

605

Tehniskās apkopes punkts

606

Automobiļu mazgātava

607

Telefons

608

Restorāns

609

Kafejnīca

610

Viesnīca, motelis vai viesu māja

611

Jaunatnes tūrisma mītne

612

Kempings

613

Kempingpiekabju stāvvieta

614

Kempings un kempingpiekabju stāvvieta

615

Atpūtas vieta

616

Gājēju maršruts

617

Tualete

618

Peldvieta vai peldbaseins

619

Tūrisma informācija

620

Policija

621

Ceļu policija

622

Pasts

623

Radiokanāls ceļa satiksmes informācijas sniegšanai

624

Lidosta (lidlauks)

625

Autoosta

626

Dzelzceļa stacija

627

Jūras pasažieru stacija

628

Prāmis

629

Kravas osta

630

Informācijas bloks

631

Ievērojama vieta

632

Ugunsdzēšamais aparāts

633

Avārijas tālrunis

634

Lauku tūrisma mītne


7. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

Nr. Attēls Nosaukums
701 Iepriekšējs virzienu rādītājs
702 Iepriekšējs virzienu rādītājs
703 Virzienu rādītājs
704 Virziena rādītājs
705 Virziena rādītājs
706 Virziena rādītājs
707 Attālumu rādītājs
708 Ūdensšķēršļa nosaukums
709 Braukšanas shēma
710 Šķēršļa apbraukšanas virziens
711 Strupceļš
712 Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam
713 Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam
714 Joslas sākums
715 Joslas sākums
716 Joslas beigas
717 Joslas beigas
718 Braukšanas virzieni joslās
719 Braukšanas virzieni joslās
720 Braukšanas virzieni joslās
721 Joslas piekļaušanās pamatjoslām
722 Joslas piekļaušanās pamatjoslām
723 Apgriešanās vieta
724 Satiksmes ierobežojumi Latvijā
725 Ieteicamais ātrums
726 Kravas automobiļu braukšanas virziens
727 Kravas automobiļu braukšanas virziens
728 Kravas automobiļu braukšanas virziens
729 Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja
730 Apbraukšanas ceļa shēma
731 Apbraukšanas ceļa virziens
732 Apbraukšanas ceļa virziens
733 Apbraukšanas ceļa virziens
734 Apbraukšanas ceļa beigas
735 Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
736 Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
737 Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
738 Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
739 Kilometru rādītājs
740 Ceļa numurs
741 Ceļa numurs
742 Ceļa numurs
743 Ceļa numurs un virziens
744 Ceļa numurs un virziens
745 Ceļa numurs un virziens
746 Maiņvirziena satiksme
747 Maiņvirziena satiksmes beigas
748 Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme
749 Valsts nosaukums
750 Administratīvās teritorijas nosaukums
751 Tūrisma objektu teritorija
752 Avārijas izeja
753 Avārijas izejas virziens

8. Papildzīmes

Nr. Attēls Nosaukums
801

Attālums līdz objektam

802

Attālums līdz objektam

803

Darbības zona

804

Darbības zona

805

Darbības zona

806

Darbības zona

807

Darbības zona

808

Darbības zona

809

Darbības zona

810

Darbības zona

811

Darbības zona

812

Darbības zona

813

Darbības zona

814

Darbības virziens

815

Darbības virzieni

816

Darbības virziens

817

Braukšanas josla

818

Transportlīdzekļa veids

819

Transportlīdzekļa veids

820

Transportlīdzekļa veids

821

Transportlīdzekļa veids

822

Transportlīdzekļa veids

823

Transportlīdzekļa veids

824

Transportlīdzekļa veids

825

Darbdienās

826

Sestdienās, svētdienās un svētku dienās

827

Darbības laiks

828

Darbības laiks

829

Darbības laiks

830

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

831

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

832

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

833

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

834

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

835

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

836

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

837

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

838

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

839

Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā

840

Stāvēšanas laiks

841

Automobiļu apskates vieta

842

Pilnas masas ierobežojums

843

Neredzīgi gājēji

844

Invalīdiem

845

Mitrs segums

846

Slidens segums

847

Galvenā ceļa virziens

848

Strādā autoevakuators

849

Pārējā papildinformācija

850

Ātrumvalnis

851

Maksas stāvvietas darbības laiks

852

Izslēgt motoru

853

Fotoradars

854

Informācija par velosipēdu ceļu

855

Informācija par velosipēdu ceļu

856

Informācija par velosipēdu ceļu

857

Velomaršruts

858

"EuroVelo" maršruts

859

Preču piegāde

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.279
Ceļa apzīmējumi

I. Vertikālie apzīmējumi

901 902 903 904
905 906 907 908 909
910 913 914 915
911 916
912
917 918 919

 

II. Horizontālie apzīmējumi

920 921 922 923 924 925
926 927 928 929 930
931 932 933
934 935 936
   
937
938 939 940 941 942
943 944 945 946 947 948
949 950 951 952
 
953 954 955  
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 279Pieņemts: 02.06.2015.Stājas spēkā: 01.01.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 122 (5440), 27.06.2015.OP numurs: 2015/122.6
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
274865
01.01.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)